Noguldījumu garantiju likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) noguldījums — kredīta atlikums, kurš radies no naudas līdzekļu ieskaitīšanas noguldītāja kontā vai no kredītiestādes ikdienas darījumiem un kuru noguldījumu piesaistītājam ir pienākums atmaksāt saskaņā ar likuma vai līguma noteikumiem, tai skaitā termiņa noguldījums un krājkonta noguldījums. Par noguldījumu nav uzskatāms tāds kredīta atlikums, kura:

2) atbilstīgais noguldījums — noguldījums, izņemot tādus noguldījumus, par kuriem saskaņā ar šā likuma noteikumiem neizmaksā garantēto atlīdzību;

3) segtais noguldījums — atbilstīgā noguldījuma daļa, ko noguldījumu nepieejamības gadījumā izmaksā kā garantēto atlīdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, ietverot tajā arī par veikto noguldījumu uzkrātos procentus;

4) kopīgais noguldījums — noguldījums, kuru kopīgi izdarījušas divas vai vairākas personas vai tiesības uz kura izmantošanu divām vai vairākām personām ir nostiprinātas ar noguldījumu piesaistītāju rakstveidā noslēgtā līgumā;

5) noguldījumu piesaistītājs — Latvijā reģistrēta kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība, ārvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstī (turpmāk — dalībvalsts) reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās noguldījumu garantiju fondā;

6) noguldījumu nepieejamība — noguldījumu piesaistītāja nespēja izmaksāt noguldījumus, ja ir iestājies vismaz viens šajā punktā minētais apstāklis vai vairāki šādi apstākļi neatkarīgi no to iestāšanās secības:

7) noguldītājs — persona vai — kopīgā noguldījuma gadījumā — katra no personām, kurām ir noguldījums noguldījumu piesaistītājā;

8) noguldījumu garantiju fonds — mantas kopums, kuru veido noguldījumu piesaistītāju veiktie maksājumi un kura pārvaldīšanu nodrošina Latvijas Banka;

9) mērķapjoms — noguldījumu garantiju fondā pieejamo līdzekļu summa, kas uzkrājama šajā likumā noteiktajā kārtībā;

10) pieejami finanšu līdzekļi — nauda, noguldījumi un zema riska aktīvi, kurus iespējams realizēt septiņās darbdienās;

11) maksājumu saistības — noguldījumu piesaistītāja maksājumu saistības pret noguldījumu garantiju fondu, kas pilnībā nodrošinātas ar zema riska aktīviem, ja uz nodrošinājumu neattiecas nekāds trešo personu apgrūtinājums.

(2) Citi likumā lietotie termini atbilst terminiem, kas lietoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulā (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012.

2.pants. Likuma mērķis un tā darbības subjekti

(1) Šā likuma mērķis ir veicināt drošas un stabilas noguldījumu garantiju sistēmas darbību, kas paaugstinātu noguldītāju uzticību finanšu sektoram kopumā.

(2) Šis likums nosaka garantiju vispārīgos principus attiecībā uz noguldījumiem noguldījumu piesaistītājos, noguldījumu garantiju fonda veidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību, kā arī noguldījumu garantiju fondu savstarpējo sadarbību.

(3) Šā likuma noteikumi ir attiecināmi uz:

1) Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un to filiālēm, krājaizdevu sabiedrībām, kā arī ārvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiālēm Latvijā;

2) dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiālēm Latvijā, ja tās piedalās noguldījumu garantiju fondā.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie noguldījumu piesaistītāji nav tiesīgi pieņemt noguldījumus, ja tie nepiedalās noguldījumu garantiju fondā vai citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fondā.

(5) Ja šā likuma noteikumi attiecināmi uz dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiālēm Latvijā, noguldījumu nepieejamība iestājas ar brīdi, kad tā iestājusies atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem.

(6) Šā likuma noteikumi, izņemot 25. panta 6.1 daļā minēto gadījumu, nav attiecināmi uz dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiālēm Latvijā, ja šo valstu normatīvie akti paredz noguldījumu garantēšanu kredītiestāžu filiālēs citās valstīs, ieskaitot Latviju, un aptver visus šajā likumā paredzētos noguldījumus, turklāt garantētā atlīdzība nav mazāka par šajā likumā noteikto garantēto atlīdzību.

(7) Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz noguldījumu piesaistītāju, kuram līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

(8) Lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos Latvijas Banka pieņem piecu darbdienu laikā no dienas, kad tā konstatējusi noguldījumu piesaistītāja nespēju izmaksāt noguldījumus.

(9) Latvijas Banka pēc tam, kad ir pieņēmusi šā panta astotajā daļā minēto lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos, nekavējoties informē Finanšu ministriju par noguldījumu piesaistītāja segto noguldījumu apmēru un noguldījumu garantiju fondā pieejamiem finanšu līdzekļiem, kā arī sniedz tai jebkuru citu informāciju, kas var būtiski ietekmēt iespēju nodrošināt noguldījumu garantiju fonda līdzekļus garantētās atlīdzības izmaksām šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(10) Šā panta astotajā daļā minētā Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

3.pants. Garantētā atlīdzība

(1) Neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam par noguldījumu piesaistītājā izdarīto noguldījumu ir atbilstīgā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 euro.

(2) Noguldītāja tiesības uz garantēto atlīdzību un tās viņa saistības pret noguldījumu piesaistītāju, kuru izpildes termiņš iestāsies līdz dienai vai dienā, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, tiek savstarpēji dzēstas ar ieskaitu, un to ņem vērā, aprēķinot atbilstīgo noguldījumu.

(3) Garantēto atlīdzību izmaksā euro.

(4) Noguldītājs zaudē prasījuma tiesības pret noguldījumu garantiju fondu par garantētās atlīdzības izmaksu dienā, kad pagājuši pieci gadi no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas vai no dienas, kad izbeigušies apstākļi, kas ir pamats šā likuma 27. panta pirmajā daļā noteiktajai garantētās atlīdzības izmaksas atlikšanai.

(5) Šā panta otrā daļa nav piemērojama prasījumiem, kas iekļauti seguma aktīvos, arī pārrobežu programmas īstenošanas gadījumā saskaņā ar Segto obligāciju likumu.

4.pants. Papildu garantētā atlīdzība

(1) Papildus šā likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktajam garantētā atlīdzība vienam noguldītājam tiek nodrošināta ne vairāk kā 200 000 euro apmērā triju mēnešu laikā no sākotnējā noguldījuma izdarīšanas dienas par fizisko personu noguldījumiem:

1) kurus veido naudas summas no darījumiem ar personai piederošu dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu;

2) kurus veido personai izmaksāti sociālie pabalsti, kompensācijas un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos citiem sociāliem mērķiem paredzēti noguldījumi;

3) kuri izmaksāti kā kompensācija par krimināla rakstura kaitējumu vai personas nepatiesu notiesāšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Noguldītājs iesniedz noguldījumu piesaistītājam nepieciešamo informāciju, kas apliecina noguldījuma atbilstību šā panta pirmās daļas nosacījumiem.

5. pants. Garantētā atlīdzība par kopīgo noguldījumu, vairākiem noguldījumiem vai nepilngadīgā noguldījumu

(1) Garantētā atlīdzība par kopīgo noguldījumu tiek izmaksāta katrai kopīgo noguldījumu izdarījušajai personai šā likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā. Garantētās atlīdzības apmēru nosaka, ņemot vērā katras kopīgo noguldījumu izdarījušās personas daļu kopīgajā noguldījumā, kura noteikta ar noguldījumu piesaistītāju noslēgtajā līgumā. Ja katras personas daļa kopīgajā noguldījumā nav noteikta, kopīgais noguldījums sadalāms vienlīdzīgās daļās un garantētās atlīdzības apmēru nosaka, ņemot vērā šādu daļu.

(2) Ja noguldītājs pārvalda citai personai pienākošos līdzekļus noguldījumu piesaistītājā, garantēto atlīdzību ir tiesības saņemt personai, kura var pierādīt savas prasījuma tiesības uz noguldītāja pārvaldītajiem līdzekļiem, ar nosacījumu, ka noguldījumu piesaistītājs vai — šā likuma 5.1 panta otrajā daļā minētajā gadījumā — noguldītājs šo personu ir identificējis vai var identificēt pirms noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas.

(3) Vairāki noguldījumi vai vairākas kopīgā noguldījuma daļas neatkarīgi no noguldījuma valūtas tiek summētas kā atbilstīgais noguldījums, lai aprēķinātu vienu segto noguldījumu.

(4) Saskaņā ar Latvijas Bankas lēmumu par garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību nepilngadīga noguldītāja garantēto atlīdzību var pārskaitīt uz tādu kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādus kontā esošo līdzekļu izmantošanai bija noteicis noguldījumu piesaistītājs, kam iestājusies noguldījumu nepieejamība. Latvijas Banka lēmumā par garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību paredz kārtību, kādā par nepilngadīga noguldītāja garantētās atlīdzības pārskaitīšanu paziņo nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

5.1 pants. Noguldījumu piesaistītāja un noguldītāja pienākumi saistībā ar citai personai pienākošos līdzekļu pārvaldīšanu

(1) Noguldījumu piesaistītājam pirms darījumu attiecību uzsākšanas ar noguldītāju, tostarp šā likuma 23. pantā minēto noguldītāju, ir pienākums noskaidrot, vai noguldītājs nodrošina citai personai pienākošos līdzekļu pārvaldību noguldījumu piesaistītājā.

(2) Noguldījumu piesaistītājs veic nepieciešamās darbības, lai pirms darījumu attiecību uzsākšanas vai darījumu attiecību laikā no noguldītāja, kas nodrošina citai personai pienākošos līdzekļu pārvaldību noguldījumu piesaistītājā, iegūtu apliecinājumu, ka tas nodrošina šo citu personu identifikāciju un tām pienākošos līdzekļu uzskaiti.

(3) Ja noguldītājs plāno nodrošināt citai personai pienākošos līdzekļu pārvaldību noguldījumu piesaistītājā, noguldītājam ir pienākums nekavējoties par to informēt noguldījumu piesaistītāju, ja šāda informācija tam jau nav iesniegta pirms darījumu attiecību uzsākšanas.

II nodaļaNoguldījumu garantiju fonds

6.pants. Latvijas Bankas kompetence

(1) Latvijas Banka nodrošina noguldījumu piesaistītāju uzraudzību atbilstoši šā likuma normām, līdzekļu uzkrāšanu noguldījumu garantiju fondā, noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanu un garantētās atlīdzības izmaksu, kā arī īsteno kreditoru prasījuma tiesības pret noguldījumu piesaistītāju izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

(2) Latvijas Banka ne retāk kā reizi trijos gados veic noguldījumu garantiju fonda stresa testu.

(3) Informācija, kas iegūta stresa testu veikšanai, izmantojama vienīgi šo testu analīzei un glabājama tik ilgi, cik tas nepieciešams stresa testa vajadzībām.

(4) Latvijas Banka reizi gadā līdz 1.jūlijam sagatavo pārskatu par noguldījumu garantiju fonda darbību un publicē to savā tīmekļvietnē.

7.pants. Pienākums iesniegt informāciju Konsultatīvajai finanšu un kapitāla tirgus padomei

8.pants. Maksājumi noguldījumu garantiju fondā

(1) Noguldījumu garantiju fondu veido noguldījumu piesaistītāju maksājumi šajā likumā noteiktajā apmērā un kārtībā.

(2) Kredītiestāde mēneša laikā pēc tam, kad saņēmusi licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, veic noguldījumu garantiju fondā vienreizēju sākotnējo maksājumu 1,5 procentu apmērā no sākotnējā kapitāla, ārvalsts kredītiestādes filiāle mēneša laikā pēc tam, kad saņēmusi licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, veic noguldījumu garantiju fondā vienreizēju sākotnējo maksājumu 150 000 euro apmērā, bet krājaizdevu sabiedrība mēneša laikā pēc tam, kad saņēmusi licenci (atļauju) krājaizdevu sabiedrības darbībai, veic noguldījumu garantiju fondā vienreizēju sākotnējo maksājumu 150 euro apmērā.

(3) Latvijā reģistrēta kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība, ārvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā reizi ceturksnī veic noguldījumu garantiju fondā maksājumu 0,05 procentu apmērā no segto noguldījumu vidējā atlikuma noguldījumu piesaistītājā iepriekšējā ceturksnī, kas reizināts ar Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā aprēķināto korekcijas koeficientu. Nosakot kārtību, kādā aprēķināms korekcijas koeficients, Latvijas Banka ņem vērā noguldījumu piesaistītāja kapitāla pietiekamības, likviditātes, lielo riska darījumu komercdarbības modeļa un risku pārvaldības rādītājus, noguldījumu piesaistītāja kredītportfeļa kvalitāti iepriekšējā kalendāra gadā, kā arī var ņemt vērā citus rādītājus, kas noteikti, izmantojot uz risku balstītas metodes.

(4) Dalībvalsts kredītiestādes filiāle, kura piedalās noguldījumu garantiju fondā, reizi ceturksnī veic noguldījumu garantiju fondā maksājumu 0,05 procentu apmērā no filiāles piesaistīto segto noguldījumu vidējā atlikuma iepriekšējā ceturksnī.

(41) Ja noguldījumu piesaistītāja rīcībā nav informācijas par personām, kurām pienākošos līdzekļus noguldītājs pārvalda noguldījumu piesaistītājā, un informācijas par katrai no šīm personām pienākošos līdzekļu summu, maksājumus noguldījumu garantiju fondā aprēķina, ņemot vērā atlikumu kontā, kurā glabājas līdzekļi, kas pienākas citai personai un ko pārvalda noguldītājs noguldījumu piesaistītājā.

(42) Latvijas Banka noguldījumu garantiju sistēmas noturības nodrošināšanai, ņemot vērā ekonomikas cikla potenciālo negatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti un finanšu jomas attīstību, var lemt par šā panta trešajā daļā minētā ceturkšņa maksājuma noguldījumu garantiju fondā palielināšanu līdz 0,125 procentiem ceturksnī no segto noguldījumu vidējā atlikuma noguldījumu piesaistītājā iepriekšējā ceturksnī, kas reizināts ar Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā aprēķināto korekcijas koeficientu, bet par šā panta ceturtajā daļā minētā ceturkšņa maksājuma noguldījumu garantiju fondā palielināšanu — līdz 0,125 procentiem ceturksnī no filiāles piesaistīto segto noguldījumu vidējā atlikuma iepriekšējā ceturksnī. Par šajā daļā minētajiem lēmumiem Latvijas Banka paziņo vismaz trīs mēnešus iepriekš.

(5) Nosakot korekcijas koeficientu, noguldījumu garantiju fondā veicamo maksājumu nedrīkst samazināt vairāk par 25 procentiem un nedrīkst palielināt vairāk par 100 procentiem.

(6) Noguldījumu piesaistītājs maksājumus veic euro.

(7) (Izslēgta ar 19.09.2024. likumu)

(8) Noguldījumu piesaistītājs, aprēķinot noguldījumu garantiju fondā veicamos maksājumus, ņem vērā šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto segto noguldījumu apmēru, kas nepārsniedz 100 000 euro.

9.pants. Noguldījumu garantiju fonda mērķapjoms un maksājumu saistības

(1) Latvijas Banka nodrošina, ka noguldījumu garantiju fonda mērķapjoms nav mazāks par 0,8 procentiem no noguldījumu garantiju fonda dalībnieku segto noguldījumu apmēra.

(2) Pēc tam, kad noguldījumu garantiju fonds ir sasniedzis mērķapjomu un ir veiktas izmaksas no noguldījumu garantiju fonda, kā rezultātā noguldījumu garantiju fondā pieejamie finanšu līdzekļi ir kļuvuši mazāk kā 0,53 procenti no noguldījumu garantiju fonda dalībnieku segto noguldījumu kopsummas, Latvijas Banka regulāro noguldījumu garantiju fondā veicamo maksājumu nosaka tādā apmērā, lai šā panta pirmajā daļā minēto mērķapjomu sasniegtu ne ilgāk kā sešos gados.

(3) Latvijas Banka, nosakot regulāros noguldījumu garantiju fondā veicamos maksājumus šajā pantā noteiktā mērķapjoma sasniegšanai, ņem vērā tautsaimniecības cikla fāzi, kā arī ietekmi, ko noguldījumu piesaistītājam var radīt procikliskie maksājumi noguldījumu garantiju fondā.

(4) Noguldījumu garantiju fondā esošie finanšu līdzekļi var ietvert noguldījumu piesaistītāju maksājumu saistības ne vairāk kā 30 procentu apmērā no noguldījumu garantiju fondā pieejamo līdzekļu kopsummas.

(5) Latvijas Banka izdod noteikumus par kārtību, kādā noguldījumu piesaistītāju maksājumu saistības iekļaujamas noguldījumu garantiju fondā.

10.pants. Papildu maksājumi noguldījumu garantiju fondā

(1) Ja noguldījumu garantiju fondā nepietiek finanšu līdzekļu, lai izmaksātu garantēto atlīdzību noguldītājiem, Latvijas Banka pieprasa, lai noguldījumu piesaistītājs tās noteiktajā termiņā veic noguldījumu garantiju fondā papildu maksājumus, kas nepārsniedz 0,5 procentus no noguldījumu piesaistītāja segtajiem noguldījumiem iepriekšējā kalendāra gada beigās. Ja Latvijas Banka konstatē ārkārtas apstākļus, tā ir tiesīga palielināt papildu maksājumu apmēru.

(2) Ja Latvijas Banka konstatē, ka noguldījumu piesaistītāju papildu maksājumu veikšana noguldījumu garantiju fondā apdraud vai var apdraudēt stabilu finanšu sektora darbību, apdraud vai var apdraudēt noguldījumu piesaistītāja maksātspēju vai likviditāti, Latvijas Banka lemj par papildu maksājumu pilnīgu vai daļēju atlikšanu līdz brīdim, kad šādu papildu maksājumu veikšana vairs neapdraud noguldījumu piesaistītāja maksātspēju vai likviditāti.

11. pants. Noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanai nepieciešamās informācijas sagatavošana, iesniegšana un apstrāde

Latvijas Banka nosaka kārtību un termiņu, kādā:

1) aprēķināmi noguldījumu piesaistītāja maksājumi noguldījumu garantiju fondā, nosakot veidu, kādā minētie maksājumi izpildāmi;

2) sagatavojams un Latvijas Bankai iesniedzams pārskats par segtajiem noguldījumiem;

3) apkopojama un Latvijas Bankai sniedzama informācija par garantēto atlīdzību.

12.pants. Zvērināta revidenta pārbaude

(1) Kredītiestāde vai tās filiāle nodrošina, ka zvērināts revidents reizi gadā, veicot gada pārskata revīziju, vienlaikus pārbauda, vai noguldījumu piesaistītāja pārskats par segtajiem noguldījumiem un maksājumiem noguldījumu garantiju fondā sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem. Zvērināts revidents pārbaudi veic saskaņā ar likumu "Par zvērinātiem revidentiem" un iesniedz Latvijas Bankai rakstveida ziņojumu par šajā pantā minēto pārbaudi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās prasības ir attiecināmas arī uz krājaizdevu sabiedrību, ja tās aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 400 000 euro.

13.pants. Segto noguldījumu vidējā atlikuma aprēķināšana

Segto noguldījumu vidējo atlikumu iepriekšējā ceturksnī aprēķina kā attiecīgā ceturkšņa triju mēnešu pārskatos par segtajiem noguldījumiem uzrādīto segto noguldījumu atlikumu vidējo aritmētisko lielumu.

14.pants. Termiņš maksājumiem noguldījumu garantiju fondā un maksājumu tiesiskais statuss