Zaudējis spēku - Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem

185. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot sēklas kartupeļu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 132. punktu.

185.1 Brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem pieprasītā platība ir platība, kura vienotajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta sēklas kartupeļu lauku apskatei.

185.2 Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto sēklas kartupeļu apjomu.

185.3 (Svītrots ar MK 16.05.2017. noteikumiem Nr. 259)

186. Sēklas kartupeļu platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par kartupeļu sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par sēklas kartupeļu platību, par kuru konstatēta regulas Nr. 640/2014 19. pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas varētu apsekot attiecīgo platību.

187. Valsts augu aizsardzības dienests veic šo noteikumu 184.1. un 184.2. apakšpunktā minēto atbilstības nosacījumu pārbaudi saimniecībās.

188. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam un 34. pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par kartupeļiem pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā.

189. Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu un 41. panta 1. punkta "a", "b", "e", "f" un "h" apakšpunktu sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām:

189.1. kurās ir konstatēta neatbilstība;

189.2. kuras atbilst šo noteikumu 184.1. un 184.2. apakšpunktā minētajām prasībām.

190. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo sēklas kartupeļu aizņemto hektāru skaitu kārtējā gadā.

190.1 Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 2. panta 1. un 2. punktu, kā arī ņemot vērā regulas Nr. 1306/2013 60. pantu, uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus šā atbalsta saņemšanai, un atbalstu nepiešķir, ja no atbalstam pieteiktās sēklas kartupeļu platības sertificēts tikai neliels daudzums – mazāk nekā 10,3 tonnas – novākto kartupeļu vai attiecībā uz bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļautajām platībām mazāk nekā 8,0 tonnas vidēji saimniecībā no viena hektāra.

13.8. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām

191. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētu stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām var saņemt, ja:

191.1. attiecīgajā platībā tiek audzēts pļavas timotiņš, pļavas auzene, hibrīdā airene, daudzziedu viengadīgā airene, sarkanā auzene, ganību airene, niedru auzene, pļavas skarene, kamolzāle, auzeņairene, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, austrumu galega, lucerna, bastarda āboliņš, facēlija, ragainie vanagnadziņi, zirņi, vīķi, lauka pupas vai lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā vai šaurlapu);

191.2. tiek izpildītas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;

191.3. kopējā viena vai vairāku attiecīgo stiebrzāļu un lopbarības augu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

191.4. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām;

191.5. (svītrots ar MK 16.05.2017. noteikumiem Nr. 259).

192. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot stiebrzāļu un lopbarības augu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 132. punktu.

192.1 Brīvprātīgajam saistītajam atbalstam par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām pieprasītā platība ir platība, kura vienotajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas lauku apskatei.

192.2 Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.

192.3 Ja kārtējā gadā izaudzētā sēkla ir sertificēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lauksaimnieks līdz nākamā gada 15. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts par sēklu sertificēšanu atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu par kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. aprīlim sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.

192.4 (Svītrots ar MK 16.05.2017. noteikumiem Nr. 259)

193. Stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par lopbarības augu sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par platību, par kuru ir konstatēta regulas Nr. 640/2014 19. pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas varētu apsekot attiecīgo platību.

194. Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda, vai saimniecībā tiek nodrošināta šo noteikumu 191.1. un 191.2. apakšpunktā minēto prasību izpilde.

195. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam un 34. pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā.

196. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu un 41. panta 1. punkta "a", "b", "e", "f" un "h" apakšpunktu Valsts augu aizsardzības dienests sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām:

196.1. kurās ir konstatēta neatbilstība;

196.2. kuras atbilst šo noteikumu 191.1. un 191.2. apakšpunktā minētajām prasībām.

197. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo attiecīgo augu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

197.1 Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 2. pantu, kā arī ņemot vērā regulas Nr. 1306/2013 60. pantu, uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus šā atbalsta saņemšanai, tāpēc atbalstu nepiešķir, ja no atbalstam pieteiktās platības sertificēts tikai neliels daudzums novāktās attiecīgās sugas sēklas – mazāk nekā šo noteikumu 14.2 pielikumā noteiktais attiecīgās sugas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena hektāra.

13.9. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētu labības sēklu

198. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētu labības sēklu var saņemt, ja:

198.1. attiecīgajā platībā tiek audzēti kvieši (Triticum aestivum L., Triticum spelta L.), rudzi (Secale cereale L.), tritikāle (Triticosecale Wittm), mieži (Hordeum vulgare L.), auzas (Avena sativa L., Avena byzantina K. Koch, Avena nuda L.) un griķi (Fagopyrum esculentum Moench);

198.2. tiek izpildītas labības sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labības sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;

198.3. kopējā viena vai vairāku ar labības sēklu apsētu lauku atbalsttiesīgā platība, ko aizņem šajā punktā minētie kultūraugi, nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

198.4. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām;

198.5. (svītrots ar MK 16.05.2017. noteikumiem Nr. 259).

199. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot labības sēklu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā.

199.1 Brīvprātīgajam saistītajam atbalstam par sertificētu labības sēklu pieprasītā platība ir platība, kura vienotajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta labības sēklaudzēšanas lauku apskatei.

199.2 Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.

199.3 Ja kārtējā gadā izaudzētā sēkla ir sertificēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lauksaimnieks līdz nākamā gada 15. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts par sēklu sertificēšanu atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu par kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. aprīlim sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.

199.4 (Svītrots ar MK 16.05.2017. noteikumiem Nr. 259)

200. Labības sēklaudzēšanas platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par labības sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par platību, par kuru ir konstatēta regulas Nr. 640/2014 19. pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas varētu apsekot attiecīgo platību.

201. Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda, vai saimniecībā tiek nodrošināta šo noteikumu 198.1. un 198.2. apakšpunktā minēto prasību izpilde.

202. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam un 34. pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par sertificētu labības sēklu pārbaudes izlasi un to saimniecību izlasi, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā.

203. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu un 41. panta 1. punkta "a", "b", "e", "f" un "h" apakšpunktu Valsts augu aizsardzības dienests sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām:

203.1. kurās ir konstatēta neatbilstība;

203.2. kuras atbilst šo noteikumu 198.1. un 198.2. apakšpunktā minētajām prasībām.

204. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētām labības sēklām saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo attiecīgo augu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

204.1 Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 2. panta 1. un 2. punktu, kā arī ņemot vērā regulas Nr. 1306/2013 60. pantu, uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus šā atbalsta saņemšanai, tāpēc atbalstu nepiešķir, ja no atbalstam pieteiktās attiecīgās labības sēklu platības sertificēts tikai neliels daudzums novāktās labības sēklas – mazāk nekā šo noteikumu 14.2 pielikumā noteiktais attiecīgās sugas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena hektāra.

13.10. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par miežiem

205. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par miežiem lauksaimnieks var saņemt, ja:

205.1. kopējā viena vai vairāku ar miežiem apsētu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

205.2. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

206. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu 205. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā.

207. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par miežiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo miežu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

13.11. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par vasaras rapsi un vasaras ripsi

208. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par vasaras rapsi un vasaras ripsi lauksaimnieks var saņemt, ja kopējā viena vai vairāku ar vasaras rapsi (Brassica napus subsp. napus f. annua) vai vasaras ripsi (Brassica rapa) apsētu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam.

209. Nosakot vasaras rapša un vasaras ripša atbalsttiesīgo platību, piemēro lineāro samazinājumu saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 3. punktu.

210. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu 208. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu.

211. Brīvprātīga saistītā atbalsta likmi par vasaras rapsi un vasaras ripsi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo vasaras rapša un vasaras ripša hektāru skaitu kārtējā gadā.

212. (Svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)

13.12. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par dārzeņiem

213. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par dārzeņiem var saņemt, ja:

213.1. attiecīgajā platībā audzē tomātus, sīpolus, šalotes sīpolus, ķiplokus, puravus, galviņkāpostus, ziedkāpostus, citus kāpostus (izņemot lopbarības kāpostus), galda kolrābjus, burkānus, galda kāļus, galda bietes, mangoldu (lapu bietes), selerijas, redīsus, melnos rutkus, pētersīļus, pastinakus, gurķus, kornišonus, dārza ķirbjus, cukīni, kabačus, patisonus, vīģlapu ķirbjus, lielaugļu ķirbjus, muskata ķirbjus, skābenes, rabarberus, spinātus, mārrutkus, parastās dilles vai salātus;

213.2. kopējā viena vai vairāku ar šo noteikumu 213.1. apakšpunktā minētajiem dārzeņiem aizņemtu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

213.3. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām;

213.4. attiecībā uz platību, kas pārsniedz trīs hektārus, ir izveidota uzskaites sistēma, kurā kārtējā gadā par katra kultūrauga laukiem norāda šādu informāciju:

213.4.1. lauka nosaukumu vai numuru un platību;

213.4.2. audzētā kultūrauga sugu un šķirni;

213.4.3. agrotehniskos pasākumus un to īstenošanas datumu;

213.4.4. izmantotos mehāniskos, bioloģiskos, agrotehniskos vai ķīmiskos augu aizsardzības pasākumus, kā arī lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu;

213.4.5. ražas novākšanas datumu un iegūtās ražas daudzumu.

214. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu 213. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu.

215. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par dārzeņiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo attiecīgo dārzeņu aizņemto atbalsttiesīgo platību.

13.13. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par augļiem un ogām

216. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par augļiem un ogām var saņemt, ja:

216.1. attiecīgajā platībā audzē vīnogas, ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, smiltsērkšķus, saldos un skābos ķiršus, plūmes, dārza pīlādžus, zemenes, krūmmellenes, lielogu dzērvenes, upenes, sarkanās un baltās jāņogas, ērkšķogas, aronijas, avenes, kazenes, sausseržus, irbenes un plūškokus, melones vai arbūzus;

216.2. kopējā viena vai vairāku šo noteikumu 216.1. apakšpunktā minēto augļu un ogu stādījumu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

216.3. attiecībā uz platību, kas pārsniedz trīs hektārus, ir izveidota uzskaites sistēma, kurā kārtējā gadā par katra kultūrauga lauku norāda šādu informāciju:

216.3.1. lauka nosaukumu vai numuru un platību;

216.3.2. audzētā kultūrauga sugu un šķirni;

216.3.3. agrotehniskos pasākumus un to īstenošanas datumu;

216.3.4. izmantotos mehāniskos, bioloģiskos, agrotehniskos vai ķīmiskos augu aizsardzības pasākumus, kā arī lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu;

216.3.5. ražas novākšanas datumu un iegūtās ražas daudzumu.

217. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu 216. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu.

218. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par augļiem un ogām saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo augļu un ogu stādījumu aizņemto atbalsttiesīgo platību.

13.14. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par rudzu populācijas šķirnēm

218.1 (Svītrots ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 475)

218.2 (Svītrots ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 475)

218.3 (Svītrots ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 475)

218.4 (Svītrots ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 475)

218.5 (Svītrots ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 475)

14. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma

219. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 V sadaļu.

220. Mazo lauksaimnieku atbalsts vienam lauksaimniekam gadā ir 500 euro atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 63. panta 1. punkta "b" apakšpunktam.

221. Lauksaimnieks, kas vēlas piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 62. panta 1. punktu un regulas Nr. 809/2014 19. panta 1. punktu līdz 2015. gada 15. jūnijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu, izdarot atzīmi par pieteikšanos mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam.

222. Lai pretendētu uz mazo lauksaimnieku atbalstu 2016. gadā un turpmākajos gados, lauksaimnieks, kas piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā un ir iesniedzis šo noteikumu 221. punktā minēto vienoto iesniegumu, katru gadu iesniedz vienoto iesniegumu, apstiprinot, ka iepriekšējā gadā vienotajā iesniegumā norādītā informācija nemainās, vai norādot attiecīgās izmaiņas.

222.1 Lauksaimnieks zaudē tiesības piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, ja tas divus gadus pēc kārtas neiesniedz šo noteikumu 222. punktā minēto vienoto iesniegumu vai neizpilda atbalsta saņemšanas nosacījumus.

223. Ja lauksaimnieks vēlas izstāties no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas, viņš par to rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu.

224. Ja lauksaimnieks, kas piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, vēlas pieteikties šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. apakšpunktā un 13. nodaļā minētajiem tiešajiem maksājumiem 2016. gadā vai turpmākajos gados, viņš līdz attiecīgā gada 22. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu par izstāšanos no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas kopā ar vienoto iesniegumu. Ja lauksaimnieks to izdara 25 dienu laikā pēc 22. maija, viņam piemēro atbalsta samazinājumu saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 13. pantu.

225. Lauksaimnieks, kas piesakās dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, līdz 2015. gada 15. jūnijam kopā ar vienoto iesniegumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz apliecinājumu dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā (15. pielikums), norādot, ka nav mākslīgi radītu apstākļu priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas.

226. Uzskatāms, ka lauksaimnieks pēc 2011. gada 18. oktobra nav mākslīgi radījis apstākļus priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājuma, ja ir piemērojams viens no šādiem nosacījumiem:

226.1. iesniegums Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņemšanai Lauku atbalsta dienestā pirmo reizi ir iesniegts pirms 2011. gada 18. oktobra, un pēc minētā datuma atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes platība nav samazinājusies par vairāk nekā 50 procentiem;

226.2. 2015. gadā vienotajā iesniegumā deklarētā lauksaimniecības zemes platība, kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 32. pantam, veido vismaz piecus hektārus;

226.3. 2015. gadā vienotajā iesniegumā pieteikto šo noteikumu 2. punktā minēto tiešo maksājumu summa, izņemot mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas atbalstu, ko lauksaimnieks būtu tiesīgs saņemt, ja nebūtu pieteicies mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam atbalstam, ir vismaz 500 euro;

226.4. saimniecība, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts iesniegums dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, iegūta pārdošanas vai nomas ceļā, pārņemot visu saimniecību kopumā, nevis daļēji, un tā ietver regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētās vienības;

226.5. saimniecība vai tās daļa, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts iesniegums dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, iegūta mantojuma tiesību īstenošanas ceļā;

226.6. saimniecība izveidota, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

227. Ja lauksaimnieks neatbilst šo noteikumu 226. punktā minētajiem nosacījumiem, viņš pierāda, ka saimniecības izveides mērķis ir lauksaimnieciskā darbība un nav mākslīgi radītu apstākļu priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas.

228. Lauku atbalsta dienests izvērtē šo noteikumu 225. punktā minēto informāciju un līdz 2016. gada 1. maijam informē lauksaimnieku par iekļaušanu vai par atteikumu iekļaut mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā.

229. Ja šo noteikumu 228. punktā minētā lēmuma pieņemšanai Lauku atbalsta dienestam nepieciešama papildu informācija, lauksaimnieks to iesniedz 21 dienas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

230. Ja lauksaimnieks sniedzis nepatiesu informāciju un tas ir konstatēts:

230.1. pirms maksājumu piešķiršanas par 2015. gadu, lauksaimniekam tiek atteikta dalība mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā;

230.2. kādā no nākamajiem gadiem pēc 2015. gada, lauksaimniekam ir jāatmaksā mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā saņemtais atbalsts pilnā apmērā un jāsamaksā regulas Nr. 809/2014 7. pantā noteiktie procenti.

230.1 Tiesības saņemt mazo lauksaimnieku atbalstu nav nododamas citai personai, izņemot gadījumu, kad saimniecību pārņem tikai viena persona mantošanas ceļā no lauksaimnieka, kurš piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, pārņemot visus saimniecības atbalsttiesīgos lauksaimniecības zemes hektārus, kas 2015. gadā deklarēti saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktu. Persona, kas pārņem tiesības saņemt mazo lauksaimnieku atbalstu, iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu brīvā formā par tiesību pārņemšanu un mantojumu apliecinošu dokumentu kopiju, uzrādot oriģinālu.

230.2 Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 61. panta 2. punktam un 64. panta 2. punkta trešajai rindkopai valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu regulējošajos normatīvajos aktos minētā prasība par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības deklarēšanu un apstiprināšanu vienotā platības maksājuma saņemšanai ir uzskatāma par īstenotu arī tad, ja tiek saņemts mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājums.

15. Pārejas posma valsts atbalsts un atdalītais pārejas posma valsts atbalsts

15.1. Vispārīgie nosacījumi

231. Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" līdz kārtējā gada 1. novembrim publicē šo noteikumu 242., 245. un 248. punktā minētās atdalītā pārejas posma valsts atbalsta likmes.

232. Šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas reģistrē tam piederošos dzīvniekus un regulāri sniedz informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku reģistrēšanas un apzīmēšanas kārtību, kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97.

233. Šo noteikumu 3.3., 3.4. un 3.5. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas:

233.1. atbilst šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

233.2. līdz kārtējā gada 22. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu.

233.1 Pārejas posma valsts atbalsta un atdalītā pārejas posma valsts atbalsta maksimālais apmērs 2015. gadā ir noteikts šo noteikumu 16.1 pielikumā.

15.2. Pārejas posma valsts atbalsts par zīdītājgovīm

234. Pārejas posma valsts atbalstu var saņemt par šādām zīdītājgovīm:

234.1. par gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes dzīvnieku un pieder ganāmpulkam, kurā tiek audzēti teļi gaļas ražošanai;

234.2. par govi, kuras šķirne nav minēta šo noteikumu 16. pielikumā, ja govi neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai;

234.3. par teli no astoņu mēnešu vecuma, kura vēl nav atnesusies.

235. Pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 232. punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

235.1. pirms šo noteikumu 235.2. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā lauksaimnieks Lauksaimniecības datu centrā deklarē šo noteikumu 234. punktā minētās govis un teles kā zīdītājgovis vai teles kā potenciālās zīdītājgovis;

235.2. pretendējot uz maksājumu par šo noteikumu 234. punktā minētajām govīm un telēm, lauksaimnieks no kārtējā gada 15. maija līdz 15. novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (17. pielikums);

235.3. šo noteikumu 235.2. apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītais zīdītājgovju skaits nav mazāks par 60 procentiem no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita attiecīgajā gadā (kopējo dzīvnieku skaitu veido šo noteikumu 235. punktā minētās zīdītājgovis un teles). Teles, kas pieteiktas maksājumam, nepārsniedz 40 procentu no kopējā maksājumam pieteiktā dzīvnieku skaita;

235.4. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 235.3. apakšpunktā minēto dzīvnieku skaitu un to proporciju vismaz sešus mēnešus pēc šo noteikumu 235.2. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas.

236. Ja šo noteikumu 235.4. apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to 20 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās aizstāj ar šo noteikumu 234. punktā minētajiem nosacījumiem atbilstošu dzīvnieku. Septiņu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

237. Jauktā ganāmpulkā (ar slaucamām govīm un zīdītājgovīm) šo noteikumu 234. punktā minētajam maksājumam atbilstošos dzīvniekus Lauksaimniecības datu centrs nosaka, izmantojot informāciju par:

237.1. piena govju skaitu un zīdītājgovju skaitu ganāmpulkā pēc stāvokļa kārtējā gada 31. decembrī, ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 234. punktā minēto maksājumu attiecīgajā gadā;

237.2. realizēto piena kvotu iepriekšējā kvotas gadā;

237.3. vidējo izslaukumu pārraudzībā esošajā ganāmpulkā attiecīgajā pārraudzības gadā. Ja šāda informācija nav pieejama, izmanto izslaukuma rādītāju – 4796 kilogrami.

238. Ja lauksaimnieks pretendē uz pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm attiecīgajā gadā, Lauksaimniecības datu centrs, ievērojot šo noteikumu 237. punktā minēto informāciju, izmanto šādu aprēķina metodiku:

238.1. realizētā piena daudzumam nepieciešamo slaucamu govju skaitu nosaka, aprēķinot realizētā piena daudzuma attiecību pret vidējā izslaukuma rādītāju (pārraudzībā esošajiem ganāmpulkiem – attiecīgā pārraudzības gada rādītājs, pārējiem – izslaukuma rādītājs (4796 kilogrami));

238.2. zīdītājgovju skaitu, par kurām var saņemt maksājumus, jauktā ganāmpulkā (ar slaucamām govim un zīdītājgovīm) nosaka, no kopējā govju skaita atņemot to slaucamo govju skaitu, kuras nepieciešamas realizētā piena daudzuma iegūšanai.

238.1 Atbalsta likmi attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar zīdītājgovju skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

15.3. Pārejas posma valsts atbalsts par aitu mātēm

239. Pārejas posma valsts atbalstu par aitu mātēm var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 232. punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

239.1. pēc stāvokļa kārtējā gada 1. jūlijā ganāmpulkā ir vismaz 10 aitu mātes, kas saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem ir vienu reizi atnesušās vai ir vecākas par gadu;

239.2. lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (18. pielikums) par aitu māšu skaitu 1. jūlijā;

239.3. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 239.2. apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītos dzīvniekus vismaz 100 dienas, skaitot no kārtējā gada 16. jūlija.

240. Ja šo noteikumu 239.3. apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to 10 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās aizstāj ar aitu māti, kas ir vienu reizi atnesusies vai ir vecāka par gadu. Piecu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

240.1 Atbalsta likmi attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar aitu māšu skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

15.4. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par platībām

241. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām lauksaimnieks var saņemt par hektāru skaitu, kas:

241.1. apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām 2006. gadā;

241.2. 2006. gadā ir noteikts kartupeļu audzēšanas līgumā ar cietes ražotāju.