Zaudējis spēku - Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.1/6Rīgā 2015.gada 26.februārī (prot. Nr.7, 3.p.)

Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma8.panta sesto daļu, 16.panta pirmo un trešo daļu,likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"9.panta pirmās daļas 2.punktu un 25.panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk – tarifi).

2. Metodikā lietoti šādi termini un mērvienības:

2.1. diferencētie tarifi – konkrēti pārvades tarifi, pēc kuriem par pārvades sistēmas pakalpojumiem norēķinās lietotāji;

2.2. elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – pārvades sistēmas operatora darbības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izlietotā elektroenerģija;

2.3. elektroenerģijas zudumi – pārvades sistēmai pievadīto un no pārvades sistēmas aizvadīto elektroenerģijas apjomu starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.4. elektroietaise – vairākas savstarpēji saistītas elektroiekārtas vienotu uzdevumu veikšanai;

2.5. elektroietaises piederības robeža – piederības robeža starp pārvades sistēmas operatora un lietotāja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošām elektroietaisēm;

2.5.1 izmaksas – sistēmas operatora tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai;

2.6. komercuzskaites mēraparāts – elektroenerģijas uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma elektroenerģijas daudzuma uzskaitei komercnorēķinu veikšanai;

2.7. lietotāji – šīs metodikas izpratnē sadales sistēmas operatori un galalietotāji, kuru elektroietaises tieši pieslēgtas pārvades sistēmai;

2.8. regulējamo aktīvu bāze (RAB) – sistēmas operatora aktīvi vai to daļa, kas nepieciešami efektīvai pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai;

2.9. pārvades tarifs – atbilstoši izmaksām noteikts pārvades sistēmas pakalpojumu tarifs noteiktā pieslēguma punktā;

2.10. EUR/kWh – euro par kilovatstundu.

3. Pārvades sistēmas operators var aprēķināt tarifu projektu laika periodam, kas nepārsniedz piecus gadus.

4. Pārvades sistēmas operators lieto izmaksu attiecināšanas modeli, kura pamatprincipus un ieviešanu saskaņo ar regulatoru.

5. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/16)

6. Ja pārvades sistēmas operators pārvades pakalpojumu sniegšanai izmanto nomātus aktīvus, pārvades sistēmas operators tarifu aprēķinā iekļauj saskaņā ar šo metodiku noteiktu apgrozījuma rentabilitāti.

7. Ja pārvadīto apjomu, patēriņa struktūras un citu rādītāju prognozes, kas izmantotas, apstiprinot esošos tarifus, atšķiras no faktiskajiem šo rādītāju lielumiem un tas ietekmē pārvades sistēmas operatora darbības neto apgrozījumu vai izmaksas, kas saistītas ar pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu, pārvades sistēmas operators ņem vērā šīs atšķirības un nākamajā tarifu projektā par prognožu novirzes summu samazina vai palielina plānotos ieņēmumus un tam atbilstoši arī tarifus:

7.1. ja pārvades sistēmas operatora faktiskā peļņa no pārvades pakalpojumu sniegšanas ir lielāka nekā spēkā esošo tarifu aprēķinā iekļautais plānotās peļņas apjoms, pārvades tarifu projekta aprēķinā izmaksu korekcijas apjomu nosaka tā, lai nākamajā periodā par pārsniegto plānotās peļņas apjomu samazinātu tarifu projektā iekļautās izmaksas. Ja korekcijas apjoms pārsniedz spēkā esošo tarifu aprēķinā iekļauto plānoto apgrozījuma rentabilitāti, korekciju veic pakāpeniski vairāku gadu laikā tā, lai tarifu aprēķinā iekļautais ikgadējais korekcijas apjoms nepārsniegtu attiecīgajam gadam plānoto apgrozījuma rentabilitāti;

7.2. ja pārvades sistēmas operatora faktiskā peļņa no pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanas ir mazāka nekā 50% no spēkā esošo tarifu aprēķinā iekļautā plānotās peļņas apjoma, pārvades tarifu projekta aprēķinā izmaksu korekcijas apjomu nosaka tā, lai nākamajā periodā palielinātu tarifu projektā iekļautās izmaksas par starpību starp 50% no spēkā esošo tarifu aprēķinā iekļautā plānotās peļņas apjoma un pārvades sistēmas operatora faktiskās peļņas no pārvades pakalpojumu sniegšanas.

8. Pārvades sistēmas operators visas izmaksas uzrāda tūkstošos euro [tūkst. EUR] ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata un pārvadītās elektroenerģijas daudzumu ar precizitāti līdz 0,5 miljoniem kilovatstundu [milj. kWh].

9. Ņemot vērā, ka 110 kilovoltu (turpmāk – kV) un 330 kV pārvades tīkli darbojas paralēli, lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbības drošumu, pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaises pieslēgtas 110 kV vai 330 kV sprieguma līmenim, nav noteiktas atšķirīgas.

10. Pārvades sistēmas uzstādīto jaudu (turpmāk – pārvades jauda) lietotājiem nosaka kā 110/20-10-6 kV transformatoru uzstādīto jaudu summu atbilstoši šo transformatoru tehniskajām pasēm, savukārt elektroenerģijas ražotājam pārvades jaudu nosaka kā pieprasīto jaudu pašpatēriņa vajadzībām, ja elektroenerģiju neražo.

2. Pārvades sistēmas elektroenerģijas bilance

11. Pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas bilance ir pārvades sistēmā saņemtā elektroenerģijas daudzuma Latvijas lietotāju elektroapgādei atbilstība lietotājiem pārvadītajam elektroenerģijas daudzumam un elektroenerģijas patēriņam tehnoloģiskām vajadzībām, un elektroenerģijas zudumiem pārvades sistēmā.

12. Pārvades tarifu aprēķināšanai pārvades sistēmas operators sastāda elektroenerģijas bilanci saskaņā ar šādu formulu:

13. Prognozējamais lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums (EPSOnod) tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

3. Pārvades tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas

14. Pārvades tarifu aprēķinā iekļauj izmaksas, kas sastāv no kapitāla izmaksām (Ikap), ekspluatācijas izmaksām (Iekspl), nodokļiem (Inod) un izmaksu korekcijas, kas saistīta ar iepriekšējo periodu prognožu novirzēm (Ikor). Pārvades tarifu aprēķinā iekļauj tikai tās izmaksas, kas attiecas uz pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu un ir pamatotas.

15. (Svītrots ar SPRK padomes 20.12.2018. lēmumu Nr. 1/34)

3.1. Kapitāla izmaksas

16. Kapitāla izmaksas (Ikap) veido pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (Inol) (amortizācija), pārvades sistēmas aktīvu nomas maksa (Inoma) un pārvades sistēmas operatora peļņa (P):

17. Pamatojoties uz kapitāla izmaksām, regulators analizē pārvades sistēmas operatora un sistēmas īpašnieka darbības rentabilitāti un finanšu resursu pietiekamību. Pārvades sistēmas operators atbilstoši sniegtajiem pārvades sistēmas pakalpojumiem veido tādu kapitāla izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti, kas dod skaidru un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām.

3.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

18. Uz pārvades sistēmas RAB attiecina tikai pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai efektīvi izmantojamos aktīvus vai to daļu, RAB vērtības aprēķinos iekļaujot pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo vai bilances vērtību gada beigās. RAB vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, krājumi, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, kā arī pamatlīdzekļu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti). Lai nodrošinātu atbilstošus stimulus, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.aprīļa Regulas (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr.714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 13.pantu, RAB var iekļaut kopējo interešu projektos radušās pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, ja, izstrādājot kopējo interešu projektu, tā virzītājs ir pamatojis šāda stimula nepieciešamību un iekļāvis šā stimula papildu ieguvumus projekta izmaksu un ieguvumu analīzē un regulators ir pieņēmis lēmumu par šāda stimula piešķiršanu.

19. Pamatlīdzekļus, kas iegūti par maksu (pieslēguma maksu), kura saņemta no lietotāja, neiekļauj RAB vērtībā, šo pamatlīdzekļu nolietojumu nesedz ar pārvades tarifiem un no šiem aktīviem neplāno kapitāla atdevi.

20. Aktīvu vērtības daļu, kas finansēta no pārslodzes maksas, neiekļauj RAB vērtībā, šo pamatlīdzekļu nolietojumu nesedz ar pārvades tarifiem un no šiem aktīviem neplāno kapitāla atdevi.

21. Tarifu projekta izvērtēšanas gaitā RAB sastāvā iekļauto aktīvu vērtību regulators var noteikt atšķirīgu no attiecīgo aktīvu bilances vērtības. Lai noteiktu, vai RAB sastāvā iekļautie aktīvi nepieciešami pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai efektīvā veidā, regulatoram ir tiesības uzdot veikt pārvades sistēmas operatoram vai sistēmas īpašniekam RAB sastāvā iekļauto aktīvu tehniskā stāvokļa, kalpošanas ilguma un izmantošanas efektivitātes novērtējumu. Regulators apstiprina novērtējuma darba uzdevumu un pieņem šī darba uzdevuma izpildi.

22. Regulatoram ir tiesības, ja tas nepieciešams, kapitāla atdeves un nolietojuma noteikšanai uzdot pārvades sistēmas operatoram vai sistēmas īpašniekam pārvērtēt RAB sastāvā iekļauto aktīvu vērtību. Regulators izstrādā vai apstiprina RAB pārvērtēšanas darba uzdevumu un pieņem šī darba uzdevuma izpildi. RAB pārvērtēšanu veic, izmantojot vienu no šādām metodēm:

22.1. aktīvu iegādes vērtība mīnus nolietojums (finanšu pārskatu vērtība);

22.2. aktīvu iegādes vērtība, indeksēta ar inflācijas rādītāju, mīnus nolietojums;

22.3. nosakot atlikušo aktīvu aizvietošanas vērtību (aizvietošanas vērtība, ņemot vērā pašreizējās cenas un iespējamās aktīvu kvalitātes izmaiņas, mīnus eksperta noteikts faktiskais nolietojums);

22.4. ņemot vērā aktīvu tirgus vērtību;

22.5. nosakot aktīvu atgūstamo vērtību, kas ir augstākā no aktīva tīrās pārdošanas vērtības vai aktīvu izmantošanas vērtības (diskontētās naudas plūsmas no aktīvu izmantošanas).

23. Papildus aktīvu pārvērtēšanai, lai noteiktu RAB, regulators var veikt korekcijas attiecībā uz kapitāla izmaksu noteikšanu, ja pārvades sistēmas operators tarifu aprēķinos iekļāvis aktīvus vai aktīvu daļu, kuri netiek izmantoti pārvades sistēmas pakalpojumu efektīvai nodrošināšanai.

3.1.2. Pārvades sistēmas operatora peļņa

24. Pārvades sistēmas operatora peļņu (P) veido kapitāla atdeve (PKA) un apgrozījuma rentabilitāte (Prent):

25. Kapitāla atdeves noteikšanai izmanto RAB un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdevi aprēķina pēc formulas:

kur

PKA – kapitāla atdeve [EUR];

RAB – RAB vērtība [EUR];

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme procentos [%].

26. Kapitāla atdeves likmi nosaka regulators saskaņā ar kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas metodiku.

27. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/16)

28. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/16)

29. Apgrozījuma rentabilitāte (Prent) tiek aprēķināta, fiksētu apgrozījuma rentabilitātes procentu (AR) reizinot ar pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām, no kurām izslēdz nomāto aktīvu nomas maksu (Inoma). Rentabilitāti iekļauj kopējās pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksās. Fiksētu apgrozījuma rentabilitātes procentu nosaka kā pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi, kas izteikta pirmsnodokļu (bruto) izteiksmē saskaņā ar formulu:

AR =	rkred
AR =	(1– t)'

3.1.3. Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (Inol)

30. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina:

31. Pamatlīdzekļu nolietojumu (Inol pam) aprēķina saskaņā ar starptautiskiem grāmatvedības standartiem un pārvades sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

32. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā noslogoti, noteikto indeksu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

33. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu (Inol nem) aprēķina pētniecības un pārvades sistēmas operatora attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot pārvades sistēmas operatora nemateriālo vērtību) saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un pārvades sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

3.1.4. Pārvades sistēmas aktīvu nomas maksa

34. Pārvades sistēmas aktīvu nomas maksa (Inoma). Pārvades tarifu aprēķinā iekļaujama tikai pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo aktīvu nomas maksa. Uz pārvades tarifu attiecināmā nomas maksa nedrīkst pārsniegt pamatotu nomas maksas apjomu. Nomas maksā atsevišķi uzrāda vismaz šādas pozīcijas: nolietojums, kapitāla atdeve, apdrošināšana, nodokļi. Nomas maksā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, kā arī pamatlīdzekļu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta. Lai nodrošinātu atbilstošus stimulus, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.aprīļa Regulas (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr.714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 13.pantu, nomas maksas aprēķinā var iekļaut kopējo interešu projektos radušās pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, ja, izstrādājot kopējo interešu projektu, tā virzītājs ir pamatojis šāda stimula nepieciešamību un iekļāvis šā stimula papildu ieguvumus projekta izmaksu un ieguvumu analīzē un regulators ir pieņēmis lēmumu par šāda stimula piešķiršanu.

34.1 Ja pārvades sistēmas operators pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai izmanto nomātus aktīvus, uz pārvades tarifu attiecināmajā pamatotas nomas maksā iekļaujamās kapitāla atdeves aprēķinam piemēro faktisko regulējamo aktīvu bāzes vērtību un regulatora noteikto kalendārajā gadā piemērojamo kapitāla atdeves likmi.

3.2. Nodokļi

35. Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no RAB sastāvā iekļautajiem aktīviem.

36. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/16)

3.3. Ekspluatācijas izmaksas

37. Pārvades sistēmas operatora ekspluatācijas izmaksas (Iekspl) aprēķina:

38. Ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanu pārvades sistēmā saistītās izmaksas (Itehn proc) aprēķina:

39. Izmaksas (Izud tehn) ir saistītas ar attiecīgā laika periodā pārvades sistēmai Latvijas lietotāju vajadzībām pievadītās un no pārvades sistēmas aizvadītās elektroenerģijas apjomu starpību, ko veido elektroenerģijas zudumi un elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām. Šīs izmaksas aprēķina:

40. Maksa par avārijas un regulēšanas jaudas rezervju uzturēšanu (Irez fiks) – fiksēta maksa par iepriekš noteikta apjoma jaudas rezerves uzturēšanu atbilstoši noteiktām tehniskām prasībām, bet kas neietver šo rezervju izmantošanas izmaksas.

41. Ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām (Ikomp.tr) aprēķina:

42. Pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas izmaksās (Iakt uzt) ietver pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas un apkalpošanas izmaksas. Šajā pozīcijā uzskaitītās izmaksas noraksta pārskata periodā, kurā tās radušās. Remontu nepieciešamību nosaka pienākums nodrošināt drošu un nepārtrauktu pārvades sistēmas darbību. Šajā pozīcijā iekļauj krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas atbilstoši plānotajam krājumu aprites ciklam, piemērojot komersanta faktisko aizņēmuma likmi. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtrauktu un drošības prasībām atbilstošu pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo krājumu apjomu. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas.

43. Ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem (Isist.palīgpak) ietver balansēšanas pakalpojuma, avārijas jaudas un regulēšanas rezervju realizācijas ieņēmumu un izdevumu saldo.

44. Personāla un sociālās izmaksas (Ipers) aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

45. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (Isaimn) – ar pārvades sistēmas operatora saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu, un kas nav iekļautas citos izmaksu posteņos, kā arī ar obligātā iepirkuma komponentes iekasēšanu no lietotājiem un administrēšanu saistītās izmaksas.

3.4. Izmaksu korekcija

46. Izmaksu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējo periodu prognožu novirzēm (Ikor), ir ar pārvades sistēmas operatora darbību saistītas izmaksas, kas rodas, neizpildoties iepriekšējo periodu prognozēm.

Korekcijas aprēķinam izmantoto pārvades tarifu ietekmējošo rādītāju prognožu novirze (izņemot prognozēto kapitāla atdevi un apgrozījuma rentabilitāti) tiek izteikta kā ietekme uz pārvades tarifu kopējām izmaksām un ieņēmumiem, salīdzinot pārvades tarifu noteikšanai izmantotās prognozes ar kārtējā perioda sagaidāmo izpildi un iepriekšējā perioda faktisko izpildi. Izmaksu korekcijā iekļauj iepriekšējā perioda faktiski radušās izmaksas, kas saistītas ar norēķināšanās pienākuma izpildi ar publisko tirgotāju par lietotāju patēriņam atbilstošo obligātā iepirkuma komponenti, ja pārvades sistēmas operators ir savlaicīgi lietotājam pieprasījis veikt priekšapmaksu vai pieprasījis iesniegt līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājumu, un nav iespējama lietotāja patēriņam atbilstošā obligātā iepirkuma komponentes maksājuma piedziņa. Izmaksu korekciju aprēķina kā summu izmaksu korekcijai par iepriekšējo un kārtējo periodu.

4. Izmaksu attiecināšanas principi

47. Kopējās pārvades sistēmas operatora izmaksas (IPSO), kas saistītas ar regulējamo pakalpojumu sniegšanu, attiecina uz visiem pakalpojumiem, lai noteiktu katra pakalpojuma izmaksas.

48. Kopējās pārvades sistēmas operatora izmaksas iedala divās grupās:

48.1. izmaksas, kas ir saistītas ar elektroenerģijas pārvadīšanu (Ielek);

48.2. izmaksas, kas ir saistītas ar pārvades sistēmas uzturēšanu, attīstību un nepieciešamas, lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbību, drošumu un noteiktas jaudas piegādi lietotājiem neatkarīgi no pārvadītās elektroenerģijas daudzuma (Ijaud).

49. Daļa pārvades sistēmas operatora izmaksu attiecas tikai uz elektroenerģijas pārvadīšanu, daļa – gan uz elektroenerģijas pārvadīšanu, gan arī pārvades jaudas uzturēšanu.