Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums

Veids Likums
Publicēts 2015-06-18
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Saeima
Avots likumi.lv
Grozījumu vēsture JSON API

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. (1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) (izslēgts ar 16.02.2017. likumu);

2) aktīvu nodalīšanas instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde nodod noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības un saistības aktīvu pārvaldes sabiedrībai;

3) aktīvu pārvaldes sabiedrība — juridiskā persona, kurā būtiska līdzdalība ir vienai vai vairākām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm un kura atrodas Latvijas Bankas kontrolē un ir izveidota, lai saņemtu un turētu vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu vai pagaidu iestādes aktīvus, tiesības vai saistības;

4) atbilstīgās saistības — iekšēji rekapitalizējamas saistības, kas atbilst šā likuma 59.1 panta vai 61. panta sestās daļas 1. punkta nosacījumiem, un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kuri atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — Regula Nr. 575/2013) 72.a panta 1. punkta "b" apakšpunkta nosacījumiem;

5) atjaunošanas spēja — iestādes spēja atjaunot savu finanšu stāvokli pēc tā būtiskas pasliktināšanās;

6) ārkārtas likviditātes aizdevums — dalībvalsts centrālās bankas vai Eiropas Centrālās bankas sniegti naudas līdzekļi maksātspējīgai iestādei vai finanšu sabiedrībai, kurai ir īslaicīgas likviditātes problēmas. Šajā punktā minētais ārkārtas likviditātes aizdevums nav daļa no monetārās politikas;

7) attiecīgie kapitāla instrumenti — pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti;

8) ārvalsts iestāde — sabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas ārpus dalībvalsts un kuru, ja tā veiktu komercdarbību Eiropas Savienībā, uzskatītu par iestādi šā likuma izpratnē;

9) ārvalsts mātes sabiedrība — mātes sabiedrība, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas veic komercdarbību ārvalstī;

10) ārvalsts noregulējuma procedūra — process, ko veic saskaņā ar ārvalsts tiesību aktiem, lai pārvaldītu ārvalsts iestādes vai ārvalsts mātes sabiedrības finanšu grūtības, un kas mērķu un sagaidāmo rezultātu ziņā ir pielīdzināms šajā likumā noteiktajām noregulējuma darbībām;

11) centrālās bankas mehānisms — dalībvalsts centrālās bankas monetārās politikas ietvaros iestādei vai finanšu sabiedrībai sniegta finanšu palīdzība;

12) Eiropas Savienības mātes sabiedrība — Eiropas Savienības mātes iestāde, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

13) Eiropas Savienības meitas sabiedrība — iestāde, kas veic komercdarbību kādā no dalībvalstīm un kas ir meitas sabiedrība ārvalsts iestādei vai ārvalsts mātes sabiedrībai;

14) finanšu līgumi ir:

a)

vērtspapīru līgumi, tostarp vērtspapīru, vērtspapīru grupas vai vērtspapīru indeksa atsavināšanas līgumi un iespēju līgumi,

b)

preču līgumi, tostarp preču atsavināšanas līgumi ar piegādi nākotnē un iespēju līgumi,

c)

regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par jebkādas citas preces, īpašuma, pakalpojuma, tiesību atsavināšanu par noteiktu cenu kādā datumā nākotnē,

d)

mijmaiņas līgumi, iespēju līgumi attiecībā uz procentu likmēm, ārvalstu valūtas maiņas līgumi, tādi atvasināti līgumi, kuri saistīti ar klimatiskajām izmaiņām, kā arī jebkurš šajā apakšpunktā minētajiem līgumiem līdzīgs līgums vai darījums,

e)

starpbanku aizdevuma līgumi, kuros aizdevuma termiņš ir līdz trim mēnešiem,

f)

jumta līgumi šā punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minētajiem līgumiem;

15) galvenās darbības jomas — darbības jomas un saistītie pakalpojumi, kas ir svarīgs iestādes vai grupas ienākumu, peļņas vai franšīzes vērtības avots;

16) grupa — mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrības;

17) grupas finansēšanas mehānisms — grupas līmeņa noregulējuma iestādes dalībvalsts finansēšanas mehānisms vai mehānismi;

18) grupas līmeņa noregulējuma iestāde — noregulējuma iestāde dalībvalstī, kurā atrodas konsolidētās uzraudzības institūcija;

19) grupas noregulējuma plāns — plāns, kas izstrādāts grupas noregulēšanas nolūkā;

20) grupas noregulējums — viena no šādām darbībām:

a)

noregulējuma darbības veikšana mātes sabiedrības vai konsolidētajai uzraudzībai pakļautas iestādes līmenī,

b)

noregulējuma iestāžu veiktas noregulējuma instrumentu piemērošanas un noregulējuma tiesību īstenošanas koordinēšana attiecībā uz grupas sabiedrībām, kas atbilst noregulējuma nosacījumiem;

21) grupas sabiedrība — juridiskā persona, kas ietilpst grupā;

22) iekšējās rekapitalizācijas instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz noregulējamās iestādes saistībām;

221) iekšēji rekapitalizējamas saistības — iestādes vai šā likuma 2. panta otrās daļas 2., 3. vai 4. punktā minētās finanšu sabiedrības (turpmāk arī — iestāde vai finanšu sabiedrība) saistības un kapitāla instrumenti, kas nav kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti un kas nav izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas;

23) iestāde — kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura atbilst Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 6. panta pirmās daļas 1. vai 2. punkta prasībām;

24) izbeigšanas tiesības — tiesības izbeigt līgumu, paātrināt saistību izpildi, savstarpēji dzēst vai savstarpēji ieskaitīt saistības vai jebkurš līdzīgs noteikums, ar ko aptur, groza vai dzēš līgumslēdzējas puses saistības, vai noteikums, kas novērš saistību rašanos saskaņā ar līgumu;

25) īpašumtiesību instrumenti — akcijas, instrumenti, kas rada īpašumtiesības, instrumenti, kurus var konvertēt akcijās un īpašumtiesību instrumentos, kuri dod tiesības iegādāties akcijas vai īpašumtiesību instrumentus, un instrumenti, kas apliecina no tiem izrietošās īpašumtiesības;

26) konvertācijas koeficients — rādītājs, kas nosaka to akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu skaitu, kuros tiks konvertētas noteiktas kategorijas saistības, pamatojoties uz vienu attiecīgās kategorijas instrumentu vai precizētu parāda prasījuma vērtības vienību;

261) kopējā kapitāla rezervju prasība — kopējais pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas nepieciešams, lai izpildītu kapitāla saglabāšanas rezervju prasību, kura attiecīgi papildināta ar:

a)

iestādes specifiskajām pretcikliskajām kapitāla rezervēm,

b)

globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi,

c)

sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi,

d)

sistēmiskā riska rezervi;

27) kritiski svarīgas funkcijas — darbības vai pakalpojumi, kuru pārtraukšana vienā vai vairākās dalībvalstīs varētu izraisīt būtisku pakalpojumu sniegšanas traucējumu tautsaimniecībā vai izjaukt finanšu stabilitāti kādas iestādes vai grupas lieluma, tirgus daļas, ārējās un iekšējās savstarpējās saiknes sarežģītības vai pārrobežu darbību dēļ, īpaši ņemot vērā šo darbību vai pakalpojumu aizstājamību;

28) krīzes novēršanas pasākums — tiesību īstenošana, lai novērstu trūkumus vai šķēršļus noregulējuma darbību veikšanai, agrīnās intervences pasākuma piemērošanai, pilnvarnieka iecelšanai vai norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošanai;

29) krīzes vadības pasākums — noregulējuma darbība vai īpaša vadītāja iecelšana, vai pilnvarotā pārstāvja iecelšana;

30) līgumisks iekšējās rekapitalizācijas instruments — instruments, kas atbilstoši līguma nosacījumiem tiek norakstīts vai konvertēts tādā apmērā, kādā tas ir nepieciešams, pirms citu atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas un maksātnespējas procesa gadījumā ir pakārtots citām atbilstīgām saistībām un ko nevar atmaksāt pirms citu atbilstīgo saistību dzēšanas;

31) likvidācija — iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu realizācija;

311) likvidējamā vienība:

a)

juridiskā persona, kura veic komercdarbību Eiropas Savienībā un kuru noregulējuma plānā vai grupas noregulējuma plānā ir paredzēts likvidēt maksātnespējas gadījumā,

b)

noregulējamās grupas vienība, kura pati nav noregulējamā vienība un attiecībā uz kuru grupas noregulējuma plānā nav paredzēts īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības;

312) meitas sabiedrība — meitasuzņēmums Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 16. apakšpunkta izpratnē. Lai noregulējamām grupām piemērotu šā likuma prasības, ar meitas sabiedrību saprot arī kredītiestādi, kura ir pastāvīgi radniecīga centrālajai iestādei, pašu centrālo iestādi un tās attiecīgās meitas sabiedrības, ņemot vērā veidu, kādā noregulējamās grupas nodrošina šā likuma 60.2 panta trešās daļas izpildi;

32) mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums — komercsabiedrība atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 651/2014) I pielikumā lietotajam kritērijam attiecībā uz gada apgrozījumu, kas izriet no sabiedrības gada pārskata;

321) nacionālais noregulējuma fonds — fonds, kura līdzekļus veido iestāžu veiktās un uzkrātās iemaksas;

33) nodošanas tiesības — tiesības nodot noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, parāda instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, vai jebkādu to kombināciju saņēmējam;

34) nodrošinātās saistības — saistības, kuru gadījumā kreditora tiesības uz maksājumu vai cita veida izpildi ir nodrošinātas ar prasību, ar ķīlu vai ar apgrūtinājumu, vai ar nodrošinājuma līgumu, tostarp saistības, kas izriet no repo darījumiem un citiem īpašumtiesību nodošanas nodrošinājuma līgumiem;

35) norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības — tiesības veikt darbības, kas vērstas uz attiecīgo kapitāla instrumentu vai atbilstīgo saistību samazināšanu vai pārvēršanu pamatkapitāla instrumentos vai citos īpašumtiesību instrumentos šajā likumā noteiktajā kārtībā;

36) noregulējuma darbība — lēmums sākt iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējuma procedūru, noregulējuma instrumenta piemērošanu vai vienu vai vairāku noregulējuma tiesību īstenošanu;

37) noregulējuma iestāde — Latvijas Banka vai citas dalībvalsts noregulējuma iestāde, kas ir pilnvarota piemērot noregulējuma instrumentus un īstenot noregulējuma tiesības;

371) noregulējamā vienība:

a)

juridiskā persona, kura veic komercdarbību Eiropas Savienībā un kuru noregulējuma iestāde ir novērtējusi kā iestādi vai finanšu sabiedrību, kurai noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība,

b)

iestāde, kura neietilpst grupā, kam piemēro konsolidēto uzraudzību, un kurai noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība;

372) noregulējamā grupa:

a)

noregulējamā vienība un tās meitas sabiedrības, kuras nav noregulējamās vienības vai nav citu noregulējamo vienību meitas sabiedrības, vai nav noregulējamās vienības un tās meitas sabiedrības, kas veic komercdarbību ārvalstī un kuras atbilstoši noregulējuma plānam nav iekļautas noregulējuma grupā,

b)

kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, un pati centrālā iestāde, ja vismaz viena no kredītiestādēm vai centrālā iestāde un tās meitas sabiedrības ir noregulējamās vienības;

38) noregulējuma nosacījumi — šajā likumā minētie nosacījumi noregulējuma darbības veikšanai;

381) noregulējuma plāns — plāns, kurā tiek paredzētas noregulējuma darbības, kas tiek piemērotas iestādei vai finanšu sabiedrībai, ja tā atbilst noregulējuma nosacījumiem;

39) noregulējamā iestāde — iestāde, finanšu iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, jauktas darbības finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, attiecībā uz kuru tiek veikta noregulējuma darbība;

40) noregulējums — noregulējuma instrumenta piemērošana, lai sasniegtu vienu vai vairākus šajā likumā minētos noregulējuma mērķus;

41) nozīmīga filiāle — filiāle, kuras darbība dalībvalstī atzīstama par finanšu tirgū nozīmīgu;

42) pagaidu iestādes instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējamās iestādes emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības nodod pagaidu iestādei;

43) parāda instrumenti:

a)

obligācijas un citi pārvedami vērtspapīri, instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, un instrumenti, kas dod tiesības iegādāties parāda instrumentus, piemērojot noregulējuma tiesības saskaņā ar šā likuma 85. panta pirmās daļas 7. un 10. punktā noteikto,

b)

obligācijas un citi pārvedami vērtspapīri un instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, piemērojot Kredītiestāžu likuma 139.3 pantā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 82. pantā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību;

44) pārrobežu grupa — grupa, kas sastāv no grupas sabiedrībām, kuras veic komercdarbību vairāk nekā vienā dalībvalstī;

441) pirmā līmeņa pamata kapitāls — kapitāls, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 50. pantu;

45) saņēmējs — sabiedrība, kurai no noregulējamās iestādes tiek nodotas akcijas, citi īpašumtiesību instrumenti, parāda instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības, vai jebkāda to kombinācija;

46) (izslēgts ar 30.09.2021. likumu);

47) savstarpējās dzēšanas līgums — līgums, saskaņā ar kuru divus vai vairākus prasījumus vai saistības starp noregulējamo iestādi un līgumslēdzēju pusi var savstarpēji dzēst;

48) sistēmiska krīze — finanšu sistēmas darbības traucējumi, kam var būt nopietna negatīva ietekme uz tautsaimniecību;

481) subordinēti atbilstīgie instrumenti — instrumenti, kuri atbilst visiem nosacījumiem, kas minēti Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā, izņemot nosacījumus attiecībā uz 72.b panta 3., 4. un 5. punktu;

49) uzņēmuma pārdošanas instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde nodod noregulējamās iestādes emitētās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai aktīvus, tiesības vai saistības pircējam, kas nav pagaidu iestāde;

50) valsts atbalsts — komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē;

51) valsts atbalsta normatīvais regulējums — normatīvais regulējums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 4.panta izpratnē;

52) vienotais noregulējums — vienotā noregulējuma valdes kompetence izstrādāt noregulējuma plānu un pieņemt lēmumu par noregulējuma darbību piemērošanu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija regulas (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza regulu (ES) Nr. 1093/2010 (turpmāk — Regula Nr. 806/2014) 7. panta 2. punktā minētajiem subjektiem, kā arī Regulas Nr. 806/2014 7. panta 3. punktā minētajiem subjektiem, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā, ja pieņemts lēmums atbilstoši šā likuma 23.1 pantam vai atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 7. panta 4. punkta "b" apakšpunktam;

53) vienotā noregulējuma fonds — fonds, kura līdzekļus veido dalībvalstu nacionālo noregulējuma fondu veiktās iemaksas un kura līdzekļus izmanto vienotā noregulējuma valde saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 76. pantu;

54) vienotā noregulējuma valde — institūcija, kas izveidota kā Eiropas Savienības aģentūra saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 42. pantu.

(11) Likumā lietotais termins "izslēdzošais ieskaits" atbilst Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likumā lietotajam terminam.

(2) Citi likumā lietotie termini atbilst Regulā Nr. 575/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulā Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 648/2012) un Regulā Nr. 806/2014 lietotajiem terminiem.

2.pants. (1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt, ka atjaunošanas un noregulējuma pasākumu piemērošana attiecībā uz iestādēm, finanšu sabiedrībām un centrālajiem darījumu partneriem veicina stabilu finanšu sistēmas darbību, kā arī aizsargāt noguldītāju intereses un samazināt iespēju iestāžu, finanšu sabiedrību un centrālo darījumu partneru glābšanai izmantot valsts budžeta līdzekļus.

(2) Šis likums nosaka darbības atjaunošanas pasākumu un noregulējuma darbību piemērošanu šādām vienībām:

1) iestādēm, attiecībā uz kurām netiek izstrādāts noregulējuma plāns un pieņemts lēmums par noregulējuma darbību piemērošanu vienotā noregulējuma ietvaros;

2) Eiropas Savienībā reģistrētām finanšu iestādēm, kas ir kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai šīs daļas 3. un 4. punktā minētās sabiedrības meitas sabiedrība, ja uz šādām meitas sabiedrībām attiecas mātes sabiedrības konsolidētā uzraudzība saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013;

3) Eiropas Savienībā reģistrētām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām;

4) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, Latvijas Republikā reģistrētām Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, Latvijas Republikas mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un Latvijas Republikā reģistrētām Eiropas Savienības mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām;

5) ārvalstu iestāžu filiālēm Latvijas Republikā šajā likumā paredzētajos gadījumos;

6) centrālajiem darījumu partneriem.

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.