Zaudējis spēku - Zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.141Rīgā 2015.gada 24.martā (prot. Nr.16 26.§)

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma13.panta pirmās daļas 4. un 5.punktu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā kontrolē nozvejoto zivju izkraušanu un pārbauda zivju tirdzniecības un transporta objektus, kā arī noliktavas un ražošanas telpas.

II. Nozvejas izkraušanas dokumentācijas iesniegšanas kārtība

2. Zvejas kuģa kapteinis aizpilda zvejas žurnālu, veicot nozvejas un izkraušanas datu uzskaiti, un zvejas žurnālā iekļautos datus iesniedz Valsts vides dienestā, ievērojot Padomes 2009. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (turpmāk – regula Nr. 1224/2009), nosacījumus.

3. Papildus šo noteikumu 2. punktā minētajām prasībām zvejas kuģa kapteinis 48 stundu laikā pēc zivju izkraušanas iesniedz Valsts vides dienestā:

3.1. pārskatu par zvejas un jūras akvakultūras produktu (turpmāk – produkti) pārkraušanu un saņemšanu jūrā (1. pielikums) un zvejas žurnāla ailē "Zvejas vieta" ieraksta "Skatīt pārskatu pielikumā", ja nozveja ir pārkrauta uz kuģa jūrā;

3.2. Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 1035/2001, ar ko nosaka Dissostichus spp. nozvejas dokumentu shēmu (turpmāk – regula Nr. 1035/2001), II pielikumā norādīto dokumentu, ja kuģis zvejojis saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Šo nozvejas dokumentu pievieno arī tā kuģa kravai, uz kuru jūrā ir pārkrautas ilkņzivis (Dissostichus spp.).

4. Aizpildot zvejas žurnālus, uz kuģa apstrādātu sniega krabju (Chionoecetes spp.) (spīles (CLA), kas sagatavotas uzglabāšanai vārītā (BOI) un sasaldētā (FRO) veidā) svara pārrēķināšanai dzīvsvarā piemēro koeficientu 1,66.

III. Zivju pircēju reģistrācija

5. Produktu pirmo pirkšanu veic Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) reģistrēti zivju pircēji (turpmāk – zivju pircēji), kuri Zemkopības ministrijā ir saņēmuši zivju pircēja reģistrācijas apliecību (2. pielikums), kas ir derīga trīs gadus no tās izdošanas dienas. Zvejnieki ir tiesīgi pārdot produktus pircējiem, kas nav reģistrēti informācijas sistēmā un Zemkopības ministrijā nav saņēmuši zivju pircēja reģistrācijas apliecību, ja produktus pārdod gala patērētājiem un produktu daudzums nepārsniedz 30 kilogramu no viena zvejas reisa vai ja produkti tiek iegādāti valsts institūcijās veicamajiem pētījumiem un analīzēm.

6. Lai saņemtu zivju pircēja reģistrācijas apliecību, pretendents iesniedz Zemkopības ministrijā iesniegumu zivju pircēja reģistrācijai (3. pielikums). Zivju pircēja reģistrācijas iesniegumu Zemkopības ministrija izskata un lēmumu par reģistrācijas apliecības izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt zivju pircēja reģistrācijas apliecību pieņem mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

7. Ja iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai nav pievienoti visi iesnieguma veidlapā minētie dokumenti, Zemkopības ministrija par to rakstiski informē pretendentu un norāda, kāda papildu informācija nepieciešama. Zemkopības ministrija papildu informācijas iesniegšanai nosaka termiņu, ne īsāku par 10 darbdienām.

8. Ja zivju pircēja reģistrācijas iesniegums aizpildīts atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā minētajām prasībām un nepastāv šo noteikumu 9. punktā minētie reģistrācijas apliecības izsniegšanas atteikuma nosacījumi, Zemkopības ministrija reģistrē zivju pircēju informācijas sistēmā un izsniedz zivju pircēja reģistrācijas apliecību, kā arī piešķir:

8.1. unikālus secīgus numurus, ko izmanto katra atsevišķa produkta pirmās pirkšanas darījuma ievadīšanai informācijas sistēmā. Lai nodrošinātu pietiekamu numuru skaitu triju gadu reģistrācijas periodam, piešķir trīsreiz vairāk numuru, nekā norādīts zivju pircēja reģistrācijai iesniegtajā informācijā par viena gada laikā plānoto produktu pirmās pirkšanas darījumu skaitu;

8.2. informācijas sistēmas lietotāja identifikatoru un sākotnējo paroli, ko nosūta uz zivju pircēja reģistrācijas iesniegumā norādīto e-pasta adresi, lai informācijas sistēmā varētu ievadīt zvejas žurnāla un tajā iekļautās produktu izkraušanas deklarācijas datus, kā arī pārdošanas zīmju datus.

9. Zemkopības ministrija neizsniedz zivju pircēja reģistrācijas apliecību, ja:

9.1. iesniegumā norādīta informācija ir nepilnīga vai iesniegumam nav pievienoti visi minētie dokumenti un pretendents noteiktajā termiņā nav iesniedzis visu nepieciešamo informāciju;

9.2. zivju pircēja reģistrācijas apliecība iepriekšējā derīguma termiņa laikā ir anulēta un nav pagājis šo noteikumu 11. punktā minētais termiņš;

9.3. ja saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju zivju pircējam ir nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu parāds valsts budžetā.

10. Zemkopības ministrija, pamatojoties uz Valsts vides dienesta sniegto informāciju, aptur attiecīgās zivju pircēja reģistrācijas apliecības darbību uz vienu gadu, ja zivju pircējs:

10.1. ir izdarījis Padomes 2008. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (turpmāk – regula Nr. 1005/2008), 42. pantā minēto pārkāpumu;

10.2. gada laikā vairāk nekā trīs reizes ir pārkāpis regulā Nr. 1224/2009 minētās prasības.

11. Zemkopības ministrija anulē zivju pircēja reģistrācijas apliecību, ja tās darbība derīguma termiņa laikā ir apturēta divas reizes. Šādā gadījumā pretendents ir tiesīgs atkārtoti pieteikties zivju pircēja reģistrācijas apliecības saņemšanai ne agrāk kā gadu pēc tam, kad stājies spēkā Zemkopības ministrijas lēmums par zivju pircēja reģistrācijas apliecības anulēšanu.

12. Zemkopības ministrija par zivju pircēja reģistrācijas apliecības izsniegšanu, apturēšanu, anulēšanu vai par atteikumu reģistrēt zivju pircēju paziņo adresātam atbilstoši Administratīvā procesa likumā un Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Adresāts šo lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

IV. Produktu pirmās pirkšanas un nozvejas izkraušanas dokumentu datu ievadīšana informācijas sistēmā un to glabāšanas kārtība

13. Pēc produktu pirmās pirkšanas darījuma, arī darījuma, kas notiek pēc produktu transportēšanas no to izkraušanas vietas uz citu šo produktu pirmās pirkšanas vietu, zivju pircēji, kuriem ir Zemkopības ministrijas izsniegta zivju pircēja reģistrācijas apliecība, atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 62. un 63. pantā minētajām prasībām, izmantojot piešķirto lietotāja identifikatoru, ievada informācijas sistēmā pārdošanas zīmes datus. Ievadot attiecīgos datus, produktu pirmās pirkšanas darījumus numurē secīgā kārtībā, izmantojot Zemkopības ministrijas piešķirtos unikālos produktu pirmās pirkšanas darījuma reģistrācijas numurus.

14. Ja produktu pirmās pirkšanas un nozvejas izkraušanas dokumentu datus nav iespējams ievadīt informācijas sistēmā, tad:

14.1. zvejas kuģa kapteinis, ja zvejas žurnāla un izkraušanas deklarācijas dati ir ievadīti elektroniski, bet datu pārraide nav iespējama informācijas sistēmas kļūdas dēļ un uzņēmuma pārstāvis par to ir paziņojis Valsts vides dienestam, ievadītos datus iesniedz Valsts vides dienestā pēc sistēmas kļūdas novēršanas, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā;

14.2. zvejas kuģa kapteinis zvejas žurnāla un izkraušanas deklarācijas datus vai zivju pircējs – produktu pirmās pirkšanas datus, ja šos datus nav iespējams ievadīt un Valsts vides dienestā iesniegt elektroniski, aizpilda un Valsts vides dienestā iesniedz papīra formā. Šādā gadījumā izmanto šo noteikumu 1. un 4. pielikumā norādīto veidlapu, ko aizpilda vismaz divos eksemplāros.

15. Valsts vides dienests divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 14. punktā minēto dokumentu saņemšanas papīra formā tajos norādītos datus ievada informācijas sistēmā.

16. Valsts vides dienests pēc šo noteikumu 15. punktā minēto zvejas žurnālu datu ievadīšanas informācijas sistēmā, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc zvejas mēneša beigām zvejas žurnālus nodod valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) izmantošanai zinātniskajā darbā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zivsaimniecību.

17. Institūts no Valsts vides dienesta papīra formā saņemtos zvejas žurnālus un zvejas žurnāla iesniedzējs visu zvejas žurnālu kopijas papīra formā glabā divus gadus, izņemot gadījumu, ja dati elektroniski ievadīti informācijas sistēmā.

18. Pārdošanas zīmes vai to kopijas papīra formā Valsts vides dienests glabā divus gadus pēc to saņemšanas, bet zivju pārdevēji un pircēji – divus gadus pēc produkta pārdošanas, izņemot gadījumu, ja dati elektroniski ievadīti informācijas sistēmā.

V. Produktu izsekojamības nodrošināšana tirgū

19. Zivju pircēji vai produktu uzglabātāji izkrautos produktus sver saskaņā ar regulas (EK) Nr. 1224/2009 60. un 61. pantā noteiktajām prasībām atbilstoši izkrauto zvejas produktu paraugu ņemšanas plānam (5. pielikums).

20. Operatori regulas Nr. 1224/2009 4. pantā 19. punkta izpratnē, veicot darbības ar produktu partijām, uz kurām attiecas prasības par izsekojamības nodrošināšanu saskaņā ar regulu Nr. 1224/2009 un Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem:

20.1. Latvijas Republikas teritorijā visos produktu transportēšanas, uzglabāšanas un apstrādes posmos no ieguves līdz mazumtirdzniecībai pievieno produktu partijas izsekojamības dokumentu (6. pielikums). Produktu izsekojamības dokumentu aizpilda par katru produktu partiju vai tās daļu, kuru produktu partiju operators piegādā citiem operatoriem. Produktu izsekojamības dokumenta numuru vai produktu partijas numuru piešķir produktu partiju operators. Šis numurs nedrīkst sakrist ne ar vienu citu šī operatora iepriekš piešķirto produktu izsekojamības dokumenta vai produktu partijas numuru;

20.2. uzrāda produktu izsekojamības dokumentu pēc to Valsts vides dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu pieprasījuma, kuras ir atbildīgas par produktu izsekojamības kontroli un tiesīgas produktus izsekot arī ārpus Latvijas Republikas teritorijas;

20.3. produktu izsekojamības dokumentu piestiprina pie produktu partijas vai, ja partija ir sadalīta daļās, pie katras tās daļas, piemēram, kastes, maisa, paletes, konteinera. Ja transportēšanas vai uzglabāšanas laikā produkta izsekojamības dokuments var kļūt pilnībā vai daļēji nesalasāms, pie produktu partijas piestiprina šāda dokumenta kopiju, bet produkta izsekojamības dokumenta oriģinālu nosūta kopā ar produkta partiju.

21. Šajā nodaļā minētās prasības nepiemēro produktiem, kurus no zvejas kuģa tieši pārdod gala patērētājiem, ja šo produktu vērtība nepārsniedz 50 euro vienam gala patērētājam dienā.

22. Ar produktu partijām saņemtos produktu izsekojamības dokumentu oriģinālus un ar produktu partijām nosūtīto produktu izsekojamības dokumentu kopijas produktu partiju operators glabā divus gadus un uzrāda pēc Valsts vides dienesta vai Pārtikas un veterinārā dienesta atbildīgo amatpersonu pieprasījuma.

VI. Produktu tirdzniecības objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaude

23. Produktu tirdzniecības objektos Valsts vides dienesta amatpersonas pārbauda:

23.1. produktu iepirkumu apliecinošus dokumentus un citus dokumentus, kas apliecina produktu ieguvi, kā arī produktu izsekojamības dokumentus;

23.2. produktu daudzuma atbilstību ierakstiem preču reģistrācijas žurnālā.

24. Produktu apstrādes vai pārstrādes vietās, kā arī noliktavās Valsts vides dienesta amatpersonas pārbauda produktu daudzuma atbilstību pavadzīmēm vai citiem iepirkumu apliecinošiem dokumentiem, produktu izsekojamības dokumentiem un ierakstiem preču reģistrācijas žurnālā.

25. Produktu partiju operators vai produktu apstrādātājs šo noteikumu 23. un 24. punktā minētos dokumentus glabā attiecīgajā objektā un uzrāda pēc Valsts vides dienesta atbildīgo amatpersonu pieprasījuma.

VII. Produktu transportēšanas kontrole, produktu transportēšanas dokumentu aprite un glabāšana

26. Pārbaudot transportlīdzekli, kurā pārvadā produktus, Valsts vides dienesta amatpersonas pārbauda kravas atbilstību kravas dokumentācijai, kā arī ierakstam produktu transportēšanas dokumentā (7. pielikums), ja produkti pēc izkraušanas tiek transportēti uz citu šo produktu pirmās pirkšanas darījuma vietu vai to uzglabāšanas vai apstrādes vietu.

27. Pēc produktu transportēšanas produktu nosūtītājs patur produktu transportēšanas dokumenta oriģinālu, ko glabā vienu gadu, bet šā dokumenta kopiju nodod zivju pircējam vai produktu uzglabātājam, vai apstrādātājam, kuri to arī glabā vienu gadu pēc produktu transportēšanas.

28. Lai nodrošinātu regulas Nr. 1005/2008 12. panta 1. punktā minēto prasību izpildi:

28.1. Zemkopības ministrija apstiprina saskaņā ar regulas Nr. 1005/2008 II pielikumu noformēta nozvejas sertifikāta datu atbilstību Latvijas zvejnieku nozvejai;

28.2. zvejas produktu importētājs Valsts vides dienestā iesniedz nozvejas sertifikātu, bet eksportētājs – reeksporta sertifikātu atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 14., 16. un 21. pantam;

28.3. Valsts vides dienests pārbauda nozvejas sertifikāta un reeksporta sertifikāta datus un apstiprina datu pareizību, ja nepieciešams, verificē tos saskaņā ar regulas Nr. 1005/2008 17. pantu, elektroniski saglabā informācijas sistēmā un elektroniski nosūta pēc zvejas produktu importētāja vai eksportētāja pieprasījuma;

28.4. Valsts ieņēmumu dienests robežšķērsošanas vietās un muitas iestādēs iekšzemē kontrolē šo noteikumu 28.2. apakšpunktā minētos un informācijas sistēmā saglabātos dokumentus, pārbaudot nozvejas sertifikāta 12. rindā un reeksporta sertifikāta 4. rindā norādītos datus.

29. Lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Regulas (ES) Nr. 640/2010, ar ko izveido zilo tunzivju Thunnus Thynnus nozvejas dokumentēšanas programmu un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1984/2003 (turpmāk – regula Nr. 640/2010), prasību izpildi:

29.1. Zemkopības ministrija, ja tiek eksportētas zilās tunzivis, apstiprina saskaņā ar regulas Nr. 640/2010 III pielikumu noformēta nozvejas dokumenta datu atbilstību Latvijas zvejnieku nozvejai;

29.2. zilo tunzivju importētājs Valsts vides dienestā iesniedz atbilstoši regulas Nr. 640/2010 II, III un IV pielikumā noteiktajām prasībām noformētu nozvejas dokumentu;

29.3. zilo tunzivju reeksportētājs Valsts vides dienestā iesniedz atbilstoši regulas Nr. 640/2010 II, III, IV un V pielikumā noteiktajām prasībām noformētu nozvejas dokumentu un reeksporta sertifikātus;

29.4. Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina šo noteikumu 29.2. un 29.3. apakšpunktā minēto nozvejas dokumentu un reeksporta sertifikātus saskaņā ar regulas Nr. 640/2010 4. un 7. pantā minētajām prasībām, saglabā tos informācijas sistēmā un elektroniski nosūta pēc zvejas produktu importētāja vai eksportētāja pieprasījuma. Valsts vides dienests var pārbaudīt zilo tunzivju partijas saturu atbilstoši regulas Nr. 640/2010 9. pantā minētajām prasībām, kā arī, ja nepieciešams, verificēt nozvejas dokumentā norādīto informāciju;

29.5. Valsts ieņēmumu dienests robežšķērsošanas vietās un muitas iestādēs iekšzemē kontrolē šo noteikumu 29.2. un 29.3. apakšpunktā minētos un informācijas sistēmā saglabātos dokumentus, pārbaudot nozvejas dokumenta 8. rindā un reeksporta sertifikāta 6. rindā norādītos datus.

30. Lai nodrošinātu regulas Nr. 1035/2001 prasību izpildi:

30.1. Zemkopības ministrija, ja tiek eksportētas ilkņzivis, apstiprina saskaņā ar regulas Nr. 1035/2001 II pielikumu noformēta nozvejas dokumenta datu atbilstību Latvijas zvejnieku nozvejai;

30.2. Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina atbilstoši regulas Nr. 1035/2001 I, II un III pielikumā noteiktajām prasībām noformētus nozvejas, importa un reeksporta dokumentus, saglabā tos informācijas sistēmā un elektroniski nosūta pēc zvejas produktu importētāja vai eksportētāja pieprasījuma;

30.3. Valsts ieņēmumu dienests robežšķērsošanas vietās un muitas iestādēs iekšzemē kontrolē šo noteikumu 30.2. apakšpunktā minētos un informācijas sistēmā saglabātos dokumentus, pārbaudot nozvejas dokumenta 13. rindā un reeksporta dokumenta 3. rindā norādītos datus, kā arī pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma pārbauda, vai apstiprinātajos dokumentos norādītais ilkņzivju daudzums atbilst to kopējam daudzumam attiecīgajā kravā.

31. Valsts vides dienests elektroniski informē Valsts ieņēmumu dienestu, ja tiek konstatēta nozvejas dokumentos un sertifikātos iekļauto datu neatbilstība.

32. Zemkopības ministrija pēc šo noteikumu 28.1., 29.1. un 30.1. apakšpunktā minēto dokumentu apstiprināšanas papīra formā tos glabā trīs gadus.

33. Valsts vides dienests pēc šo noteikumu 28.3., 29.4. un 30.2. apakšpunktā minēto dokumentu apstiprināšanas papīra formā tos glabā trīs gadus, kā arī elektroniski informācijas sistēmā.

VIII. Noslēguma jautājums

34. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija noteikumus Nr. 503 "Noteikumi par zivju izkraušanas kontroli un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 90., 203. nr.; 2011, 32. nr.; 2012, 19. nr.; 2013, 169. nr.).

Ministru prezidente Laimdota StraujumaZemkopības ministrs Jānis Dūklavs

1.pielikumsMinistru kabineta2015.gada 24.martanoteikumiem Nr.141

Pārskats par zvejas un jūras akvakultūras produktu pārkraušanu un saņemšanu jūrāReport on Transhipment and Receipt of Fishery and Marine Aquaculture Products at Sea