Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība projektu īstenošanai EUREKA programmas ietvaros

Ministru kabineta noteikumi Nr.258Rīgā 2015.gada 26.maijā (prot. Nr.26 10.§)

Izdoti saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma33.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā ievieš EUREKA programmu Latvijā un piešķir valsts atbalstu (turpmāk – atbalsts) EUREKA programmas projekta (turpmāk – projekts) īstenošanai;

1.2. nosacījumus projekta dalībniekiem atbalsta saņemšanai;

1.3. projektu vērtēšanas un atlases kritērijus.

2. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

2.1. EUREKA programma – Eiropas programma komercsabiedrību un zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības veicināšanai, lai sekmētu inovatīvu, konkurētspējīgu tehnoloģiju, produktu vai pakalpojumu izstrādi un ieviešanu (turpmāk – programma). Programmas ieviesējinstitūcija ir starptautiska zinātniska bezpeļņas asociācija "EUREKA Sekretariāts", kas reģistrēta Briselē, Beļģijā;

2.2. programmas dalībvalsts – Eiropas valsts, kura ir saņēmusi apliecinājumu par dalību programmā (turpmāk – dalībvalsts);

2.3. programmas asociētā valsts – valsts, kura neatrodas Eiropā un kura ir noslēgusi līgumu ar EUREKA Sekretariātu par dalību programmā (turpmāk – asociētā valsts);

2.4. nacionālā programmu finansējošā institūcija – institūcija, kura ievieš programmu attiecīgajā dalībvalstī (turpmāk – nacionālā institūcija). Latvijā nacionālā institūcija ir Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija);

2.5. Ministru konference – nozares ministriju, nacionālo institūciju vadītāju un Eiropas Komisijas pārstāvju sapulce, kas saskaņā ar dalībvalstu nacionālo likumdošanu un programmas noteikumiem pieņem lēmumus par programmas attīstības stratēģiju. Latviju Ministru konferencē pārstāv ministrija;

2.6. EUREKA Augsta līmeņa grupa (turpmāk – Augsta līmeņa grupa) –personu grupa, kuras locekļus – Augsta līmeņa grupas pārstāvjus – saskaņā ar nacionālajām tiesību normām nominē un apstiprina dalībvalstu nozares ministrijas vai nacionālās institūcijas. Augsta līmeņa grupas sastāvā ietilpst arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Augsta līmeņa grupas pilnvaras nosaka Ministru konference. Augsta līmeņa grupa izstrādā programmas attīstības stratēģiju, balstoties uz Ministru konferences lēmumiem, koordinē programmas ieviešanu dalībvalstīs, kā arī apstiprina dalībvalstu nacionālo institūciju lēmumus par programmas konkursos iesniegtajiem projektiem. Latviju Augsta līmeņa grupā pārstāv attiecīgi nominēts ministrijas pārstāvis;

2.7. nacionālais projektu koordinators – saskaņā ar nacionālām tiesību normām nominēta persona, kuras funkcijas nosaka un apstiprina nacionālā institūcija (turpmāk – projektu koordinators). Projektu koordinators informē programmas mērķauditoriju par programmas noteikumiem, konsultē komercsabiedrību un zinātnisko institūciju pārstāvjus, palīdz veidot komercsabiedrību un zinātnisko institūciju starptautisko sadarbību, piedalās projektu koordinatoru sapulcēs, kā arī uzrauga projektu īstenošanu;

2.8. projektu koordinatoru sapulce – programmas dalībvalstu projektu koordinatoru sapulce, kas koordinē projektu pieteicēju starptautisko sadarbību un sagatavo priekšlikumus Augsta līmeņa grupai;

2.9. projekta dokumentācija – EUREKA projekta pieteikums (1. pielikums), EUREKA projekta attiecināmo izmaksu tāme (2. pielikums) un EUREKA projektā nodarbinātā personāla saraksts (3. pielikums);

2.10. projekta dalībnieki:

2.10.1. vadošais atbalsta pretendents – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā (turpmāk – komercreģistrs) reģistrēts komersants ar juridiskās personas statusu (turpmāk – komercsabiedrība) vai Latvijas Republikas Zinātnisko institūciju reģistrā (turpmāk – zinātnisko institūciju reģistrs) reģistrēta zinātniskā institūcija (turpmāk – zinātniskā institūcija) –, kurš ir tieši atbildīgs par projekta sagatavošanu, vadību un izpildi un kurš ir iesniedzis aģentūrā šo noteikumu 25. punktā minētos dokumentus;

2.10.2. atbalsta pretendents – komercsabiedrība vai zinātniskā institūcija, kura ir tieši atbildīga par projekta sagatavošanu un izpildi un par kuru vadošais atbalsta pretendents ir iesniedzis aģentūrā šo noteikumu 25. punktā minētos dokumentus;

2.10.3. vadošais projekta dalībnieks – vadošais atbalsta pretendents, ar kuru Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir noslēgusi šo noteikumu 47. punktā minēto līgumu;

2.10.4. projekta dalībnieki – atbalsta pretendenti, ar kuriem aģentūra ir noslēgusi šo noteikumu 47. punktā minēto līgumu;

2.11. sīkā (mikro), mazā vai vidējā komercsabiedrība – komercsabiedrība, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 14. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187/1), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), I pielikumam;

2.12. lielā komercsabiedrība – komercsabiedrība, kas atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktam;

2.13. grūtībās nonākusi komercsabiedrība – komercsabiedrība, kas atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktam;

2.14. inovācija – jaunu zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana produktā vai pakalpojumā.

3. Programmas mērķis ir sekmēt starptautisko sadarbību starp dalībvalstu komercsabiedrībām un zinātniskajām institūcijām, lai veicinātu inovatīvu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu attīstību.

II. Prasības projektam un atbalsta pretendentam

4. Projekts var pretendēt uz atbalstu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

4.1. projekts paredz tirgū pieprasītu inovatīvu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu izstrādi;

4.2. projekta īstenošanā tiks iesaistīti projekta dalībnieki no vismaz divām dalībvalstīm vai vienas dalībvalsts un vienas asociētās valsts;

4.3. projekts atbilst vismaz vienam Latvijas prioritārajam virzienam zinātnē fundamentālo un lietišķo pētījumu jomā;

4.4. projektā ir iesaistīta vismaz viena komercsabiedrība – inovatīva produkta, tehnoloģijas vai pakalpojuma ieviesēja;

4.5. triju gadu laikā no projekta pabeigšanas dienas projekta dalībnieki paredz izstrādāto inovatīvo produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu ieviest tirgū;

4.6. ir izstrādāts biznesa un attīstības plāns, kas satur informāciju par to, kā atbalsta pretendenti plāno ieviest tirgū (komercializēt) inovatīvo produktu vai tehnoloģiju un izplatīt fundamentālo pētījumu, rūpniecisko pētījumu vai eksperimentālās izstrādes darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā;

4.7. projektam ir paredzama ietekme uz tās vietas (piemēram, pilsēta, novads) attīstību, kurā ir reģistrēta attiecīgā komercsabiedrība.

5. Atbalsta pretendents var pretendēt uz atbalstu, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

5.1. tas ir tieši atbildīgs par projekta sagatavošanu un izpildi, turklāt vadošais atbalsta pretendents ir tieši atbildīgs par projekta sagatavošanu, vadību un izpildi;

5.2. tam ir pieejami stabili un pietiekami finanšu līdzekļu avoti, pētnieciskais un tehniskais personāls (laboranti un tehniķi) un materiāltehniskais nodrošinājums, lai varētu nodrošināt projekta īstenošanu;

5.3. uz to neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā;

5.4. tam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu;

5.5. tas ar tiesas lēmumu nav atzīts par maksātnespējīgu, tai skaitā neatrodas sanācijas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā, tā saimnieciskā darbība nav izbeigta vai saskaņā ar komercreģistrā pieejamo informāciju tas neatrodas likvidācijas procesā (ja attiecināms);

5.6. tas ir reģistrēts komercreģistrā vai zinātnisko institūciju reģistrā;

5.7. tas nav sodīts par Administratīvo pārkāpumu kodeksa 189.2 panta trešajā daļā minēto administratīvo pārkāpumu vai tam nav piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi par Krimināllikuma 280. panta otrajā daļā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu;

5.8. tas nav grūtībās nonākusi komercsabiedrība;

5.9. tas nav saņēmis vai neplāno saņemt finansējumu no valsts, Eiropas Savienības līdzekļiem vai citiem finanšu resursiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām vai darbībām;

5.10. ja atbalsta pretendents ir zinātniskā institūcija, kura veic gan saimnieciskas darbības, gan darbības, kurām nav saimnieciska rakstura, tas nodala attiecīgo darbību veidus un to izmaksas, finansējumu un ieņēmumus tā, lai novērstu saimnieciskās darbības šķērssubsidēšanu;

5.11. ja atbalsta pretendents ir komercsabiedrība, kura darbojas arī neatbalstāmajās nozarēs, kas noteiktas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punktā, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja komercsabiedrība skaidri nodala atbalstāmās darbības vai finanšu plūsmas, nodrošinot, ka darbības neatbalstāmajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts atbilstoši šiem noteikumiem.

III. Atbalstāmās darbības, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

6. Atbalstu šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 25. pantu kā atbalstu pētniecības un attīstības projektiem. Atbalstu sniedz visu nozaru projektiem, ievērojot regulas Nr. 651/2014 1. panta 2., 3. un 5. punktā minētos ierobežojumus.

7. Projekta maksimālais īstenošanas termiņš ir 36 kalendāra mēneši.

8. Atbalstu piešķir no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 70.00.00 "Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogrammas 70.06.00 "Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās" kārtējam gadam valsts budžetā šim mērķim pieejamo resursu ietvaros.

9. Projekta dalībnieki atbalstu var saņemt šādām projekta pētniecības un attīstības darbību kategorijām atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 84., 85., 86. un 87. punktam:

9.1. fundamentāliem pētījumiem – eksperimentālam vai teorētiskam darbam, ko galvenokārt veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par lietām un parādībām, neparedzot nekādu tiešu komerciālu lietojumu vai izmantošanu;

9.2. rūpnieciskiem pētījumiem – plānveida pētījumiem vai nozīmīgam izpētes darbam, lai iegūtu jaunas zināšanas un prasmes jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai jau esošo produktu, procesu vai pakalpojumu būtiskai uzlabošanai. Tie ietver kompleksu sistēmu komplektējošo daļu radīšanu un var ietvert prototipu veidošanu laboratorijas vidē vai vidē ar simulētām saskarnēm ar pastāvošām sistēmām, kā arī izmēģinājuma līniju radīšanu, ja tas nepieciešams rūpnieciskiem pētījumiem un jo īpaši nepatentētu tehnoloģiju validēšanai;

9.3. eksperimentālai izstrādnei (tai skaitā prototipu izgatavošanai) – esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, darījumdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju iegūšanai, kombinēšanai, modelēšanai un izmantošanai, lai izstrādātu jaunus vai uzlabotus produktus, procesus vai pakalpojumus. Tajā var ietilpt arī, piemēram, darbības, kuru mērķis ir jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu konceptuāla definēšana, plānošana un dokumentēšana. Eksperimentālā izstrādne var ietvert prototipu izgatavošanu, demonstrējumus, izmēģinājumprojektus (pilotprojektus), jaunu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu testēšanu un validēšanu vidē, kas atspoguļo reālus darbības apstākļus, ja galvenais mērķis ir tehniski uzlabot produktus, procesus vai pakalpojumus, kuri vēl nav pietiekami nostabilizējušies. Tā var ietvert tāda komerciāli izmantojama prototipa izgatavošanu vai izmēģinājumprojekta izstrādi, kas ir gala komercprodukts un kura ražošana ir pārāk dārga, lai to izmantotu vienīgi demonstrējumiem un validēšanai;

9.4. tehniski ekonomiskai priekšizpētei – projekta potenciāla novērtējumam un analīzei, lai atvieglotu lēmuma pieņemšanas procesu, objektīvi un racionāli apzinot projekta priekšrocības, trūkumus, iespējas un draudus, kā arī nosakot tā īstenošanai vajadzīgos resursus un tā īstenošanas izredzes.

10. Projekta attiecināmās izmaksas ir šādas:

10.1. projekta tiešās izmaksas:

10.1.1. projektā nodarbinātā personāla izmaksas – atalgojums, kā arī citi normatīvajos aktos noteiktie darba ņēmēja labā obligāti veicamie maksājumi projektā nodarbinātajam personālam, tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

10.1.2. ar projekta īstenošanu saistītās projektā nodarbinātā personāla komandējumu un darba braucienu izmaksas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi;

10.1.3. zinātniskā aprīkojuma un iekārtu (pamatlīdzekļi) izmaksas atbilstoši to izmantošanas intensitātei un ilgumam projektā. Ja instrumentus (aparatūru) un iekārtas paredz lietot arī pēc projekta pabeigšanas, par attiecināmajām izmaksām uzskata tikai amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem;

10.1.4. ēku un zemes iegādes, nomas vai īres izmaksas atbilstoši to izmantošanas intensitātei un ilgumam projektā. Attiecībā uz ēkām par attiecināmajām izmaksām uzskatāmas tikai tādas amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar labu grāmatvedības praksi. Attiecībā uz zemi par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas zemes komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas;

10.1.5. iegādāto un izlietoto materiālu izmaksas – projekta īstenošanai nepieciešamā inventāra, instrumentu un materiālu (komponentes, ķimikālijas, laboratorijas trauki un medikamenti) iegādes un piegādes izmaksas, kas ir uzskaitītas saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un ir tieši attiecināmas uz projekta īstenošanu;

10.1.6. apakšlīgumu, konsultāciju un citu ārpakalpojumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas un nepieciešamas projekta īstenošanai un projekta mērķu sasniegšanai, ja šīs izmaksas nepārsniedz 25 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

10.1.7. citas tiešās izmaksas, kas nav norādītas šo noteikumu 10.1.1., 10.1.2., 10.1.3., 10.1.5. un 10.1.6. apakšpunktā, tas ir, patentu licenču izmaksas atbilstoši regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "d" apakšpunktam, ja šādu licenču iegāde ir nepieciešama tiešo projekta mērķu sasniegšanai. Šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt 25 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

10.2. projekta netiešās izmaksas, kas projekta dalībniekam radušās, īstenojot projektu, un nepārsniedz 20 procentus no projekta tiešo izmaksu summas:

10.2.1. atskaitījumi infrastruktūras uzturēšanai:

10.2.1.1. komunālie maksājumi, tai skaitā elektroenerģija, telpu īre vai noma, ūdensapgāde un kanalizācija, apkure (siltumenerģija) un gāze, atkritumu izvešana;

10.2.1.2. sakaru pakalpojumi (pasts, internets, telefona sakari);

10.2.1.3. biroja izdevumi (kancelejas preces, datorpreces un kopēšanas pakalpojumi);

10.2.1.4. kopējās lietošanas iekārtu uzturēšanas, apkopes un remontdarbu izmaksas;

10.2.1.5. telpu, tai skaitā koplietošanas telpu, uzturēšanas izdevumi un remonts;

10.2.1.6. saimniecības materiāli;

10.2.1.7. transporta izdevumi;

10.2.1.8. tehniskā personāla un administrācijas atalgojums;

10.3. projekta citas netiešās izmaksas;

10.4. projekta ārējā audita izmaksas.

11. Projektā nodarbinātā personāla atalgojuma likmes, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus par vidējām atalgojuma likmēm Latvijā pētniecības un attīstības projektos nodarbinātajiem, neskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ir šādas:

11.1. projekta zinātniskajam vadītājam, kurš plāno un vada projektu un atbild par tā izpildi kopumā, – līdz 18 euro stundā;

11.2. galvenajiem izpildītājiem, kuri atbild par noteiktu projekta daļu un tās izpildi, – līdz 14 euro stundā;

11.3. projekta izpildītājiem, kuri projektā veic konkrētus uzdevumus, – līdz 11 euro stundā.

12. Viena projekta dalībnieka kopējais maksimāli pieļaujamais atbalsta apmērs no projekta viena saimnieciskā gada attiecināmo izmaksu apmēra ir 60 000 euro. Par projekta saimniecisko gadu ir uzskatāms viena gada periods, skaitot no šo noteikumu 47. punktā minētā līguma noslēgšanas datuma, kā arī nākamie viena gada periodi, skaitot no iepriekšējā viena gada perioda beigu datuma.

13. Attiecināmo izmaksu atbalsta intensitāte (turpmāk – atbalsta intensitāte) katram projekta dalībniekam atbilstoši regulas Nr. 651/2014 25. panta 5. punktam nepārsniedz:

13.1. fundamentāliem pētījumiem – līdz 100 procentiem;

13.2. rūpnieciskiem pētījumiem – līdz 50 procentiem;

13.3. eksperimentālai izstrādnei – līdz 25 procentiem;

13.4. tehniski ekonomiskai priekšizpētei – līdz 50 procentiem.

14. Atbilstoši regulas Nr. 651/2014 25. panta 6. punktam rūpniecisko pētījumu un eksperimentālās izstrādnes atbalsta intensitāti var palielināt līdz maksimālai atbalsta intensitātei 80 procentu apmērā no attiecināmajām izmaksām:

14.1. par 10 procentiem – vidējām komercsabiedrībām un par 20 procentiem – mazajām komercsabiedrībām;

14.2. par 15 procentiem, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

14.2.1. projekts paredz kādu no šādām efektīvām sadarbībām:

14.2.1.1. starp komercsabiedrībām, no kurām vismaz viena ir sīkā (mikro), mazā vai vidējā komercsabiedrība, vai projektu īsteno vismaz divās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Savienības dalībvalstī un Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzēja pusē un neviena atsevišķa komercsabiedrība nesedz vairāk kā 70 procentus no attiecināmajām izmaksām;

14.2.1.2. starp komercsabiedrību un vienu vai vairākām pētniecības un zināšanu izplatīšanas institūcijām, kuras sedz vismaz 10 procentus no attiecināmajām izmaksām un ir tiesīgas publicēt savu pētījumu rezultātus;

14.2.2. projekta rezultātus plaši izplata konferencēs, publikācijās, brīvi pieejamās krātuvēs vai izmantojot bezmaksas vai atvērtā pirmkoda programmatūru.

15. Atbilstoši regulas Nr. 651/2014 25. panta 7. punktam tehniski ekonomiskās priekšizpētes atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentiem vidējām komercsabiedrībām un par 20 procentiem mazajām komercsabiedrībām.

16. Ja projekta dalībniekam plānotās aktivitātes ietver dažādas atbalstāmās pētniecības un attīstības darbu kategorijas atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 84., 85., 86. un 87. punktā noteiktajam, tad šim projekta dalībniekam pieļaujamo atbalsta intensitāti nosaka kā procentos izteiktu summu, kurā katrs summas loceklis ir attiecīgās atbalstāmās darbu kategorijas izmaksu relatīvais apjoms no šī projekta dalībnieka attiecināmajām izmaksām projektā, kas reizināts ar šai darbu kategorijai pieļaujamo atbalsta intensitāti.

17. Pašu ieguldījumu projektā var veidot projekta dalībnieka finanšu līdzekļi vai ārējais finansējums, kam nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

18. Atbalstu nepiešķir, ja projekta dalībnieks darbu pie projekta vai darbību projektā uzsācis pirms atbalsta pretendenta EUREKA projekta pieteikuma (turpmāk – pieteikums) iesniegšanas aģentūrā atbilstoši regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktam.

19. Projekta dalībnieki nodrošina atsevišķu ar projekta īstenošanu saistīto saimniecisko darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaiti atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu pārskatos atspoguļo valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālo atbalstu (finanšu palīdzību), ziedojumus un dāvinājumus naudā vai natūrā.

IV. Projektu konkursa izsludināšana un projektu iesniegšana

20. Programmu un projektus administrē aģentūra.

21. Projektu konkursu izsludina aģentūra, publicējot paziņojumu aģentūras mājaslapā (http://viaa.gov.lv).