Ministru kabineta rīkojums Nr.244Rīgā 2015.gada 12.maijā (prot. Nr.23 21.§)
1. Atbalstīt Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.–2020. gadam (turpmāk – pamatnostādnes).
2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.
3. Pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanu nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Pasākumus, kuriem paredzēts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, īstenot darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu īstenošanai plānoto līdzekļu ietvaros.
5. Izglītības un zinātnes ministrijai, īstenojot pamatnostādņu 8.1.2. apakšpunktā minēto pasākumu, nodrošināt atbalstu arī nodarbinātajiem nozarēs un profesiju grupās, kurās paredzama nodarbināto skaita samazināšanās tehnoloģisko procesu attīstības un darba ražīguma kāpināšanas rezultātā (turpmāk – bezdarba riskam pakļautās nodarbinātās personas), lai preventīvi nodrošinātu bezdarba iestāšanās riska mazināšanu un ātrāku pielāgošanos mainīgajam darba tirgus pieprasījumam.
6. (Svītrots ar MK 06.06.2018. rīkojumu Nr. 252)
7. Atbildīgajām un iesaistītajām institūcijām līdz 2019. gada 1. martam un 2021. gada 1. martam iesniegt Labklājības ministrijā informāciju par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu un pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem.
8. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus:
8.1. līdz 2019. gada 31. maijam – pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu;
8.2. (svītrots ar MK 06.06.2018. rīkojumu Nr. 252);
8.3. līdz 2021. gada 1. jūlijam – pamatnostādņu īstenošanas ietekmes gala novērtējumu.
Ministru prezidente Laimdota StraujumaLabklājības ministrs Uldis Augulis
(Ministru kabineta2015.gada 12.maijarīkojums Nr.244)
Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.–2020.gadam
| ADTP |
Aktīvā darba tirgus politika |
| CSP |
Centrālā statistikas pārvalde |
| EK |
Eiropas Komisija |
| EM |
Ekonomikas ministrija |
| ERAF |
Eiropas Reģionālās attīstības fonds |
| EP |
Eiropas Padome |
| ES |
Eiropas Savienība |
| ESF |
Eiropas Sociālais fonds |
| EURES |
Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls |
| Eurostat |
Eiropas Savienības statistikas birojs |
| FM |
Finanšu ministrija |
| GMI |
garantētais minimālais ienākumu līmenis |
| IKP |
Iekšzemes kopprodukts |
| IIN |
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis |
| IN pamatnostādnes |
Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādņu 2015.–2020. gadam projekts |
| IZM |
Izglītības un zinātnes ministrija |
| LM |
Labklājības ministrija |
| MK |
Ministru kabinets |
| NRP |
Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai |
| NVA |
Nodarbinātības valsts aģentūra |
| OECD |
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija |
| PB |
Pasaules Banka |
| SAM |
Specifiskais atbalsta mērķis |
| SDO |
Starptautiskā darba organizācija |
| VID |
Valsts ieņēmumu dienests |
| VDI |
Valsts darba inspekcija |
| VSAA |
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra |
| VSAOI |
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
| Galvenie izaicinājumi:1) Negatīvas dabiskās kustības un, jo īpaši, emigrācijas rezultātā pēdējās desmitgades laikā ievērojami samazinājies iedzīvotāju skaits. Iedzīvotāju skaita samazinājuma apjomi sarūk, galvenokārt, samazinoties emigrējušo iedzīvotāju skaitam, kamēr dabiskais pieaugums pēdējos gados saglabājies gandrīz nemainīgs.2) Līdz ar sabiedrības novecošanos samazinās darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars kopējā struktūrā un pieaug demogrāfiskā slodze. Sagaidāms darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara turpmāks samazinājums.3) Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinās vēl straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits, ko pamatā nosaka lielais samazinājums vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, kas saistīts ar zemo dzimstību 1990-tajos gados un augstajiem emigrācijas rādītājiem pēdējos gados iedzīvotajiem vecumā līdz 35 gadiem.4) Vidēja termiņa prognoze paredz iedzīvotāju skaita samazināšanos dabiskās kustības rezultātā par 123,1 tūkst. (salīdzinājumā ar 2011. gadu) līdz 2020. gadam. Šajā laika posmā paredzamas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vecuma struktūrā par labu augstākām vecuma kohortām turpināsies darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara samazināšanās, kas ietekmēs darba resursu pieejamību nākotnē.5) Eurostat izstrādātās demogrāfiskās prognozes ES dalībvalstīm laika periodam līdz 2060. gadam ietver nopietnus sabiedrības novecošanās izaicinājumus, Latvijai paredzot otru lielāko samazinājuma prognozi ES valstu vidū. |
|
| Publicēšanas gads |
25% no visām vakancēm paliek aktīvas ... dienas |
50% no visām vakancēm paliek aktīvas ... dienas |
75% no visām vakancēm paliek aktīvas ... dienas |
| 2008 |
19 |
41 |
73 |
| 2009 |
7 |
19 |
43 |
| 2010 |
10 |
25 |
48 |
| 2011 |
14 |
29 |
51 |
| 2012 |
11 |
22 |
39 |
| Galvenie izaicinājumi:• Pēc būtiska darba vietu skaita samazinājuma krīzes laikā, līdz ar ekonomikas atjaunošanos darba vietu skaits palielinās. Tomēr ekonomiskā izaugsme darba tirgū atspoguļojas lēnāk nekā makroekonomiskajos rādītājos un darba vietu skaita pieaugums nav straujš.• Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū personu, kuras ir zaudējušas cerības atrast darbu, īpatsvars ir nozīmīgs. Šo personu atgriešanai darba tirgū nepieciešams plašs atbalsta pasākumu komplekss.• Nozīmīgs bezdarba un ekonomiskās neaktivitātes, kā arī nabadzībasriska faktors ir zems izglītības līmenis. Iedzīvotāju ar pamatizglītību vai zemāku par pamatizglītību īpatsvars ir lielāks ekonomiski neaktīvo un darba meklētāju struktūrā. Krīzes periods pierādīja, ka šie iedzīvotāji ir visvieglāk ievainojamā grupa – salīdzinoši nozīmīgāk pieauga bezdarba un ekonomiskās neaktivitātes rādītāji iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni (vispārējā vidējā, pamatizglītība un zemāka par to).• Darba vietu nozīmīgākais īpatsvars koncentrējas Rīgas un Pierīgas reģionos, kamēr citos reģionos darba vietu skaits ir būtiski mazāks.• Darba tirgus vidēja termiņa prognozes liecina, ka arvien lielāka nozīme būs izglītības līmenim un izglītības atbilstībai darba tirgus pieprasījumam, īpaši ņemot vērā, ka jau pašreiz lielu daļu reģistrēto bezdarbnieku veido personas ar darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni.• Ņemot vērā, ka vidējā un ilgtermiņa prognožu veikšana ir priekšnosacījums, lai sagatavotos strukturālajām izmaiņām tautsaimniecībā, pilnveidojams darba tirgus prognozēšanas mehānisms. |
|
| Ielikums Nr.1: Īrijas valdības programma "Ceļš uz darbu"2012. gada februārī Īrijas valdība ieviesa programmu "Ceļš uz darbu"1, kas ietver bezdarbnieku aktivizēšanas pasākumus, stiprināja sadarbību ar darba devējiem un veica reformas iestādēs, lai uzlabotu bezdarbniekiem sniegto pakalpojumu kvalitāti."Ceļš uz darbu" balstās uz pieciem principiem:• Regulārs un nepārtraukts darbs ar bezdarbnieku;• Mērķētāki aktivizēšanas pasākumi;• Iniciēt bezdarbnieku pieņemt iespējas;• Veidot un stiprināt attiecības ar darba devējiem, motivējot iesaistīties bezdarbnieku atbalsta pasākumos;• Veikt reformas iestādēs, lai nodrošinātu labāku pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem.Pirmais solis ir klienta reģistrēšanās pabalstiem un nodarbinātības pakalpojumiem. Kā daļa no reģistrēšanās ir profila anketas aizpildīšana, kas ļauj novērtēt klienta darba atrašanas iespējas (Probability to Exit – PEX) un izstrādāt individuālo attīstības plānu. Atkarībā no novērtējuma rezultāta, klientam tiek piedāvāti atbalsta pasākumi. Klientiem ar augstu PEX indeksu mērķēts atbalsts darba meklēšanā. Klienti ar vidēju PEX rādītāju un tie klienti ar augstu PEX, kuri arī pēc trīs mēnešiem ir bez darba, tiek iesaistīti grupu nodarbībās par darba meklēšanas iemaņu uzlabošanu, kā arī vēlamajām apmācības un attīstības iespējām, kas uzlabotu darba atrašanas iespējas. Klienti ar zemu PEX rādītāju un visi, kas ir bezdarbnieki ilgāk par 12 mēnešiem, saņem intensīvu nodarbinātības konsultanta atbalstu._________PathwaystoWork, Government Policy Statement onLabour Market Activation, http://www.welfare.ie/en/downloads/pathwaystowork.pdf2OECD Economic SurveysIRELAND, http://www.oecd.org/eco/surveys/economic-survey-ireland.htm |
|
| Galvenie izaicinājumi:• Galvenie kavēkļi jauniešu integrēšanai darba tirgū ir izglītības un darba pieredzes trūkums. Jauniešu bezdarbnieku darba pieredze lielākoties gūta mazāk kvalificētās profesijās.• Ilgstošo bezdarbnieku zemākā produktivitāte saistīta ar darba iemaņu zaudēšanu. Būtiska ir savlaicīga darba iemaņu uzturēšana un atjaunošana. Atgriežoties darba tirgū, nepieciešamas apmācības ne vien konkrēto pienākumu veikšanai, bet arī sociālo iemaņu un pamatprasmju apguvei. Atbalsta mehānismi Ilgtermiņa bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū jāveido individualizēti, ņemot vērā katra klienta situācijas specifiku.• Gados vecāku iedzīvotāju zemāka produktivitāte saistīta ar pakāpenisku darbspēju samazināšanos un darba tirgus pieprasījumam neatbilstošām zināšanām un prasmēm.• Personu ar invaliditāti situācija liecina par grūtībām pašu spēkiem iekļauties darba tirgū. Personu ar invaliditāti darbspējas ievērojami atšķiras atkarībā no invaliditātes grupas un funkcionālo traucējumu veida. Plānojot atbalsta pasākumus, jāņem vērā invaliditātes smaguma pakāpe un līdz ar to arī darbspēju zaudējuma apmērs, kas var būt gan minimāls šķērslis iesaistei darba tirgū, gan var pilnībā liegt iespēju būt nodarbinātam.• Līdzās tradicionālajām iedzīvotāju grupām, kas tiek saistītas ar sociālās iekļaušanās riskiem, atzīmējamas specifiskas grupas, kuru īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir būtisks: gados vecākas personas ar hroniskām slimībām; vecākas personas (50 gadi un vairāk) vidū, kam nav veselības problēmas, kas traucētu strādāt; personas vecumā 20–39 gadi vidū, kam ir zems izglītības līmenis.• Sociālā uzņēmējdarbība kā viena no iespējamiem atbalsta mehānismiem attīstība ne vien invalīdu, bet arī citu sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu integrācijai.• Darba tirgū pastāv būtiska dzimumu segregācija, gan attiecībā uz vīriešu un sieviešu sadalījumu dažādās nozarēs, gan profesijās. Atšķirības starp sievietēm un vīriešiem vērojamas arī attiecībā uz darba samaksu, ko lielā mērā ietekmē fakts, ka vīrieši koncentrējas vidēji augstāk apmaksātos darba tirgus sektoros un amatos, kā arī sievietes biežāk uzņemas ģimenes pienākumus. |
|
| Ielikums Nr.2: Austrijas izglītības sistēmaAustrija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kur jauniešu bezdarba līmenis atbilstoši Eurostat datiem ir zem 10% (2013. gada 2.cet. – 8,6% Austrijā, 19,7% Latvijā). Kā viens no svarīgiem iemesliem salīdzinoši zemajam bezdarba līmenim tiek uzskatīta attīstītā dažāda līmeņa profesionālās izglītības sistēma, lai gan jāuzsver, ka arī Austrijas kopējā ekonomiskā situācija ir salīdzinoši labvēlīga. Aptuveni 80% no katras vecuma kohortas, pabeidzot obligāto izglītību, turpina mācības profesionālās izglītības iestādēs. 59% no visiem iedzīvotājiem vecuma grupā 25-34 gadi ir ar profesionālo izglītību, kas ir trešais augstākais rādītājs OECD valstu starpā.2Profesionālās izglītības programmas Austrijā ir piemērotas dažādiem izglītojamo sagatavotības līmeņiem un vajadzībām, piedāvājot gan piemērotus risinājumus izglītojamajiem ar salīdzinoši vājiem mācību rezultātiem, gan nodrošinot augsta līmeņa programmas tehniskajās jomās. Sociāli neaizsargātākie studenti, kā arī studenti ar vājām akadēmiskajām zināšanām izglītību var iegūt integrējošās profesionālās apmācību programmās, kuru ietvaros ir iespējams pagarināt mācību periodu vai pabeigt tikai daļu no apmācību programmas. Savukārt spējīgākajiem studentiem tiek piedāvāts vienlaicīgi apgūt divas profesijas, kā arī pastāv iespēja turpināt studijas augstākās izglītības iestādēs.3Būtisku profesionālās izglītības daļu veido duālā profesionālās izglītības sistēma, kas nozīmē, ka teorētiskais mācību process notiek profesionālās izglītības iestādēs, bet praktiskā apmācība, kas veido lielāko mācību procesa daļu, notiek uzņēmumos. Tādējādi profesionālās izglītības ieguvi nodrošina gan profesionālās izglītības iestādes, gan darba devēji, nodrošinot iegūtās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām.4Lai nodrošinātu noteiktu profesionālās izglītības kvalitāti, uzņēmumiem (tajos strādājošajiem apmācītājiem), kas nodrošina praktisko apmācību, ir jāiegūst licence no valsts līmenī sertificētas institūcijas, tāpat tiek veikta vienota apmācāmo eksaminēšana apmācības beigās. Uzņēmumi, kuri ir pārāk mazi vai kuru specializācija tiek uzskatīta par pārāk šauru apmācību nodrošināšanai, var veidot uzņēmumu apvienības, kas savukārt veido mācību firmas, kas nekonkurē tirgū, bet ir pietuvinātas reālajiem apstākļiem. Savukārt, lai visiem skolēniem tiktu nodrošināta iespēja iziet praktiskās apmācības profesionālās izglītības sistēmas programmu ietvaros, valsts ir izveidojusi specializētus apmācību centrus, kas uzņemas uzņēmumu lomu izglītības sistēmas ietvaros. Šo apmācību centru mērķis ir nodrošināt skolēniem apmācības darba vietā iespējas, ja sākotnēji skolēnam neizdodas atrasts pastāvīgu prakses vietu uzņēmumā.5Tomēr vienlaicīgi jāņem vērā, ka šāda profesionālās izglītības sistēma prasa ievērojamus finansiālos līdzekļus, tās regulējums ir attīstījies daudzu gadu garumā, kā arī tā saskaras ar grūtībām nodrošināt praktisko apmācību mazos uzņēmumos, tajā skaitā, ņemot vērā kvalitātes aspektus.6 Austrijas publiskā sektora izdevumi izglītībai pārsniedz vidējos OECD valstu izdevumus, gan salīdzinot izdevumus uz vienu skolēnu gada laikā, gan attiecinot tos pret IKP7. Atšķirībā no Vācijas, kur valsts gandrīz nemaz nepiedalās šīs sistēmas finansēšanā, Austrijā valsts sniedz noteiktus finansiālus stimulus sistēmas darbībai, daļu no šiem stimuliem tiešā veidā piesaistot kvalitatīvajiem iznākumiem.8_________Kathrin Hoeckel, Learning for Jobs OECD Reviews of Vocational Education and Training: Austria, June 2010, http://www.oecd.org/edu/45407970.pdf2 Austria – Country Note – Education ata Glance 2013: OECD Indicators, http://www.oecd.org/edu/Austria_EAG2013%20Country%20Note.pdf3 Kathrin Hoeckel, Learning for Jobs OECD Reviews of Vocational Education and Training: Austria, June 2010, http://www.oecd.org/edu/45407970.pdf4 European Commission, Work-Based Learning in Europe: Practices and Policy Pointers, http://ec.europa.eu/education/lifelong-learning-policy/doc/work-based-learning-in-europe_en.pdf5 European Commission, Work-Based Learning in Europe: Practices and Policy Pointers, http://ec.europa.eu/education/lifelong-learning-policy/doc/work-based-learning-in-europe_en.pdf6 Savstarpējās mācīšanās programmas mācīšanās vizīte par darba prakšu sistēmām 07.11.2013. (tiks precizēts)7 Kathrin Hoeckel, Learning for Jobs OECD Reviews of Vocational Education and Training: Austria, June 2010, http://www.oecd.org/edu/45407970.pdf8 Savstarpējās mācīšanās programmas mācīšanās vizīte par darba prakšu sistēmām 07.11.2013. |
|
| Ielikums Nr.3: Somijas izglītības sistēmaSomijā ir viens no augstākajiem izglītības līmeņiem – 84% no visiem iedzīvotājiem vecuma grupā 25–64 gadi ir ieguvuši vismaz profesionālo vidējo izglītību (upper secondary education) (OECD valstu vidējais rādītājs – 75%) bet 39% šajā vecuma grupā ir ieguvuši augstāko izglītību (OECD valstu vidējais rādītājs – 32%). Iegūtajam izglītības līmenim ir bijusi būtiska ietekme uz nodarbinātības rādītājiem ekonomiskās krīzes periodā. Iedzīvotājiem ar augstāko izglītību bezdarba līmenis vecuma grupā 25-64 pieauga ievērojami lēnāk nekā iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni.Pēc pamatizglītības iegūšanas nedaudz vairāk kā puse skolēnu turpina mācības vispārējās vidējās izglītības mācību iestādēs, bet aptuveni 40% skolēni turpina mācības profesionālās izglītības iestādēs. Profesionālās izglītības iestādes ir piemērotas gan jauniešiem kā sākotnējā izglītība, gan pieaugušajiem pārkvalifikācijai vai kvalifikācijas paaugstināšanai. Lai pieaugušajiem atvieglotu profesionālās izglītības iegūšanu, tiek piedāvāta iespēja kārtot kvalifikācijas eksāmenu bez apmācību iziešanas izglītības sistēmas ietvaros.2Somijā ir samērā liela atšķirība starp studentu īpatsvaru, kas beidz izglītības iestādes, kas dod iespēju turpināt studijas augstākās izglītības iestādēm (85%), un studentu īpatsvaru vecumā līdz 25 gadu vecumam, kas turpina studijas augstākās izglītības iestādēs (51%). Tomēr šāda situācija skaidrojama ar faktu, ka Somijā ir ierobežots vietu skaits augstākās izglītības iestādēs, kas nozīmē, ka ne vienmēr ir iespēja tūlīt pēc vidējās izglītības iegūšanas turpināt studijas.3Augstāko izglītības ieguvi nodrošina universitātes, kuru darbība ir vērsta uz zinātnisko pētniecību, un politehnikumi, kas ir profesionāli orientētas augstākās izglītības iestādes.4 Šāda situācija liecina, ka profesionālās izglītības tiek veicināta ne vien vidējās, bet arī augstākās izglītības ietvaros.Tiek uzskatīts, ka attīstīta profesionālās izglītības sistēma nodrošina pozitīvus darba tirgus rezultātus starp absolventiem. Valstīs, kurās izglītības sistēmu ietvaros uzsvars tiek likts uz praktisku apmācību, jauniešu bezdarba līmenis ir zemāks, kā arī darba meklēšanas periods pēc izglītības iestādes absolvēšanas ir mazāks.5_________Finland – Country Note – Education ata Glance 2013: OECD Indicators, http://www.oecd.org/edu/Finland_EAG2013%20Country%20Note.pdf2 Ministry of education and Culture, http://www.minedu.fi/OPM/Koulutus/ammatillinen_koulutus/?lang=en3 Finland – Country Note – Education ata Glance 2013: OECD Indicators, http://www.oecd.org/edu/Finland_EAG2013%20Country%20Note.pdf4 Ministry of education and Culture, http://www.minedu.fi/OPM/Koulutus/ammatillinen_koulutus/?lang=en5 European Commission, Work-Based Learning in Europe: Practices and Policy Pointers, http://ec.europa.eu/education/lifelong-learning-policy/doc/work-based-learning-in-europe_en.pdf |
|
Legalize