Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests uzrauga nosacīti notiesātās, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas un personas, kurām piemērots pamatsods vai papildsods – probācijas uzraudzība

Ministru kabineta noteikumi Nr.107Rīgā 2015.gada 24.februārī (prot. Nr.10 22.§)

Izdoti saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma11.panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests (turpmāk – dienests) uzrauga nosacīti notiesātās, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas un personas, kurām piemērots pamatsods vai papildsods – probācijas uzraudzība.

2. Šo noteikumu 1. punktā minēto personu uzraudzības (turpmāk – uzraudzība) mērķi sasniedz, motivējot nosacīti notiesāto, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvoto (turpmāk – nosacīti atbrīvotais), nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu (turpmāk – nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais) vai personu, kurai piemērots pamatsods vai papildsods – probācijas uzraudzība (turpmāk – persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība), ievērot vispārpieņemtās sociālās, morāles un tiesību normas, sniedzot atbalstu kriminogēna rakstura problēmu risināšanā un kontrolējot kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto, prokurora uzlikto vai dienesta noteikto pienākumu izpildi.

3. Nosacīti notiesātais, nosacīti atbrīvotais, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais un persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība (turpmāk – probācijas klients), pēc dienesta amatpersonas (turpmāk – amatpersona) pieprasījuma tās noteiktajā termiņā iesniedz informāciju par kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto, prokurora uzlikto vai dienesta noteikto pienākumu izpildi, uzrādot vai iesniedzot dokumentus, kas apliecina sniegto informāciju.

4. (Svītrots ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 325)

5. Probācijas klienta uzraudzību nodrošina dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļa (turpmāk – struktūrvienība), kuras darbības teritorijā atrodas probācijas klienta deklarētā dzīvesvieta. Ja probācijas klientam nav deklarētas dzīvesvietas, probācijas klienta uzraudzību nodrošina struktūrvienība, kuras darbības teritorijā atrodas viņa dzīvesvieta.

6. Ja probācijas klienta dzīvesvieta ir ārzemēs, tā uzraudzību nodrošina struktūrvienība, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, vai prokuratūra, kas pieņēmusi lēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu.

7. Pamatojoties uz probācijas klienta pamatotu iesniegumu, uzraudzību var nodrošināt cita struktūrvienība.

8. Dienests probācijas klientam adresētos dokumentus paziņo vienā no šādiem veidiem:

8.1. izsniedz probācijas klientam personīgi;

8.2. nosūta uz probācijas klienta dzīvesvietas adresi vai norādīto korespondences saņemšanas adresi, izmantojot pasta pakalpojumus;

8.3. nosūta, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, ja probācijas klientam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts;

8.4. nosūta uz probācijas klienta norādīto elektroniskā pasta adresi, izmantojot drošu elektronisko parakstu;

8.5. informē probācijas klientu par dokumenta pieejamību e-lietas portālā.

8.1 Ja probācijas klientam dokumentu izsniedz personīgi, probācijas klients dokumenta saņemšanu apliecina ar parakstu.

8.2 Ja dokumentus paziņo šo noteikumu 8.4. un 8.5. apakšpunktā minētajā veidā, dienests vienlaikus nodrošina to pieejamību oficiālās elektroniskās adreses kontā, ja probācijas klientam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts.

2. Nosacīti notiesāto un nosacīti atbrīvoto uzraudzība

2.1. Uzraudzības organizēšana

9. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais, ierodoties pieteikties uzraudzības uzsākšanai:

9.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

9.2. sniedz personas datus apstrādei;

9.3. norāda dzīvesvietas adresi un korespondences saņemšanas adresi, kā arī citu kontaktinformāciju.

10. Kad nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais ieradies pieteikties uzraudzības uzsākšanai, amatpersona:

10.1. pārliecinās par nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā identitāti;

10.2. iegūst un apstrādā nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā personas datus;

10.3. izskaidro nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā tiesības, kā arī amatpersonas tiesības;

10.4. izskaidro tiesas nolēmuma būtību;

10.5. izskaidro kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos pienākumus un iespējamās sekas, ja tie netiek pildīti;

10.6. izvērtē pienākumu noteikšanas nepieciešamību.

11. Lēmumu par pienākumu noteikšanu nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam (turpmāk – lēmums par pienākumu noteikšanu) pieņem divas amatpersonas, ņemot vērā:

11.1. tiesas nolēmumā iekļauto informāciju;

11.2. izvērtēšanas ziņojumā iekļauto informāciju un ieteiktos pienākumus;

11.3. iepriekšējo likumpārkāpumu vēsturi;

11.4. cietušā intereses;

11.5. noteiktos līdzekļus pagaidu aizsardzībai pret vardarbību;

11.6. piemērotos drošības līdzekļus.

12. Lēmumā par pienākumu noteikšanu norāda:

12.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

12.2. struktūrvienību un amatpersonas, kuras nosaka pienākumus;

12.3. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru tiek noteikti vai atcelti pienākumi;

12.4. pienākumus un pienākumu noteikšanas pamatojumu;

12.5. šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minētajā gadījumā – atceļamos pienākumus un to atcelšanas pamatojumu;

12.6. iespējamās sekas, ja pienākumi netiek pildīti.

13. Amatpersona sagatavo pielikumu lēmumam par pienākumu noteikšanu. Pielikumā ietver informāciju par lēmumā noteikto pienākumu izpildes kārtību.

14. Amatpersona nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam izskaidro noteiktos pienākumus, tiesības un iespējamās sekas, ja pienākumi netiek pildīti.

15. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais ar parakstu apliecina, ka ir iepazīstināts ar kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētajiem pienākumiem, savām tiesībām un iespējamām sekām, ja minētie pienākumi netiek pildīti. Vienu apliecinājuma eksemplāru izsniedz nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.

16. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais paraksta lēmumu par pienākumu noteikšanu, apliecinot, ka ir iepazinies ar lēmumā noteiktajiem pienākumiem, to izpildes kārtību un iespējamām sekām, ja minētie pienākumi netiek pildīti. Vienu lēmuma par pienākumu noteikšanu eksemplāru kopā ar tā pielikumu izsniedz nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.

17. Ja lēmumu par pienākumu noteikšanu nav iespējams pieņemt pirmajā nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā ierašanās reizē, amatpersonas lēmumu pieņem un ar lēmuma pieņemšanu saistītās darbības veic septiņu dienu laikā pēc pirmās ierašanās reizes.

18. Par katru nākamo ierašanās reizi amatpersona nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam izsniedz uzaicinājumu. Amatpersona var noteikt ierašanās laiku struktūrvienībā darbdienās no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00.

19. Uzaicinājumā norāda:

19.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

19.2. struktūrvienību, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāierodas;

19.3. datumu un laiku, kad nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāierodas struktūrvienībā;

19.4. amatpersonu, pie kuras nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāierodas;

19.5. amatpersonas tālruņa numuru un e-pasta adresi;

19.6. uzaicinājuma mērķi;

19.7. neierašanās iespējamās sekas;

19.8. informāciju, ka struktūrvienībā jāierodas ar personu apliecinošu dokumentu.

19.1 Amatpersona klātienes tikšanos ar nosacīti notiesāto vai nosacīti atbrīvoto var aizstāt ar attālinātu videosaziņu. Pieņemot lēmumu par attālinātu videosaziņu, amatpersona ņem vērā:

19.1 1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā riska un vajadzību novērtējumu;

19.1 2. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā iespēju nodrošināt drošu un netraucētu videosaziņu;

19.1 3. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā iespēju nodrošināt dokumentu attālinātu iesniegšanu un parakstīšanu;

19.1 4. dienesta noteiktos pienākumus;

19.1 5. uzraudzības plānā ietvertos pasākumus;

19.1 6. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā sadarbību ar dienestu kriminogēna rakstura problēmu un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanā.

20. Amatpersona sešu nedēļu laikā pēc pirmās nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā ierašanās reizes struktūrvienībā veic attiecīgās personas riska un vajadzību novērtējumu. Atkārtotu riska un vajadzību novērtējumu veic ne retāk kā reizi 12 mēnešos.

20.1 Līdz riska un vajadzību novērtējuma pabeigšanai amatpersona visas sarunas, kuras attiecas uz nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā uzraudzību, norāda sarunas aprakstā. Informācijas sniedzējs ar parakstu apliecina, ka sarunas aprakstā ietvertā informācija atbilst sarunā paustajam.

20.2 Pēc riska un vajadzību novērtējuma pabeigšanas amatpersona sarunas aprakstu sagatavo tad, ja sarunas laikā tiek iegūta būtiska informācija, kas var kļūt par pamatu uzraudzības satura maiņai.

20.3 Sarunas aprakstu ar probācijas klientu var nesagatavot, ja probācijas klients piekrīt sarunas ierakstam un saruna tiek ierakstīta.

21. Riska un vajadzību novērtējumu var neveikt, ja no pirmās nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā ierašanās reizes struktūrvienībā līdz uzraudzības perioda beigām ir mazāk par astoņām nedēļām.

22. Pēc riska un vajadzību novērtējuma veikšanas amatpersona:

22.1. pārskata nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteiktos pienākumus;

22.2. atkārtoti izvērtē pienākumu noteikšanas nepieciešamību.

23. Šo noteikumu 11. punktā minētās amatpersonas pieņem jaunu lēmumu par pienākumu noteikšanu, ja atbilstoši riska un vajadzību novērtējumam ir nepieciešams:

23.1. noteikt pienākumus;

23.2. noteiktos pienākumus pilnīgi vai daļēji atcelt.

24. Pieņemot šo noteikumu 23. punktā minēto lēmumu, rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 11., 12., 13., 14. un 16. punktu.

25. Katrs jauns lēmums par pienākumu noteikšanu atceļ iepriekšējo lēmumu, tai skaitā šo noteikumu 26. punktā minēto lēmumu.

26. Ja atbilstoši riska un vajadzību novērtējumam var atcelt visus iepriekš noteiktos pienākumus un nav nepieciešams noteikt jaunus pienākumus, šo noteikumu 11. punktā minētās amatpersonas pieņem lēmumu par pienākumu atcelšanu.

27. Lēmumā par pienākumu atcelšanu norāda:

27.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

27.2. struktūrvienību un amatpersonas, kuras atceļ pienākumus;

27.3. tā lēmuma datumu un numuru, ar kuru pienākumi noteikti;

27.4. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pienākumi tiek atcelti;

27.5. pienākumu atcelšanas pamatojumu.

28. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais ar parakstu apliecina, ka ir iepazīstināts ar lēmumu par pienākumu atcelšanu. Vienu lēmuma eksemplāru izsniedz nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.

29. Divu nedēļu laikā pēc riska un vajadzību novērtējuma veikšanas amatpersona sadarbībā ar nosacīti notiesāto vai nosacīti atbrīvoto sagatavo uzraudzības plānu.

30. Sagatavojot uzraudzības plānu, amatpersona ņem vērā:

30.1. riska un vajadzību novērtējumu;

30.2. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā individuālās vajadzības un iespējas;

30.3. iespējamos pasākumus kriminogēna rakstura problēmu risināšanai;

30.4. dienesta noteiktos pienākumus.

31. Uzraudzības plānā norāda:

31.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

31.2. uzraudzības periodam noteiktos mērķus;

31.3. pasākumus, kurus nepieciešams veikt, lai sasniegtu uzraudzības periodam noteiktos mērķus;

31.4. pasākumu veikšanas intensitāti;

31.5. pasākumu veikšanas termiņu.

32. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar uzraudzības plānu. Vienu uzraudzības plāna eksemplāru izsniedz nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.

33. Uzraudzības plānu var nesagatavot, ja:

33.1. no pirmās nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā ierašanās reizes struktūrvienībā līdz uzraudzības perioda beigām ir mazāk par astoņām nedēļām;

33.2. nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam ir noteikts ļoti zems uzraudzības un atbalsta līmenis.

33.1 Šo noteikumu 33. punktā minētajā gadījumā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam izvirzītos mērķus un pasākumus to sasniegšanai norāda sarunas aprakstā.

34. Jaunu uzraudzības plānu sagatavo, ja:

34.1. uzraudzības plānā noteiktie pasākumi ir izpildīti un ir nepieciešams noteikt jaunus pasākumus;

34.2. uzraudzības plānā noteiktie pasākumi nemazina nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā kriminogēna rakstura problēmas;

34.3. ir mainījušās nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā kriminogēna rakstura problēmas;

34.4. nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais ir lūdzis veikt grozījumus uzraudzības plānā un amatpersona ir pieņēmusi lēmumu grozīt uzraudzības plānu.

35. Katrs jauns uzraudzības plāns atceļ iepriekšējo uzraudzības plānu.

2.2. Kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto un dienesta noteikto pienākumu izpildes kārtība

2.2.1. Kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto pienākumu izpildes kārtība

36. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā paziņo amatpersonai par dzīvesvietas, darbavietas vai izglītības iestādes maiņu, sniedzot šādu informāciju:

36.1. dzīvesvietas, darbavietas vai izglītības iestādes maiņas iemesls;

36.2. ja maina dzīvesvietu, – jaunās dzīvesvietas adrese un dzīvesvietas maiņas datums;

36.3. ja maina darbavietu, – jaunās darbavietas nosaukums, adrese, darba uzsākšanas datums;

36.4. ja maina izglītības iestādi, – jaunās izglītības iestādes nosaukums, adrese un mācību uzsākšanas datums.

37. Rakstisku iesniegumu ar lūgumu atļaut izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, ilgāku par 15 dienām, nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais iesniedz struktūrvienībā ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās izbraukšanas.

38. Šo noteikumu 37. punktā minētajā iesniegumā norāda:

38.1. izbraukšanas mērķi;

38.2. plānoto izbraukšanas un atgriešanās datumu;

38.3. adresi, kurā nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais uzturēsies;

38.4. citu kontaktinformāciju.

39. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais pēc amatpersonas pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 38. punktā minēto informāciju.

40. Amatpersona 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 37. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

40.1. atļaut izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, ilgāku par 15 dienām;

40.2. neatļaut izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, ilgāku par 15 dienām.

41. Šo noteikumu 40. punktā minētajā lēmumā norāda:

41.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

41.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura pieņem lēmumu;

41.3. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums.

42. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 40.1. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 41. punktā minētajai informācijai norāda:

42.1. laikposmu, uz kuru nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam tiek dota atļauja izbraukt ārpus dzīvesvietas;

42.2. adresi, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāuzturas;

42.3. darbības, kas nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāveic saistībā ar kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto vai dienesta noteikto pienākumu izpildi.

43. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 40.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 41. punktā minētajai informācijai norāda lēmuma pamatojumu, lēmuma apstrīdēšanas kārtību un termiņu.

44. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais šo noteikumu 40.2. apakšpunktā minēto lēmumu kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas brīža var apstrīdēt, iesniedzot rakstisku iesniegumu struktūrvienībā, kura pieņēmusi lēmumu, vai dienesta vadītājam. Ja nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais iesniegumu iesniedz struktūrvienībā, to nekavējoties nosūta dienesta vadītājam.

45. Dienesta vadītājs 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 44. punktā minētā iesnieguma saņemšanas dienestā izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

45.1. atstāt spēkā amatpersonas pieņemto lēmumu;

45.2. atcelt amatpersonas pieņemto lēmumu un atļaut izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, ilgāku par 15 dienām.

46. Šo noteikumu 45. punktā minētajā lēmumā norāda:

46.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

46.2. apstrīdēto lēmumu un tā saturu;

46.3. dienesta vadītāja lēmumu, ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums, un lēmuma pamatojumu.

47. Ja dienesta vadītājs pieņem šo noteikumu 45.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 46. punktā minētajai informācijai norāda šo noteikumu 42.1., 42.2. un 42.3. apakšpunktā minēto informāciju.

2.2.2. Dienesta noteikto pienākumu izpildes kārtība

48. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, viņam jānovērš iespējamie šķēršļi, kas varētu traucēt amatpersonai piekļūt dzīvesvietai noteiktajā laikā. Jebkura nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā darbība vai bezdarbība, kas liedz amatpersonai pārliecināties par viņa atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par pienākuma nepildīšanu.

48.1 Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, bet amatpersona ir devusi atļauju darba pienākumus veikt aizliegumā noteiktajā laikā saistībā ar to, ka nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais jau līdz uzraudzības uzsākšanai ir bijis nodarbināts darba vietā, kas nav veicinājusi un neveicina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais pēc amatpersonas pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina nepieciešamību strādāt aizliegumā noteiktajā laikā.

49. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā informē amatpersonu, ja nepārvaramas varas dēļ ir atstājis dzīvesvietu aizliegumā noteiktajā laikā.

50. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums mainīt dzīvesvietu bez dienesta piekrišanas, rakstisku iesniegumu ar lūgumu atļaut mainīt dzīvesvietu nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais iesniedz struktūrvienībā ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās dzīvesvietas maiņas.