Ceļu satiksmes noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.279Rīgā 2015.gada 2.jūnijā (prot. Nr.27 35.§)

Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma3.panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ceļu satiksmes kārtību Latvijā.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apbraukšana – braukšana garām vienam vai vairākiem pilnīgi vai daļēji uz brauktuves apturētiem transportlīdzekļiem, kā arī citiem šķēršļiem (kavēkļiem), kas saistīta ar braukšanas virziena maiņu;

2.2. apdzīšana – braukšana garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē);

2.3. apdzīvota vieta – apbūvēta pilsētas vai ciema teritorija, kurā iebraukšana apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi, bet izbraukšana – ar 520. vai 556. ceļa zīmi;

2.4. apstāšanās – transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā;

2.5. apsteigšana – braukšana garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, neiebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē);

2.5.1 ar alternatīvo degvielu darbināms transportlīdzeklis – mehānisks transportlīdzeklis, kuru pilnībā vai daļēji darbina ar elektroenerģiju, ūdeņradi, dabasgāzi gāzveida agregātstāvoklī, dabasgāzi šķidrā agregātstāvoklī, biometānu, sašķidrināto naftas gāzi vai ar mehānisku enerģiju, kas gūta no mehāniskajos transportlīdzekļos uzstādītas uzglabāšanas iekārtas vai uzstādītiem avotiem, tostarp no siltuma pārpalikuma;

2.5.2 bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis – bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) 2019/1242 par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK, 3. panta 11. punktā;

2.6. bīstama krava – krava, kas pārvadāšanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai citus postījumus, kā arī apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību;

2.7. braukšanas josla – jebkura brauktuves garenvirziena josla (var būt apzīmēta ar ceļa apzīmējumiem), kura ir pietiekami plata, lai pa to vienā rindā varētu braukt automobiļi;

2.8. brauktuve – ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežotas ar sadalošajām joslām vai barjerām;

2.9. dot ceļu – prasība, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībnieks nedrīkst sākt braukt (iet), turpināt braukt (iet) vai izdarīt jebkādu manevru, ja tādējādi citiem ceļu satiksmes dalībniekiem tiek radīti traucējumi braukšanai (iešanai) vai viņi ir spiesti mainīt braukšanas (iešanas) virzienu vai ātrumu;

2.10. dzelzceļa pārbrauktuve – ceļa krustošanās ar dzelzceļa sliežu ceļa klātni vienā līmenī. Dzelzceļa pārbrauktuves robeža ir iedomāta līnija, kas perpendikulāri ceļa asij šķērso brauktuvi, sākot no dzelzceļa pārbrauktuves barjeras, bet, ja šādas barjeras nav, – no 134. vai 135. ceļa zīmes;

2.11. dzīvojamā zona – apbūvēta teritorija (dzīvojamais masīvs, atpūtas vieta) vai tās daļa, kurā iebraukšana apzīmēta ar 533. ceļa zīmi, bet izbraukšana – ar 534. ceļa zīmi;

2.12. elektromobilis – mehāniskais transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas;

2.13. faktiskā masa – transportlīdzekļa masa kopā ar transportlīdzekļa vadītāju, pasažieriem un kravu. Vilcējam ar piekabi (puspiekabi) faktiskā masa ir vilcēja un piekabes (puspiekabes) faktisko masu summa;

2.14. galvenais ceļš – ceļš, kas apzīmēts ar 201., 203., 204. vai 205. ceļa zīmi, vai ceļš, uz kura nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes attiecībā pret ceļu, uz kura uzstādīta 206. vai 207. ceļa zīme, vai ceļš ar asfalta, asfaltbetona, bruģa u. tml. segumu attiecībā pret ceļu ar grants vai šķembu segumu, vai ceļš ar jebkādu segumu attiecībā pret ceļu bez seguma, vai jebkurš ceļš attiecībā pret vietu, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.). Šā termina izpratnē mazāk svarīga ceļa posma segums tieši pirms krustojuma nenozīmē, ka attiecīgais ceļš ir vienādas nozīmes ar krustojamo ceļu;

2.15. gājēju ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem un apzīmēta ar 415. ceļa zīmi;

2.16. gājēju pāreja – brauktuves daļa, kas apzīmēta ar 535. un 536. ceļa zīmi un (vai) 931. ceļa apzīmējumu un paredzēta gājēju pāriešanai pāri brauktuvei;

2.17. gājēju un velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem un braukšanai ar velosipēdu vai elektroskrejriteni un apzīmēta ar 419. vai 421. ceļa zīmi;

2.18. ietve – ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās;

2.19. kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta jauktai gājēju, velosipēdu un elektroskrejriteņu satiksmei un apzīmēta ar 417. ceļa zīmi;

2.20. krustojums – vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī, kā arī vieta, kur ceļu satiksme organizēta ar 409. ceļa zīmi. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.) vai iebrauc tajā;

2.21. nomale – ceļa daļa, kas piekļaujas brauktuvei un nav paredzēta mehānisko transportlīdzekļu braukšanai;

2.22. pasažieru sabiedriskais transportlīdzeklis – autobuss, trolejbuss vai tramvajs, kas brauc pa noteiktu maršrutu;

2.23. piespiedu apstāšanās – transportlīdzekļa apturēšana tehniska bojājuma dēļ vai bīstamības dēļ, ko rada transportlīdzekļa vadītāja vai pasažiera veselības stāvoklis, vedamā krava vai ceļu satiksmei bīstams šķērslis uz ceļa;

2.24. priekšroka – tiesības braukt (iet) iecerētajā virzienā pirmajam attiecībā pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem;

2.25. sadalošā josla – ceļa daļa, kas vienu no otras norobežo blakus brauktuves vai līdztekus izvietotus ceļus (piemēram, gājēju un velosipēdu ceļi) un nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai vai apturēšanai;

2.26. satiksmes regulētājs – persona, kas regulē ceļu satiksmi un ir pilnvarota to darīt;

2.27. stāvēšana – transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā;

2.28. transportlīdzekļu sastāvs – mehāniskais transportlīdzeklis, kas savienots ar piekabi (puspiekabi), kā arī savienots velkošais un velkamais transportlīdzeklis;

2.29. velojosla – josla uz brauktuves, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu un elektroskrejriteni un no citu transportlīdzekļu joslas ir atdalīta ar 920. vai 925. ceļa apzīmējumu vai paaugstinātu apmali (tiek apzīmēta ar 941. ceļa apzīmējumu; var tikt apzīmēta ar 413. un 817. ceļa zīmi);

2.30. velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdiem un elektroskrejriteņiem un apzīmēta ar 413. ceļa zīmi un 932. vai 941. ceļa apzīmējumu.

3. Nacionālo bruņoto spēku speciālās militārās tehnikas pārvietošanās pa ceļu atļauta:

3.1. ja attiecīgie ceļa posmi tiek slēgti normatīvajos aktos par ceļu satiksmi noteiktajā kārtībā;

3.2. ja speciālo militāro tehniku pavada Militārā policija;

3.3. ja speciālajai militārajai tehnikai priekšpusē ir iedegts baltas gaismas lukturis (lukturi), aizmugurē – sarkanas gaismas lukturis (lukturi), kā arī papildus ir iedegta mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns, kura redzama gan no priekšpuses, gan no aizmugures.

4. Īslaicīgi braukt pa ceļu ārpus apdzīvotām vietām, ja tas nepieciešams ceļa vai tilta šķērsošanai, atļauts mopēdiem, tricikliem, kvadricikliem un motocikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis, kā arī sniega motocikliem, kas reģistrēti transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu reģistrāciju, un speciālai traktortehnikai, kas reģistrēta traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā, bet kurus to izgatavotājs nav paredzējis izmantošanai ceļu satiksmē. Piedaloties ceļu satiksmē ar šādu transportlīdzekli, tā vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu nodrošināta ceļu satiksmes drošība.

4.1 Dziesmu un deju svētku norises laikā transportlīdzekļiem, kas nodrošina transporta pakalpojumus svētku dalībniekiem, atļauts braukt pa braukšanas joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, ja saņemta svētku rīkotāja izsniegta svētku transportlīdzekļa caurlaide (atļauja). Svētku rīkotājs iesniedz Valsts policijā svētku transportlīdzekļu sarakstu, kuriem izsniegta šāda caurlaide (atļauja). Sarakstā norāda transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru.

5. Ceļu satiksmes dalībniekiem aizliegts:

5.1. bojāt, patvaļīgi noņemt vai uzstādīt ceļa zīmes, luksoforus vai citus ceļu satiksmes organizācijas vai kontroles tehniskos līdzekļus;

5.2. bojāt, piesārņot vai piegružot ceļu.

6. Ja ceļu satiksmes dalībnieks piesārņojis vai piegružojis brauktuvi (izkritusi krava, izlijusi eļļa u. tml.), viņam tā nekavējoties jānotīra, bet, ja tas nav iespējams, par to jābrīdina citi ceļu satiksmes dalībnieki un jāpaziņo policijai.

2. Gājēju un pasažieru pienākumi

7. Gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, – pa nomali. Ja ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, kopīga gājēju un velosipēdu ceļa vai nomales nav vai ja pa to pārvietoties nav iespējams, gājējiem ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā (pa ceļiem, kur ir sadalošā josla, – pa ārmalu). Ja uz ceļa netiek veikti darbi un atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h, gājējiem atļauts pārvietoties pa brauktuves malu arī vairāk nekā vienā rindā, bet ne vairāk kā trīs rindās.

8. Pārvietoties pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu, kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali, izmantojot sporta vai atpūtas inventāru (monoriteņus, skrituļslidas, skrituļdēļus u. tml.), atļauts, ja tas netraucē citus ceļu satiksmes dalībniekus. Šķērsot brauktuvi ar šādu inventāru atļauts ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Personām, kuras lieto sporta vai atpūtas inventāru, kas darbināms ar elektrisko piedziņu, jāievēro šo noteikumu 200. punkta ievaddaļā, 200.2., 200.3., 200.4. apakšpunktā un 201., 202., 204., 205., 206., 207., 211., 212.1, 212.3 un 212.4 punktā minētās prasības (ciktāl to pieļauj atpūtas inventāra konstrukcija).

9. Gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai nomali ārpus apdzīvotām vietām, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam. Personām, kuras brauc ratiņkrēslā vai stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u. tml. pa brauktuves malu vai nomali, atļauts pārvietoties pa jebkuru ceļa pusi.

10. Diennakts tumšajā laikā, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas atrodas uz brauktuves vai nomales, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

11. Organizētas cilvēku grupas drīkst pārvietoties tikai pa ceļa labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā grupā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Organizētās cilvēku grupas priekšā kreisajā pusē un aizmugurē kreisajā pusē jāatrodas personām atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem, bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos – papildus arī ar iedegtiem lukturiem: priekšā ar baltas gaismas lukturi, bet aizmugurē ar sarkanas gaismas lukturi.

12. Bērnu grupas drīkst pārvietoties pa ietvēm, gājēju ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem vai kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem, bet, ja to nav, – tikai diennakts gaišajā laikā pa ceļa labās puses nomali transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par diviem bērniem rindā. Bērnu grupas priekšā kreisajā pusē un aizmugurē kreisajā pusē jāatrodas pieaugušajiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

13. Gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), bet, ja to nav, – krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja gājēja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu, iepriekš pārliecinoties, ka netuvojas transportlīdzekļi.

14. Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāievēro satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāli, bet, ja tādu nav, – transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora (turpmāk – luksofors) signāli.

15. Pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju vietās, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.

16. Ārpus gājēju pārejas vietās, kur satiksme netiek regulēta, gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transport­līdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārlieci­nājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transport­līdzekļu satiksme.

17. Gājēji uz brauktuves nedrīkst kavēties vai bez vajadzības apstāties. Gājējiem, kuri nav paguvuši šķērsot brauktuvi, ja iespējams, jāapstājas uz "drošības saliņas". Gājēji drīkst turpināt šķērsot brauktuvi tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka tas nav bīstami.

18. Gājējiem aizliegts:

18.1. šķērsot brauktuvi vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi, izņemot vietas, kur nožogojumos ir speciāli ierīkoti ceļa šķērsošanai paredzēti pārtraukumi;

18.2. šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja brauktuvei ir četras vai vairāk braukšanas joslas un ja nav sadalošās joslas;

18.3. (svītrots ar MK 16.01.2024. noteikumiem Nr. 56);

18.4. iziet uz brauktuves, nepārliecinoties par to, vai netuvojas transport­līdzekļi, aiz stāvoša transportlīdzekļa vai cita šķēršļa, kas ierobežo redzamību.

19. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni vai zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, gājējiem aizliegts iziet uz brauktuves, bet gājējiem, kuri atrodas uz brauktuves, jādod ceļš minētajam transportlīdzeklim.

20. Gaidīt pasažieru sabiedrisko transportlīdzekli atļauts tikai uz iekāpšanas laukumiem, bet, ja to nav, – uz ietves vai nomales.

21. Pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturās, kur nav iekāpšanas laukumu, uziet uz brauktuves, lai iekāptu pasažieru sabiedriskajā transportlīdzeklī, drīkst tikai pēc tam, kad tas pilnīgi apstājies. Pēc izkāpšanas no pasažieru sabiedriskā transportlīdzekļa gājējiem brauktuve jāatbrīvo.

22. Pasažieriem atļauts iekāpt transportlīdzeklī un izkāpt no tā tikai pēc tam, kad transportlīdzeklis pilnīgi apstājies. Tas jādara no ietves, iekāpšanas laukuma vai nomales puses. Ja no ietves, iekāpšanas laukuma vai nomales puses iekāpt bezsliežu transportlīdzeklī vai izkāpt no tā nav iespējams, to drīkst izdarīt no brauktuves puses, ja tas nav bīstami un nerada traucējumus citu transport­līdzekļu braukšanai.

23. Pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu pasažieriem (izņemot gadījumu, ja transportlīdzeklim ir slēgta virsbūve) braukšanas laikā galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.

24. Pasažieriem aizliegts:

24.1. braukšanas laikā traucēt transportlīdzekļa vadītāju vai novērst viņa uzmanību;

24.2. atvērt transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus;

24.3. atstāt sēdvietu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma.

3. Transportlīdzekļu vadītāju pienākumi

25. Transportlīdzekļa vadītājam ir šādi pienākumi:

25.1. pirms izbraukšanas pārbaudīt, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un vai tas ir aprīkots saskaņā ar šo noteikumu 218., 219. un 220. punktā minētajām prasībām;

25.2. ceļā uzraudzīt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli;

25.3. darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītāji);

25.4. braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām);

25.5. vadot mopēdu, motociklu, triciklu vai kvadriciklu, braukt ar galvā uzvilktu aizsprādzētu aizsargķiveri, kā arī nevest pasažierus, kuriem galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres (izņemot gadījumu, ja transportlīdzeklim ir slēgta virsbūve);

25.6. piespiedu apstāšanās gadījumā nepietiekamas redzamības apstākļos un diennakts tumšajā laikā, izejot uz brauktuves vai atrodoties uz nomales, jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem;

25.7. apturēt transportlīdzekli, ja policijas darbinieks, robežsargs, pašvaldības transporta kontroles dienesta amatpersona vai muitas amatpersona dod norādījumu:

25.7.1. ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa svārstveida kustību no policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ieņēmumu dienesta vai Nodokļu un muitas policijas automobiļa vai motocikla, kam ir normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajām prasībām atbilstošs operatīvā transportlīdzekļa krāsojums vai tā nav;

25.7.2. ar horizontāli vērstu roku vai zizli, atrodoties uz (pie) brauktuves. Vienlaikus ar otru roku kompetentās iestādes amatpersona var dot norādījumus, kuram konkrēti transportlīdzekļa vadītājam un kur jāaptur transportlīdzeklis;

25.8. palikt sēdvietā un bez uzaicinājuma to neatstāt, ja transportlīdzeklis apturēts pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma;

25.9. pakļauties kompetentās iestādes amatpersonu veiktajām pārbaudēm, tām veicot normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības un kontroles funkcijas, tai skaitā policijas vai muitas darbinieka prasībai nogādāt transportlīdzekli kontroles veikšanas vietā, kā arī nodot transportlīdzekli minēto kontroļu veikšanai, ļaut veikt šo noteikumu 218., 219. un 220. punktā minētā aprīkojuma apskati.

25.1 Traktortehnikas vadītājam papildus šo noteikumu 25. punktā minētajām prasībām ir pienākums apturēt traktortehniku pēc Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras amatpersonas norādījuma.

4. Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi īpašos gadījumos

26. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, citiem ceļu satiksmes dalībniekiem jādod tam ceļš.