Zaudējis spēku - Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

Ministru kabineta noteikumi Nr.339Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 64.§)

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma5.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" (turpmāk – Latvijas būvnormatīvs LBN 002-15).

2. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozares standartizācijas tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

3. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē tīmekļvietnē www.lvs.lv to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro Latvijas būvnormatīva LBN 002-15 izpildei.

4. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti un saskaņoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 002-15 noteiktajām prasībām.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaEkonomikas ministra vietā –veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijāApstiprināts arMinistru kabineta2015.gada 30.jūnijanoteikumiem Nr.339

Latvijas būvnormatīvs LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

I. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltumtehniskās projektēšanas kārtību jaunbūvējamām, pārbūvējamām un atjaunojamām apkurināmām ēkām, kā arī esošajās ēkās ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta temperatūra 8 °C un augstāka. Atkāpes no šā būvnormatīva prasībām pieļaujamas gadījumos, kas noteikti citos normatīvajos aktos.

2. Būvnormatīva mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu ēkās, paaugstinot enerģijas izmantošanas efektivitāti. Ēku projektēšanā un būvniecībā paredz enerģētiski efektīvus būvelementus, kas ierobežo oglekļa dioksīda emisiju.

3. Ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementi (turpmāk – būvelements) ir ārējās sienas, jumti, bēniņu pārsegumi, pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu (arī virs caurbrauktuvēm), grīdas virs neapkurināmiem pagrabiem, aukstās pagrīdes un grīdas uz grunts, pagraba ārsienas, kas saskaras ar āra gaisu vai grunti, ārsienu logi, durvis un vārti, kā arī iekšējās sienas un citas virsmas, ja tās norobežo telpas, starp kurām gaisa temperatūras starpība ir 5 °C un vairāk. Enerģētiski efektīvi ir tādi būvelementi, kas pietiekami labi pasargā telpas no atdzišanas ziemā un no pārkaršanas vasarā. Būvprojektā paredzot ēkā izmantojamos būvelementus, novērtē to siltuma inerci un izvēlas piemērotāko masīvo un siltumizolējošo slāņu kombināciju.

4. Projektos, kurus līdzfinansē Eiropas Savienība, valsts vai pašvaldība, ārējo sienu apmesto fasāžu projektu risinājumus izstrādā atbilstoši Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kas izdoti, pamatojoties uz Eiropas tehnisko apstiprinājumu vadlīnijām ārējām daudzslāņu siltumizolācijas sistēmām ETAG 004.

5. Būvnormatīvs neattiecas uz speciālajām ēkām, kurās apkures sezonā pastāvīgi neuzturas cilvēki, uz noliktavām un ražošanas ēkām ar specifiskiem tehnoloģiskajiem procesiem, kurām nepieciešama īpaša apkure (arī uz lauksaimniecības ražošanas ēkām, saldētavām un ēkām, kuras tiek izmantotas epizodiski).

6. Arhitektūras pieminekļa atjaunošanā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija var atļaut atkāpes no šī būvnormatīva prasībām, ja attiecīgo prasību izpilde apdraud kultūras pieminekļa saglabāšanu vai pazeminās tā kultūrvēsturiskā vērtība.

7. Veicot būvelementu siltumtehnisko aprēķinu un projektēšanu, piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija "Latvijas standarts" ir publicējusi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk – piemērojamie standarti).

II. Siltuma zudumi

8. Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficientu HT vatos uz grādu (W/K), kas norāda enerģijas zudumus (vatos) caur ēkas būvelementiem, ja temperatūras starpība uz to pretējām virsmām ir viens grāds, nosaka saskaņā ar formulu (1). Aprēķina siltuma zudumu vērtības nosaka atbilstoši tām raksturlielumu vērtībām, kuras lietotas aprēķinos, veicot būvprojektēšanu, un fiksētas būvprojektā.

Ui - būvelementa i aprēķina siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 x K);

Ai - būvelementa i projektējamais laukums (m2);

ψj - lineārā termiskā tilta j aprēķina siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K);

lj - lineārā termiskā tilta j projektējamais garums (m);

χk - punktveida termiskā tilta k punkta aprēķina siltuma caurlaidības koeficients (W/K).

9. Ja būvelementa siltuma caurlaidības koeficientu nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2009 L "Ēku būvkomponenti un būvelementi. Siltumpretestība un siltumapmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika", ņemot vērā būvelementa konstruktīvo slāņu neviendabību un termiskus tiltus, ēkās aprēķina siltuma zudumu koeficientu HT nosaka saskaņā ar formulu (2) (norobežojošās konstrukcijas platību nosakot pēc būvelementa ārējiem izmēriem):

10. Termiskais tilts ir jebkurš paaugstinātas siltumvadītspējas konstruktīvs ieslēgums būvelementā.

11. Būvelementu pārbauda, lai pārliecinātos, ka termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients nepārsniedz šī būvnormatīva 2.tabulā noteiktās maksimāli pieļaujamās vērtības.

12. Normatīvo siltuma zudumu koeficientu HTR (W/K) nosaka saskaņā ar formulu (3). Normatīvo siltuma zudumu aprēķiniem izmanto šajā būvnormatīvā noteiktās parametru normatīvās vērtības.

URNi - būvelementa i normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 x K), ko nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.tabulu;

ψRNj - lineārā termiskā tilta j normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K), ko nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.tabulu.

Nr.p. k.	Būvelementi	Dzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi	Publiskās ēkas, izņemot pansionātus, slimnīcas un bērnudārzus	Ražošanas ēkas
1.	Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu	0,15 κ	0,20 κ	0,25 κ
2.	Grīdas uz grunts	0,15 κ	0,20 κ	0,30 κ
3.	Sienas	0,18 κ	0,20 κ	0,25 κ
4.	Logi, durvis un citas stiklotās konstrukcijas:
4.1.	logi, balkona durvis un citas stiklotās konstrukcijas	1,30 κ	1,40 κ	1,60 κ
4.2.	ēku ārdurvis	1,80 κ	2,00 κ	2,20 κ
5.	Termiskie tilti ψRN	0,10 κ	0,15 κ	0,30 κ

13. Temperatūras faktoru κ izmanto atsevišķu būvelementu (arī būvelementa starp divām blakus telpām) siltumtehniskajam aprēķinam un aprēķina saskaņā ar formulu (4):

Θi – iekštelpu aprēķina temperatūra (°C), kas izvēlēta atbilstoši ēkas izmantošanai;

Θe – āra gaisa vidējā temperatūra apkures sezonas laikā (°C) atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 003-01 "Būvklimatoloģija" vai temperatūra blakus telpā, ja aprēķinu veic būvelementam, kas atrodas starp divām blakus telpām.

Temperatūras faktora vērtības atkarībā no Θi un Θe ir norādītas šī būvnormatīva pielikuma 8. tabulā.

14. Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients HT nedrīkst pārsniegt normatīvo vērtību HTR.

15. Atsevišķu būvelementu un lineāro termisko tiltu aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu vērtības Ui un ψj var pārsniegt normatīvo siltuma caurlaidības koeficientu URN un ψRN vērtības, bet nedrīkst pārsniegt maksimālās vērtības URM un ψRM, kas noteiktas šī būvnormatīva 2.tabulā. URM ir attiecīgā būvelementa maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 x K), ψRM - attiecīgā lineārā termiskā tilta maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K).

Nr. p. k.	Būvelementi	Dzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi	Publiskās ēkas, izņemot pansionātus, slimnīcas un bērnudārzus	Ražošanas ēkas
1.	Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu	0,20 κ	0,25 κ	0,35 κ
2.	Grīdas uz grunts	0,20 κ	0,25 κ	0,40 κ
3.	Sienas
3.1.	Sienas, izņemot 3.2.apakšpunktu	0,23 κ	0,25 κ	0,30 κ
3.2.	Sienas tradicionālajās guļbūvēs bez siltumizolācijas slāņa iebūvēšanas sienā	0,65 κ	0,65 κ	0,30 κ
4.	Logi, durvis un citas stiklotās konstrukcijas:
4.1.	logi, balkona durvis un citas stiklotās konstrukcijas	1,80 κ	1,80 κ	1,80 κ
4.2.	ēku ārdurvis	2,30 κ	2,50 κ	2,70 κ
5.	Termiskie tilti ψRN	0,15 κ	0,20 κ	0,35 κ

16. Normatīvās vērtības URN un maksimālās vērtības URM grīdām, kas saskaras ar āra gaisu, ir tādas pašas kā jumtiem, bet grīdām virs neapkurinātiem pagrabiem - tādas pašas kā grīdām uz grunts.

17. Logu un gaismu caurlaidīgu stiklotu konstrukciju virsmas laukumi, kurus ņem vērā, veicot šī būvnormatīva 12.punktā minētos aprēķinus, nepārsniedz 20 % no katra stāva apkurināmās grīdas laukuma. Logu laukumu palielinājumu kompensē ar zemākām logu vai citu būvelementu siltuma caurlaidības koeficientu vērtībām, kas noteiktas atbilstoši šī būvnormatīva 14.punktam. 14.punktā noteiktās prasības un šī būvnormatīva 1.tabulā noteiktās normatīvās siltuma caurlaidības koeficientu vērtības nav obligātas pirmo divu stāvu logiem un ārdurvīm veikalos un līdzīgās telpās, kurām funkcionāli nepieciešami lieli logi vai stikla sienas.

18. Temperatūru neapkurināmās blakus telpās nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13789:2013 L "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma pārejas un telpu vēdināšanās radītās siltuma apmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika".

III. Būvmateriālu un būvelementu aprēķina vērtības

19. Aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui vērtību nosaka:

19.1. sienām, jumtiem un grīdām, kas ir saskarē ar āra gaisu, – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2009 L "Ēku būvkomponenti un būvelementi. Siltumpretestība un siltumapmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika";

19.2. grīdām, kam nav saskares ar āra gaisu, − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13370:2013 L "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķināšanas metodika";

19.3. logiem un durvīm – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10077-1:2009 L "Logu, durvju un slēģu siltumtehniskās īpašības. Siltumcaurlaidības aprēķināšana. 1. daļa: Vispārīgi";

19.4. termiskajiem tiltiem ψj, χk − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10211:2013 L "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Siltuma plūsmas un virsmas temperatūras. Detalizēti aprēķini" vai LVS ISO 14683:2013 L "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Lineārās siltumapmaiņas koeficients. Vienkāršota aprēķināšanas metodika un standartvērtības".

20. Aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu Ui rūpnieciski ražotiem būvelementiem reglamentētajā sfērā apliecina atbilstības novērtēšanas procesā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK(turpmāk – regula (ES) Nr. 305/2011).

21. Būvmateriāliem, kuru galvenā funkcija būvelementā nav siltumizolācija un atbilstības novērtēšanas procesā to siltumtehniskās īpašības netiek apliecinātas, aprēķina siltumvadītspējas un citu siltumtehnisko raksturlielumu vērtības nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 7.tabulu.

22. Būvelementu aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui faktisko vērtību mērījumus veic atbilstoši standartam LVS EN ISO 8990:2007 L "Siltumizolācija. Stacionāru siltumpārvades raksturlielumu noteikšana. Kalibrētas un norobežotas karstās kastes metode".

IV. Ēku gaiscaurlaidība un energoefektivitātes rādītāji

23. Būvelementu gaiscaurlaidība visai ēkai vai tās daļai, izteikta kā gaisa noplūde m3/(m2 × h) un izmērīta ar spiediena starpību 50 Pa (q50), nedrīkst pārsniegt šī būvnormatīva 24.punktā norādītās vērtības.

24. Atkarībā no attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmiena dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām, bērnudārziem un publiskajām ēkām gaiscaurlaidībai ir noteiktas šādas robežvērtības:

24.1. ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m3/(m2 × h);

24.2. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2 m3/(m2 × h);

24.3. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm − q50≤ 1,5 m3/(m2 × h).

25. Ražošanas ēkām gaiscaurlaidība (q50) ≤ 4 m3/(m2× h).

26. Ēku gaiscaurlaidību nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 13829:2013 L "Ēku termiskā efektivitāte – Ēku gaisa caurlaidības noteikšana – Piespiedu ventilācijas metode". Veicot testu, ēkai ir jābūt sagatavotai atbilstoši minētā standarta B metodei (norobežojošās konstrukcijas testēšana).

27. Ēkas energoefektivitātes rādītājus aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā.

V. Būvelementu ūdens tvaika caurlaidība

28. Ja būvelements, tā savienojumi un montāžas šuves sastāv no dažādiem slāņiem, tā siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd ir vismaz piecas reizes lielāks par aukstajai pusei piegulošo slāņu kopējo ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalentu sd. Biežāk izmantojamiem membrānmateriāliem sd vērtības minētas šī būvnormatīva pielikuma 1.tabulā.

29. Viendabīgiem būvmateriāliem un siltumizolācijas materiāliem ūdens tvaika pretestību nosaka, izmantojot formulu (5):

sd - būvmateriāla vai siltumizolācijas materiāla ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents (m);

µ - ūdens tvaika pretestības faktors, kuru nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 12086:2014 L "Siltumizolācijas materiāli lietošanai būvniecībā". Ūdens tvaika pārvades raksturojumu noteikšana vai saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 6. un 7.tabulu, kur noteiktas m vērtības viendabīgiem būvmateriāliem un siltumizolācijas materiāliem; akmens un stikla vatei bez pārklājuma µ = 1;

d - viendabīgā būvmateriāla vai siltumizolācijas materiāla slāņa biezums (m).

30. Šī būvnormatīva 28.punktā minētās prasības izpildes tehnisko risinājumu norāda būvprojektā.

31. Ja šī būvnormatīva 28.punktā minētās prasības izpildei starp siltumizolāciju vai tai piegulošo vēja barjeru un ārējo apdari nepieciešama gaisa sprauga, siltumizolācijai jābūt ventilējamai. Ventilēta ir tāda siltumizolācija, kuras gaisa šķirkārta ir savienota ar āra gaisu un gaisa plūsmas nosacījumi atbilst standartā LVS EN ISO 6946:2009 L "Ēku būvkomponenti un būvelementi. Siltumpretestība un siltumapmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika" noteiktajiem kritērijiem. Gaisa šķirkārta ir ventilēta, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

31.1. ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par 15 cm2 uz katru vertikālas gaisa šķirkārtas garuma (pa ēkas perimetru) metru;

31.2. ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par 15 cm2 uz katru norobežojošās konstrukcijas virsmas kvadrātmetru horizontālai gaisa šķirkārtai.

32. Stiklam, keramikas flīzēm, metālam un metāla loksnēm sd ir bezgalīgi liels. Aprēķinos izmanto vērtību 106m

33. Hermētiskiem daudzslāņu paneļiem, kas no abām pusēm pārklāti ar metāla loksnēm, starp kurām ir siltumizolācijas slānis, šo noteikumu 28.punktā noteiktā prasība attiecas uz paneļu savienojuma vietām, kas atrodas siltumizolācijai siltajā un aukstajā pusē.

34. Atkāpes no šī būvnormatīva 28.punktā noteiktajām prasībām ir pieļaujamas, ja tās pamatotas ar aprēķinu, kas apliecina, ka kondensāta uzkrāšanās bilance gada laikā nav pozitīva un nekaitē konstrukcijai. Koka būvelementos kondensāta rašanās nav pieļaujama.

VI. Siltumizolācijas materiālu un būvmateriālu siltumtehniskie raksturlielumi

35. Siltumizolācijas materiāla deklarēto siltumvadītspējas koeficientu λD vai deklarēto siltumpretestību RD nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10456+AC:2013 L "Būvmateriāli un būvizstrādājumi. Higrotermiskās īpašības. Projektos lietojamo vērtību tabulas un deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas procedūras".

36. Siltumtehnisko vērtību konversiju veic saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10456+AC:2013 L "Būvmateriāli un būvizstrādājumi. Higrotermiskās īpašības. Projektos lietojamo vērtību tabulas un deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas procedūras".

37. Porainos siltumizolācijas materiālus būvelementos, to savienojumos un montāžas šuvēs iestrādā atbilstoši ražotāja rekomendācijām, izmantojot speciālās funkcionālās tvaika un vēja barjeras, kas pasargā vieglās konstrukcijas no vēja un ārējā mitruma, kā arī no iekšējā un ārējā ūdens tvaika un gaisa spiedienu starpības negatīvās ietekmes. Konvekcijas ietekmi var neņemt vērā, ja siltumizolācijas blīvums nav mazāks par šī būvnormatīva 3.tabulā minētajām vērtībām. Var izmantot zemāka blīvuma siltumizolācijas materiālus, ja to aprēķina siltumvadītspējas koeficienta λd aprēķiniem izmanto šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulā minētās siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficienta Δλw vērtības.

38. Siltumizolācijai var izmantot brīvi bērtu (arī mehāniski iestrādātu) materiālu, kura īpatnējā gaisa caurlaidības pretestība ir mazāka par 6 kPa x s x m-2, ja aprēķina siltumvadītspējas koeficienta vērtību λd iegūst, deklarētajai siltumvadītspējas koeficienta vērtībai λD pieskaitot siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficientu Δλw saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulu.

39. Ja siltumizolācijai lieto higroskopiskus materiālus, kuru siltumvadītspēja noteikta sausiem paraugiem ar standartā LVS EN ISO 10456+AC:2013 "Būvmateriāli un būvizstrādājumi. Higrotermiskās īpašības. Projektos lietojamo vērtību tabulas un deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas procedūras" minētajām metodēm, iegūto λ10m vērtību konvertē uz normāliem iekštelpu apstākļiem - temperatūru 23 °C un gaisa relatīvo mitrumu 50 %, reizinot to ar korekcijas faktoru Fu, ko nosaka, izmantojot formulu (6):

Fu - korekcijas faktors pārejai no dažāda mitruma vidēm;

fu - mitruma konversijas koeficients attiecīgajam siltumizolācijas materiālam;

u23,50 - mitrums (kg/kg) normālos iekštelpu apstākļos.

Dažādu siltumizolācijas materiālu robežblīvums

40. Mitruma konversijas koeficienti fu un u23,50 noteikti šī būvnormatīva pielikuma 6.tabulā.

41. Nosakot būvelementam aprēķina siltuma caurlaidības vērtību Ui un siltumizolācijas slāņa biezumu, ņem vērā brīvi bērta siltumizolācijas materiāla sēšanos tā kalpošanas laikā. Stikla un akmens vatei sēšanās apmērs ir ne mazāks par 5 %, bet celulozes šķiedrām - ne mazāks par 20 %.

42. Ja siltumvadītspējas mērījumus veic saskaņā ar būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai ar izturētiem (novecinātiem) materiāliem, korekcijas faktors Dla var būt nulle.