Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija"

Ministru kabineta noteikumi Nr.294Rīgā 2015.gada 9.jūnijā (prot. Nr.28 20.§)

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma5.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija".

2. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

3. Nacionālā standartizācijas institūcija tīmekļa vietnē www.lvs.lv publicē to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro Latvijas būvnormatīva LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" izpildei.

4. Būvniecības ieceres dokumentācija, kas normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktajā kārtībā saskaņota (akceptēta) vai iesniegta saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, nav jāpārstrādā, ja mainās tehniskais regulējums.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvas 2018/884, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaEkonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

Apstiprināts arMinistru kabineta2015.gada 9.jūnijanoteikumiem Nr.294

Latvijas būvnormatīvs LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija"

I. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka prasības elektroietaišu (līdz 1 kV) projektēšanai un ierīkošanai, lai nodrošinātu cilvēku un vides aizsardzību pret elektriskās strāvas, zibens strāvas un zibens izlādes izraisītas pārsprieguma strāvas triecieniem, ugunsgrēku, sprādzieniem (eksplozijām), apdegumiem un elektriski darbināmu mašīnu negaidītu mehānisku kustību, kā arī lai nodrošinātu elektroietaišu funkcionēšanu atbilstoši paredzētajam mērķim. Būvnormatīvs neietver detalizētas tehniskās prasības, kas mainās tehnikas attīstības radīto modifikāciju dēļ.

2. Būvnormatīvā lietotie termini:

2.1. normāls darba režīms – darba apstākļi, kādiem paredzēta attiecīgā iekārta vai ietaise;

2.2. nenormāls darba režīms – darba apstākļi, kas atšķiras no tiem, kādiem paredzēta attiecīgā iekārta vai ietaise (piemēram, vides apstākļi, spriegums, mehāniskās vai elektriskās slodzes);

2.3. zibensaizsardzības sistēma – vienota sistēma, kas paredzēta ēkas, tās atsevišķo daļu, elektroietaišu un citu tajā esošu objektu aizsardzībai pret zibensizlādes tiešu iedarbi un kas ietver ārējo un iekšējo zibensaizsardzību, kā arī pārspriegumaizsardzības ierīces.

3. Būvnormatīvs attiecas uz:

3.1. maiņstrāvas ķēdēm ar nominālo spriegumu līdz 1000 V (ieskaitot) vai līdzstrāvas ķēdēm ar nominālo spriegumu līdz 1500 V (ieskaitot);

3.2. aparātu iekšējai elektroinstalācijai nepiederošām ķēdēm, kuru spriegums ir lielāks par 1000 V un kas ir daļa no ietaisēm, kuru barošanas maiņspriegums nepārsniedz 1000 V;

3.3. elektroinstalāciju, kas neietilpst ierīču sastāvā;

3.4. ugunsaizsardzības sistēmu elektroinstalāciju;

3.5. ārpus ēkām ierīkojamām tieši ar ēku saistītām elektroietaisēm;

3.6. fiksētām elektronisko sakaru, signalizācijas un vadības ķēdēm, izņemot aparātu iekšējo elektroinstalāciju;

3.7. ēku zibensaizsardzību un pārspriegumaizsardzību.

4. Būvnormatīvs neattiecas uz:

4.1. dzelzceļa transporta un elektriskā transporta iekārtām (ieskaitot ritošo sastāvu un signāliekārtas);

4.2. automašīnu (ieskaitot elektromobiļus), kuģu un lidaparātu elektroiekārtām;

4.3. ietaisēm raktuvēs, kā arī pārvietojamās un stacionārās jūras platformās;

4.4. radiointerferences slāpēšanas iekārtām (izņemot iekārtas, kas saistītas ar ietaišu drošību);

4.5. elektriskajiem ganiem (žogiem).

5. Ēku iekšējo elektroinstalāciju projektē saskaņā ar šo būvnormatīvu un citiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.

6. Ēku iekšējās elektroinstalācijas projektēšanā piemēro standartus, kuru sarakstu tīmekļa vietnē www.lvs.lv ir publicējusi Nacionālā standartizācijas institūcija.

II. Pamatprasības

7. (Svītrots ar MK 17.06.2025. noteikumiem Nr. 355)

8. Elektroietaises projektē un ierīko tā, lai panāktu to drošu lietošanu un nepieļautu aizdegšanās, eksplozijas, cilvēku un mājdzīvnieku veselībai un dzīvībai bīstama strāvas trieciena, apdeguma vai cita veida risku.

8.1 Dzīvojamās ēkas būvniecības ieceres dokumentācijā paredz ēkas pieslēgšanu elektriskajiem tīkliem, telpu un ārējo ieeju apgaismošanu, sadzīves elektrotehnisko iekārtu un citu nepieciešamo elektroietaišu pieslēgšanas iespēju atbilstoši elektrotehnisko normatīvu prasībām.

8.2 Dzīvojamās ēkas iekšējo elektroinstalāciju un ar to saistīto infrastruktūru (kabeļu šahtas, uzskaites sadalnes u. tml.) veido atbilstoši vienam no šādiem principiem:

8.21. katra elektroenerģijas galalietotāja elektroinstalācijas pieslēgums ir aprīkots ar atsevišķu elektroenerģijas sistēmas operatora elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu;

8.22. ēkas iekšējā elektroinstalācija tiek ierīkota tā, lai katra elektroenerģijas galalietotāja elektroinstalācijas pieslēgumu būvprojektā jau paredzētajā vietā (ne tālāk par 20 m) būtu iespējams aprīkot ar elektroenerģijas sistēmas operatora elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu. Šādā gadījumā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu uzstāda atbilstoši sistēmas operatora izdotām pieslēguma tehniskajām prasībām operatora personālam pieejamā vietā ēkas ārpusē vai ēkā šim nolūkam paredzētā telpā, lai sistēmas operatora elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu būtu iespējams uzstādīt bez papildu elektroinstalācijas vai sadalnes ierīkošanas darbiem un būvdarbiem, kuriem nepieciešama būvniecības dokumentācija, ārpus šim nolūkam paredzētās telpas;

8.23. katra elektroenerģijas galalietotāja elektroinstalācija ir pieslēgta elektroenerģijas sistēmas operatora elektriskajiem tīkliem tieši (bez citu personu īpašumā esošu elektroietaišu izmantošanas).

8.3 Dzīvojamās ēkās elektroinstalāciju ar ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, lielāku par 32 A, pieslēdz sistēmas operatora zemsprieguma elektriskajiem tīkliem tikai trīs fāžu izpildījumā.

9. Projektējot elektroietaises, ņem vērā informāciju par pieejamo elektroapgādi:

9.1. strāvas veidu;

9.2. strāvas vadītāju veidu un skaitu, barojošā elektrotīkla sistēmas veidu;

9.3. elektroapgādē lietotajiem aizsardzības pasākumiem, zemēšanas sistēmu;

9.4. elektroapgādes uzņēmuma īpašajām prasībām;

9.5. spriegumu un sprieguma novirzēm (šī būvnormatīva 1. pielikuma 1. un 2. tabula);

9.6. frekvenci un frekvences novirzēm;

9.7. maksimālo pieļaujamo strāvas stiprumu;

9.8. paredzamo īsslēguma strāvu;

9.9. iespējamā elektroapgādes pārtraukuma ilgumu.

10. Elektroapgaismei, elektroapgādei, vadībai, signalizācijai, elektroniskajiem sakariem un citām vajadzībām nepieciešamo elektrisko ķēžu skaitu un veidu nosaka, ņemot vērā:

10.1. elektrisko slodžu izvietojumu;

10.2. dažādās ķēdēs sagaidāmās slodzes;

10.3. slodzes mainību diennaktī un gadā;

10.4. apkārtējās vides apstākļus;

10.5. prasības vadībai, signalizācijai, elektroniskajiem sakariem un informācijas tehnoloģijām;

10.6. dažādus īpašus nosacījumus.

11. Projektējot avārijas elektroapgādi, apzina:

11.1. no avārijas elektroapgādes avota barojamās ķēdes;

11.2. apgādes avotu (veids, raksturojums);

11.3. nosacījumus, kas jāievēro, lai nepieļautu kļūdainu sprieguma padevi dažādiem avotiem pieslēgtām ķēdēm.

12. Elektroiekārtas ierīko tā, lai:

12.1. būtu pietiekami daudz vietas elektroiekārtas sākotnējai ierīkošanai un vēlākai atsevišķu elementu nomainīšanai;

12.2. būtu brīva pieeja elektroiekārtām ekspluatācijas, pārbaužu, inspicēšanas, apkalpošanas un remonta laikā. Minimālos attālumus ekspluatācijas un apkalpošanas ejās nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 2. pielikumam.

13. Elektroiekārtai jābūt piemērotai barojošā tīkla maksimālajam stabilajam spriegumam (maiņsprieguma efektīvajai vērtībai) un paredzamajiem pārspriegumiem.

14. Elektroiekārtai jānodrošina lielākās ilgstoši iespējamās strāvas plūšana iekārtā normālā darba režīmā, kā arī – noteiktu laiku – strāvas plūšana iekārtā nenormālā darba režīmā (piemēram, aizsardzības ierīču darbības laikā).

15. Ja elektroiekārtas raksturlielumi ir atkarīgi no frekvences, elektroiekārtas nominālajai frekvencei jāatbilst frekvencei, kāda iespējama ķēdē.

16. Elektroiekārtas jaudas raksturlielumiem jānodrošina tai paredzēto uzdevumu izpilde normālā darba režīmā, ņemot vērā noslodzes koeficientu.

17. Elektroiekārtas ugunsaizsardzības līmenim jābūt tādam, lai tā izturētu paredzamās mehāniskās un elektriskās slodzes, kā arī vides apstākļus, kas raksturīgi iekārtas uzstādīšanas vietai (šī būvnormatīva 3. pielikums).

18. Elektroiekārtu, kas pēc izpildījuma neatbilst uzstādīšanas vietas vides apstākļiem, drīkst ierīkot un lietot tikai tad, ja izmanto atbilstošu aizsardzību, kas nodrošina elektroiekārtas normālu ekspluatāciju saskaņā ar tās ierīkošanas un ekspluatācijas tehniskajiem noteikumiem.

19. Elektroiekārta normālā darba režīmā (ieskaitot komutācijas darbības) nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt citas elektroiekārtas vai pasliktināt elektroapgādi.

20. Strāvas vadītāja šķērsgriezuma laukumu izvēlas, ņemot vērā:

20.1. strāvas vadītājam pieļaujamo maksimālo temperatūru (šī būvnormatīva 4. pielikuma 1. tabula);

20.2. pieļaujamo sprieguma kritumu;

20.3. sagaidāmās elektromehāniskās slodzes un citas mehāniskās slodzes, kādām strāvas vadītājs var tikt pakļauts, ja rodas īsslēgums;

20.4. maksimālo pilno pretestību, kas nepieciešama, lai nodrošinātu zemesslēgumaizsardzības un īsslēgumaizsardzības pareizu darbību.

21. Minimālos strāvas vadītāju šķērsgriezuma laukumus nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 4. pielikuma 2. tabulai. Zemētāju šķērsgriezuma laukumus un minimālos aizsargvadītāju šķērsgriezuma laukumus nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 4. pielikuma 3. un 4. tabulai.

22. Lai nodrošinātu sistēmas ekonomiskāku režīmu, var piemērot lielākus šķērsgriezuma laukumus, nekā nepieciešams drošībai.

23. Elektroinstalācijas veids un ierīkošanas metodes ir atkarīgas no:

23.1. ierīkošanas vietas (piemēram, telpu, ēku, zonu) ugunsbīstamības un sprādzienbīstamības;

23.2. ierīkošanai paredzēto sienu vai citu ēkas daļu raksturojuma;

23.3. cilvēku un mājdzīvnieku piekļūšanas iespējas elektroinstalācijai;

23.4. sprieguma;

23.5. sagaidāmajām elektromehāniskajām slodzēm, ja rodas īsslēgums;

23.6. citām spriedzēm (piemēram, mehāniskām, termiskām, ar atklātu liesmu saistītām spriedzēm), kurām elektroinstalācija var tikt pakļauta tās ierīkošanas vai ekspluatācijas laikā.

24. Telpu klasifikāciju un raksturojumu, izvēloties elektroinstalācijas veidu un ierīkošanas metodes, nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 3. pielikumam.

25. Aizsardzības ierīču raksturlielumus izvēlas, pamatojoties uz tām paredzēto uzdevumu, kas var būt aizsardzība pret:

25.1. pārstrāvu (pārslodzes vai īsslēguma strāva);

25.2. zemesslēguma strāvu vai pārspriegumu;

25.3. sprieguma pazeminājumu vai pazušanu;

25.4. zibens strāvu un pārspriegumu;

25.5. noplūdstrāvu.

26. Aizsardzības ierīcēm jāiedarbojas, kad tiek sasniegtas noteiktas strāvas, sprieguma un laika vērtības, kas atbilst attiecīgajiem ķēžu raksturojumiem un bīstamības pakāpēm.

27. Atbilstoši piemērojamiem standartiem īpašas prasības elektroietaisēm attiecināmas šādās vietās:

27.1. telpās ar vannu vai dušu;

27.2. peldbaseinos un citos baseinos;

27.3. vietās, kur atrodas saunu sildierīces;

27.4. būvobjektos;

27.5. lauksaimniecības un dārzkopības platībās;

27.6. šaurās vietās ar strāvvadošu norobežojumu;

27.7. dzīvojamos treileros un to stāvlaukumos;

27.8. atrakciju parkos, izstādēs, skatēs un stendos;

27.9. āra apgaismes ierīcēs;

27.10. griestu un grīdu apsildes sistēmās;

27.11. ugunsbīstamās un sprādzienbīstamās telpās, ēkās un zonās.

28. Vietās, kur nepieciešama tūlītēja elektroapgādes pārtraukšana, lai nepieļautu cilvēku vai īpašuma apdraudējumu, ierīko viegli pamanāmu, efektīvi un ātri iedarbināmu izslēgšanas ierīci.

28.1 Elektroinstalācijas maiņstrāvas ķēdēs ierīkojama aizsardzība pret noplūdstrāvu ar nominālo nostrādes noplūdes strāvas vērtību, ne lielāku par 30 mA:

28.11. vispārīgam lietojumam paredzētām kontaktligzdām ar nominālo strāvu līdz 32 A, ko izmanto elektrozinību jomā īpaši neapmācītas personas;

28.12. kontaktligzdām, kas paredzētas ārtelpās izmantojamu pārvietojamo elektroiekārtu pieslēgšanai ar nominālo strāvu līdz 32 A;

28.13. elektriskās apgaismes ķēdēm mājsaimniecību elektroinstalācijās.

28.2 Individuālo dzīvojamo ēku elektroinstalācijas galvenajā ievada sadalnē uz kopējā ievada ierīkojama aizsardzība pret noplūdstrāvu ar nominālo nostrādes noplūdes strāvas vērtību 300–500 mA vai jāparedz alternatīvs aizsardzības tehniskais risinājums.

28.3 Aizsardzības aparāta klasi aizsardzībai pret noplūdstrāvu izvēlas atbilstoši attiecīgajai elektroinstalācijai pieslēdzamo elektroiekārtu tipam.

29. Apkalpošanai, pārbaudēm, bojājuma noteikšanai vai remontam paredzamas izslēgšanas ierīces, kas nodrošina iespēju izslēgt elektroietaisi, attiecīgo ķēdi vai atsevišķus aparātu elementus.

30. Elektroietaisi ierīko tā, lai starp dažādām ēkas elektroietaisēm un neelektriskām ietaisēm nerastos savstarpēji nelabvēlīga ietekme, ņemot vērā to elektromagnētisko saderību.

III. Elektroietaišu ierīkošana

31. Ikvienai atsevišķai elektroiekārtai, ko izmanto elektroietaisēs, jāatbilst attiecīgo piemērojamo standartu prasībām. Ja atsevišķai iekārtai nav noteikti piemērojamie standarti, šo iekārtu izvēlas, vienojoties pasūtītājam un uzstādītājam.

32. Elektroiekārtas atbilstoši tajās izmantotajai aizsardzībai pret elektriskās strāvas triecienu klasificē saskaņā ar šī būvnormatīva 5. pielikumu.

33. Elektroietaišu ierīkošanā izmanto piemērotus materiālus.

34. Ierīkojot elektroiekārtas, jāpanāk drošs kontakts (elektriskās ķēdes elementu elektrisks savienojums ar pietiekami mazu un stabilu pārejas pretestību) savienojumos starp strāvas vadītājiem, kā arī starp strāvas vadītājiem un elektroiekārtām.

35. Ierīkojot elektroietaises, nedrīkst pasliktināt elektroiekārtu parametrus un tām paredzētos dzesēšanas apstākļus.

36. Cilvēkus un mājdzīvniekus no tieša kontakta ar spriegumaktīvām ietaises daļām aizsargā, izmantojot vienu no šādām metodēm:

36.1. nepieļauj strāvas plūšanu caur cilvēka vai mājdzīvnieka ķermeni;

36.2. ierobežo strāvas plūšanu caur cilvēka vai mājdzīvnieka ķermeni līdz vērtībai, kas ir mazāka par pieļaujamo elektriskās strāvas trieciena vērtību.

37. Cilvēkus un mājdzīvniekus aizsargā pret nelaimes gadījumiem, kas rodas netiešā kontaktā (ar ietaises daļām, kas vada strāvu un parastos apstākļos nav spriegumaktīvas, bet var kļūt spriegumaktīvas izolācijas bojājuma, īsslēguma vai cita negadījuma dēļ), izmantojot vienu no šādām metodēm:

37.1. neļauj bojājuma strāvai plūst caur cilvēka vai mājdzīvnieka ķermeni;

37.2. ierobežo bojājuma strāvu, kas plūst caur ķermeni, līdz vērtībai, kas ir mazāka par pieļaujamo elektriskās strāvas trieciena vērtību (potenciālu izlīdzināšanas metode);

37.3. attiecīgajos piemērojamos standartos noteiktajā laikā automātiski pārtrauc elektroapgādi, ja ir radies bojājums, kas var izraisīt strāvas plūšanu caur ķermeni, kurš ir kontaktā ar atklātām strāvvadošām daļām, ja šīs strāvas vērtība ir vienāda ar pieļaujamo elektriskās strāvas trieciena vērtību vai lielāka par to.

38. Elektroietaisi ierīko tā, lai novērstu degtspējīgu materiālu aizdegšanās risku augstas temperatūras vai elektriskā loka dēļ, kā arī ugunsgrēka un sprādzienu izcelšanos sprādzienbīstamās zonās un apdegumu risku cilvēkiem un mājdzīvniekiem. Visas elektroiekārtas, kuras var radīt augstu temperatūru vai elektrisko loku, aizsargā vai novieto drošā attālumā, lai novērstu ugunsnedrošu materiālu aizdegšanās iespēju. Ja elektroiekārtas atklāto daļu temperatūra var radīt traumas cilvēkiem, tad šīs daļas aizsargā vai novieto drošā attālumā, lai novērstu nejaušu saskari ar tām.

39. Rokassniedziena attālumā pieejamo elektroiekārtas daļu temperatūras robežas normālā darba režīmā nedrīkst pārsniegt šī būvnormatīva 6. pielikuma 1. tabulā minētos lielumus.

40. Cilvēkus un vidi aizsargā pret nelaimes gadījumiem, kas rodas no augstas temperatūras vai elektromehāniskas slodzes, ko izraisa pārstrāva spriegumaktīvos vadītājos, izmantojot vienu no šādām metodēm:

40.1. automātiski atslēdz pārstrāvu, pirms tā sasniedz bīstamu vērtību, ņemot vērā pārstrāvas plūšanas ilgumu;

40.2. ierobežo maksimālo pārstrāvu līdz drošai strāvas vērtībai un plūšanas ilgumam.

41. Elektroiekārtas daļām, kas vada strāvu un parastos apstākļos nav spriegumaktīvas, bet pa kurām iespējama bojājuma strāvas (īpaši zemesslēguma strāvas un noplūdes strāvas) plūšana, jāspēj vadīt šo strāvu, nesasniedzot bīstami augstu temperatūru.

III1. Prasības elektromobilitātei

41.1 Jaunas nedzīvojamas ēkas būvniecībā ar vairāk nekā desmit autostāvvietām būvprojektā vismaz vienai no šīm autostāvvietām paredz elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un vismaz katrai piektajai stāvvietai – nepieciešamo elektrības kabeļu kanālu infrastruktūru.

41.2 Nedzīvojamas ēkas atjaunošanā vai pārbūvē ar vairāk nekā desmit autostāvvietām būvprojektā vismaz vienai no šīm autostāvvietām paredz elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un vismaz katrai piektajai stāvvietai – nepieciešamo elektrības kabeļu kanālu infrastruktūru.

41.3 Jaunas dzīvojamas ēkas būvniecībā ar vairāk nekā desmit autostāvvietām būvprojektā katrai stāvvietai paredz nepieciešamo elektrības kabeļu kanālu infrastruktūru.

41.4 Dzīvojamas ēkas atjaunošanā vai pārbūvē ar vairāk nekā desmit autostāvvietām būvprojektā katrai stāvvietai paredz nepieciešamo elektrības kabeļu kanālu infrastruktūru.

41.5 Šā būvnormatīva 41.1 un 41.3 punktu piemēro, ja papildus iestājas vismaz viens no šādiem gadījumiem:

41.5 1. automašīnu stāvvietas atrodas ēkas iekšienē;

41.5 2. automašīnu stāvvietas atrodas fiziski blakus ēkai.

41.6 Šā būvnormatīva 41.2 un 41.4 punktu piemēro, ja papildus iestājas vismaz viens no šādiem gadījumiem:

41.6 1. atjaunošana vai pārbūve skar vismaz 25 % no ēkas būves elementu kopējās laukuma virsmas, automašīnu stāvvietas atrodas ēkas iekšienē un atjaunošana vai pārbūve ietver automašīnu stāvvietas vai ēkas elektroinstalāciju;

41.6 2. atjaunošana vai pārbūve skar vismaz 25 % no ēkas būves elementu kopējās laukuma virsmas, automašīnu stāvvietas atrodas fiziski blakus ēkai un atjaunošana vai pārbūve ietver automašīnu stāvvietas vai automašīnu stāvvietu elektroinstalāciju.

IV. Zibensaizsardzības ierīkošana

42. Zibensaizsardzības sistēmu paredz, lai novērstu zibens iedarbības radītu elektrisko un elektronisko iekārtu pārspriegumu, kā arī tā radītos riskus ēkas daļām un cilvēku dzīvībai. Zibensaizsardzības sistēmu projektē un ierīko, nodrošinot šajā būvnormatīvā noteikto ēkas zibensaizsardzības līmeni vai atbilstoši piemērojamiem standartiem.