Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika"

Ministru kabineta noteikumi Nr.312Rīgā 2015.gada 16.jūnijā (prot. Nr.29 5.§)

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma5.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika" (turpmāk – Latvijas būvnormatīvs LBN 016-15).

2. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

3. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē tīmekļvietnē www.lvs.lv to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro Latvijas būvnormatīva LBN 016-15 izpildei.

4. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 016-15.

5. Būvniecības ieceres dokumentācijai, kura noteiktā kārtībā saskaņota (akceptēta) vai iesniegta saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, no 2015. gada 16. jūnija līdz 2020. gada 31. decembrim, piemēro šo noteikumu redakciju, kas bija spēkā no 2015. gada 16. jūnija līdz 2020. gada 5. martam. Būvniecības ieceres dokumentācijai, kura tiek izstrādāta, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kas izsniegts līdz 2014. gada 30. septembrim, vai noteiktā kārtībā saskaņota (akceptēta) no 2014. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 31. decembrim, piemēro šo noteikumu redakciju, kas bija spēkā līdz 2020. gada 5. martam.

6. Latvijas būvnormatīva LBN 016-15 32. punktā minētos akustiskos mērījumus, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, veic institūcijas, kuras akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā vai Eiropas Ekonomikas zonas akreditācijas iestādēs.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaEkonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs

Apstiprināts arMinistru kabineta2015.gada 16.jūnijanoteikumiem Nr.312

Latvijas būvnormatīvs LBN 016-15 "Būvakustika"

1. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka galvenās prasības ēku telpu un apjumtu estrāžu akustiskajiem parametriem.

2. Būvnormatīvā lietoti šādi termini:

2.1. ārējo norobežojošo konstrukciju skaņas gaisā izolācijas indekss R’tr,s,w (dB) – lielums, kuru izmanto, novērtējot skaņas izolāciju starp telpu un ārējo teritoriju – ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas un tās elementu skaņas izolāciju;

2.1.1 akustiskais komforts – vides apstākļi, kuros trokšņi ir tādā līmenī, ka tie neapdraud būvēs vai to apkārtnē esošo cilvēku veselību, netraucē piemērotos apstākļos gulēt, atpūsties vai strādāt;

2.2. blakustrokšņa līmenis LAeq,T (dBA) – klausītāju vietās nelietderīgs, traucējošs, nepārtrauktais A – izsvarotā skaņas spiediena līmenis;

2.3. C80 (dB) – klausītāja uztvertās agrīnā (līdz 80 ms) un vēlīnā (pēc 80 ms) laikposma skaņas enerģijas attiecība, kas raksturo skaņas skaidrību telpas punktos;

2.4. C50–3150 (dB) un CI,50–2500 (dB) – spektrālā korekcija skaņas izolācijas aprēķiniem, izmantojot mērījumus ar paplašinātu frekvenču diapazonu līdz 50 Hz. Korekciju piemēro A un B klases telpām;

2.5. Ctr (dB) – nosacītā transporta trokšņa korekcija;

2.6. faktiskais normalizētais triecientrokšņa līmeņa indekss L’n,w (dB) – lielums, kuru izmanto, novērtējot triecientrokšņa izplatīšanos ēkā, un kas raksturo norobežojošo konstrukciju triecientrokšņa izolāciju reālos apstākļos ar skaņas blakusceļiem. Normalizētais triecientrokšņa līmeņa indekss Ln,w – lielums, kas raksturo norobežojošo konstrukciju triecientrokšņa izolāciju laboratorijas apstākļos bez skaņas blakusceļiem;

2.7. faktiskais normalizētais skaņas gaisā izolācijas indekss R’w (dB) – lielums, kuru izmanto, novērtējot ēkas iekšējo norobežojošo konstrukciju skaņas izolāciju, un kas raksturo skaņas izplatību caur attiecīgo norobežojošo konstrukciju, kā arī caur tai blakus esošajām konstrukcijām – pa blakusceļiem. Normalizētais skaņas gaisā izolācijas indekss Rw – lielums, kuru nosaka, izmantojot laboratoriskos mērījumus vai aprēķinus, un kas neietver skaņas izplatību pa blakusceļiem;

2.8. pīķa skaņas spiediena līmenis LCpīķa (dBC). C – izsvarotā momentānā skaņas spiediena maksimālā vērtība;

2.9. prettrokšņa ekrāns – vienlaidu šķērslis (būve, ēka vai reljefa elements), kas novietots tiešā skaņas ceļā no tās avota uz aizsargājamo vietu un izraisa skaņas viļņu difrakciju;

2.10. reverberācijas laiks T (s) – laiks, kurā pēc skaņas avota izslēgšanas skaņas spiediena līmenis uztvērējā samazinās par 60 dB;

2.11. T30 (s) – reverberācijas laiks skaņas dzišanas intervālā no –5 dB līdz –35 dB;

2.12. runas pārvades indekss RASTI (%) – skaņas saprotamības rādītājs, izmantojot šādu vērtēšanas skalu:

2.12.1. mazāk par 30 % – slikti;

2.12.2. no 30 % līdz 45 % – vāji;

2.12.3. no 45 % līdz 60 % – apmierinoši;

2.12.4. no 60 % līdz 75 % – labi;

2.12.5. no 75 % un augstāk – teicami;

2.13. skaņa gaisā – skaņa (troksnis), kas no skaņas avota līdz uztvērējiem blakustelpās izplatās gaisā, šķērsojot konstrukcijas;

2.14. struktūrtroksnis – mehāniskās svārstības, kas izplatās ēkas konstrukcijās un izraisa skaņu gaisā;

2.15. telpiskuma koeficients LF – klausītāja uztvertās neorientētās skaņas enerģijas un tiešās skaņas enerģijas attiecība 80 ms laikposmā, kura raksturo skaņas telpiskumu;

2.16. triecientroksnis – troksnis, kas izplatās telpās un kuru izraisa tiešas mehāniskās iedarbes uz konstrukciju (piemēram, staigāšana pa pārsegumiem un kāpnēm).

1.1. Būvnormatīva darbības joma

3. Būvnormatīva prasības attiecināmas uz publiskām un dzīvojamām ēkām. Būvnormatīva prasības ir obligātas visām juridiskajām un fiziskajām personām.

4. Būvnormatīvs neattiecas uz ražošanas, tehniskajām un speciālas nozīmes telpām, kā arī uz ēkām (piemēram, ierakstu un pārraides studijām un skaņu režijas telpām), kurām tiek izvirzītas īpašas akustiskās prasības un kurām akustiskos parametrus nosaka pasūtītājs.

5. No akustiskā komforta viedokļa telpas iedala četrās klasēs:

5.1. A klase – telpas ar īpaši augstām akustiskā komforta prasībām;

5.2. B klase – telpas ar paaugstinātām akustiskā komforta prasībām;

5.3. C klase – telpas, kurās skaņas izolācijai noteiktās minimālās prasības ir obligāti piemērojamas jaunu ēku projektēšanā;

5.4. D klase – telpas ekspluatācijā esošās ēkās.

6. Ēku un apjumtu estrāžu akustisko prasību projektēšanā piemēro standartus, kuru sarakstu tīmekļvietnē www.lvs.lv ir publicējusi nacionālā standartizācijas institūcija.

7. Akustiskos aprēķinus un aprēķiniem nepieciešamos mērījumus veic saskaņā ar piemērojamo standartu prasībām.

1.2. Būvakustisko pasākumu mērķi un to īstenošana

8. Būvakustisko pasākumu galvenais mērķis ir cilvēkam labvēlīgas akustiskās (skaņu) vides veidošana ēkās un apbūvē kopumā. Minētā mērķa īstenošanā izmanto arhitektoniskas un būvniecības metodes. Skaņas avotu, prettrokšņa elementu un akustiskās vides parametrus nosaka, izmantojot mērījumus vai aprēķinus.

9. Būvakustiskie pasākumi ietver prettrokšņa pasākumus un akustiskās kvalitātes paaugstināšanas pasākumus. Prettrokšņa pasākumi ietver apbūves akustiku, tehnisko iekārtu (inženieriekārtu) radīto trokšņu samazināšanu un skaņas izolāciju. To mērķis ir nepieļaut trokšņa līmeņa robežlielumu pārsniegšanu telpās un apbūves teritorijā. Akustiskās kvalitātes paaugstināšanas pasākumi ietver optimālas dzirdamības un labskanības nodrošināšanu telpās un apjumtās estrādēs.

10. Projektējot telpas ar augstām akustikas prasībām, kā arī A un B klases skaņas izolācijas prasībām, būvju akustiskos aprēķinus un apsekojumus veic kvalificēti būvakustikas eksperti. Būvakustikas eksperts ir diplomēts speciālists ar augstāko izglītību un vismaz piecu gadu darba stāžu akustikā, kura kvalifikāciju apliecina tādas institūcijas izsniegts sertifikāts, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts akreditētas institūcijas izsniegts sertifikāts.

10.1 Otrās un trešās grupas daudzdzīvokļu dzīvojamo un publisko ēku būvniecības ieceres dokumentācijas būvakustikas sadaļā ietver šā būvnormatīva 1. pielikumā minēto telpu akustisko parametru vērtības, šā būvnormatīva 3. un 4. pielikumā minēto norobežojošo konstrukciju skaņu izolācijas vērtības, kā arī trokšņa līmeņu prognozes.

2. Telpu akustika

2.1. Prasības akustiskajiem parametriem

11. Telpu akustiskos parametrus, ar kuriem raksturo telpu akustisko kvalitāti, var noteikt atbilstoši piemērojamiem standartiem. Akustiskos parametrus nosaka un vērtē oktāvu frekvenču joslās ar vidusfrekvencēm 125, 250, 500, 1000, 2000 un 4000 Hz.

12. Vispārīgās prasības dažādu funkciju telpu klausītāju (apmeklētāju) zonu akustiskajiem parametriem noteiktas šā būvnormatīva 1. pielikumā. Pasūtītājam, paredzot ēkas telpu izmantošanas mērķi, ir tiesības norādīt akustisko parametru vērtības, kas ir augstākas par šā būvnormatīva 1. pielikumā minētajām vērtībām, kā arī norādīt papildu parametrus. Ja parametru vērtības netiek norādītas un nav minētas šā būvnormatīva 1. pielikumā, pēc vienošanās ar pasūtītāju tās nosaka kvalificēts būvakustikas eksperts.

13. Telpu akustiku projektē tādu, lai lietderīgās skaņas signāla maksimālā līmeņa vērtības nepārsniegtu dzirdes riska vērtības un jebkurā klausītāju zonas vietā pārsniegtu blakustrokšņu līmeni LAeq,T ne mazāk kā par 6 dBA. Klausītāju zonās pieļaujamās skaņas līmeņu vērtības ir LAeq,T < 103 dBA un LCpīķa < 125 dBC.

14. Telpu akustiskos parametrus esošās telpās un apjumtās estrādēs nosaka, izmantojot akustiskos mērījumus vai aprēķinus, bet projektējamās vai pārbūvējamās telpās –, izmantojot aprēķinus vai akustisko modelēšanu. Telpu akustisko parametru aprēķinā, izmantojot trīsdimensiju datormodelēšanu, ņem vērā telpu virsmu skaņas absorbējošās un izkliedējošās īpašības.

2.2. Prasības telpu formai un tilpumam

15. Telpas formai jānodrošina maksimāli vienmērīga (difūza) skaņas lauka veidošanās, nepieļaujot skaņas koncentrācijas un stāvviļņu parādības un nodrošinot optimālas akustisko parametru vērtības. Skatītāju zāļu proporcijas teātru un koncertzālēm nosaka saskaņā ar šā būvnormatīva 2. pielikuma 1. attēlā norādīto apgabalu. Grafika izmantošanai reālos telpas izmērus dala ar vidējo augstumu, tādējādi pārveidotajam platumam un garumam jāatrodas iezīmētā apgabala iekšpusē.

16. Telpās un apjumtās estrādēs, kurās nav elektroakustiskās apskaņošanas, stacionārās klausītāju vietas pieļaujamas ne tālāk par:

16.1. 17 m no oratora vietas auditorijās, apspriežu un sēžu zālēs;

16.2. 23 m no skatuves portāla plaknes dramatiskajos teātros;

16.3. 30 m no izpildītāju podestūras (tribīnes) apjumtās estrādēs, izņemot estrādes, kas paredzētas koriem, kuros ir vairāk nekā 50 dalībnieku;

16.4. 35 m no skatuves portāla plaknes operteātru zālēs;

16.5. 40 m no orķestra vai kora zonas centra simfoniskās un kora mūzikas zālēs.

17. Telpās ar reglamentētām akustisko parametru vērtībām akustiskā tilpuma daļas (telpas būvtilpuma daļa, kurā dominē tikai tiešā un atstarotā skaņa un kas nav nošķirta ar skaņu izolējošiem elementiem) attiecību pret vietu skaitu (apmeklētāju un izpildītāju kopējo skaitu) projektē tādu, lai tā nebūtu mazāka par:

17.1. 5 m3 uz vietu telpās ar elektroakustisku apskaņošanu, auditorijās, konferenču zālēs un dramatiskajos teātros;

17.2. 6 m3 uz vietu universālajās zālēs, kā arī tautas namu un operetes teātru zālēs, kulta un sakrālajās telpās;

17.3. 7 m3 uz vietu operteātru un kamermūzikas zālēs;

17.4. 10 m3 uz vietu simfoniskās mūzikas zālēs;

17.5. 12 m3 uz vietu kora un ērģeļmūzikas zālēs un baznīcās;

17.6. (svītrots ar MK 03.03.2020. noteikumiem Nr. 121)

2.3. Telpu skaņu atstarojošā un absorbējošā apdare

18. No būvakustiskā viedokļa telpas interjeru veidojošos elementus iedala skaņu absorbējošos (slāpējošos) un atstarojošos. Atstarojošos elementus iedala virzīti atstarojošos un izkliedētājos. Šo elementu lietojums tieši iespaido telpas akustiskos parametrus.

19. Skaņu atstarojošie elementi un konstrukcijas atbilst šādām prasībām:

19.1. vidējais skaņas absorbcijas koeficients ir mazāks par 0,1;

19.2. virsmas masa nav mazāka par 10 kg/m2;

19.3. virsmas laukums ir lielāks par 3 m2;

19.4. īsākās malas attiecība pret garāko nav mazāka par 1:3;

19.5. tie ir plakani vai ar liekuma rādiusu, kas ir lielāks par 5 m.

20. Izkliedējoši atstarojošiem elementiem (izkliedētājiem) ir tādi izmēri, kas nodrošina nepieciešamo skaņu izkliedi atbilstoši šā būvnormatīva 2. pielikuma 2. attēlam.

21. Izkliedējoši atstarojošie elementi (izkliedētāji) veido vismaz 25 % no virsmas telpās, kurās ir reglamentēti akustiskie parametri un kurās paredzēta mūzikas atskaņošana. Šajā daudzumā pieļaujams ieskaitīt skatītāju krēslus, balkonus, kolonnas un citus trīsdimensiju objektus. Attiecīgo elementu novietojumu nosaka, pamatojoties uz telpas akustisko mērījumu vai datormodelēšanas rezultātiem.

22. Akustiskie absorbenti (skaņas slāpētāji) ir apdares materiāli un speciālas konstrukcijas, kuru skaņas absorbcijas koeficients ir lielāks par 0,5 vismaz vienā no šā būvnormatīva 11. punktā minētajām frekvenču joslām.

23. Akustiskos absorbentus telpās ar reglamentētiem akustiskiem parametriem lieto, tikai pamatojoties uz telpas akustisko mērījumu vai datormodelēšanas rezultātiem.

2.4. Speciālās prasības atsevišķu veidu telpām

24. Auditorijās, konferenču zālēs, dramatisko teātru zālēs un tamlīdzīgās telpās nodrošina runātās skaņas skaidrību un dzirdamību. Ja minētajās telpās nav elektroakustiskās apskaņošanas, to akustiskais tilpums nedrīkst pārsniegt 2000 m3 (dramatisko teātru zālēs – 3000 m3). Elektroakustisko apskaņošanu paredz, ja maksimālais attālums no oratora pozīcijas (zonas) līdz tālākajām klausītāju vietām ir lielāks par 17 m.

25. Koncertzālēs izpildītāju zonās atļauti akustiskie parametri, kas atšķiras no klausītāju zonas akustiskajiem parametriem: reverberācijas laiks T30 drīkst būt līdz 30 % mazāks, bet C80 un RASTI vērtības lielākas, nekā noteikts šā būvnormatīva 1. pielikumā. Koncertzāles, kuru garums ir lielāks par 35 m, aprīko ar stacionāru elektroakustiskās apskaņošanas sistēmu.

26. Lai nodrošinātu akustisko balansu, operteātru orķestra bedres grīdas dziļums pret priekšskatuves grīdu pieļaujams ne vairāk kā 2,5 m, izņemot transformējamas grīdas. Orķestra bedres grīdu un sienas veido tādas, lai nodrošinātu zemo frekvenču skaņu slāpēšanu (gaisa šķirkārta zem grīdas ir lielāka par 0,5 m, aiz panelējuma – lielāka par 0,1 m). Bedres grīdas laukums katrai mūziķa vietai nav mazāks par 1,2 m2. Operteātru zāles, kuru garums ir lielāks par 30 m, aprīko ar stacionāru elektroakustiskās apskaņošanas sistēmu.

27. Nosakot akustiskos parametrus universālām zālēm (arī tautas namu un lielu klubu zālēm), izmanto vidējos rādītājus, kas noteikti dažādiem priekšnesumu veidiem. Kur tas ir tehnoloģiski iespējams, projektē transformējamas telpas, akustiskos parametrus pieskaņojot katrai funkcijai vai dažām funkcijām.

28. Universālās zāles aprīko ar stacionāru elektroakustiskās apskaņošanas sistēmu.

29. Kinoteātros un citās elektroakustiski apskaņojamās telpās (piemēram, diskotēkās, deju zālēs) konkrētās prasības atkarīgas no telpas veida, un tās nosaka pasūtītājs.

3. Skaņas izolācija

3.1. Kopējās prasības

30. Ēku konstrukcijas projektē un izbūvē tādas, lai ēku iekštelpās un tām blakus esošajās teritorijās nodrošinātu trokšņa līmeņus atbilstoši normatīvo aktu prasībām par trokšņa pieļaujamām robežvērtībām. Izmanto būvkonstrukcijas un izstrādājumus, kuru skaņas izolācijas īpašības nodrošina normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi.

31. Novērtējot būvkonstrukciju un izstrādājumu akustiskās īpašības gatavā vai nepabeigtā objektā, izmanto izstrādājumu tehniskās specifikācijas, laboratorijas pārbaužu rezultātus, mērījumus un aprēķinus. Lai novērtētu ēkas un tās atsevišķo elementu izolācijas īpašības, izmanto šādus vienzīmes parametrus:

31.1. faktiskais normalizētais skaņas gaisā izolācijas indekss R’w (dB);

31.2. faktiskais normalizētais triecientrokšņa līmeņa indekss L’n,w (dB).

32. Šā būvnormatīva 3. pielikumā minēto konstrukciju skaņas gaisā un triecientrokšņa izolācijas īpašības novērtē, veicot skaņas izolācijas mērījumus jaunbūvējamām daudzdzīvokļu dzīvojamām un publiskām ēkām pirms to nodošanas ekspluatācijā. Mērījumus veic ne mazāk kā trim konstrukcijām atbilstoši šā būvnormatīva 3.1 pielikumam.

3.2. Skaņas izolācijas prasības ēku iekšējām norobežojošajām konstrukcijām

33. Normētie skaņas izolācijas lielumi ir faktiskais normalizētais skaņas izolācijas indekss R’w un faktiskais normalizētais triecientrokšņa līmeņa indekss L’n,w, kas noteikts šā būvnormatīva 3. pielikumā. Ēkas iekšējo norobežojošo konstrukciju virsmas veido atbilstoši šā būvnormatīva 3. pielikumā noteiktajām skaņas izolācijas prasībām: faktiskais normalizētais skaņas gaisā izolācijas indekss R’w nav zemāks par šā būvnormatīva 3. pielikumā noteikto, bet faktiskais normalizētais triecientrokšņa līmeņa indekss L’n,w nav lielāks par šā būvnormatīva 3. pielikumā noteikto. Indeksu R’w un L’n,w vērtības ir nepieciešamā skaņas izolācija starp telpām vertikālā un horizontālā virzienā un pa diagonāli blakus esošām telpām. Normalizētā skaņas gaisā izolācijas indeksa R’w (dB) un normalizētā triecientrokšņa līmeņa indeksa L’n,w (dB) robežlieluma korekcijas atbilstoši telpas akustiskā komforta klasei noteiktas šā būvnormatīva 7. pielikumā.

34. Ēkas iekšējo norobežojošo konstrukciju skaņas izolāciju veido tādu, lai ir ierobežota arī trokšņu netieša izplatība ar blakus esošajām būvkonstrukcijām. Šahtu un komunikāciju (piemēram, ventilācijas šahtas, cauruļvadi, kas iet caur būvkonstrukcijām) tehniskais izpildījums nodrošina šo konstrukciju skaņas izolācijas saglabāšanos šajā būvnormatīvā noteiktajās robežās. Skaņas izolācijas indeksu R’w/L’n,w (dB) izvēles klases vērtības dzīvojamo ēku iekšējām norobežojošajām konstrukcijām noteiktas šā būvnormatīva 8. pielikumā.

3.3. Skaņas izolācijas prasības ēku ārējām norobežojošajām konstrukcijām

35. Skaņas izolācijas prasības ārējām norobežojošajām konstrukcijām un to elementiem izvirza atkarībā no trokšņu līmeņa ēkas apkārtējās teritorijās un telpās. Ārējo trokšņu līmeni nosaka, izmantojot mērījumus vai aprēķinus. Apbūves teritorijās un telpās pieļaujamo trokšņu līmeni nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtību. Ārējo norobežojošo konstrukciju un to elementu skaņas izolāciju novērtē, veicot akustiskos mērījumus un aprēķinus. Ārējās norobežojošās konstrukcijas skaņas izolācija uzskatāma par pietiekamu, ja tā nodrošina iekštelpu aizsardzību pret ārējo troksni un apkārtējo teritoriju aizsardzību pret ēkas iekštelpās radušos troksni.

36. Vides trokšņa avotu tuvumā esošo ēku ārējām norobežojošajām konstrukcijām nepieciešamo skaņas izolāciju nosaka atbilstoši šā būvnormatīva 4. un 5. pielikumam atkarībā no vides trokšņa rādītāja Ldiena, Lvakars vai Lnakts lielākās vērtības.

37. Ja ārējās norobežojošās konstrukcijas ietver dažādus elementus, kuriem ir atšķirīga skaņas izolācija (piemēram, sienu ar logu vai durvīm), atbilstoši šā būvnormatīva 4. pielikumam noteiktais skaņas izolācijas indekss attiecas uz šo konstrukciju kopējo izolāciju. Izvērtējot atbilstību robežlielumiem, indeksam R’tr,s,w piemēro labojuma koeficientu saskaņā ar šā būvnormatīva 5. pielikumu atbilstoši ārējās norobežojošās konstrukcijas laukumu un telpas grīdas laukumu attiecībai.