Ceļu satiksmes noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.279Rīgā 2015.gada 2.jūnijā (prot. Nr.27 35.§)

Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma3.panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ceļu satiksmes kārtību Latvijā.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apbraukšana – braukšana garām vienam vai vairākiem pilnīgi vai daļēji uz brauktuves apturētiem transportlīdzekļiem, kā arī citiem šķēršļiem (kavēkļiem), kas saistīta ar braukšanas virziena maiņu;

2.2. apdzīšana – braukšana garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē);

2.3. apdzīvota vieta – apbūvēta pilsētas vai ciema teritorija, kurā iebraukšana apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi, bet izbraukšana – ar 520. vai 556. ceļa zīmi;

2.4. apstāšanās – transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā;

2.5. apsteigšana – braukšana garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, neiebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē);

2.5.1 ar alternatīvo degvielu darbināms transportlīdzeklis – mehānisks transportlīdzeklis, kuru pilnībā vai daļēji darbina ar elektroenerģiju, ūdeņradi, dabasgāzi gāzveida agregātstāvoklī, dabasgāzi šķidrā agregātstāvoklī, biometānu, sašķidrināto naftas gāzi vai ar mehānisku enerģiju, kas gūta no mehāniskajos transportlīdzekļos uzstādītas uzglabāšanas iekārtas vai uzstādītiem avotiem, tostarp no siltuma pārpalikuma;

2.5.2 bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis – bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) 2019/1242 par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK, 3. panta 11. punktā;

2.6. bīstama krava – krava, kas pārvadāšanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai citus postījumus, kā arī apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību;

2.7. braukšanas josla – jebkura brauktuves garenvirziena josla (var būt apzīmēta ar ceļa apzīmējumiem), kura ir pietiekami plata, lai pa to vienā rindā varētu braukt automobiļi;

2.8. brauktuve – ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežotas ar sadalošajām joslām vai barjerām;

2.9. dot ceļu – prasība, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībnieks nedrīkst sākt braukt (iet), turpināt braukt (iet) vai izdarīt jebkādu manevru, ja tādējādi citiem ceļu satiksmes dalībniekiem tiek radīti traucējumi braukšanai (iešanai) vai viņi ir spiesti mainīt braukšanas (iešanas) virzienu vai ātrumu;

2.10. dzelzceļa pārbrauktuve – ceļa krustošanās ar dzelzceļa sliežu ceļa klātni vienā līmenī. Dzelzceļa pārbrauktuves robeža ir iedomāta līnija, kas perpendikulāri ceļa asij šķērso brauktuvi, sākot no dzelzceļa pārbrauktuves barjeras, bet, ja šādas barjeras nav, – no 134. vai 135. ceļa zīmes;

2.11. dzīvojamā zona – apbūvēta teritorija (dzīvojamais masīvs, atpūtas vieta) vai tās daļa, kurā iebraukšana apzīmēta ar 533. ceļa zīmi, bet izbraukšana – ar 534. ceļa zīmi;

2.12. elektromobilis – mehāniskais transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas;

2.13. faktiskā masa – transportlīdzekļa masa kopā ar transportlīdzekļa vadītāju, pasažieriem un kravu. Vilcējam ar piekabi (puspiekabi) faktiskā masa ir vilcēja un piekabes (puspiekabes) faktisko masu summa;

2.14. galvenais ceļš – ceļš, kas apzīmēts ar 201., 203., 204. vai 205. ceļa zīmi, vai ceļš, uz kura nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes attiecībā pret ceļu, uz kura uzstādīta 206. vai 207. ceļa zīme, vai ceļš ar asfalta, asfaltbetona, bruģa u. tml. segumu attiecībā pret ceļu ar grants vai šķembu segumu, vai ceļš ar jebkādu segumu attiecībā pret ceļu bez seguma, vai jebkurš ceļš attiecībā pret vietu, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.). Šā termina izpratnē mazāk svarīga ceļa posma segums tieši pirms krustojuma nenozīmē, ka attiecīgais ceļš ir vienādas nozīmes ar krustojamo ceļu;

2.15. gājēju ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem un apzīmēta ar 415. ceļa zīmi;

2.16. gājēju pāreja – brauktuves daļa, kas apzīmēta ar 535. un 536. ceļa zīmi un (vai) 931. ceļa apzīmējumu un paredzēta gājēju pāriešanai pāri brauktuvei;

2.17. gājēju un velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem un braukšanai ar velosipēdu vai elektroskrejriteni un apzīmēta ar 419. vai 421. ceļa zīmi;

2.18. ietve – ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās;

2.19. kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta jauktai gājēju, velosipēdu un elektroskrejriteņu satiksmei un apzīmēta ar 417. ceļa zīmi;

2.20. krustojums – vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī, kā arī vieta, kur ceļu satiksme organizēta ar 409. ceļa zīmi. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.) vai iebrauc tajā;

2.21. nomale – ceļa daļa, kas piekļaujas brauktuvei un nav paredzēta mehānisko transportlīdzekļu braukšanai;

2.22. pasažieru sabiedriskais transportlīdzeklis – autobuss, trolejbuss vai tramvajs, kas brauc pa noteiktu maršrutu;

2.23. piespiedu apstāšanās – transportlīdzekļa apturēšana tehniska bojājuma dēļ vai bīstamības dēļ, ko rada transportlīdzekļa vadītāja vai pasažiera veselības stāvoklis, vedamā krava vai ceļu satiksmei bīstams šķērslis uz ceļa;

2.24. priekšroka – tiesības braukt (iet) iecerētajā virzienā pirmajam attiecībā pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem;

2.25. sadalošā josla – ceļa daļa, kas vienu no otras norobežo blakus brauktuves vai līdztekus izvietotus ceļus (piemēram, gājēju un velosipēdu ceļi) un nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai vai apturēšanai;

2.26. satiksmes regulētājs – persona, kas regulē ceļu satiksmi un ir pilnvarota to darīt;

2.27. stāvēšana – transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā;

2.28. transportlīdzekļu sastāvs – mehāniskais transportlīdzeklis, kas savienots ar piekabi (puspiekabi), kā arī savienots velkošais un velkamais transportlīdzeklis;

2.29. velojosla – josla uz brauktuves, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu un elektroskrejriteni un no citu transportlīdzekļu joslas ir atdalīta ar 920. vai 925. ceļa apzīmējumu vai paaugstinātu apmali (tiek apzīmēta ar 941. ceļa apzīmējumu; var tikt apzīmēta ar 413. un 817. ceļa zīmi);

2.30. velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdiem un elektroskrejriteņiem un apzīmēta ar 413. ceļa zīmi un 932. vai 941. ceļa apzīmējumu.

3. Nacionālo bruņoto spēku speciālās militārās tehnikas pārvietošanās pa ceļu atļauta:

3.1. ja attiecīgie ceļa posmi tiek slēgti normatīvajos aktos par ceļu satiksmi noteiktajā kārtībā;

3.2. ja speciālo militāro tehniku pavada Militārā policija;

3.3. ja speciālajai militārajai tehnikai priekšpusē ir iedegts baltas gaismas lukturis (lukturi), aizmugurē – sarkanas gaismas lukturis (lukturi), kā arī papildus ir iedegta mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns, kura redzama gan no priekšpuses, gan no aizmugures.

4. Īslaicīgi braukt pa ceļu ārpus apdzīvotām vietām, ja tas nepieciešams ceļa vai tilta šķērsošanai, atļauts mopēdiem, tricikliem, kvadricikliem un motocikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis, kā arī sniega motocikliem, kas reģistrēti transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu reģistrāciju, un speciālai traktortehnikai, kas reģistrēta traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā, bet kurus to izgatavotājs nav paredzējis izmantošanai ceļu satiksmē. Piedaloties ceļu satiksmē ar šādu transportlīdzekli, tā vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu nodrošināta ceļu satiksmes drošība.

4.1 Dziesmu un deju svētku norises laikā transportlīdzekļiem, kas nodrošina transporta pakalpojumus svētku dalībniekiem, atļauts braukt pa braukšanas joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, ja saņemta svētku rīkotāja izsniegta svētku transportlīdzekļa caurlaide (atļauja). Svētku rīkotājs iesniedz Valsts policijā svētku transportlīdzekļu sarakstu, kuriem izsniegta šāda caurlaide (atļauja). Sarakstā norāda transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru.

5. Ceļu satiksmes dalībniekiem aizliegts:

5.1. bojāt, patvaļīgi noņemt vai uzstādīt ceļa zīmes, luksoforus vai citus ceļu satiksmes organizācijas vai kontroles tehniskos līdzekļus;

5.2. bojāt, piesārņot vai piegružot ceļu.

6. Ja ceļu satiksmes dalībnieks piesārņojis vai piegružojis brauktuvi (izkritusi krava, izlijusi eļļa u. tml.), viņam tā nekavējoties jānotīra, bet, ja tas nav iespējams, par to jābrīdina citi ceļu satiksmes dalībnieki un jāpaziņo policijai.

2. Gājēju un pasažieru pienākumi

7. Gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, – pa nomali. Ja ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, kopīga gājēju un velosipēdu ceļa vai nomales nav vai ja pa to pārvietoties nav iespējams, gājējiem ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā (pa ceļiem, kur ir sadalošā josla, – pa ārmalu). Ja uz ceļa netiek veikti darbi un atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h, gājējiem atļauts pārvietoties pa brauktuves malu arī vairāk nekā vienā rindā, bet ne vairāk kā trīs rindās.

8. Pārvietoties pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu, kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali, izmantojot sporta vai atpūtas inventāru (monoriteņus, skrituļslidas, skrituļdēļus u. tml.), atļauts, ja tas netraucē citus ceļu satiksmes dalībniekus. Šķērsot brauktuvi ar šādu inventāru atļauts ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Personām, kuras lieto sporta vai atpūtas inventāru, kas darbināms ar elektrisko piedziņu, jāievēro šo noteikumu 200. punkta ievaddaļā, 200.2., 200.3., 200.4. apakšpunktā un 201., 202., 204., 205., 206., 207., 211., 212.1, 212.3 un 212.4 punktā minētās prasības (ciktāl to pieļauj atpūtas inventāra konstrukcija).

9. Gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai nomali ārpus apdzīvotām vietām, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam. Personām, kuras brauc ratiņkrēslā vai stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u. tml. pa brauktuves malu vai nomali, atļauts pārvietoties pa jebkuru ceļa pusi.

10. Diennakts tumšajā laikā, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas atrodas uz brauktuves vai nomales, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

11. Organizētas cilvēku grupas drīkst pārvietoties tikai pa ceļa labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā grupā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Organizētās cilvēku grupas priekšā kreisajā pusē un aizmugurē kreisajā pusē jāatrodas personām atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem, bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos – papildus arī ar iedegtiem lukturiem: priekšā ar baltas gaismas lukturi, bet aizmugurē ar sarkanas gaismas lukturi.

12. Bērnu grupas drīkst pārvietoties pa ietvēm, gājēju ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem vai kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem, bet, ja to nav, – tikai diennakts gaišajā laikā pa ceļa labās puses nomali transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par diviem bērniem rindā. Bērnu grupas priekšā kreisajā pusē un aizmugurē kreisajā pusē jāatrodas pieaugušajiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

13. Gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), bet, ja to nav, – krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja gājēja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu, iepriekš pārliecinoties, ka netuvojas transportlīdzekļi.

14. Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāievēro satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāli, bet, ja tādu nav, – transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora (turpmāk – luksofors) signāli.

15. Pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju vietās, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.

16. Ārpus gājēju pārejas vietās, kur satiksme netiek regulēta, gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transport­līdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārlieci­nājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transport­līdzekļu satiksme.

17. Gājēji uz brauktuves nedrīkst kavēties vai bez vajadzības apstāties. Gājējiem, kuri nav paguvuši šķērsot brauktuvi, ja iespējams, jāapstājas uz "drošības saliņas". Gājēji drīkst turpināt šķērsot brauktuvi tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka tas nav bīstami.

18. Gājējiem aizliegts:

18.1. šķērsot brauktuvi vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi, izņemot vietas, kur nožogojumos ir speciāli ierīkoti ceļa šķērsošanai paredzēti pārtraukumi;

18.2. šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja brauktuvei ir četras vai vairāk braukšanas joslas un ja nav sadalošās joslas;

18.3. (svītrots ar MK 16.01.2024. noteikumiem Nr. 56);

18.4. iziet uz brauktuves, nepārliecinoties par to, vai netuvojas transport­līdzekļi, aiz stāvoša transportlīdzekļa vai cita šķēršļa, kas ierobežo redzamību.

19. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni vai zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, gājējiem aizliegts iziet uz brauktuves, bet gājējiem, kuri atrodas uz brauktuves, jādod ceļš minētajam transportlīdzeklim.

20. Gaidīt pasažieru sabiedrisko transportlīdzekli atļauts tikai uz iekāpšanas laukumiem, bet, ja to nav, – uz ietves vai nomales.

21. Pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturās, kur nav iekāpšanas laukumu, uziet uz brauktuves, lai iekāptu pasažieru sabiedriskajā transportlīdzeklī, drīkst tikai pēc tam, kad tas pilnīgi apstājies. Pēc izkāpšanas no pasažieru sabiedriskā transportlīdzekļa gājējiem brauktuve jāatbrīvo.

22. Pasažieriem atļauts iekāpt transportlīdzeklī un izkāpt no tā tikai pēc tam, kad transportlīdzeklis pilnīgi apstājies. Tas jādara no ietves, iekāpšanas laukuma vai nomales puses. Ja no ietves, iekāpšanas laukuma vai nomales puses iekāpt bezsliežu transportlīdzeklī vai izkāpt no tā nav iespējams, to drīkst izdarīt no brauktuves puses, ja tas nav bīstami un nerada traucējumus citu transport­līdzekļu braukšanai.

23. Pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu pasažieriem (izņemot gadījumu, ja transportlīdzeklim ir slēgta virsbūve) braukšanas laikā galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.

24. Pasažieriem aizliegts:

24.1. braukšanas laikā traucēt transportlīdzekļa vadītāju vai novērst viņa uzmanību;

24.2. atvērt transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus;

24.3. atstāt sēdvietu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma.

3. Transportlīdzekļu vadītāju pienākumi

25. Transportlīdzekļa vadītājam ir šādi pienākumi:

25.1. pirms izbraukšanas pārbaudīt, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un vai tas ir aprīkots saskaņā ar šo noteikumu 218., 219. un 220. punktā minētajām prasībām;

25.2. ceļā uzraudzīt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli;

25.3. darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītāji);

25.4. braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām);

25.5. vadot mopēdu, motociklu, triciklu vai kvadriciklu, braukt ar galvā uzvilktu aizsprādzētu aizsargķiveri, kā arī nevest pasažierus, kuriem galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres (izņemot gadījumu, ja transportlīdzeklim ir slēgta virsbūve);

25.6. piespiedu apstāšanās gadījumā nepietiekamas redzamības apstākļos un diennakts tumšajā laikā, izejot uz brauktuves vai atrodoties uz nomales, jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem;

25.7. apturēt transportlīdzekli, ja policijas darbinieks, robežsargs, pašvaldības transporta kontroles dienesta amatpersona vai muitas amatpersona dod norādījumu:

25.7.1. ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa svārstveida kustību no policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ieņēmumu dienesta vai Nodokļu un muitas policijas automobiļa vai motocikla, kam ir normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajām prasībām atbilstošs operatīvā transportlīdzekļa krāsojums vai tā nav;

25.7.2. ar horizontāli vērstu roku vai zizli, atrodoties uz (pie) brauktuves. Vienlaikus ar otru roku kompetentās iestādes amatpersona var dot norādījumus, kuram konkrēti transportlīdzekļa vadītājam un kur jāaptur transportlīdzeklis;

25.8. palikt sēdvietā un bez uzaicinājuma to neatstāt, ja transportlīdzeklis apturēts pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma;

25.9. pakļauties kompetentās iestādes amatpersonu veiktajām pārbaudēm, tām veicot normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības un kontroles funkcijas, tai skaitā policijas vai muitas darbinieka prasībai nogādāt transportlīdzekli kontroles veikšanas vietā, kā arī nodot transportlīdzekli minēto kontroļu veikšanai, ļaut veikt šo noteikumu 218., 219. un 220. punktā minētā aprīkojuma apskati.

25.1 Traktortehnikas vadītājam papildus šo noteikumu 25. punktā minētajām prasībām ir pienākums apturēt traktortehniku pēc Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras amatpersonas norādījuma.

4. Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi īpašos gadījumos

26. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, citiem ceļu satiksmes dalībniekiem jādod tam ceļš.

27. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, citiem tajā pašā virzienā braucošo transportlīdzekļu vadītājiem un pretim braucošo transportlīdzekļu vadītājiem (ja nav konstruktīvi izveidota ceļa elementa, kas atdala brauktuvi, piemēram, barjeras, sadalošās joslas) jādod tam ceļš, apturot transportlīdzekli pie ietves vai uz nomales, vai, ja tā aizņemta, – iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Transportlīdzekļu vadītājiem, kas tuvojas krustojumam (ceļam) no cita virziena ceļiem, jāaptur transportlīdzeklis pirms šķērsojamās brauktuves. Uzsākt (turpināt) braukt drīkst tikai pēc tam, kad garām ir pabraucis transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni, kurš brauc aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas).

28. Tuvojoties stāvošam operatīvajam transportlīdzeklim, kuram ir iedegta mirgojoša zila bākuguns, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu nekavējoties apturēt transportlīdzekli.

29. Operatīvie transportlīdzekļi drīkst piedalīties ceļu satiksmē, tikai pildot neatliekamus dienesta uzdevumus, lai:

29.1. glābtu cilvēka dzīvību, materiālās vērtības vai novērstu personai smagus veselības traucējumus un kaitējumu videi;

29.2. novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai (arī braucot uz noziedzīga nodarījuma (notikuma) vietu);

29.3. sekotu no operatīvā transportlīdzekļa bēgošai personai;

29.4. pārvadātu materiālās vērtības sevišķi lielos apmēros;

29.5. pavadītu citus transportlīdzekļus (kolonnas);

29.6. nodrošinātu aizsargājamās amatpersonas drošu un netraucētu pārvietošanos.

30. Šo noteikumu 29. punktā minētajos gadījumos operatīvo transport­līdzekļu vadītāji drīkst neievērot šo noteikumu prasības, izņemot prasības, kas tiek noteiktas ar satiksmes regulētāja signāliem. Operatīvā transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība. Minētās tiesības un pienākumi ir arī tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuru transportlīdzekļus pavada operatīvie transportlīdzekļi.

31. Pirms pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam operatī­vajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu. Aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni.

32. Lai nodrošinātu aizsargājamās amatpersonas drošu un netraucētu pārvietošanos, operatīvajam transportlīdzeklim, kas veic aizsargājamo amat­personu aizsardzību (apsardzi), ir tiesības, izbraucot no kolonnas, aizšķērsot ceļu transportlīdzeklim, kurš rada draudus aizsargājamās amatpersonas dzīvībai vai veselībai.

33. Iedegtai mirgojošai zilai bākugunij bez ieslēgta speciāla skaņas signāla ir tikai brīdinoša nozīme. To var izmantot, brīdinot par nelaimes gadījumu (piemēram, ceļu satiksmes negadījumu), kā arī pavadot transportlīdzekli (kolonnu). Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir iedegta mirgojoša zila bākuguns bez ieslēgta speciāla skaņas signāla, nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī šo noteikumu 98. punktā minēto aizliegumu mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem vai kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem.

34. Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir speciāls krāso­jums un piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss, bez iedegtas mirgojošas zilas bākuguns un bez ieslēgta speciāla skaņas signāla nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 121.4., 121.6., 121.7., 121.9., 121.10., 121.11., 121.12., 122.2., 122.3., 122.4. un 292.15. apakšpunktā minētos aizliegumus, un tiem ir atļauts braukt pa pasažieru sabiedriskajiem transport­līdzekļiem paredzētajām joslām.

35. Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss, bet nav speciāla krāsojuma un kuri pilda šo noteikumu 29.6. apakšpunktā minētos dienesta uzdevumus, bez iedegtas mirgojošas zilas bākuguns un bez ieslēgta speciāla skaņas signāla nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 121.4., 121.6., 121.7., 121.9., 121.11., 121.12., 122.3. un 122.4. apakšpunktā minētos aizliegumus, un tiem ir atļauts braukt pa pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem paredzētajām joslām.

36. Iedegta mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns nedod priekšroku. To lieto, lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību un brīdinātu tos par iespējamām briesmām. Mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns obligāti jāiededz transportlīdzekļu vadītājiem, kas:

36.1. pavada transportlīdzekļus, kuri pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas;

36.2. pavada tādu transportlīdzekļu kolonnas, kuri pārvadā sprāgstvielas, radioaktīvas vielas vai stipras iedarbības indīgas vielas;

36.3. uz ceļa veic ceļa uzturēšanas darbus, kā arī citus remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus;

36.4. vada traktortehniku ar divām piekabēm;

36.5. pavada velosipēdu vadītājus treniņnodarbību laikā;

36.6. vada speciālo militāro tehniku šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētajā gadījumā.

37. Ja, veicot ceļa uzturēšanas, remonta, avārijas vai ceļu satiksmes negadī­juma seku likvidēšanas darbus, transportlīdzekļu vadītāji iedeguši mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni, viņi drīkst neņemt vērā ar ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem noteiktās prasības un atkāpties no šo noteikumu 85., 86., 87., 88., 92., 93., 95. un 97. punktā minētajām prasībām, bet, veicot ceļa uzturēšanas darbus, – arī atrasties tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, ja tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība. Citi transportlīdzekļu vadītāji nedrīkst traucēt minēto transportlīdzekļu vadītāju darbu, un viņiem jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu nekavējoties apturēt transportlīdzekli.

38. Mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni ceļu satiksmē atļauts iedegt arī tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri vada transportlīdzekļus, kas pēc savas konstrukcijas ir paredzēti specifiskiem uzdevumiem (lielgabarīta automobiļi, traktortehnika u. tml.), transportlīdzekļus, kas tiek izmantoti specifiskiem uzdevumiem (tehniskās palīdzības, ceļu uzraudzības automobiļi u. tml.), kā arī komunālo dienestu (elektroapgādes, siltumapgādes u. tml.) transportlīdzekļus, ja šādu transportlīdzekļu atrašanās uz ceļa var radīt traucējumus vai bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

5. Transportlīdzekļa vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma

39. Ja ceļu satiksmes negadījumā ir cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav transportlīdzekļa vadītājs), kā arī tad, ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs:

39.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;

39.2. dara visu iespējamo, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību vai glābšanas dienestu, bet, ja tas nav iespējams, ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli nogādā cietušo tuvākajā ārstniecības iestādē un pats atgriežas negadījuma vietā;

39.3. dara visu iespējamo, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, pieraksta aculiecinieku vārdu, uzvārdu un adresi;

39.4. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem.

40. Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs:

40.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;

40.2. vienojas ar otra ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāju par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem, aizpilda saskaņoto paziņojumu un, neziņojot policijai par negadījumu, atstāj negadījuma vietu.

41. Ja šo noteikumu 40. punktā minētajā ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai ja transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņoto paziņojumu, transportlīdzekļu vadītāji:

41.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;

41.2. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem.

42. Ja šo noteikumu 39., 40. vai 41. punktā minētajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi neļauj vai traucē citiem transportlīdzek­ļiem pabraukt garām ceļu satiksmes negadījuma vietai un tas nav pretrunā ar policijas norādījumiem, transportlīdzekļu vadītāji atbrīvo brauktuvi, pirms tam fiksējot ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu un citu priekšmetu stāvokli.

43. Ja ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīts tikai viens transportlīdzeklis, nav cietuši cilvēki un nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, transport­līdzekļa vadītājs drīkst atstāt negadījuma vietu, neziņojot policijai par negadījumu.

6. Ceļu satiksmes regulēšana

44. Satiksmi regulē:

44.1. ar luksoforiem (1. pielikums), kuriem ir zaļas, dzeltenas, sarkanas un baltas gaismas signāli. Luksoforus izgatavo un uzstāda atbilstoši nozares standartiem;

44.2. satiksmes regulētāji.

45. Luksoforu signāliem ir šāda nozīme:

45.1. zaļš signāls atļauj kustību. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par to, ka zaļā signāla darbības laiks beidzas un drīz iedegsies aizlieguma signāls, var lietot zaļu mirgojošu signālu. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par laiku (sekundēs), kas atlicis līdz zaļā signāla darbības laika beigām, var lietot informācijas tablo;

45.2. dzeltens signāls aizliedz kustību, izņemot šo noteikumu 54. punktā minētos gadījumus, un brīdina par gaidāmo signālu maiņu;

45.3. dzeltens mirgojošs signāls vai divi pārmaiņus mirgojoši dzelteni signāli atļauj kustību un informē par neregulējamu krustojumu, gājēju pāreju, ceļa darbu vietu vai citu bīstamu ceļa posmu. Lai informētu par neregulējamu gājēju pāreju vai vietu, kur satiksme netiek regulēta un brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, var lietot dzeltenu mirgojošu signālu vai divus pārmaiņus mirgojošus dzeltenus signālus ar attiecīgi cilvēka siluetu, velosipēda simbolu vai cilvēka siluetu un velosipēda simbolu;

45.4. sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli aizliedz kustību. Lai informētu par sarkanā signāla degšanas ilgumu, zem luksofora vai tā sekcijas var uzstādīt paskaidrojoša satura plāksnīti;

45.5. sarkans signāls vienlaikus ar dzeltenu signālu aizliedz kustību un informē, ka iedegsies zaļais signāls;

45.6. zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona atļauj braukt norādītajā virzienā (virzienos). Tāda pati nozīme ir zaļai bultai luksofora papildsekcijā, turklāt bulta, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Ja zaļās bultas signāls luksofora papildsekcijā ir izslēgts, transportlīdzekļu braukšana attiecīgajā virzienā ir aizliegta;

45.7. melna bulta (bultas) uz sarkana un dzeltena signāla fona nemaina šo signālu nozīmi. Tās informē par atļautajiem braukšanas virzieniem, kad iedegsies zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona;

45.8. melna bulta (bultas) uz zaļa signāla fona norāda, ka luksoforam ir papildsekcija, kā arī atļauj braukt bultas (bultu) norādītajos virzienos;

45.9. sarkana krusta signāls uz melna fona informē par to, ka pretim braucošo transportlīdzekļu vadītājiem luksoforā deg aizliedzošais signāls.

46. Luksofora signāls ar cilvēka siluetu un (vai) velosipēda simbolu attiecas tikai uz gājējiem, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem. Šo noteikumu 202. un 212.2 punktā minētajā gadījumā, kad velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājs šķērso brauktuvi pa regulējamu gājēju pāreju, viņam jāievēro gājējiem paredzētā luksofora signāls.

47. Lai informētu neredzīgos gājējus par luksoforu gaismas maiņas signālu pogas atrašanās vietu, kā arī lai informētu gājējus, velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītājus par luksofora gaismas signālu, kas atļauj šķērsot brauktuvi, gājēju vai gājēju un velosipēdu luksofora gaismas signālus var papildināt ar skaņas signāliem.

48. Transportlīdzekļu satiksmes regulēšanai joslā var lietot luksoforus ar sarkanu "X" veida signālu, zaļu lejup vērstas bultas signālu un dzeltenu lejup slīpi vērstas bultas signālu (luksoforus ar ilgstošu signāla degšanas periodu satiksmes regulēšanai joslā). Šiem signāliem ir šāda nozīme:

48.1. sarkans "X" veida signāls aizliedz braukt pa joslu, virs kuras tas novietots;

48.2. zaļš lejup vērstas bultas signāls atļauj braukt pa joslu, virs kuras tas novietots;

48.3. dzeltens lejup slīpi vērstas bultas signāls norāda, ka nekavējoties jāpārkārtojas uz bultas norādīto braukšanas joslu.

49. Ja šo noteikumu 48. punktā minētie luksofora signāli ir izslēgti, joslā, virs kuras luksofors novietots, iebraukt aizliegts.

50. Tramvaju satiksmes regulēšanai var lietot luksoforus ar četriem baltiem gaismas signāliem, kas izvietoti "T" burta veidā. Braukt atļauts tikai tad, ja vienlaikus ar apakšējo signālu iedegts arī viens vai vairāki augšējie signāli, no kuriem kreisais signāls atļauj braukt pa kreisi, vidējais – taisni, labais – pa labi. Ja iedegti tikai trīs augšējie signāli, braukt aizliegts.

50.1 Pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu satiksmes regulēšanai var lietot luksoforus ar baltiem gaismas signāliem:

50.11. vertikālas vai slīpas svītras signāls atļauj kustību svītras vērsuma virzienā;

50.12. horizontālas svītras signāls aizliedz kustību, izņemot šo noteikumu 54. punktā minētos gadījumus, un brīdina par gaidāmo signāla maiņu;

50.13. simbola "S" signāls aizliedz kustību.

50.2 Pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu luksofors, kurš aprīkots ar attiecīgu papildzīmi vai speciālu baltas gaismas simbolu uz melna fona attiecas tikai uz konkrēto pasažieru sabiedriskā transportlīdzekļa veidu.

51. Satiksmes regulētāju signāliem ir šāda nozīme:

51.1. rokas paceltas sānis vai nolaistas lejā:

51.1.1. no kreisā un labā sāna puses tramvajiem atļauts braukt taisni, bezsliežu transportlīdzekļiem – taisni un pa labi, gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi;

51.1.2. no priekšpuses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts;

51.2. labā roka iztaisnota priekšā:

51.2.1. no kreisā sāna puses tramvajam atļauts braukt pa kreisi, bezsliežu transportlīdzekļiem – visos virzienos;

51.2.2. no priekšpuses visiem transportlīdzekļiem atļauts braukt tikai pa labi;

51.2.3. no labā sāna puses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts;

51.2.4. gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi aiz satiksmes regulētāja muguras;

51.3. roka pacelta augšā – transportlīdzekļiem braukt un gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts, izņemot šo noteikumu 54. punktā minētos gadījumus.

52. Satiksmes regulētājs var dot arī citus transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem saprotamus signālus. Labākai redzamībai satiksmes regulētājs var lietot zizli. Lai pievērstu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, satiksmes regulētājs var dot svilpes signālu.

53. Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, izņemot šo noteikumu 48. punktā minēto luksoforu, braukt aizliedz, transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transportlīdzeklis tieši pirms stoplīnijas (929. ceļa apzīmējums) vai 546. ceļa zīmes. Ja nav stoplīnijas (929. ceļa apzīmējums) vai 546. ceļa zīmes, transport­līdzeklis jāaptur šādās vietās:

53.1. pirms krustojumiem un citos ceļa posmos – pirms gājēju pārejas, bet vietās, kur tās nav, – pirms luksofora (ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja signāls, – pirms brauktuvju krustošanās vietas) tā, lai netraucētu citus transport­līdzekļus un gājējus, kuru kustība ir atļauta;

53.2. pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm – saskaņā ar šo noteikumu 155. punktu.

54. Ja brīdī, kad iedegas luksofora dzeltenais signāls vai signāls ar baltu horizontālu svītru vai kad satiksmes regulētājs paceļ roku augšā, transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli šo noteikumu 53. punktā minētajās vietās var apturēt, tikai strauji bremzējot, šā transportlīdzekļa vadītājs drīkst ceļu turpināt, neapturot transportlīdzekli. Gājējiem, kuri šajā brīdī atrodas uz brauktuves, jāpabeidz to šķērsot vai jāapstājas uz "drošības saliņas".

55. Transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem jāpakļaujas satiksmes regulētāja signāliem un norādījumiem arī tad, ja tie ir pretrunā ar luksofora signālu, ceļa zīmju vai ceļa apzīmējumu prasībām.

56. Amatpersonai, kas dod norādījumu apstādināt transportlīdzekli, jābūt tērptai formas tērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un atšķirības zīmi. Ja apstādināšana notiek no šo noteikumu 25.7.1. apakšpunktā minētajiem transportlīdzekļiem, gaismu atstarojoša materiāla elementi nav obligāti.

7. Braukšanas sākšana un braukšanas virziena maiņa

57. Pirms jebkura manevra – braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas u. tml. – transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, un laikus jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem. Ja gaismas virzienrādītāju nav vai tie nedarbojas, brīdinājuma signāls jādod ar roku atbilstoši manevram.

58. Kreisā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota kreisā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta labā roka.

59. Labā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota labā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta kreisā roka.