LegalizeĪpašās vides prasības ādu apstrādei (miecēšanai)
Ministru kabineta noteikumi Nr.191Rīgā 2015.gada 14.aprīlī (prot. Nr.20 24.§)
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"24.2 panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka īpašas vides aizsardzības prasības šādām likuma "Par piesārņojumu" 1. pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām (iekārtām):
1.1. iekārtas ādu apstrādei, kuru jauda pārsniedz 12 tonnas gatavās produkcijas dienā;
1.2. iekārtas neatkarīgai notekūdeņu attīrīšanai, kas nodrošina šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētās piesārņojošās darbības radīto notekūdeņu attīrīšanu, ja uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām neattiecas normatīvo aktu regulējums par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī.
2. Prasības šo noteikumu 1. punktā minētajām darbībām (iekārtām) norādītas šo noteikumu pielikumā. Šo noteikumu pielikumā minēto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vietā piesārņojošās darbības veicējs var izmantot citus labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.
3. Šo noteikumu pielikumā minētās prasības operatoram jāņem vērā, lai saņemtu A kategorijas piesārņojošas darbības atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.
4. Šo noteikumu pielikumā minētās prasības attiecīgā Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde (turpmāk – pārvalde) ņem vērā, izsniedzot A kategorijas piesārņojošas darbības atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.
5. Šo noteikumu pielikuma 3.1. apakšnodaļā minēto vides pārvaldības sistēmu ieviešanai ir ieteikuma raksturs.
6. Darbībām (iekārtām), kurām līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai jau ir izsniegtas A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas, izsniegto atļauju nosacījumus attiecīgā pārvalde pārskata un iekārtas darbības atbilstību šo noteikumu pielikumā norādītajām prasībām iekārtas operators nodrošina līdz 2017. gada 16. februārim.
Ministru prezidente Laimdota StraujumaVides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
PielikumsMinistru kabineta2015.gada 14.aprīļanoteikumiem Nr.191
Secinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) ādu miecēšanas nozarē
| Nr.p.k. | Atsauces dokuments | Darbība |
|---|---|---|
| 1. | Energoefektivitāte (ENE) | Vispārīgā energoefektivitāte |
| 2. | Ekonomika un mijiedarbība ar vides faktoriem (ECM) | Tehnisko paņēmienu ekonomiskā ietekme un mijiedarbība ar vides faktoriem |
| 3. | Vispārīgie monitoringa principi (MON) | Emisiju un patēriņa monitorings |
| 4. | Emisijas no uzglabāšanas vietām (EFS) | Emisijas no tvertnēm, cauruļvadiem un ķīmisko vielu noliktavām |
| 5. | Atkritumu sadedzināšana (WI) | Atkritumu sadedzināšana |
| 6. | Atkritumu apstrādes iekārtas (WT) | Atkritumu apstrāde |
| Nr.p.k. | Izmantotais termins | Definīcija |
| --- | --- | --- |
| 1. | Stieptuve/kaļķotava | Miecētavas daļa, kurā pirms miecēšanas sākšanas ādas, ja nepieciešams, mērcē, apstrādā ar kaļķi, no tām atdala miesu, noņem apmatojumu |
| 2. | Blakusprodukts | Objekts vai viela, kas atbilst Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" 5. punktam |
| 3. | Esoša iekārta | Iekārta, kas nav jauna iekārta |
| 4. | Esoša apstrādes tvertne | Apstrādes tvertne, kas nav jauna apstrādes tvertne |
| 5. | Jauna iekārta | Iekārta, kuru ražotnē sāk ekspluatēt pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai iekārta, kuru, saglabājot esošos pamatus, pilnībā nomaina pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas |
| 6. | Jauna apstrādes tvertne | Apstrādes tvertne, kuru iekārtā sāk ekspluatēt pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai apstrādes tvertne, kas pilnībā pārbūvēta pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas |
| 7. | Miecētava (ražotne) | Ražotne, kurā veic ādu miecēšanu, ja iekārtas jauda pārsniedz 12 tonnas gatavās produkcijas dienā (likuma "Par piesārņojumu" 1. pielikuma sestās daļas 3. punktā minētā darbība) |
| 8. | Miecētava (vieta) | Miecētavas (ražotnes) daļa, kurā fiziski notiek ādu sālīšana un miecēšana |
| 9. | Komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas | Iekārtas, kurām piemēro Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumu Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" prasības |
| Nr.p.k. | Parametrs | Biežums |
| --- | --- | --- |
| 1. | Ūdens patēriņa mērījumi abos procesa posmos: ūdens patēriņš līdz miecēšanas un pēcmiecēšanas stadijai un tajā pašā periodā saražotais daudzums | Vismaz reizi mēnesī |
| 2. | Katrā procesa posmā izmantoto ķimikāliju daudzuma uzskaite un tajā pašā periodā saražotā daudzuma uzskaite | Vismaz reizi gadā |
| 3. | Sulfīdu koncentrācijas un kopējā hroma koncentrācijas monitorings galīgajos attīrītajos notekūdeņos, kurus novadīs tieši saņemošajos ūdeņos (izmanto 24 stundās uzkrātus un plūsmas apjomam proporcionālus paraugus).Sulfīdu koncentrācijas un kopējā hroma koncentrācijas monitorings pēc hroma izgulsnēšanas netiešai novadīšanai (izmanto 24 stundās uzkrātus un plūsmas apjomam proporcionālus paraugus) | Reizi nedēļā vai mēnesī |
| 4. | Ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP), bioķīmiskā skābekļa patēriņa (BSP) un amonija slāpekļa monitorings pēc notekūdeņu attīrīšanas vietējās vai centralizētās iekārtās, lai tos novadītu tieši saņemošajos ūdeņos (izmanto 24 stundās uzkrātus un plūsmas apjomam proporcionālus paraugus). Kopējā suspendēto cieto daļiņu daudzuma monitorings pēc notekūdeņu attīrīšanas vietējās vai centralizētās iekārtās, lai tos novadītu tieši saņemošajos ūdeņos | Reizi nedēļā vai mēnesī. Biežākus mērījumus veic, ja vajadzīgas izmaiņas procesā |
| 5. | Halogēnorganisko savienojumu monitorings pēc notekūdeņu attīrīšanas vietējās vai centralizētās iekārtās, lai tos novadītu tieši saņemošajos ūdeņos | Regulāri |
| 6. | pH vai redokspotenciāla mērījumi pie šķidruma kolektora mitrajās filtrēšanas sistēmās | Pastāvīgi |
| 7. | Ikgadēja šķīdinātāju uzskaite un tajā pašā periodā saražotā daudzuma uzskaite | Katru gadu |
| 8. | Gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisiju monitorings pie emisiju samazināšanas aprīkojuma kolektora; saražotā daudzuma uzskaite | Pastāvīgi vai periodiski |
| 9. | Indikatīvs spiediena krituma monitorings maisa filtros | Regulāri |
| 10. | Mitrās filtrēšanas sistēmu uztveršanas efektivitātes testēšana | Katru gadu |
| 11. | Reģenerācijai, atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un apglabāšanai nosūtīto procesa atlikumu daudzuma uzskaite | Regulāri |
| 12. | Visu veidu enerģijas patēriņa un tajā pašā periodā saražotā daudzuma uzskaite | Regulāri |
| Nr.p.k. | Tehniskais paņēmiens | Apraksts |
| --- | --- | --- |
| 1. | Optimāls ūdens resursu izmantojums visos mitrās apstrādes procesa posmos, tostarp "partijas" veida skalošana, nevis skalošana tekošā ūdenī | Ūdens izmantošanas optimizācija notiek, nosakot optimālo ūdens daudzumu, kas nepieciešams katrā procesa posmā, un ar mērierīču palīdzību pievadot pareizo daudzumu. "Partijas" veida skalošana izpaužas tā, ka apstrādes tvertnē ievada nepieciešamo daudzumu tīra ūdens, kurā ādas skalo, vajadzīgo ūdens plūsmu nodrošinot ar tvertnes kustināšanas palīdzību, nevis skalojot tekošā ūdenī, jo tas nozīmētu lielu daudzumu ievadītā un izvadītā ūdens |
| 2. | Īslaicīga iegremdēšana | Apstrādājamo ādu īslaicīgai iegremdēšanai vajadzīgs mazāks procesā izmantotā ūdens daudzums, nekā to nosaka tradicionālā prakse. Šis samazinājums nevar būt pārmērīgi liels, jo ādu apstrādes laikā ūdens darbojas arī kā lubrikants un dzesēšanas šķidrums. Jāpieliek lielāks spēka faktors, lai liktu griezties apstrādes tvertnēm, kurās ūdens daudzums nav liels; tas ir tāpēc, ka rotējošās masas sadalījums tvertnē nav vienmērīgs |
| Nr.p.k. | Procesa posms | Ūdens patēriņš* uz tonnu neapstrādātu ādu (m3/t) |
| --- | --- | --- |
| Nr.p.k. | Procesa posms | nesālītas ādas |
| 1. | Neapstrādātas ādas vai ādas, kas mitrajā apstrādē miecētas ar hromu vai citiem piemērotiem metāliem | 10–15 |
| 2. | Pēcmiecēšanas procesi un apdare | 6–10 |
| 3. | Kopā | 16–25 |
| * Mēneša vidējā vērtība. Apstrādājot teļādas vai izmantojot augu izcelsmes miecvielas, var būt nepieciešams lielāks ūdens patēriņš | * Mēneša vidējā vērtība. Apstrādājot teļādas vai izmantojot augu izcelsmes miecvielas, var būt nepieciešams lielāks ūdens patēriņš | * Mēneša vidējā vērtība. Apstrādājot teļādas vai izmantojot augu izcelsmes miecvielas, var būt nepieciešams lielāks ūdens patēriņš |
| Nr.p.k. | Procesa posms | Ūdens patēriņš* litros uz vienu ādu |
| --- | --- | --- |
| 1. | No neapstrādātām līdz sālītām ādām | 65–80 |
| 2. | No sālītām līdz mitrajā apstrādē ar hromu miecētām ādām | 30–55 |
| 3. | Pēcmiecēšanas procesi un apdare | 15–45 |
| 4. | Kopā | 110–180 |
| * Mēneša vidējā vērtība. Apstrādājot ar vilnu klātas aitādas, var būt nepieciešams lielāks ūdens patēriņš | * Mēneša vidējā vērtība. Apstrādājot ar vilnu klātas aitādas, var būt nepieciešams lielāks ūdens patēriņš | * Mēneša vidējā vērtība. Apstrādājot ar vilnu klātas aitādas, var būt nepieciešams lielāks ūdens patēriņš |
| Nr.p.k. | Tehniskais paņēmiens | Apraksts |
| --- | --- | --- |
| 1. | Īslaicīga iegremdēšana | Īslaicīga iegremdēšana nozīmē mazāku procesā nepieciešamo ūdens daudzumu. Ja ūdens ir mazāk, samazinās arī izvadīto procesā neizreaģējušo ķimikāliju daudzums |
| 2. | Tīru ādu izmantošana | Tīrāku, ar kūtsmēsliem neaplipušu ādu izmantošana |
| 3. | Svaigu ādu apstrādāšana | Izmanto nesālītas ādas. Ādu bojāšanos novērš, izmantojot drīzu pēcnāves atdzesēšanu apvienojumā ar īsiem piegādes termiņiem vai transportēšanu noteiktā temperatūrā |
| 4. | Mehāniska liekā sāls nokratīšana no ādām | Sālītās ādas izklāj pārstrādei tādā veidā, ka tās tiek kratītas vai mētātas. Liekie sāls kristāli nokrīt un netiek izmantoti mērcēšanas procesā |
| 5. | Apmatojuma saglabāšana pēc tā atdalīšanas | Apmatojumu atdala, izšķīdinot mata sakni, nevis matu visā tā garumā. Saglabājušos apmatojumu izfiltrē no izmantotā ūdens. Tādējādi samazinās matu sadalīšanās produktu koncentrācija notekūdeņos |
| 6. | Organisko sēra savienojumu vai fermentu izmantošana apmatojuma atdalīšanai no liellopu ādām | Apmatojuma atdalīšanai izmantoto neorganisko sulfīdu daudzums samazinās, jo tos daļēji aizstāj ar organiskajiem sēra savienojumiem vai pievieno piemērotus fermentus |
| 7. | Atkaļķošanā izmantotā amonija daudzuma samazināšana | Amonija savienojumus atkaļķošanas procesā daļēji vai pilnībā aizstāj ar oglekļa dioksīdu, kuru iesmidzina, un/vai citiem atkaļķošanas aģentiem |
| Nr.p. k. | Tehniskais paņēmiens | Apraksts |
| --- | --- | --- |
| 1. | Īslaicīga iegremdēšana | Īslaicīga iegremdēšana nozīmē mazāku procesā nepieciešamo ūdens daudzumu. Ja ūdens ir mazāk, samazinās arī izvadīto procesā neizreaģējušo ķimikāliju daudzums |
| 2. | Hroma miecvielu izlietojuma maksimāla palielināšana | Darbības parametru (piemēram, pH, iegremdēšanas, temperatūras, laika un veltņa kustības ātruma) un ķimikāliju izmantojuma optimizēšana, lai palielinātu ādu uzsūkto un izlietoto hroma miecvielu proporcionālo daudzumu |
| 3. | Augu izcelsmes miecvielu izmantojuma optimizēšana | Daļā procesa izmanto miecēšanu ar veltni. Izmanto pirmsmiecēšanas aģentus, lai veicinātu augu izcelsmes miecvielu iesūkšanos |
| Nr.p.k. | Tehniskais paņēmiens | Apraksts |
| --- | --- | --- |
| 1. | Īslaicīga iegremdēšana | Īslaicīga iegremdēšana nozīmē mazāku procesā nepieciešamo ūdens daudzumu. Ja ūdens ir mazāk, samazinās arī izvadīto procesā neizreaģējušo ķimikāliju daudzums |
| 2. | Atmiecēšanas, krāsošanas un ietaukošanas optimizēšana | Procesa parametru optimizācija, lai nodrošinātu procesa ķimikāliju maksimālu izlietojumu |
| Nr.p.k. | Tehniskais paņēmiens | Apraksts |
| --- | --- | --- |
| 1. | Mehāniskā attīrīšana | Rupjo daļiņu atsijāšana, tauku, eļļu un smērvielu nosmelšana un daļiņu izgulsnēšana gravitācijas spēka ietekmē |
| 2. | Fizikāli ķīmiskā attīrīšana | Sulfīdu oksidēšana un/vai izgulsnēšana, ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) un suspendēto daļiņu atdalīšana, piemēram, ar koagulāciju un flokulāciju. Hroma izgulsnēšana, ar sārmiem (piemēram, kalcija hidroksīdu, magnija oksīdu, nātrija karbonātu, nātrija hidroksīdu, nātrija aluminātu) palielinot pH vērtību līdz 8 vai vairāk |
| 3. | Bioloģiskā attīrīšana | Aerobā notekūdeņu bioloģiskā attīrīšana, ko veic aerējot, tostarp atdalot suspendētās daļiņas, piemēram, ar izgulsnēšanu vai sekundāro flotāciju |
| 4. | Bioloģiskā slāpekļa atdalīšana | Amonija slāpekļa savienojumu nitrifikācija, pēc tam reducējot nitrātus līdz gāzveida slāpeklim |
| Nr.p.k. | Parametrs | LPTP SEL (mg/l)(mēneša vidējā vērtība, kuras noteikšanai ņemta vidējā vērtība no 24 stundās uzkrātiem reprezentatīviem paraugiem, kas ievākti mēneša laikā) |
| --- | --- | --- |
| 1. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 200–500* |
| 2. | Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 15–25 |
| 3. | Suspendētas cietās daļiņas | < 35 |
| 4. | Amonija slāpeklis NH4-N (kā N) | < 10 |
| 5. | Kopējais hroms (kā Cr) | < 0,3–1 |
| 6. | Sulfīdi (kā S) | < 1 |
| * Augšējā robeža ir saistīta ar ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) ievades koncentrāciju ≥ 8 000 mg/l | * Augšējā robeža ir saistīta ar ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) ievades koncentrāciju ≥ 8 000 mg/l | * Augšējā robeža ir saistīta ar ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) ievades koncentrāciju ≥ 8 000 mg/l |
| Nr.p.k. | Parametrs | LPTP SEL (mg/l)(mēneša vidējā vērtība, kuras noteikšanai ņemta vidējā vērtība no 24 stundās uzkrātiem reprezentatīviem paraugiem, kas ievākti mēneša laikā) |
| --- | --- | --- |
| 1. | Kopējais hroms (kā Cr) | < 0,3–1 |
| 2. | Sulfīdi (kā S) | < 1 |
| Nr.p.k. | Tehniskais paņēmiens | Apraksts |
| --- | --- | --- |
| 1. | Uz ūdens bāzes ražotu virsmas pārklājumu izmantošana apvienojumā ar efektīvu to uzklāšanas sistēmu | Gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijas ierobežo, izmantojot uz ūdens bāzes ražotus pārklājumus, kuru kārtas ikreiz klāj ar kādu no šādiem paņēmieniem:– "aizkara" tipa pārklāšana;– pārklāšana ar rullīti;– uzlaboti smidzināšanas paņēmieni |
| 2. | Ekstrakcijas ventilācijas un izplūžu mazināšanas sistēmas izmantošana | Izplūdes gaisu apstrādā ekstrakcijas sistēmā, kurai ir viena vai vairākas šādas funkcijas: mitrā filtrēšana, adsorbcija, biofiltrācija vai sadedzināšana |
| Nr.p.k. | Parametrs | Ražošanas veids |
| --- | --- | --- |
| 1. | Šķīdinātāju lietojuma līmeņi | Ja izmanto uz ūdens bāzes ražotus pārklājumus apvienojumā ar efektīvu to uzklāšanas sistēmu |
| 2. | Šķīdinātāju lietojuma līmeņi | Ja izmanto uz ūdens bāzes ražotus pārklājumus apvienojumā ar efektīvu to uzklāšanas sistēmu |
| 3. | Šķīdinātāju lietojuma līmeņi | Ja izmanto uz ūdens bāzes ražotus pārklājumus apvienojumā ar efektīvu to uzklāšanas sistēmu |
| 4. | Gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijas | Ja par alternatīvu uz ūdens bāzes ražotiem pārklājumiem izmanto ekstrakcijas ventilāciju un izplūžu mazināšanas sistēmu |
| * LPTP SEL diapazons izteikts ar kopējo oglekli | * LPTP SEL diapazons izteikts ar kopējo oglekli | * LPTP SEL diapazons izteikts ar kopējo oglekli |
| Nr.p.k. | Procesa atlikums | Blakusprodukta lietojums |
| --- | --- | --- |
| 1. | Apmatojums un vilna | – Pildīšanas materiāls– Vilnas tekstilmateriāli |
| 2. | Kaļķoti atgriezumi | – Kolagēna ražošana |
| 3. | Nemiecēti šķēlumi | – Apstrāde ādas ieguvei– Desu apvalku ražošana– Kolagēna ražošana– Košļājamās suņu rotaļlietas |
| 4. | Miecēti šķēlumi un atgriezumi | – Apstrāde izmantošanai ādas gabaliņu šuvumiem, mazajām ādas precēm u. c.– Kolagēna ražošana |
| Nr.p.k. | Atkritumi | Atkārtota izmantošana pēc attiecīgas sagatavošanas |
| --- | --- | --- |
| 1. | Apmatojums un vilna | Proteīna hidrolizāta ražošana |
| 2. | Jēlādas atgriezumi | |
| 3. | Kaļķoti atgriezumi | TaukiTehniskā želatīna ražošana |
| 4. | Miesas atgriezumi | Proteīna hidrolizāta ražošanaTauki |
| 5. | Nemiecēti šķēlumi | Tehniskā želatīna ražošanaProteīna hidrolizāta ražošana |
| 6. | Miecēti šķēlumi un atgriezumi | Ādas šķiedru plātņu ražošana no neapstrādātiem atgriezumiemProteīna hidrolizāta ražošana |
| 7. | Miecēts atdalītais apmatojums | Ādas šķiedru plātņu ražošanaProteīna hidrolizāta ražošana |
| 8. | Notekūdeņu dūņas no attīrīšanas iekārtām | |
| Nr.p.k. | Tehniskais paņēmiens | Apraksts |
| --- | --- | --- |
| 1. | Hroma atgūšana atkārtotai izmantošanai miecētavā | Jauna miecēšanas šķīduma sagatavošana no izgulsnētā hroma, izmantojot sērskābi kā daļēju svaigu hroma sāļu aizvietotāju |
| 2. | Hroma atgūšana atkārtotai izmantošanai cita veida ražošanā | Hroma dūņu izmantošana par izejvielu cita veida ražošanā |
| Nr.p. k. | Darbības posms | Raksturīgais enerģijas patēriņš uz vienu izejmateriāla vienību* (GJ/t) |
| --- | --- | --- |
| 1. | Liellopu ādas apstrāde no jēlādas posma līdz mitrajam posmam miecēšanā ar hromu vai citiem metāliem | < 3 |
| 2. | Liellopu ādas apstrāde no jēlādas līdz apstrādātai ādai | < 14 |
| 3. | Aitu ādas apstrāde no jēlādas līdz apstrādātai ādai | < 6 |
| * Energopatēriņa vērtība (izsaka kā vidējo lielumu gadā, skaitļus nepārvēršot primārajā enerģijā) ietver energopatēriņu ražošanas procesā, tostarp elektroenerģiju un iekštelpu apkuri, bet neietver notekūdeņu attīrīšanā patērēto enerģiju | * Energopatēriņa vērtība (izsaka kā vidējo lielumu gadā, skaitļus nepārvēršot primārajā enerģijā) ietver energopatēriņu ražošanas procesā, tostarp elektroenerģiju un iekštelpu apkuri, bet neietver notekūdeņu attīrīšanā patērēto enerģiju | * Energopatēriņa vērtība (izsaka kā vidējo lielumu gadā, skaitļus nepārvēršot primārajā enerģijā) ietver energopatēriņu ražošanas procesā, tostarp elektroenerģiju un iekštelpu apkuri, bet neietver notekūdeņu attīrīšanā patērēto enerģiju |
Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)