Zaudējis spēku - Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.153Rīgā 2015.gada 9.jūnijā (prot. Nr.56, 33.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.1pantu,likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajāmdzīvojamām mājām" 10.panta otro daļu, likuma"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"6.panta otro daļu, 7.panta piekto un sesto daļu, 14.panta astoto daļu, 15.pantu,24.panta pirmo daļu, 26.1panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā (turpmāk – pašvaldība) personas tiek atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī pašvaldības institūcijas, kuras sniedz palīdzību.

2. Noteikumos lietotie termini un saīsinājumi:

2.1. dabiskā aizgādība – aizgādība, kuru veic vecāki – laulātie vai nepilnas ģimenes gadījumā – atsevišķi tēvs vai māte (dabiskie aizbildņi), vai otrās pakāpes taisnās līnijas augšupējie (vecvecāki) vai pirmās pakāpes sānu līnijas (brāļi, māsas) radinieki, vai augšupējie sānu līnijas radinieki (vecāku brāļi, māsas);

2.1.1 atsevišķi dzīvojoša persona – pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, vai vairākas šādas personas, kurām nav apgādnieka vai kuras dzīvo atsevišķi no saviem apgādniekiem;

2.2. denacionalizētā māja – denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota māja vai māja, kuras īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurā esošie dzīvokļi nav privatizēti likumos "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā;

2.3. denacionalizēto māju īrnieki – likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta septītajā daļā minētās personas;

2.4. dzīvoklis ar ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar centrālapkuri vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, aukstā ūdens un karstā ūdens apgādi (centrālais ūdensvads, ūdens uzsildīšanas iekārta), kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu (var būt vēl citi papildpakalpojumi);

2.5. dzīvoklis ar daļējām ērtībām – dzīvoklis, kurā nodrošināti visi dzīvoklī bez ērtībām pieejamie pamatpakalpojumi un kāds(i) no dzīvoklī ar ērtībām pieejamiem papildpakalpojumiem;

2.6. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar krāsns apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa), sadzīves atkritumu izvešanu;

2.7. dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā mājā vai istabu plānojuma dzīvojamā mājā, kurās palīgtelpas (virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem;

2.8. nekustamais īpašums – dzīvošanai derīgs atsevišķs dzīvoklis, dzīvojamā māja (kopīpašuma gadījumā – lietošanā atsevišķs dzīvoklis), jebkurš zemesgabals (izņemot zemesgabalu zem īpašumā esošas garāžas) Rīgā vai zemesgabals ārpus Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas vismaz 1 ha platībā (kopīpašuma gadījumā – lietošanā zemesgabals vismaz 1 ha platībā);

2.9. (svītrots ar Rīgas domes 31.10.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 55);

2.10. persona ar noteiktiem ienākumiem – denacionalizētās mājas īrnieks, kura pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienīgajai personai mājsaimniecībā nepārsniedz 500 euro mēnesī, bet, ja dzīvojamo telpu īrē divas vai vairāk personas, – vidējie ienākumi nepārsniedz 400 euro vienai personai mājsaimniecībā un kuru naudas līdzekļu un vērtspapīru uzkrājumi nepārsniedz piecu mēnešu minimālās darba algas apmēru;

2.11. politiski represēta persona – politiski represēta persona vai politiski represētas personas ģimene šaurākā nozīmē (pie ģimenes šaurākā nozīmē pieder laulātie un viņu nepilngadīgie bērni);

2.12. reģistra lieta – nepieciešamo dokumentu kopums, kas apliecina personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā attiecīgā reģistra ietvaros;

2.13. servisa dzīvoklis – dzīvoklis, kas pielāgots personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kura pārvietojas riteņkrēslā;

2.14. sevišķi nopelni – sevišķs ieguldījums Latvijas valsts vai Rīgas labā, sasniegumi, par kuriem piešķirti valsts vai starptautiski apbalvojumi, saņemta valsts vai sabiedrības atzinība;

2.15. sociālais dzīvoklis – pašvaldībai piederošs dzīvoklis sociālajā dzīvojamā mājā;

2.16. sociālā dzīvojamā telpa – dzīvoklis vai dzīvojamā telpa mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, kurai noteikts sociālās dzīvojamās telpas statuss, dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām istabu plānojuma sociālajā dzīvojamā mājā;

2.17. VDEĀK – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija.

3. Persona (ģimene), kura vēlas saņemt palīdzību, iesniedz Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā (turpmāk – Departaments) rakstveida iesniegumu, norādot vēlamo palīdzības veidu (veidus) un iesniegumam pievienojot dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzību.

4. Personai, kura vēlas saņemt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, viena mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas Rīgas Sociālajā dienestā vai citas pašvaldības sociālajā dienestā (turpmāk – SD) jādeklarē ienākumi un materiālais stāvoklis izziņas par atbilstību maznodrošinātas personas (ģimenes) statusam vai saskaņā ar noteikumu 2.pielikuma nosacījumiem personas (ģimenes) ar noteiktiem ienākumiem statusam saņemšanai.

5. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde (turpmāk – Dzīvokļu pārvalde) veido šādus reģistrus:

– sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai (1.reģistrs);

– pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai atbilstoši personu kategorijām, kas nodrošināmas ar palīdzību pirmām kārtām (2., 3., 5., 6., 7., 8.reģistrs);

– likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 26.1panta pirmajā daļā minētā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta (turpmāk – pabalsts) piešķiršanai denacionalizēto māju īrniekiem pirmām kārtām (4.reģistrs) un vispārējā kārtībā (4.1reģistrs);

– īrētās pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu pašvaldības dzīvojamo telpu (9.reģistrs);

– pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā personām, kas reģistrētas līdz 2010.gada 20.jūlijam (10.reģistrs).

6. Personu, kura reģistrēta kādā no reģistriem, iekļauj servisa dzīvokļu pretendentu sarakstā, ja saņemts SD atzinums par servisa dzīvokļa nepieciešamību un to, ka personas vai tās ģimenes locekļa īpašumā esošo vai īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu nevar pielāgot lietošanai personai, kura pārvietojas riteņkrēslā.

7. Lēmumu par personas reģistrāciju palīdzības reģistrā atbilstoši iesniegumā norādītajam palīdzības veidam, par piešķiramā pabalsta apmēru, par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt palīdzību, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai (turpmāk – Reģistrācijas komisija).

8. Personas, kuras, pamatojoties uz īres līgumu, kā ģimenes locekļi lieto (lietoja) dzīvojamo telpu, kur deklarējušas savu dzīvesvietu, var tikt reģistrētas tikai vienā reģistra lietā.

9. Lietas par personu sevišķo ieguldījumu Latvijas vai Rīgas labā un nepieciešamību uzlabot šo personu dzīvokļa apstākļus izskata un lēmumu pieņem Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija (turpmāk – Izīrēšanas komisija). Ja Izīrēšanas komisija atzīst personas sevišķo ieguldījumu Latvijas vai Rīgas labā, lēmumu par personas tiesībām būt reģistrētai attiecīgajā palīdzības saņemšanas reģistrā izskata Reģistrācijas komisija.

10. Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt pašvaldības palīdzību:

10.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 7.panta piektajā daļā minētajos gadījumos;

10.2. ja personas iesniegums palīdzības saņemšanai iesniegts vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem pēc tiesas nolēmuma par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību zaudēšanu stāšanās spēkā.

11. Papildus noteikumu 10.punktā noteiktajam Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt 2., 4., 4.1, 7., 8.reģistrā minēto palīdzību denacionalizēto māju īrniekiem, ja:

11.1. personai vai tās laulātajam, kuru dzīvesvieta deklarēta vienā adresē denacionalizētajā mājā, pieder nekustamais īpašums;

11.2. persona vai tās laulātais, kuru dzīvesvieta deklarēta vienā adresē denacionalizētajā mājā, pēc 2004.gada 31.marta atsavinājuši tām piederošo nekustamo īpašumu;

11.3. persona saņēmusi naudas kompensāciju par īres līguma izbeigšanu;

11.4. to ģimenes locekļi ir saņēmuši 2., 4., 4.1 , 7., 7.2 , 8.reģistrā noteikto palīdzību.

12. Dzīvokļu pārvalde neuzsāk administratīvo procesu personas izslēgšanai no attiecīgā reģistra, bet atliek dzīvojamās telpas piedāvāšanu apskatei uz termiņu, kas nav ilgāks par vienu gadu, ja:

12.1. attiecīgajā reģistrā reģistrētā persona atrodas ieslodzījuma vietā, ārstniecības vai rehabilitācijas iestādē un neveic dzīvojamās telpas izīrēšanai nepieciešamās darbības;

12.2. 1. vai 6.reģistrā reģistrētai personai ir īres maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanu, zemes nomas maksas parāds un persona ar pārvaldnieku un/vai pakalpojumu sniedzēju noslēgusi vienošanos par parāda nomaksu;

12.3. 1. vai 6.reģistrā reģistrētai personai ir apsaimniekošanas maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar īpašumā esošās dzīvojamās telpas lietošanu, zemes nomas maksas parāds, nekustamā īpašuma nodokļa parāds un persona ar pārvaldnieku un/vai pakalpojumu sniedzēju noslēgusi vienošanos par parāda nomaksu.

12.1 Personas atteikums no dzīvojamās telpas, kas pieder pašvaldībai, bet atrodas ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas, tiek pieņemts kā pamatots.

13. Palīdzības reģistrā reģistrētās personas pienākums viena mēneša laikā:

13.1. pēc SD izsniegtās izziņas par personas (ģimenes) atbilstību maznodrošinātas personas (ģimenes) statusam vai izziņas par personas (ģimenes) atbilstību personas ar noteiktiem ienākumiem statusam (turpmāk – SD izziņa) termiņa izbeigšanās deklarēt SD ienākumus un materiālo stāvokli;

13.2. iesniegt Departamentā VDEĀK izziņas vai lēmuma par invaliditātes termiņa pagarinājumu kopiju (uzrādot oriģinālu), īres līguma kopiju (uzrādot oriģinālu), ja izdarīti grozījumi īres līgumā, informāciju par izmaiņām ģimenes sastāvā, personas faktisko un deklarēto dzīvesvietu (adresi), tālruņa numuru, kā arī informēt Departamentu, ja persona ieguvusi īpašumā nekustamo īpašumu vai iestājušies noteikumu 12.punktā minētie apstākļi.

14. Izīrēšanas komisija var pieņemt lēmumu par ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu:

14.1. personai ar sevišķiem nopelniem (1., 2., 7., 8.reģistrs);

14.2. personai ar noteiktiem ienākumiem – atsevišķi dzīvojošai pensijas vecumu sasniegušai personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, ja saņemts SD atzinums, ka personas izdevumi par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, pārsniedz personas ienākumus (7.reģistrs);

14.3. personām ar noteiktiem ienākumiem – atsevišķi dzīvojošai pensijas vecumu sasniegušai personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, vai personām, kuru ģimenēs ir nepilngadīgs bērns, ja viņu īrētajās dzīvojamās telpās nav nodrošināti likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11.3panta pirmās daļas 1.punktā minētie pamatpakalpojumi, izīrētājs saukts pie administratīvās atbildības par pamatpakalpojumu nesniegšanu un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvojamo telpu apsekošanas komisija (turpmāk – Apsekošanas komisija) konstatējusi pamatpakalpojumu nesniegšanas faktu (1., 7.reģistrs);

14.4. personai ar noteiktiem ienākumiem – atsevišķi dzīvojošai pensijas vecumu sasniegušai personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar 2.grupas invaliditāti, ņemot vērā ģimenes ārsta izziņu un SD atzinumu par personas veselības stāvokli un dzīvokļa apstākļiem (1.reģistrs);

14.5. personai ar 1.grupas invaliditāti vai atsevišķi dzīvojošai 75 gadu vecumu sasniegušai personai, ņemot vērā ģimenes ārsta izziņu un SD atzinumu par personas veselības stāvokli un dzīvokļa apstākļiem (1.reģistrs);

14.6. personai, kurai nepieciešams servisa dzīvoklis, – līdz servisa dzīvokļa saņemšanai, ņemot vērā ģimenes ārsta izziņu un SD atzinumu par personas veselības stāvokli un dzīvokļa apstākļiem.

15. Piedāvājot īrēšanai konkrētu pašvaldības dzīvojamo telpu, personas īpašās vajadzības saistībā ar veselības stāvokli var ņemt vērā, ja šādas vajadzības pamatotas ar ģimenes ārsta izziņu.

16. Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrē uz laiku līdz diviem gadiem, īres līgumā iekļaujot saistību, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, ja īrnieks pilda līguma nosacījumus.

16.1 Pašvaldības dzīvojamās telpas, kas izīrēta pašvaldības palīdzības ietvaros, īres līgums netiek pagarināts, ja personai pieder dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja.

17. Personas, kuru ģimenes locekļiem izīrēta dzīvojamā telpa pašvaldības palīdzības ietvaros, netiek iekļautas īres līgumā kā ģimenes locekļi.

18. Dzīvokļu pārvalde katra mēneša 1.datumā aktualizē palīdzības reģistros reģistrēto personu kārtas numurus.

II. Personu reģistrācijas un dzīvojamās telpas piedāvāšanas kritēriji

19. 1.reģistrā sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē:

19.1. maznodrošinātu personu ar nosacījumu, ka:

19.1.1. (svītrots ar Rīgas domes 10.02.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 17);

19.1.2. (svītrots ar Rīgas domes 10.02.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 17);

19.1.3. tā ir bārenis, kas nav nodrošināts ar dzīvojamo telpu;

19.1.4. tā ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura īrē pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvojamo telpu ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

19.1.5. tā ir persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un īrē Rīgā tādu dzīvojamo telpu, kurā nav nodrošināta ar atsevišķu istabu, kas personai pienākas saskaņā ar noteikumu 1.pielikumā minētās slimības raksturu;

19.1.6. tā ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā;

19.1.7. tā ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un lieto savā īpašumā esošu dzīvojamo telpu;

19.1.8. tā ir persona, kura pastāvīgi dzīvo sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādē un kura nevar atgriezties agrāk lietotajā dzīvojamā telpā Rīgā, ja sniegts SD atzinums par personas spēju dzīvot patstāvīgi;

19.1.9. tā bijusi bērns bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, kurš dzīvo grupu dzīvoklī un pirms ievietošanas tajā bija reģistrēts palīdzības saņemšanai, ja sniegts SD atzinums par personas spēju dzīvot patstāvīgi;

19.1.10. tā ir persona, kura audzina bērnu ar invaliditāti, pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un īrē vai lieto savā īpašumā esošu dzīvojamo telpu;

19.1.11. tā ir persona, kura audzina bērnu ar invaliditāti un īrē tādu pašvaldības dzīvojamo telpu, kurā bērns ar invaliditāti nav nodrošināts ar atsevišķu istabu, vai īrē pašvaldības dzīvojamo telpu bez ērtībām vai daļējām ērtībām;

19.2. pensijas vecumu sasniegušu personu vai personu ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura ir persona ar noteiktiem ienākumiem, tai skaitā ja šī persona tiek izlikta no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otro daļu, 28.2panta pirmo daļu;

19.3. politiski represētu atsevišķi dzīvojošu pensijas vecumu sasniegušu personu vai personu ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un īrē dzīvojamo telpu Rīgā;

19.4. personu, kura audzina bērnu ar invaliditāti, vai personu ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kurai nepieciešams servisa dzīvoklis, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā, īrē vai lieto savā vai ģimenes locekļa īpašumā esošu dzīvojamo telpu Rīgā, ja sniegts SD atzinums par servisa dzīvokļa nepieciešamību.

20. Reģistrācijai 1.reģistrā jāiesniedz šādi dokumenti:

20.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopija (uzrādot oriģinālu);

20.2. personai ar noteiktiem ienākumiem – dzīvojamās mājas īpašnieka/pilnvarotās personas izziņa par īres attiecību turpināšanu;

20.3. tiesas nolēmuma par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību zaudēšanu kopija (uzrādot oriģinālu);

20.4. VDEĀK izziņas vai lēmuma vai invaliditātes apliecības kopija (uzrādot oriģinālu);

20.5. politiski represētās personas apliecības vai lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu kopija (uzrādot oriģinālu);

20.6. nolēmuma par bērna ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu un/vai izbeigšanu kopija (uzrādot oriģinālu);

20.7. (svītrots ar Rīgas domes 31.10.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 55);

20.8. dzīvokļa īpašniekam – izziņa no pārvaldnieka par apsaimniekošanas maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, un zemes nomas maksas samaksu;

20.9. rakstveida informācija no iepriekšējās dzīvesvietas (ko sniedz namīpašnieks vai apsaimniekotājs) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas iemesliem, ja īrnieks pārcēlies no vienas denacionalizētās mājas dzīvojamās telpas uz citu, un vai par dzīvojamās telpas atbrīvošanu ir/nav saņemta naudas kompensācija (denacionalizēto māju īrnieki);

20.10. ģimenes ārsta izziņa par to, ka persona pārvietojas ar riteņkrēsla palīdzību vai slimo ar kādu no noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām.

21. Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt 1.reģistrā minēto palīdzību sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai, ja:

21.1. personai pieder nekustamais īpašums, izņemot dzīvokļa īpašumu, kuru lieto un pēc palīdzības saņemšanas piekrīt atsavināt pašvaldībai, un/vai pēdējo piecu gadu laikā persona atsavinājusi nekustamo īpašumu;

21.2. personai ir apsaimniekošanas maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar īpašumā esošās dzīvojamās telpas lietošanu, zemes nomas maksas parāds un/vai nekustamā īpašuma nodokļa parāds;

21.3. personai ir īres maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanu, zemes nomas maksas parāds un nav noslēgta vienošanās ar pārvaldnieku par parāda samaksu;

21.4. atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti lieto laulātā vai pirmās un otrās pakāpes taisnās līnijas augšupējo un lejupējo radinieku īpašumā esošu dzīvojamo telpu;

21.5. persona ar noteiktiem ienākumiem pēc 2004.gada 31.marta atsavinājusi tai piederošo nekustamo īpašumu;

21.6. persona ar noteiktiem ienākumiem ir saņēmusi naudas kompensāciju par īres līguma izbeigšanu.

22. Kopā ar personu, kurai nepieciešama atsevišķa istaba saskaņā ar noteikumu 1.pielikumā minētās slimības raksturu vai kura audzina bērnu ar invaliditāti, vai kurai nepieciešams servisa dzīvoklis, reģistrē laulātos un nepilngadīgos bērnus.