LegalizePar Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam
| AFCOS | Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests Latvijā |
|---|---|
| AM | Aizsardzības ministrija |
| ANO | Apvienoto Nāciju Organizācija |
| DP | Drošības policija |
| EM | Ekonomikas ministrija |
| ES | Eiropas Savienība |
| ESAO | Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija |
| GRECO | Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa |
| GP | Ģenerālprokuratūra |
| FM | Finanšu ministrija |
| IeM | Iekšlietu ministrija |
| IAUI | Izložu un azartspēļu inspekcija |
| IUB | Iepirkumu uzraudzības birojs |
| IKNL | Likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" |
| IZM | Izglītības ministrija |
| KD | Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests |
| KL | Krimināllikums |
| KPL | Kriminālprocesa likums |
| KNAB | Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs |
| LM | Labklājības ministrija |
| LAPK | Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss |
| MIDD | Militārās izlūkošanas un drošības dienests |
| MK | Ministru kabinets |
| NEPL | Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome |
| NVO | Nevalstiskās organizācijas (biedrības un nodibinājumi) |
| PVD | Pārtikas un veterinārais dienests |
| TA | Tiesu administrācija |
| TM | Tieslietu ministrija |
| VDI | Valsts darba inspekcija |
| VID | Valsts ieņēmumu dienests |
| VID FP | Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija |
| VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| VAS | Valsts administrācijas skola |
| VI | Veselības inspekcija |
| VISC | Valsts izglītības satura centrs |
| VKanc | Valsts kanceleja |
| VM | Veselības ministrija |
| VMD | Valsts meža dienests |
| VP | Valsts policija |
| VRS | Valsts robežsardze |
| ZM | Zemkopības ministrija |
| 5.attēls. Iedzīvotāju naudas ieņēmumi (vidēji mēnesī, eiro)20 | 5.attēls. Iedzīvotāju naudas ieņēmumi (vidēji mēnesī, eiro)20 |
| --- | --- |
| 2009. | |
| Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa neto | 486 |
| Sabiedriskajā sektorā bruto | 717 |
| Sabiedriskajā sektorā neto | 529 |
| Privātajā sektorā bruto | 616 |
| Privātajā sektorā neto | 459 |
| Sociālās nodrošināšanas iestāžu uzskaitē esošo pensionāru vecuma pensiju vidējais apmērs | 233 |
| Viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība | 239 |
| Korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas virsmērķis: ievērojot institūciju labas pārvaldības un cilvēkresursu efektīvas vadības principu, nodrošināt jebkuras institūcijas vai organizācijas uzticamu darbību. | Korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas virsmērķis: ievērojot institūciju labas pārvaldības un cilvēkresursu efektīvas vadības principu, nodrošināt jebkuras institūcijas vai organizācijas uzticamu darbību. |
| --- | --- |
| Apakšmērķis: Nodrošināt tādu publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībai | Apakšmērķis: Nodrošināt tādu publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībai |
| 1. | Rīcības virziens: Personu loka, uz kuru attiecināmi preventīvie pretkorupcijas pasākumi, pārskatīšana |
| Uzdevumi/ galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai | |
| Situācijas raksturojums | Likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" un KL noteiktais valsts amatpersonu loks neaptver visas valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātās personas, bet tikai definētu amatpersonu loku - lielākoties publisko personu institūciju augstākās amatpersonas. Tikai valsts amatpersonām ir noteikts pienākums iesniegt likumā noteiktās deklarācijas un ievērot interešu konflikta ierobežojumus un aizliegumus. Tikai valsts amatpersonām ir paredzētas sankcijas par visiem KL minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Kopumā uz 2013.gada 1.augustu Latvijā bija 58 968 valsts amatpersonas no aptuveni 200 000 valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajām personām. Lai novērstu problēmas ar kriminālatbildības piemērošanu par kukuļošanu, kas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām ir jāattiecina uz jebkuru personu, KL ir noteikts nedaudz atšķirīgs atbildības regulējums valsts amatpersonām un valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, tomēr neaptverot visus noziedzīgu nodarījumu veidus, par ko ir paredzēta kriminālatbildība valsts institūciju dienestā. Savukārt ANO Pretkorupcijas konvencija nosaka, ka par valsts amatpersonu tiek uzskatīta (i) jebkura persona, kura Dalībvalstī pastāvīgi vai uz laiku ieņem vēlētu vai ieceltu, atalgotu vai neatalgotu likumdevējvaras, izpildvaras, valsts pārvaldes vai tiesu varas amatu, neatkarīgi no darba stāža ilguma; (ii) jebkura cita persona, kura veic publiskas funkcijas, tajā skaitā valsts aģentūrā vai valsts uzņēmumā, vai sniedz publisko pakalpojumu, kā to paredz attiecīgajā teritorijā piemērojamie likumi. Valsts amatpersonu loka precizēšana ir nepieciešama gan tādēļ, lai noteiktu atbildības apjomu par dažādiem pārkāpumiem, gan arī, lai preventīvi paredzētu ierobežojumus un aizliegumus, kas varētu atturēt no darbības interešu konflikta situācijā vai koruptīva rakstura pārkāpumu izdarīšanas. |
| Situācijas raksturojums | Veicot precizējumus IKNL, jāapsver iespēja diferencēt valsts amatpersonu loku atbilstoši to amatam un pilnvaru apjoma sadalījumam, ko savukārt ņemt vērā, nosakot ierobežojumu, aizliegumu un pienākumu loks. Vienlaikus jānorāda, ka valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas pienākums atsevišķos gadījumos var kļūt nesamērīgs, salīdzinot amatpersonai piešķirtās varas apjomu ar iejaukšanos personas privātajā dzīvē, tādēļ, pārskatot valsts amatpersonu loku, būtu izvērtējams, vai saglabājams princips, ka visām amatpersonām bez izņēmuma ir jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija. Tai skaitā ir jāņem vērā, ka ilgstoši neatrisināts jautājums ir neskaidrības ar valsts amatpersonas statusa piemērošanu personām, kurām, darbojoties ārpus publiskās pārvaldes, tiek piešķirtas tiesības rīkoties ar publiskajiem finanšu līdzekļiem, tai skaitā lemt par to pārdali citām privātpersonām. 2011.gada 20.decembrī MK tika pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par valsts vai pašvaldību budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanu" (prot. Nr.75 38.§),bet visi tajā nospraustie mērķi nav sasniegti, jo izpildīta ir tikai daļa uzdevumu, bet citi vēl joprojām ir izpildes stadijā. |
| 1.1. | Izstrādāt grozījumus normatīvajā regulējumā (Krimināllikums, likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"), precizējot valsts amatpersonu loku. |
| Situācijas raksturojums | Praktiskā valsts amatpersonu statusa piemērošana mēdz būt pretrunā ar tiesu prakses atziņām. Piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra spriedumā lietā Nr.SKA-106/2013 atzīts, ka valsts kapitālsabiedrību saimnieciskā darbība ir rīcība ar valsts mantu. Ievērojot minēto, publisko personu kapitālsabiedrību darbiniekiem, kas rīkojas ar valsts mantu, būtu piemērojams valsts amatpersonas statuss, tomēr regulāri ir novērojamas atkāpes no šādas prakses, it īpaši pašvaldībās un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, ostās un augstskolās. VID kā atbildīgās uzraudzības institūcijas nostāja šajā jautājumā nav vienveidīga, tādēļ institūciju rīcība ir atšķirīga. |
| 1.2. | Sagatavot valsts un pašvaldību institūciju vadītāju iesniegto valsts amatpersonu sarakstu atbilstības likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normām izvērtējumu, tai skaitā identificējot atkāpes no vienveidīgas prakses vai nepilnības valsts amatpersonas statusa piemērošanā |
| 2. | Rīcības virziens: Publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības uzlabošana, veicinot ētiskumu un mazinot korupcijas un interešu konflikta riskus |
| Situācijas raksturojums | ANO Pretkorupcijas konvencijas 7.pants paredz, ka katrai Dalībvalstij, kur tas ir piemēroti un saskan ar tās tiesību pamatprincipiem, jācenšas izveidot, uzturēt un stiprināt tādu sistēmu valsts ierēdņu un, kur piemērojami, citu nevēlētu valsts amatpersonu pieņemšanai darbā, atalgošanai, noturēšanai darbā, atbalstīšanai un aiziešanai pensijā, kas: (a) ir balstīta uz efektivitātes un atklātības principiem un objektīviem kritērijiem, tādiem kā nopelni, taisnīgums un spējas; (b) sastāv no atbilstošām procedūrām, atlasot un apmācot personas darbam tādos valsts amatos, kas ir īpaši pakļauti korupcijas riskam, un, kur iespējams, nodrošinot šādu personu rotāciju uz citiem amatiem.Līdz ar to darbam publiskā sektora institūcijās – valsts un pašvaldības iestādēs, godīgas un atklātas atlases ietvaros būtu jāizvēlas amata prasībām kompetences un prasmju ziņā visatbilstošākais kandidāts. Konvencijas izpratnē "Valsts amatpersona" nozīmē: (i) jebkura persona, kura Dalībvalstī pastāvīgi vai uz laiku ieņem vēlētu vai ieceltu, atalgotu vai neatalgotu likumdevējvaras, izpildvaras, valsts pārvaldes vai tiesu varas amatu, neatkarīgi no darba stāža ilguma; (ii) jebkura cita persona, kura veic publiskas funkcijas, tajā skaitā valsts aģentūrā vai valsts uzņēmumā, vai sniedz publisko pakalpojumu, kā to paredz attiecīgajā teritorijā piemērojamie likumi; (iii) jebkura cita persona, kura definēta kā "valsts amatpersona" Dalībvalsts normatīvajos aktos. Tomēr dažu šīs Konvencijas II nodaļā paredzētu pasākumu sakarā ,,valsts amatpersona" var būt jebkura amatpersona, kura pilda valsts dienesta pienākumus vai sniedz valsts pakalpojumus, kā to paredz attiecīgajā teritorijā piemērojamie likumi.Precīzi, salīdzināmi kritēriji un atklātības princips valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atlasei un pieņemšanai darbā ir noteikts tikai attiecībā uz divām valsts amatpersonu grupām: civildienesta ierēdņi un tieneši. Šobrīd tiek gatavots likumprojekts "Valsts dienesta likums", kas attiecībā uz valsts pārvaldes funkciju īstenošanā iesaistītajām personām (gan amatpersonām, gan citiem valsts tiešajā pārvaldē nodarbinātajiem) paredzēs skaidru un prognozējamu personāla atlases kārtību. Nav paredzēta likuma normu attiecināšana uz atvasinātajām publiskajām personām – pašvaldībām, ostu pārvaldēm, publisko personu kapitālsabiedrībām. Pašvaldībās, publisko personu kapitālsabiedrībās, iekšlietu sistēmas iestādēs un citās publisko personu institūcijās atklāta, uz noteiktiem kritērijiem vērsta personāla atlases kārtība nav paredzēta ārējā normatīvā aktā, bet var tikt piemērota saskaņā ar iestādes vadītāja lēmumu, tomēr praktiski tiek piemērota neregulāri. Tādējādi Latvijā pastāv ļoti augsts favorītisma un patronāžas risks – tipiski korupcijas riski, sabiedrība neuzticas, ka darbā valsts un pašvaldību institūcijās, publisko personu kapitālsabiedrībās tiek pieņemti kompetentākie un atbilstošākie pretendenti, nevis izmantoti sakari un personīgās saites, tiek ierobežotas citu atbilstošu pretendentu iespējas pretendēt uz darbu, jo nav nodrošināta atklātība par eksistējošajām vakancēm. Vienīgais izņēmums ir atklātība attiecībā uz valsts civildienesta ierēdņiem, ko šobrīd paredz Ministru kabineta 2007.gada 6.marta noteikumu Nr.171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" 11.4.8.apakšpunktu institūcijas mājas lapā sadaļā "Aktualitātes" iekļauj informāciju par publiskotajiem darba piedāvājumiem, tas ir tiem, par ko iestādē ir izsludināts atklāts konkurss.Attiecībā par publisko personu kapitālsabiedrībām, būtiski, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2013.gada 25.februāra spriedumā lietā Nr.A42922609 SKA–106/2013 secinājis, ka publisku personu kapitālsabiedrība, veicot jebkādu saimniecisko darbību, rīkojas ar valsts mantu. Līdz ar to, rīkojoties ar publisko personu kapitālsabiedrības finanšu līdzekļiem, tiek piesaistīts un atalgots personāls noteikto uzdevumu veikšanai. Valstij kā kapitāla daļu turētājam ir svarīgi, lai publisko personu kapitālsabiedrības resursi tiek izlietoti maksimāli lietderīgi, mērķi sasniedzot pēc iespējas efektīvākā veidā, tādēļ kapitāla daļu turētājam būtu īpaši jārūpējas kā labam saimniekam, lai ne tikai iepirkumiem paredzētie līdzekļi tiek tērēti saimnieciski izdevīgākā veidā, izvērtējot tirgus iespējas, bet arī personāls tiktu atlasīts, balstoties uz skaidriem kritērijiem un izvēloties labāko piedāvājumu, izslēdzot subjektīvismu lēmumu pieņemšanā un novēršot korupcijas riskus.Ļoti satraucoši dati atklājās KNAB 2014.gadā pasūtītās socioloģiskās aptaujas ietvaros, kur 41% no personām, kas bija iekārtojušās darbā valsts vai pašvaldības iestādē pēdējo divu gadu laikā, lai iegūtu darbu bija izmantojušas sakarus vai pazīšanos, 4,9% izmantoja arī nelielas dāvanas.Ņemot vērā, ka kopumā valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto personu skaits ir aptuveni 200 000, bet civildienestā strādājošo skaits sasniedz tikai 6 000, tad faktiski brīvas konkurences, vienlīdzīgu iespēju un atklātības princips ir piemērojams attiecībā tikai uz nelielu daļu no publiskā sektora amatiem. |
| 2.1. | Personāla atlasē nodrošināt atklātības, taisnīguma, efektivitātes un objektivitātes principu ievērošanu. |
| 2.2. | Nodrošināt informācijas par vakantajām amata vietām pašvaldībās, valsts vai pašvaldību institūcijās, publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās (valde, padome), iekšlietu sistēmas iestādēs un citās publisko personu institūcijās (izņemot attiecībā uz valsts civildienesta ierēdņiem) publisku pieejamību institūcijas mājaslapā. |
| Situācijas raksturojums | 2012.gadā KNAB izstrādāja "Vadlīnijas godprātības testa izmantošanai tiesībsargājošo institūciju darbinieku atlasē un personāla novērtēšanā". To sagatavošanas ietvaros KNAB ir konstatējis juridiskus šķēršļus godprātības testu īstenošanai personāla atlasē, tomēr vienlaikus konstatējis iespējas šādus testus izmantot esošo darbinieku attieksmes pārbaudei. Lai arī šādu metožu ieviešana ir lietderīga tikai tādos korupcijas riskam pakļautajos amatos, kur ir ļoti augsta amatpersonu rīcības brīvība, tomēr šobrīd valsts institūciju dienestā nav resursu atbilstoši kvalificētu personāla speciālistu un psihologu piesaistei, lai varētu veikt šādas pārbaudes. |
| 2.3. | 1) Identificēt nepieciešamos veicamos grozījumus tiesībsargājošo institūciju iekšējos un ārējos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu godprātības pārbaužu metožu izmantošanas likumību; 2) Pilnveidot amata kandidātu atlases kārtību, ietverot nosacījumus, ka psiholoģiskajos testos pārbauda pretendentu uz vakantajiem amatiem godīgumu un iespējamo rīcību gadījumā, ja pretendentam ticis izteikts koruptīvs piedāvājums vai pretendents kļuvis par liecinieku citu personu koruptīvām darbībām |
| Situācijas raksturojums | Šobrīd ar civildienesta ierēdņu rotāciju saprot ierēdņa pārcelšanu citā amatā, kas ir noteikta Valsts civildienesta likuma 37.pantā. Likuma pants nosaka gan pieļaujamos iemeslus amata maiņai, gan procedūras, kas jāievēro ierēdņa rotācijā. Citos amatos publisko personu institūcijās rotācija korupcijas riska faktoru dēļ netiek veikta.Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs rotācija ir obligāts process valsts pārvaldē. Piemēram, Vācijā normatīvajos aktos33 ir noteikts, ka korupcijas riskam pakļautā (sensitīvā) amatā nedrīkst strādāt ilgāk kā piecus gadus. Igaunijā tiek piemērota plaša rotācijas procedūra visā civildienestā, kas ietver gan ministrijas, visas iestādes, tai skaitā prokuratūru, gan arī pašvaldības.Rotācija ir efektīvs pretkorupcijas mehānisms, jo tiek mainīti darbiniekam ierastie darba vides apstākļi, saikne ar kolēģiem un institūcijas klientiem, kas mazina korupcijas iespējamību. Vienlaikus rotācija arī novērš stagnāciju, sniedz profesionālās izaugsmes iespējas, uzlabo izpratni par institūcijas darba virzieniem un mērķiem, nostiprina zināšanas, palielina motivāciju un uzlabo koordināciju.34 Rotāciju galvenokārt ir ieteicams veikt tās pašas struktūrvienības vai pārvaldes ietvaros, pārceļot darbiniekus darbā uz citu nodaļu vai uzdodot veikt citas funkcijas, lai mainītos darbinieku veicamie uzdevumi, kā arī darbinieki kļūtu universālāki, profesionālāki un motivētāki. Apstākļos, kad ir ierobežotas iespējas pārcelt darbinieku uz citu nodaļu vai uzdot tam veikt citas funkcijas, kā rotācijas veids var tikt piemērota arī personāla periodiska rotācija vienas maiņas ietvaros no viena posteņa uz otru, mainot darbinieka uzdevumus, kā arī periodiska rotācija no vienas maiņas uz otru, kas nodrošina maiņas biedru rotāciju. |
| 2.4. | Izstrādāt normatīvā akta projektu un iesniegt izskatīšanai MK, paredzot papildu rotācijas nosacījumus valsts tiešās pārvaldes darbiniekiem atkarībā no korupcijas risku faktoriem amata pienākumu veikšanā, dokumenta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādot citu valstu pieredzi rotācijas procesa nodrošināšanā |
| Situācijas raksturojums | Balstoties uz Labklājības ministrijas novērtējumu par minimālo ienākumu līmeni vai iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu dažādiem mājsaimniecību veidiem teritoriālajā griezumā , nepieciešams pārskatīt atalgojuma aprēķina principus tiesībsargājošajās institūcijās, ārstniecības iestādēs, kā arī ES struktūrfondu projektu ieviesējinstitūcijās, nodrošinot, ka no korupcijas viedokļa sensitīvajos amatos strādājošie saņem uzticētajai atbildībai un deleģētajai varai atbilstošu atalgojumu, kas ir arī pietiekams mājsaimniecības pamatvajadzību nodrošināšanai.Labklājības ministrija ir izstrādājusi koncepcijas projektu "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu" (izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2014.gada 7.augustā (protokols Nr.30 13.§ VSS–714)), kura ietvaros ir piedāvāti divi risinājumi: 1) Minimālo ienākumu līmeni noteikt 40% apmērā no rīcībā esošo ienākumu mediānas pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju, piemērojot ekvivalences skalu (1; 0.7; 0.5).ESAO ekvivalences skala, arī t.s. Oksfordas skala, kur pirmajam pieaugušajam tiek piešķirta vērtība 1, mājsaimniecību locekļiem virs 14 gadu vecuma – 0.7 (patēriņš 70% apmērā no pirmā mājsaimniecības locekļa) un bērniem līdz 14 gadu vecumam – 0.5 (patēriņš 50% apmērā no pirmā mājsaimniecības locekļa) vai 2) Izstrādāt jaunu pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu dažādiem mājsaimniecību veidiem teritoriālajā griezumā.Zemais darbinieku atalgojums ir viens no iemesliem, kas grauj darbinieku motivāciju godprātīgi pildīt savus amata pienākumus un censties apliecināt sevi pēc iespējas labāk, savukārt piešķirtā vara un sankcijas, kuras amatpersona ir tiesīga piemērot pārkāpuma konstatācijas gadījumā (tiesībsargājošajās institūcijās, ES struktūrfondu projektu ieviesējinstitūcijās), kombinācijā ar pārkāpēja ieinteresētību izvairīties no soda un saukšanas pie atbildības būtiski palielina korupcijas riskus.Starptautiskā Valūtas fonda eksperti, analizējot atalgojuma korelāciju ar korupcijas riskiem, secinājuši, ka ir nepieciešams noteikt samērīgu atalgojuma līmeni korupcijas riskiem pakļautajos un sensitīvos amatos strādājošajiem darbiniekiem, kuru varētu samērot ar privātajā sektorā nodarbināto atalgojuma līmeni. Ieteicams pārskatīt pašreizējo atalgojuma apmēra noteikšanas sistēmu un noteikt tādus mēnešalgas amplitūdu noteikšanas principus, kas balstīti uz reālajām izmaksāmKorekcijas atalgojuma sistēmā arī novērstu masveidīgu amatu savienošanu kā, piemēram, VP, ārstniecības iestādēs, kas var radīt interešu konfliktu vai pasliktināt darba efektivitāti institūcijā. 2011.gadā KNAB veica vadošo valsts pārvaldes iestāžu un to padotības iestāžu pašnovērtējuma aptauju par institūciju praksi iekšējo pretkorupcijas pasākumu organizēšanā. Aptaujā iegūtie dati liecināja, ka vairākums institūciju (60%) norādījušas, ka to skatījumā, korupcijas riskam vislabvēlīgākais apstāklis ir zems darbinieku atalgojums. Savukārt salīdzinošī mazāk - 28% respondentu korupcijas pastāvēšanu institūcijās saista ar zemu darbinieku motivāciju, 24% norādījuši uz apgrūtinātu darbinieku kontrolējamību (darbavietas lokācijas dēļ), bet 22% korupcijas draudus saskata darbinieku tiešajā saiknē ar privāto sektoru. |
| 2.5. | Balstoties uz Labklājības ministrijas novērtējumu par minimālo ienākumu līmeni vai iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu dažādiem mājsaimniecību veidiem teritoriālajā griezumā, analizēt un identificēt korupcijas riskam pakļautos amatus valsts pārvaldē, kam noteiktā atlīdzība nav pietiekama mājsaimniecības pamatvajadzību nodrošināšanai ar ļoti zemiem ienākumiem, izvērtēt iespēju paaugstināt atlīdzību |
| Situācijas raksturojums | No valsts un pašvaldību institūciju personāla speciālistu kompetences ļoti lielā mērā ir atkarīgs tas, vai iestādes darbinieku atlases procesā tiks pievērsta uzmanība potenciālajiem korupcijas vai interešu konflikta riskiem, vai personāla attīstības stratēģijas ietvers pasākumus, kas vērsti uz ētiskuma celšanu un interešu konfliktu izskaušanu. Lai arī personāla speciālisti nav gala lēmuma personāla attīstības jautājumos pieņēmēji, tomēr viņu profesionālos ieteikumus parasti ņem vērā uz labu pārvaldību orientēti iestāžu vadītāji. Papildus tam personāla speciālistiem ir nepieciešamas labas zināšanas par valsts amatpersonas statusa noteikšanu un valsts amatpersonu sarakstu iesniegšanu. |
| 2.6. | Organizēt publisko personu institūciju cilvēkresursu vadības (personāla) speciālistu izglītošanas pasākumus par korupcijas risku identifikācijas un novēršanas jautājumiem |
| Situācijas raksturojums | Šobrīd apmācības pretkorupcijas jautājumos tiek realizētas, nenodalot mērķauditoriju - jaunieceltās valsts amatpersonas un amatpersonas ar pieredzi darbā valsts pārvaldē, izņemot gadījumus, kad publiska institūcija, organizējot apmācības pretkorupcijas jautājumos, pati veido atšķirīgas apmācāmo grupas.Šobrīd apmācības tiek piedāvātas tikai klātienes formā (semināros). Lai optimizētu apmācību procesu un nodrošinātu tā maksimālu efektivitāti, nepieciešams nodrošināt iespēju apgūt pretkorupcijas jautājumus tālmācībā, izmantojot tiešsaistes mācību vides iespējas.Seminārus par pretkorupcijas jautājumiem valsts amatpersonas apmeklē brīvprātīgi, tāpēc nevar apgalvot, ka apmācība tiek veikta plānveidīgi un visaptveroši, nodrošinot visām valsts amatpersonām nepieciešamo zināšanu par pretkorupcijas jautājumiem apguvi. |
| 2.7. | Izveidot un nodrošināt izglītības un apmācības programmas jaunajiem valsts pārvaldes darbiniekiem, kuru darba specifika ir saistīta ar augstiem korupcijas riskiem |
| 2.8. | Plānot un veikt nepieciešamās darbības, lai tiešsaistē internetā nodrošinātu valsts amatpersonu izglītošanu, kā arī zināšanu pārbaudi pretkorupcijas jautājumos |
| Situācijas raksturojums | Publiskās institūcijās parasti nav speciāla darbinieka, kam būtu atbilstošas zināšanas un prasmes, lai veiktu apmācību pretkorupcijas jautājumos institūcijā strādājošajiem. Šobrīd nav arī tiesiskā regulējuma, kas publiskai institūcijai uzliktu par pienākumu apmācīt kādu darbinieku un izveidot tālākizglītotāja pretkorupcijas jautājumos štata vietu. Lai nodrošinātu publisko institūciju darbinieku apmācības pretkorupcijas jautājumos kvalitāti un līdz ar to sekmētu nepārtrauktu valsts amatpersonu zināšanu līmeņa paaugstināšanos, tālākizglītotājiem pēc apmācību beigām nepieciešams nodrošināt maksimāli efektīvu metodiskās palīdzības sniegšanu. |
| 2.9. | Izveidot un ieviest tālākizglītotāju apmācības modeli, apmācot lielāko valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas, kuras savukārt nodrošinās apmācību savās institūcijās |
| 2.10. | Tālākizglītotājiem nodrošināt metodisko palīdzību apmācību procesa nodrošināšanā savās institūcijās |
| Situācijas raksturojums | ES līdzfinansēto projektu ietvaros organizētajos iepirkumos valsts un pašvaldību institūcijas mēdz pieļaut Publisko iepirkumu likuma pārkāpumus, kuru rezultātā tām tiek samazināts līdzfinansējuma apjoms (piemērojot finanšu korekciju līdz pat 100%) un faktiski tiek palielināts no attiecīgās institūcijas budžeta nepieciešamais finansējums, kas šādiem mērķiem tām nav paredzēts. |
| 2.11. | Nodrošināt metodiskas apmācības iepirkumu speciālistiem, kā arī amatpersonām, kas uz laiku tiek iekļautas iepirkumu komisijas sastāvā, lai mazinātu pieļautos pārkāpumus iepirkumu procedūru norisē (tostarp ES līdzfinansētajos projektos) likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu iespējamā apjomā. |
| Situācijas raksturojums | Ierobežota tirgus apstākļos publiskajos iepirkumos un līdzīgās procedūrās saglabājas augsts risks, ka uzņēmēji var veidot karteli jeb slēgt aizliegtās vienošanās, tādējādi negodīgi saskaņojot savu dalību konkrētajos iepirkumos, likvidējot konkurenci un liedzot pasūtītājam iespēju saņemt zemāku, tirgus situācijai atbilstošu cenu.Aizliegtās vienošanās rezultātā konkurence tiek deformēta publisko institūciju rīkotajos iepirkumos. Šie pasūtītāji iegādājas preces vai pakalpojumus par dārgāku cenu, nekā tas būtu iespējams brīvas konkurences apstākļos. |
| 2.12. | Nodrošināt apmācības iepirkumu speciālistiem, attīstot to spējas preventīvi identificēt pretendentu iespējamas prettiesiskas darbības piedāvājumu gatavošanas procesā (piem., karteļu veidošana), tādējādi novēršot negodprātīgas uzņēmējdarbības prakses tālāku atbalstīšanu ar valsts un pašvaldības līdzekļiem līgumu noslēgšanas gadījumā |
| Situācijas raksturojums | Nav izveidota sistēmiska pašvaldību valsts amatpersonu apmācības sistēma par korupcijas un interešu konfliktu risku vadību. |
| 2.13. | Izveidot pašvaldībās un to kapitālsabiedrībās strādājošo valsts amatpersonu apmācības sistēmu par interešu konfliktu risku vadību |
| Situācijas raksturojums | Nepieciešams paaugstināt ētikas standartu nozīmi Saeimā, kas ietver efektīvu diskusiju un ētikas jautājumu problēmu risināšanas sistēmas izveidi gan individuālā līmenī (konfidenciāli padomi), gan institūcijas līmenī (apmācība, iestāžu diskusijas par godprātīgumu un ētikas jautājumiem, kas saistīti ar parlamenta rīcību, utt.). |
| 2.14. | Pārskatīt Saeimas deputātu ētikas kodeksu un sniegt priekšlikumus tā aktualizācijai, papildinot to ar praktiskiem pasākumiem, kas sniegtu atbilstošas vadlīnijas un ieteikumus Saeimas locekļiem par regulējumu, kas saistīts ar ētiku un korupcijas novēršanu |
| Situācijas raksturojums | GRECO IV novērtēšanas kārtas ziņojumā norādījusi, ka Saeimas ētikas kodeksā un IKNL noteikto standartu efektivitāte ir atkarīga ne tikai no atsevišķu Saeimas locekļu informētības un vēlēšanās ievērot noteikumus, bet arī no pienācīgiem līdzekļiem, lai nodrošinātu to ieviešanu. Turklāt tā paudusi vērtējumu, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nav pro-aktīva attiecībā uz Saeimas ētikas kodeksa pārkāpumu izskatīšanu. Tikai atsevišķi Saeimas deputāti ir saukti pie atbildības saistībā ar kodeksa pārkāpumiem, taču arī šajos gadījumos pārkāpumi bija relatīvi maznozīmīgi un viņi sodīti ar brīdinājumu. GRECO skatījumā, ētiskuma veicināšanas sistēma, kas ir godīga, spēcīga un efektīva, var ievērojami uzlabot politiķu prestižu. |
| 2.15. | Sniegt rekomendācijas, kā būtu iespējams attīstīt iekšējos Saeimas mehānismus Ētikas kodeksa ievērošanas nodrošināšanai, kā arī likumā nedefinētu interešu konfliktu novēršanai |
| Situācijas raksturojums | Pašlaik netiek apkopota un publiskota informācija par ētikas kodeksu normu pārkāpumiem publiskās pārvaldes iestādēs. Vienīgais izņēmums ir tiesneši. Tādējādi ir apgrūtinātas iespējas valsts pārvaldē veidot vienveidīgu praksi ētikas normu piemērošanā, valsts amatpersonas nevar apgūt ētikas normu interpretācijas un piemērošanas līdzšinējo pieredzi, kā arī esošā prakse netiek analizēta, lai to pilnveidotu. |
| 2.16. | Regulāri apkopot valsts pārvaldes iestāžu praksi, piemērojot profesionālās ētikas normas, kā arī analizēt šās prakses nepilnības un labos piemērus. Uz šās analīzes pamata ir sagatavot pārskatus un labās prakses rekomendācijas, kas publicētas internetā. |
| Situācijas raksturojums | 2014.gada Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" veiktais pētījums liecina, ka visbiežāk pazīšanās, neoficiāli maksājumi vai barterdarījumi izmantoti saskarsmē ar Ceļu policiju (ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, soda nauda, soda punkti) - neoficiālus risinājumus izmantojuši 22,9% respondentu, kā arī neoficiāli maksājumi veikti ārstējoties poliklīnikā, slimnīcā (27,7%). Statistika norāda, ka sabiedrības uztverē vēl arvien valda uzskats (bieži balstīts uz pieredzi), ka vairāku jomu institūciju darbinieki (it īpaši veselības aprūpē, Valsts policijas ceļu satiksmes uzraudzības jomā un citur, kur pastāv labumu došanas problēma) vēlas saņemt kukuļus vai neatļautus labumus, tai skaitā dāvanas. Institūcijām ir nepieciešams aktīvi kliedēt šādas gaidas, skaidri norādot, ka institūcijas darbiniekiem nekādu labumu nevajag ne piedāvāt, ne arī dot, jo publiskie pakalpojumi tiek nodrošināti saskaņā ar likumu un iestādes noteikto kārtību visiem, pret jebkuru personu nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi.Ir jānodrošina situācija, kad visas institūcijas, kurās pastāv labumu došanas prakse saskaņā ar pētījumiem vai faktiski fiksēto situāciju, publiskā vietā vai veidā informē par institūcijas darbinieku noraidošu attieksmi pret labumu pieņemšanu, kā arī nodrošina, lai tiktu piemērota atbildība kukuļdevējam. |
| 2.17. | Veikt pasākumus, lai informētu savas institūcijas apmeklētājus par valsts un pašvaldību institūcijas darbinieku, kuriem tiek piedāvātas dāvanas, noraidošu attieksmi pret labumu (dāvanu, kukuļu, cita veida motivāciju) pieņemšanu, kā arī informētu tos par vienotu un standartizētu pakalpojumu pieejamību institūcijā bez jebkādu papildu motivāciju piedāvāšanas un došanas tās darbiniekiem. |
| Situācijas raksturojums | VID pārbauda maksātāja (fiziskās personas) taksācijas gadā gūtos ienākumus, pamatojoties uz jebkuru VID rīcībā esošo informāciju par nodokļa maksātāja ienākumiem. Tomēr atsevišķos gadījumos, kad valsts amatpersonu deklarācijās norādītā informācija nesakrīt ar iedzīvotāju ienākumu deklarācijā norādīto, ir konstatēts, ka valsts amatpersonas deklarācijā norādītās ziņas netiek izmantotas personu ienākumu audita veikšanā. Lai arī VID var piemērot atbildību par deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijās, tomēr ir būtiski, lai publiski pieejamas deklarācijas satur patiesas ziņas, kas tiek izmantotas arī nodokļu aprēķināšanā. Papildus tam saskaņā ar GRECO IV novērtēšanas kārtas ietvaros konstatēto būtu nepieciešams vērtēt iespējas uzlabot sadarbību un koordināciju starp VID un KNAB šo institūciju darbā prevencijas jomā. IKNL, kas paredz valsts amatpersonu deklarāciju sistēmu, ir spēkā jau gandrīz 10 gadus (kopš 2003.gada), un abām iestādēm ir uzkrātas zināšanas un pieredze saistībā ar nopietnākajiem pārkāpumiem. Tādējādi VID varētu uzlabot savu kontroles funkciju, domājot korupcijas novēršanas virzienā, kas noteikti saskan ar IKNL mērķi. Piemēram, VID ciešā sadarbībā ar KNAB varētu izstrādāt īpašu metodiku, lai labāk identificētu korupcijas riskus, pārbaudot finanšu līdzekļu deklarācijas vai regulāri pārskatot sistēmas attiecībā uz nejaušajām pārbaudēm, lai koncentrētos uz īpašām interesēm vai funkcijām, kas varētu būt pakļautas korupcijai, un tādējādi kopīgi stiprinātu savas lomas efektivitāti. |
| 2.18. | Izvērtēt iespējas izmantot valsts amatpersonas deklarācijā iekļautās ziņas personas ienākumu likumības kontroles pilnveidošanā un izstrādāt metodiku, lai labāk identificētu korupcijas riskus, pārbaudot valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarācijas, un regulāri pārskatīt sistēmas attiecībā uz nejaušajām pārbaudēm, lai koncentrētos uz īpašām interesēm vai funkcijām, kas varētu būt pakļautas korupcijai, tādējādi stiprinot kontrolējošo institūciju lomu un efektivitāti |
| Situācijas raksturojums | Valsts amatpersonas deklarācijā ir jānorāda ne tikai amatpersonai piederošie aktīvi, bet arī valdījumā un lietošanā esošie nekustamie īpašumi un transportlīdzekļi. Ņemot vērā, ka šāda informācija netiek oficiāli reģistrēta, deklarēto ziņu atbilstības īstenībai pārbaude ir apgrūtināta. Tomēr plašsaziņas līdzekļos vairākkārt atspoguļoti gadījumi, kad valsts amatpersonas, piemēram, ikdienā lieto citām personām piederošus, taču nedeklarētus transportlīdzekļus. Tādējādi rodas bažas par, iespējams, prettiesiski pieņemtiem labumiem vai slēptiem ienākumiem. |
| 2.19. | Izstrādāt metodiku, lai pārbaudītu ziņas par to, ka valsts amatpersona nav deklarējusi tās valdījumā vai lietošanā esošu īpašumu vai transportlīdzekli saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 24.panta prasībām. |
| Situācijas raksturojums | Šobrīd IKNL 17.pantā noteikts, ka " (1) Valsts amatpersonai ir aizliegts nodarboties ar jebkāda veida reklāmu vai izmantot savu vārdu reklamēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts amatpersonas amata pienākumos.(2) Reklamēšana šā likuma izpratnē ir jebkāda valsts amatpersonas personiskā vērtējuma publiska paušana par konkrētu komersantu, tā saražoto preci vai sniegto pakalpojumu, ja šī amatpersona par to saņēmusi atlīdzību." Taču praksē ir gadījumi, kad amatpersona nodarbojas ar reklāmu arī bez atlīdzības, publiski paužot vērtējumu par precēm un pakalpojumiem, līdz ar ko spēkā esošais normatīvais regulējums nesasniedz savu mērķi. Savukārt likuma 19.pantā ir nepieciešams definējums/ skaidrojums jēdzienam "informācijas izmantošana". |
| 2.20. | Pilnveidot valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu sastāvu attiecībā uz reklamēšanos un informācijas izmantošanu |
| Situācijas raksturojums | Šobrīd Latvijā nav noteikta kārtība, kādā valsts augstākās amatpersonas (Valsts prezidents, Saeimas deputāti un pašvaldības domes deputāti), lai novērstu potenciālus interešu konfliktus, paziņo par personisko ieinteresētību saistībā ar ārējo normatīvo aktu vai politisku lēmumu pieņemšanu. Lai lēmumu pieņemšanas process būtu caurskatāms, ir nepieciešams noteikt šādu kārtību. Arī GRECO paudusi bažas par Saeimas pasivitāti parlamenta godprātīguma ieviešanas un korupcijas novēršanas jautājumos, konstatējot, ka paškontroles mehānismi joprojām ir sākotnējā stadijā. GRECO noskaidroja, ka uz Saeimas deputātiem neattiecas vairākas IKNL normas. Piemēram, GRECO atzīmē, ka, lai arī IKNL norādīta kārtība un procedūra, kā ziņot par interešu konfliktu, šādas procedūras nav ieviestas Saeimas praksē. Atbildīgās institūcijas noradīja, ka tas ir tādēļ, ka šādas procedūras paredz ziņošanu augstāk stāvošai amatpersonai, bet Saeimas deputāti ir neatkarīgi un nav hierarhiski pakļauti. Būtībā IKNL skaidri norāda, ka Saeimas prezidijs vai Saeimas priekšsēdētājs nevar tikt uzskatīts par "iestādes vadītāju", augstākstāvošu valsts amatpersonu vai institūciju likuma izpratnē. Ziņošana KNAB ir iespējama attiecībā uz citiem Saeimas deputātiem un par aizdomām par likumu pārkāpumiem, bet ne attiecībā uz sevi. Šajā kontekstā, vaicājot par pašreizējo procedūru, kā tiek izlemti jautājumi par iespējamo interešu konflikta situāciju, GRECO tika informēts, ka šos jautājumus Saeimas deputāti risina paši. Šāds viedoklis nozīmē to, ka nav izpratne par IKNL likuma mērķi, kā arī tajā noteiktajiem novēršanas mehānismiem, kā arī interešu konflikta jēdzienu un veidu, kādā Saeimas deputātiem jāinformē par savu rīcību un lēmumiem, veicot parlamentāro darbu. Tas arī sūta nepareizu signālu sabiedrībai. GRECO turklāt atzīmē, ka pašreiz Latvijā nav ad-hoc deklarāciju sistēmas, kas paredzētu mutisku paziņojumu sniegšanu, kuru ieprotokolētu parlamentā konkrētu jautājumu izskatīšanas laikā. Šī ir labā prakse, kas pašreiz tiek izmantota daudzās valstīs, un tā varētu būt noderīga arī Latvijā kā veids, lai Saeimā, izskatot noteiktus jautājumus, tiktu nodrošināta potenciālo interešu konfliktu konstatēšana un ziņošana par tiem. |
| 2.21. | Izstrādāt priekšlikumus un izteikt Saeimai ierosinājumu noteikt kārtību, kādā Valsts prezidents un Saeimas deputāti paziņo par personisko ieinteresētību saistībā ar ārējo normatīvo aktu vai politiska lēmuma pieņemšanu (Saeimas deputāti arī saistībā ar administratīvo aktu izdošanu) |
| Situācijas raksturojums | Aizvien būtisku KNAB noslodzi veido administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšana, kuru rezultātā personas netiek sauktas pie administratīvās atbildības, bet kuru pārkāpumi tiek atzīti par maznozīmīgiem, izsakot šīm personām mutvārdu aizrādījumu. 2012.gadā no 207 izskatītajām lietām tas ticis darīts 136 gadījumos. Līdz ar to ir nepieciešams risināt jautājumu par šādu pārkāpumu izskatīšanu institūciju iekšienē, tai skaitā apsverot iespēju piemērot amatpersonām atbildību disciplināratbildības ietvaros.Pārsvarā minētās situācijas ir saistītas ar šādiem IKNL pārkāpumiem: valsts amatpersonas amata savienošana bez likumā noteiktās atļaujas ar amatu, kas nav aizliegts un, ja nav amata savienošana radījusi interešu konfliktu, jo persona ne koleģiāli, ne vienpersoniski nav sagatavojusi vai izdevusi administratīvos aktus, nav veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas, kā arī nav veikusi citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības attiecībā uz juridisko personu, kurā viņa pilda blakus darbu, gadījumos, kad konkrētajai valsts amatpersonai amatu savienošana bija pieļaujama, ja būtu saņemta likumā noteiktās valsts amatpersonas rakstveida atļauja un pārkāpums izdarīts aiz neuzmanības, nav kaitējis pārvaldības kārtībai. Par minēto pārkāpumu ir paredzēta atbildība LAPK 166.30 pantā. Jautājuma risināšana saistīta ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu. |
| 2.22. | Sagatavot un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" piemērošanas izvērtējumu saistībā ar valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja pilnvaru paplašināšanu interešu konfliktu novēršanā, t.sk., izvērtējot iespējas piešķirt tiesības institūcijas vadītājam saukt pie atbildības šajās institūcijās nodarbinātās valsts amatpersonas, kuras pārkāpušas likumā noteiktos amata savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumus, kā arī amata savienošanas izpildes kārtību. |
| Situācijas raksturojums | Lai ierobežotu IKNL normu atšķirīgu interpretāciju un preventīvi novērstu interešu konflikta riskus valsts amatpersonu darbībā, pastāv nepieciešamība sagatavot skaidrojumus par likuma IKNL normu piemērošanu. |
| 2.23. | Veikt analīzi par problēmjautājumiem likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normu piemērošanā, sagatavot un publiskot skaidrojumus problemātiskāko tiesību normu piemērošanai |
| Situācijas raksturojums | Piemērojot IKNL, atbildīgās institūcijas regulāri identificē dažādas problēmas, kas tiek novērstas, vai nu izstrādājot grozījumus IKNL, vai arī atsevišķās situācijās, atliekot regulējuma maiņu. KNAB ir identificējis vairākus neatliekami nepieciešamos likuma grozījumus, par kuru nepieciešamību nav šaubu. Piemēram, nepieciešamību piešķirt tiesības institūcijas vadītājam saukt pie atbildības šajās institūcijās nodarbinātās valsts amatpersonas, kuras pārkāpušas likumā noteiktos amata savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumus, kā arī amata savienošanas izpildes kārtību; nepieciešamību novērst atšķirīgas interpretācijas iespējamību likuma 14.panta piemērošanā, neskaidrības regulējuma par personisko ieinteresētību piemērošanā, kolīzija ar Satversmi, par ko ir sniedzami priekšlikumi īstermiņā. Vienlaikus IKNL struktūra un regulējums ir kļuvis komplicētāks, atsevišķos gadījumos pietrūkst sistēmiskuma, tādēļ ir nepieciešams plānošanas perioda ietvaros kompleksi izvērtēt IKNL regulējumu.Plānojot jaunu likuma izstrādi līdz 2020.gadam, ir nepieciešams ar pieaicinātu ekspertu iesaisti veikt padziļinātu IKNL analīzi, izstrādājot izvērstu likuma piemērošanas prakses analīzi, kā arī likuma komentārus. Šāds specifisks pētījums dos iespēju kvalitatīvi izstrādāt jauno likuma redakciju, novēršot pētījumā konstatētās likuma nepilnības. |
| 2.24. | Nodrošināt padziļināta pētījuma veikšanu par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" piemērošanas praksi, uzdevuma izpildē piesaistot ekspertus ārpus KNAB |
| Situācijas raksturojums | Praksē ir dažāda IKNL 14.panta normu interpretācija saistībā ar ziedojumu pieņemšanu publiskām vajadzībām (piemēram, zupas virtuves, bērnu nometnes nodrošināšanai vajadzīgās mantas un pakalpojumi, iestādīti koki pašvaldības teritorijās, dāvāti bērnu laukumiņu aprīkojumi pašvaldības teritorijās, brīvbiļetes maznodrošinātajiem uz koncertiem un pasākumiem, kuros līdzfinansējums ir bijis arī no domes budžeta vai arī bez līdzfinansējuma no pašvaldības, tajā pašā laikā zināms, ka pasākuma organizatori pēc tam lūdz atļauju domei cita pasākuma rīkošanai pašvaldības teritorijā utt.). Konstatējot šo neskaidrību normatīvā regulējuma interpretācijā, ir nepieciešamību likumā skaidri noteikt, ka ir atļauts pieņemt ziedojumus ne tikai valsts vai pašvaldības institūcijas vajadzībām, bet arī sabiedriski nozīmīgu mērķu realizēšanai.IKNL 14.panta trešā daļa nosaka, ka valsts amatpersona un valsts vai pašvaldības institūcija var pieņemt ziedojumus no neiesaistītas trešās puses. Ievērojot to, ka praksē vairakkārt ir bijušas neskaidrības, kas saistībā ar ziedojumu pieņemšanu tiek saprasts ar jēdzienu "neiesaistīta trešā puse", likumā nepieciešams izvērst šī jēdziena skaidrojumu. Priekšlikumi nepieciešamajiem grozījumiem IKNL iesniegti Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai (21.05.2013. vēstule Nr. 1/3759) |
| 2.25. | Izstrādāt priekšlikumus grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", novēršot dažādu interpretāciju iespējamību likuma 14.panta piemērošanā |
| Situācijas raksturojums | Nepieciešams pilnveidot interešu konflikta definīciju, precizējot terminu "personiskā ieinteresētība". Lai efektīvāk nodrošinātu interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, nepieciešams pārskatīt IKNL ietverto subjektu loku, attiecībā uz kuriem valsts amatpersona, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus nedrīkst pieņemt lēmumus vai piedalīties lēmumu pieņemšanā, vai veikt citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības. Šobrīd Latvijā IKNL interešu konflikts definēts šaurāk nekā, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra regulā 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu 57.pantā, kur par interešu konfliktu tiek uzskatīta tāda situācija, kur "pienākumu neatkarīgu un objektīvu pildīšanu negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko piederību vai valstspiederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm". Kvalificējošais kritērijs interešu konflikta situācijai ir personiska vai mantiska ieinteresētība. Arī no šā likuma tiesību normu jēgas un mērķa viedokļa būtiski, lai, pirmkārt, valsts amatpersona nepieņemtu tādus lēmumus, kuros tā ir ieinteresēta, un, otrkārt, lai arī sabiedrībai nebūtu šaubu par valsts amatpersonas iespējamu ieinteresētību lēmuma pieņemšanā. Šādas situācijas un šaubas tiek novērstas, valsts amatpersonai nevis nepieņemot lēmumus attiecībā uz sevi vispār, bet gan nenokļūstot interešu konflikta situācijā. sk. Senāta 2008.gada 23.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-456/2008 11.punktu |
| 2.26. | Izskatīt iespēju paplašināt likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" definētā termina "radinieki" definīciju, attiecinot to arī uz svainībā esošajām personām |
| Situācijas raksturojums | KNAB rīkotajā starpinstitūciju darba sanāksmē 2013.gada 6.augustā diskusiju gaitā tika sniegts priekšlikums VID izstrādāt uzskatāmu un viegli saprotamu ilustratīvi informatīvu materiālu amatpersonām, kas atvieglotu valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu. |
| 2.27. | Izstrādāt ilustratīvu informatīvo materiālu valsts amatpersonām par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu |
| Apakšmērķis: Izveidot un uzlabot tādu patstāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorā | |
| 3. | Rīcības virziens: Iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās |
| Situācijas raksturojums | Iekšējās kontroles sistēmas korupcijas risku novēršanai efektivitāte dažādās publiskās pārvaldes iestādēs ir ļoti atšķirīga un bieži vien ir atkarīga no subjektīviem faktoriem, piemēram, no speciālistu profesionālās kompetences. Vēl arvien ne visās institūcijās iestāžu vadītāju izpratne un zināšanas par pasākumiem korupcijas risku novēršanai ir pietiekošas, lai mērķtiecīgi organizētu darbu risku ierobežošanai. Parasti iekšējās kontroles sistēma ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu uzraudzības jomā, ieviešot Eiropas Komisijas procedūras, ir daudz attīstītāka nekā jomās, kur tiek pārvaldīts Latvijas valsts budžeta finansējums. Parasti iekšējās kontroles sistēma ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu uzraudzības jomā, ieviešot Eiropas Komisijas un donorvalstu procedūras, ir daudz attīstītāka nekā jomās, kur tiek pārvaldīts Latvijas valsts budžeta finansējums. Lai arī uzraudzība un kontrole ES finanšu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu līdzekļu apguvē ir salīdzinoši stingra, tomēr arī Eiropas Komisija periodiski ziņo par fondu līdzekļu izkrāpšanas gadījumiem un pārskata ieviestās kontroles sistēmas. ES finanšu interešu aizsardzības īstenošanai ir izveidota koordinācijas padome, kurā nacionālā līmenī tiek veikti pasākumi krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību novēršanai, kas ietekmē ES finanšu intereses. Šajā padomē piedalās arī VID, GP, KNAB un VP vadītāji un priekšnieki un katru gadu nacionālajā līmenī tiek sagatavota informācija iesniegšanai Ministru kabinetā par ES fondu neatbilstošu izlietojumu, t.sk. izkrāpšanu. Savukārt Latvijā iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības, kas ir definētas Ministru kabineta noteikumos, ir ļoti vispārīgas, brīvi interpretējamas, netiek regulāri pārskatītas, kas liecina par nekonkrētām iekšējās kontroles sistēmas prasībām, kas savukārt rada risku lietderīgas un efektīvas rīcības ar mantu un finanšu līdzekļiem nodrošināšanā. Lai maskētu sistēmas trūkumus, bieži vien izstrādāt iestādes pretkorupcijas pasākumu plānu tiek uzdots, piemēram, iekšējiem auditoriem, jo citi iestādes speciālisti nav kompetenti pat risku identifikācijā. Līdz ar to faktiskie kontroles pasākumu īstenotāji – iestādes un struktūrvienību vadītāji, ikdienā neveic faktisko kontroli, bet auditoram tiek uzdots veikt uzdevumu, kura izpildes pareizība viņam pašam vēlāk ir jāpārbauda, veicot auditu. Lai šādu situāciju novērstu un palielinātu kontroli un uzraudzību īstenojošo amatpersonu iesaistīšanos kontroles prasību definēšanā un to ieviešanā, pievēršot uzmanību piemērotiem un pēctecīgiem kontroles pasākumiem un dažādo dalībnieku atbildībai, nepieciešams atbilstoši konstatētajiem riskiem noteikt iekšējās kontroles prasības resoru ietvaros un atbildību attiecīgajai ministrijai uzraudzīt risku novēršanas pasākumu efektivitāti un regulāru pārskatīšanas kārtību.Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un 2013.gada 17.decembra Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 125.panta 4.punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 223/2014 (2014.gada 11.marts) par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām 32.panta 4.punkta c) apakšpunktu un saskaņā ar Komisijas īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014 (2014.gada 18.augusts), ar ko paredz īpašus noteikumus to pārrobežu sadarbības programmu īstenošanai, kuras finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu 26.panta 5.punkta (c) apakšpunktu attiecībā uz darbības programmas finanšu pārvaldību un kontroli vadošai iestādei jāievieš efektīvus un samērīgus krāpšanas apkarošanas pasākumus, ņemot vērā apzinātos riskus. Arī lauksaimniecības un lauku attīstības jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu 58.panta 2.punkts nosaka pienākumu dalībvalstīm izveidot efektīvas vadības un kontroles sistēmas ar mērķi samazināt finansiālā kaitējuma risku, kas varētu tikt nodarīts ES.Saskaņā ar donorvalstu EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.-2014.gada perioda Noteikumu 1.6.pantu saņēmējvalstīm EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanā jāseko labas pārvaldības principiem, ieviešanas procesam jābūt atklātam, caurspīdīgam un izsekojamam, kā arī netiek pieļauta tolerance pret korupciju un nesaimniecisku līdzekļu izlietošanu. Tāpat arī Ietvarlīguma par Šveices programmas īstenošanu 10.pantā atrunāts, ka abām pusēm ir kopīgas intereses un nodoms cīņā pret korupciju, kas apdraud labu pārvaldību un atbilstošu Šveices programmas līdzekļu izmantošanu. |
| 3.1. | Nodrošināt iekšējās kontroles prasības krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai atbilstoši resora funkcionālajai jomai un regulāri uzraudzīt izvirzīto prasību ieviešanu. Nodrošināt, ka padotības iestāžu amatpersonas ir kompetentas (apmācītas) jautājumā par nepieciešamajiem korupcijas kontroles pasākumiem. Aktualizēt resora iekšējās kontroles sistēmas prasības ne retāk kā reizi divos gados. |
| 3.2. | Izstrādāt un/vai aktualizēt iestāžu un pašvaldību pretkorupcijas plānus, ietverot arī pasākumus apzināto krāpšanas un korupcijas risku novēršanai ES fondos un citos ārvalstu finanšu palīdzības instrumentos38, ja attiecināms. |
| Situācijas raksturojums | Iepriekšējo Programmu darbības periodā ir izdevies nostiprināt pamatzināšanas par to, ka paralēli tiešo funkciju izpildei institūcijās, kur pastāv korupcijas un interešu konflikta risks, ir nepieciešams plānot arī pretkorupcijas pasākumus. Tomēr daudzviet tā ir tikusi uztverta kā ārēja formāla prasība, nevis iestādes vadības iekšēja nepieciešamība, kas ir jāmaina. Daudzās iestādēs ir izstrādāti un ieviesti iestāžu pretkorupcijas pasākumu plāni, citās iestādēs korupcijas riski tiek apzināti kvalitātes vadības sistēmas ietvaros vai pretkorupcijas pasākumi tiek plānoti iestādes darba plānošanas dokumentu ietvaros. Šāda situācija biežāk ir likusi pievērst uzmanību vairāk pretkorupcijas pasākumu formai, nevis saturam. Līdz ar to ir nepieciešams piešķirt iestādei rīcības brīvību pretkorupcijas mehānismu plānošanas formas izvēlē, vienlaikus akcentējot sasniedzamos mērķus – nodrošināt darbības, kas patiešām izskauž korupcijas rašanās iespēju, un integrēt šādus pasākumus iestādes darbības pārvaldes procesos kā pastāvīgu elementu. |
| 3.3. | Identificēt korupcijas riskus un riskam pakļautos amatus vai, ja riski ir identificēti, tad, mainoties risku ietekmējošajiem apstākļiem vai faktoriem, reizi gadā veikt korupcijas risku pārskatīšanu un aktualizāciju un attiecīgi plānot un īstenot pasākumus korupcijas risku ierobežošanai, novērtēt to lietderību un efektivitāti, iekļaut korupcijas riska novēršanas pasākumus institūcijas pārvaldes procesu regulējošos dokumentos; nodrošināt, ka visi institūcijas darbinieki ir informēti par korupcijas riska iespējamību, pārzina ētikas noteikumus, kā arī korupcijas un interešu konflikta riska novēršanas prasības. |
| Situācijas raksturojums | Informācija par pašvaldību iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti ir fragmentāra, jo pašvaldībām nav obligāti jānodrošina iekšējā audita funkcija, kuras uzdevums ir sniegt vērtējumu par iestādes iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un atbilstību tās mērķiem. Tomēr, ņemot vērā pašvaldības funkcijas, kur liela daļa saistīta ar finanšu resursu sadali, pašvaldību darbā pastāv augsti korupcijas riski. Līdz ar to pašvaldību darbības pārskatāmības nodrošināšanai ir nepieciešams sabiedrībai gūt pārliecību, ka arī pašvaldībās ir ieviesta efektīva iekšējās kontroles sistēma. Tomēr, tā kā šādas sistēmas prasības nav definētas, tad ir problemātiski novērtēt, vai riski ir apzināti un veikti visi nepieciešamie pasākumi to novēršanai. |
| 3.4. | 1) Izstrādāt pašvaldību iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta novēršanai atbilstoši funkcionālajai jomai un identificētajiem riskiem;2) Nodrošināt, ka pašvaldību amatpersonas ir kompetentas (apmācītas) jautājumā par nepieciešamajiem korupcijas kontroles pasākumiem;3) Aktualizēt iekšējās korupcijas kontroles sistēmas prasības reizi gadā atbilstoši identificētajiem riskiem |
| 3.5. | Izstrādāt vadlīnijas pašvaldību iekšējās kontroles sistēmas prasībām krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta novēršanai atbilstoši funkcionālajai jomai un identificētajiem riskiem |
| Informācija par publisko personu kapitālsabiedrību iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti ir fragmentāra, jo publisko personu kapitālsabiedrībām nav obligāti nodrošināma iekšējā audita funkcija, kuras uzdevums būtu sniegt vērtējumu par iestādes iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un atbilstību tās mērķiem. Normatīvajos aktos nav paredzēts speciāls regulējums attiecībā uz publisko personu kapitālsabiedrību preventīvām iekšējās kontroles procedūrām korupcijas un interešu konfliktu novēršanai, bet saskaņā ar Komerclikuma 183.pantu var izmantot tādu pēckontroles mehānismu kā iekšējās revīzijas veikšana, ja tam ir svarīgs iemesls. Tai skaitā īpašos gadījumos paredzēts, ka dalībnieki sabiedrības iekšējās revīzijas un kontroles veikšanai var ievēlēt vienu vai vairākus sabiedrības kontrolierus. Sabiedrības kontrolieris pārbauda sabiedrības darbību, kā arī gadījumos, kad to pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, veic sabiedrības gada pārskata pārbaudi. | |
| Situācijas raksturojums | Tomēr, ņemot vērā publisko personu kapitālsabiedrību funkcijas, kur liela daļa saistīta ar saimniecisko darbību, piemēram, tādām izdevumu pozīcijām kā iepirkumi, personāla atlase un uzturēšana, kas neatrodas tiešā īpašnieka – publiskas personas, kontrolē, tad šo kapitālsabiedrību darbā pastāv īpaši korupcijas un savtīgas iedzīvošanās riski. Ne visās kapitālsabiedrībās ir ieviestas kvalitātes vadības procedūras, kas būtu uzskatāmas par kompensējošu mehānismu risku novēršanai. Līdz ar to kapitālsabiedrību darbības pārskatāmības nodrošināšanai ir nepieciešams sabiedrībai gūt pārliecību, ka arī tajās ir ieviesta efektīva iekšējās kontroles sistēma. Tomēr, tā kā šādas sistēmas prasības nav definētas, tad ir problemātiski novērtēt, vai riski ir apzināti un veikti visi nepieciešamie pretpasākumi to novēršanai. Mēdz būt situācijas, kad Komerclikumā paredzētie instrumenti kapitālsabiedrības iekšējās revīzijas veikšanai praksē publiskas personas kapitālsabiedrībās tomēr netiek pietiekami efektīvi izmantoti. Publisko personu kapitāla daļu pārvaldības reformas ietvaros izstrādātajā likumprojektā "Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums", kas 2014.gada 3.jūlijā ir pieņemts Saeimā 2.lasījumā, ir paredzēts uzlabot publisko personu kapitālsabiedrību darbības rezultātu pēckontroles procedūras, t.sk. nosakot, ka MK nozīmētā valsts pārvaldes iestāde – Koordinācijas institūcija, varētu ierosināt valsts kapitāla daļu turētājam veikt auditus kapitālsabiedrībās, ja ir pamats aizdomām par nelietderīgu, neefektīvu rīcību vai pārkāpumiem un ja konstatēti būtiski riski attiecībā uz noteikto mērķu sasniegšanas iespējamībuVienlaikus jāatzīmē, ka iekšējā revīzija, tāpat kā iekšējais audits ir iekšējās kontroles sistēmas pēckontroles procedūras, nevis visaptveroši iekšējās kontroles sistēmas elementi. Līdz ar to nav neviena dokumenta, kas paredzētu, ka publisko personu kapitālsabiedrību vadībai ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu un auditēt tās efektivitāti, t.sk. nodrošināt pretkorupcijas pasākumu izstrādi, risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopumu, kura uzdevums ir nodrošināt publisko personu kapitālsabiedrības mērķu sasniegšanu, efektīvu darbību, aktīvu aizsardzību, pārskatu ticamību, darbības atbilstību tiesību aktiem.Saskaņā ar ESAO, Pasaules bankas un UNODC "Anti-Corruption Ethics and Compliance handbook for Business" juridiskās personas pienākumi, nodrošinot iekšējo kontroli, ietver uzņēmuma procesu izvērtēšanu, identificējot: iespējamos riskus (korupcijas un krāpšanas); risku rašanās apstākļus (uzticēta atbildība, tiešs kontakts, termiņi); cēloņus (uzņēmuma vadības spiediens, darba plāni). Risku noteikšanā būtiski ir izmantojama šāda dokumentācija: iekšējā audita (revīziju) ziņojumi; korupcijas lietas, intervijas, aptaujas, prāta vētras, risku reģistrs vai karte (riska iespējamība, ietekme, iespējamie zaudējumi). Precīzi jāformulē nepieciešamie pasākumi korupcijas risku novēršanai: organizācijas modelis (lomas, pienākumi); uzraudzības amatpersonas (Compliance officer); rīcībpolitikas un uzņēmējdarbības prakses vadlīnijas, nosakot, kā tiek novērsti interešu konflikti, kā jārīkojas kukuļa pieprasīšanas/piedāvāšanas gadījumā; atklātība (struktūras, īpašnieku); ziedojumu un sponsorēšanas atklātība; principi komunikācijai ar nozari (pusdienas, dāvanas, konferenču apmaksāšana); ētikas kodekss (vienošanās ar sadarbības partneriem par rīcībpolitiku un vadlīniju ievērošanu; uzraudzība, kontrole, audits, monitorings (piemēram, ziņojumi, pārdošanas aģentu sertifikācija, auditi); pārbaudes; komunikācija un izglītošana; ētikas un rīcības politiku popularizēšana un ievērošanas veicināšana; pārkāpumu atklāšana un ziņošanas veicināšana; pārkāpumu risināšana – disciplinārsodi. ESAO vadlīnijās "OECD Guidelines on Corporate Governance of the State-Owned Enterprises" sniegtās rekomendācijas ir vēl detalizētākas, piemēram, tiek rekomendēts, ka tā ir laba prakse, ja publisko personu kapitālsabiedrības ziņojumu par iekšejās kontroles efektivitāti, struktūru un procedūrām, pievieno gada pārskatam, kas ir publiski pieejams. |
| 3.6. | Izstrādāt priekšlikumus publisko personu kapitālsabiedrību iekšējās kontroles sistēmas prasībām krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta novēršanai atbilstoši resora funkcionālajai jomai, ja kapitālsabiedrībā nav ieviesta kvalitātes vadības sistēma, paredzot, ka publiskās personas pārstāvji kapitālsabiedrībās ir atbildīgi par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzraudzību |
| Situācijas raksturojums | Iepriekšējā pretkorupcijas politikas plānošanas periodā pilnībā netika izpildīts Programmas 54.uzdevums: "Būvniecības kontroles sistēmas pilnveidošana, pārskatot būvniecības kontroles sistēmu un sagatavojot priekšlikumus kontroles sistēmas pilnveidei", jo netika ieviesti efektīvi atbildīgo amatpersonu interešu konflikta un korupcijas novēršanas mehānismi.Darījumi ar nekustamo īpašumu parasti ir viena no resursu ietilpīgākajām jomām, tādēļ valsts izveidotā uzraudzības sistēma var radīt ekonomisku spiedienu uz darījuma dalībniekiem, veicinot vēlmi ar koruptīvām metodēm samazināt atbildīgo amatpersonu modrību. Līdz ar to par būvniecību un mājokļu politikas izstrādi atbildīgajām institūcijām ir regulāri jāpārvērtē korupcijas risku iespējamība būvniecības procedūras un mājokļu politiku regulējošos normatīvajos aktos, izstrādājot priekšlikumus nepieciešamajam normatīvajam regulējumam. |
| 3.7. | Izvērtēt korupcijas risku iespējamību būvniecības procedūras un mājokļu politiku regulējošos normatīvajos aktos un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajam normatīvajam regulējumam. |
| Situācijas raksturojums | KNAB, piemērojot IKNL un izmeklējot noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā, nākas konstatēt sistēmisku pārkāpumu gadījumus, ko būtu bijis nepieciešams identificēt iekšējās kontroles procedūru ietvaros vai auditējot iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti. Šāda situācija varētu būt izskaidrojama ar skaidru noteikumu vai vadlīniju, kā organizēt iekšējās kontroles procedūras, trūkumu vai arī nepilnīgām atbildīgo personu zināšanām, kā identificēt korupcijas un interešu konflikta riskus.Nepieciešams apzināt un analizēt institūciju praksi iekšējo pretkorupcijas pasākumu organizēšanā, novērtēt tos, tai skaitā izvērst sadarbību starp KNAB un institūciju auditoriem, organizējot pieredzes apmaiņas diskusijas par korupcijas novēršanas prioritātēm un identificētajiem riskiem. Šāda sadarbība celtu iekšējā audita kvalitāti, kā arī mazinātu nepieciešamību veikt KNAB pārbaudes. |
| 3.8. | Veikt korupcijas riskam īpaši pakļauto institūciju iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas novērtējumu, balstoties uz kuru, sniegt rekomendācijas konstatēto korupcijas risku novēršanai, tai skaitā izstrādāt priekšlikumus Ministru kabineta noteikumu vai vadlīniju pilnveidošanai |
| Situācijas raksturojums | Iepriekšējā politikas plānošanas periodā bija paredzēts uzdevums, ka KNAB ir nepieciešams apzināt un analizēt institūciju praksi iekšējo pretkorupcijas pasākumu organizēšanā, ieviešot regulāru valsts iestāžu un pašvaldību korupcijas prevencijas mehānismu novērtēšanu. Lai arī KNAB ir veicis vispārīgas informācijas apkopošanu par korupcijas prevencijas mehānismiem institūcijās, tomēr KNAB kapacitātes trūkuma dēļ nav uzskatāms, ka ir ieviesta regulāra institūciju veikto korupcijas prevencijas mehānismu novērtēšana. KNAB nav kapacitātes sistēmiskam vai ar noteiktu regularitāti veiktam korupcijas novēršanas pasākumu monitoringam visās publisko personu institūcijās, tai skaitā, lai periodiski izvērtētu attiecīgos tiesību instrumentus un administratīvos līdzekļus, lai iedibinātu un veicinātu efektīvu praksi, kas vērsta uz korupcijas novēršanu, tādēļ ir jāceļ institūciju atbildīgo amatpersonu kapacitāte risku analīzes veikšanā. |
| 3.9. | Nodrošināt apmācības par korupcijas risku monitoringu institūcijās, nodrošinot zināšanu apguvi par nepieciešamajiem korupcijas novēršanas pasākumiem |
| 4. | Rīcības virziens: Publiskās mantas un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu izlietojuma likumības nodrošināšana |
| Situācijas raksturojums | Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā nav noteikts konkrēts regulējums attiecībā uz grozījumu veikšanas iespējām jau noslēgtajos iepirkumu līgumos, kāds, piemēram, ir paredzēts Publisko iepirkumu likuma 67.1 pantā, kur ir noteikta kārtība un nosacījumi, kad pasūtītāji ir tiesīgi veikt grozījumus jau noslēgtajos līgumos un kad šie grozījumi nav pieļaujami. Saistībā ar jaunās sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu direktīvas (2014.gada 26.februāra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/25/ES) pārņemšanu līdzīgs regulējums ir jāattiecina arī uz sabiedrisku pakalpojumu sniedzēju iepirkumu. Līdz ar to būtu nepieciešams izvērtēt līgumu grozījumu esamību sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumos, izpildes neatbilstību termiņiem vai citiem līguma nosacījumiem, salīdzinot ar iepirkuma prasībām. Respektīvi, vai līguma grozījumi nemaina stāvokli tiktāl, ka cits pretendents iepirkumā būtu uzvarējis, ja jau sākotnēji būtu noteiktas tādas prasības, kas pieļautas līguma izpildes ietvaros. |
| 4.1. | Veikt situācijas analīzi par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā iepirkumu līgumu izpildes uzraudzības problēmām un izstrādāt priekšlikumus grozījumiem normatīvajā regulējumā vai institūciju kontroles procedūrās, lai mazinātu prettiesisku darbību un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas riskus pēc minēto iepirkumu līgumu noslēgšanas to izpildes stadijā |
| Situācijas raksturojums | Uz publiskajiem iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir zemāka par Publisko iepirkumu likumā noteikto, nav attiecināma likumdevēja noteiktā iespēja aizstāvēt savas tiesības tādā apmērā, kāds ir noteikts Publisko iepirkumu likumā regulētajās iepirkumu procedūrās. "Zemsliekšņa" iepirkumus neuzrauga IUB un piegādātājiem nav tiesību aizsargāt savas tiesības, iesniedzot sūdzību par šādos iepirkumos izvirzītām prasībām, nosacījumiem vai pārkāpumiem iepirkuma procedūras norises laikā. Paaugstinot "zemsliekšņa" iepirkuma cenas slieksni, būtu jāvērtē, vai tiek ievēroti iepirkuma principi "zemsliekšņa" iepirkumos - piemēram, vismaz 3 pretendenti, atklātums (izsludināšanas noteikumi), vai mainās pasūtījuma izpildītāji. |
| 4.2. | Analizēt finanšu līdzekļu izšķērdēšanas, kā arī korupcijas riskus "zemsliekšņa" iepirkumos un iegādēs, kuru veikšanā nav jāpiemēro ārējo normatīvo aktu regulējums, un sniegt priekšlikumus risku mazināšanai |
| Situācijas raksturojums | Viena no KNAB pārbaužu ietvaros identificētajām problēmām ir saistīta ar iespējamo zaudējumu noteikšanu gadījumos, kad atbildīgo amatpersonu rīcība ar mantu un finanšu līdzekļiem nav bijusi atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un šo zaudējumu konstatēšana ir attiecīgās institūcijas tiesības un pienākums (kompetence). Atbildīgās institūcijas nespēj KNAB pietiekamā apjomā sniegt vērtējumu par amatpersonu pretlikumīgas rīcības rezultātā tām nodarīto materiālo kaitējumu un aprēķināt radīto zaudējumu apmēru. Krimināltiesību jomā nav vienotas izpratnes par jēdzienu "būtisks kaitējums", par kura radīšanu persona var būt saucama pie kriminālatbildības. Tas padara problemātisku kaitējuma apmēra noteikšanu un būtiski apgrūtina amatpersonu saukšanu pie kriminālatbildības. Ir nepieciešams precīzi noteikt zaudējumu definīciju, padarot skaidrus to raksturojošos elementus, kā arī izstrādāt zaudējumu lieluma aprēķināšanas metodiku. Arī konstatēto administratīvo pārkāpumu jomā institūcijas, kam acīmredzami ir nodarīti zaudējumi, praksē izvairās aprēķināt valsts amatpersonu nodarīto kaitējumu, piemēram, kas nodarīts, amatpersonai pildot tās pienākumus interešu konflikta situācijā. Līdz ar to arī šajā jomā nepieciešama metodoloģija kaitējuma aprēķināšanā un piedziņā. Tāpat svarīgi pievērst uzmanību, vai šāda veida pārkāpumi netiek izdarīti ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu finansētu publisko iepirkumu gadījumos, ņemot vērā, ka ES fondu līdzekļu apguvē attiecībā uz iepirkumu un konkurences normu pārkāpumiem joprojām vērojams pieaugums gan apjoma, gan skaita ziņā. |
| 4.3. | Pilnveidot valsts amatpersonu prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību |
| Situācijas raksturojums | Viena no KNAB pārbaužu ietvaros identificētajām problēmām ir saistīta ar iespējamo zaudējumu noteikšanu gadījumos, kad atbildīgo amatpersonu rīcība ar mantu un finanšu līdzekļiem nav bijusi atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un šo zaudējumu konstatēšana ir attiecīgās institūcijas tiesības un pienākums (kompetence). Atbildīgās institūcijas nespēj KNAB pietiekamā apjomā sniegt vērtējumu par amatpersonu pretlikumīgas rīcības rezultātā tām nodarīto materiālo kaitējumu un aprēķināt radīto zaudējumu apmēru. Ir nepieciešams precīzi noteikt zaudējumu definīciju, padarot skaidrus to raksturojošos elementus, kā arī izstrādāt zaudējumu lieluma aprēķināšanas metodiku.Arī konstatēto administratīvo pārkāpumu jomā institūcijas, kam acīmredzami ir nodarīti zaudējumi, praksē izvairās aprēķināt valsts amatpersonu nodarīto kaitējumu, piemēram, kas nodarīts, amatpersonai pildot tās pienākumus interešu konflikta situācijā. Līdz ar to arī šajā jomā nepieciešama metodoloģija kaitējuma aprēķināšanā un piedziņā. |
| 4.4. | Izvērtēt iespējas tiešsaistē nodrošināt publisku pieejamību informācijai par valsts un pašvaldību institūciju visiem noslēgtajiem līgumiem par preču un pakalpojumu iegādi un citiem darījumiem, ja tādi veikti, un izstrādāt rekomendācijas šādu pasākumu nodrošināšanai |
| 4.5. | Izvērtēt iespēju ieviest efektīvākus uzraudzības vai piespiedu mehānismus to amatpersonu darbības kontrolei, kas ir atbildīgas par rīcību ar publiskajiem resursiem, tai skaitā noteikt administratīvo atbildību par valsts amatpersonu nelietderīgu (izšķērdīgu) rīcību ar valsts mantu un finanšu līdzekļiem |
| Situācijas raksturojums | Sākot piemērot administratīvo atbildību par iepirkuma noteikumu pārkāpumiem, būtiski identificēt riskus iepirkuma komisiju sastāva veidošanā – vai šīs amatpersonas ir pietiekoši kompetentas gan iepirkuma procedūrās, gan iepirkuma priekšmeta izvēlē. Ņemot vērā, ka tēriņi iepirkumu veikšanai Publisko personu institūciju vadītājiem sadarbībā ar nozares atbildīgo institūciju būtu jānodrošina to, ka personas, kas piemēro publisko iepirkumu procedūras ir kompetentas un spēj tiesiski pareizi nodrošināt likumā paredzētās procedūras piemērošanu. Saskaņā ar IUB sniegto statistikas pārskatu 2012. gadā valsts un pašvaldību iestāžu (Publisko iepirkumu likuma subjektu) kopējā noslēgtā līgumsumma, par 12 576 decentralizēti un centralizēti veiktajiem iepirkumiem, veido 1 279,8 miljonus latu. Tas nozīmē, ka ir bijušas vairāk nekā 12 tūkstoši iepirkuma procedūras apstākļos, kad nav izveidota sistēma, lai attiecīgā publiskās pārvaldes iestāde vai par jomas pārraudzību atbildīgā institūcija varētu pārliecināties, vai komplicētās iepirkuma procedūras piemēro speciālisti, kas ir kompetenti, apmācīti, iespējams sertificēti nodrošināt tiesību normām atbilstošu rīcību ar publiskajiem finanšu līdzekļiem. Ņemot vērā, ka ikviens iepirkuma komisijas loceklis ir individuāli atbildīgs par pieņemtā lēmumu tiesiskumu, nav pieļaujama situācija, ka apmācīts ir tikai, piemēram, viens no komisijas locekļiem. Līdz ar to būtu jāveido apmācību un zināšanu pārbaudes sistēma, kas sniegtu pārliecību par iepirkumu komisijas locekļu kompetenci pirms tiek atļauta viņu līdzdalība iepirkuma procedūras nodrošināšanā. Šāda kārtība tiesību normās jau ir nodrošināta, piemēram, attiecībā uz iekšējā audita veicējiem. Tomēr, ņemot vērā, ka nelielās publisko personu institūcijās publiskā iepirkuma veicēji ir šaurs ar speciālām zināšanām apveltītu amatpersonu loks, kuru zināšanu pārbaudi nevar veikt citi šādi iestādes speciālisti, kas paši nepārzina iepirkuma jomas regulējumu, tad sistēma zināšanu pārbaudei būtu jāizveido ar IUB atbalstu. |
| 4.6. | Veikt nepieciešamos izglītošanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas publisko iepirkumu komisiju sastāvā iekļautās amatpersonas, ir kompetentas un labi pārzina iepirkuma jomas normatīvo aktu prasības. |
| Situācijas raksturojums | Lielo pašvaldību izveidotās kapitālsabiedrības saņem dotācijas, kuru izlietošanas tiesiskums, lietderība un efektivitāte tiek vāji uzraudzīta un kontrolēta, piemēram, pildot pašvaldību autonomās funkcijas komunālo pakalpojumu (ūdensapgāde un siltumapgāde) organizēšanā, iedzīvotāju izglītības (pirmsskolas izglītības iestādes) un veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā. Joprojām aktualitāti nav zaudējusi NVO finansēšanas joma un sistēmas, kurās iekļaujas šie jautājumi, būtu nepieciešams auditēt. It īpaši tādēļ, ka ziedojumu piešķiršanas kārtība NVO joprojām nav caurskatāma.2011.gada 20.decembrī MK tika pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par valsts vai pašvaldību budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanu" (prot. Nr.75 38.§),bet visi tajā nospraustie mērķi nav sasniegti, jo izpildīta ir tikai daļa uzdevumu, bet citi vēl joprojām ir izpildes stadijā. Informatīvajā ziņojumā tika identificētas problēmas saistībā ar biedrību, nodibinājumu, kapitālsabiedrību finansēšanu no valsts un pašvaldību budžeta, kā arī piedāvātājiem priekšlikumiem uzraudzības sistēmas pilnveidošanai. Tajā tika secināts, ka valstī šajā jomā nepastāv vienota līdzekļu piešķiršanas un to uzskaites kārtība un ka iestādes nav nodrošinājušas pietiekamu kontroli pār subsīdiju un dotāciju izlietojuma atbilstību piešķiršanas mērķiem. Ziņojumā tika piedāvāts normatīvajos aktos ne tikai precizēt ārējo kontrolējošo institūciju kompetenci, bet arī uzdot veikt noteiktus kontroles un uzraudzības pasākumus tām institūcijām, kuras piešķīrušas finansējumu biedrībām, nodibinājumiem vai kapitālsabiedrībām. Vienlaikus tika ierosināts attiecīgajos normatīvajos aktos paredzēt gan administratīvo atbildību, gan kriminālatbildību par dotēto un ziedoto līdzekļu izlietojumu citiem mērķiem, nevis kādiem tie ir piešķirti, kā arī civiltiesisko atbildību, paredzot pienākumu atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus sakarā ar valsts piešķirtā finansējuma izmantošanu neatbilstoši tā mērķiem. |
| 4.7. | Pilnveidot valsts finansēto institūciju finansēšanas sistēmu – valsts budžeta dotāciju piešķiršanas kārtību organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem, normatīvajos aktos precizējot līdzekļu piešķiršanas kārtību, finansējuma saņēmēju atlases kārtību, kā arī kārtību, kādā tiek veikta finansēto pasākumu izpildes (īstenošanas) kontrole un uzraudzība, nosakot finansējuma devēja un saņēmēja tiesības un pienākumus, un finansēšanā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību |
| Situācijas raksturojums | Publisko personu kapitālsabiedrību uzraudzība no kapitāldaļu turētāja puses bieži vien ir formāla, daudzās pašvaldībās to veic viens cilvēks – pašvaldības vadītājs, kas vienlaikus ir kapitāldaļu turētāja pārstāvis visās pašvaldības kapitālsabiedrībās. Ņemot vērā, ka mēdz būt kapitālsabiedrības, kur arī valde ir izveidota tikai viena cilvēka sastāvā, tad rodas šaubas par pilnvērtīgi darbojošos uzraudzības modeli. Līdz ar to pārbaužu un auditu ietvaros ir konstatēts, ka kapitālsabiedrībās mēdz būt nelietderīga rīcība ar mantu un finanšu līdzekļiem, piemēram, apmaksājot amatpersonu personiskos izdevumus vai pieļaujot pārkāpumus publisko iepirkumu procedūrās. Neatrisināta problēma ir finanšu līdzekļu izmantošana reklāmai un dažādu ar tiešo darbību nesaistītu pasākumu un organizāciju sponsorēšanai vai ziedojumiem, ko veic publiska persona vai tās kapitālsabiedrības. Arī tad kompetentās iestādes ir konstatējušas pārkāpumus dažādās procedūrās, kuru rezultātā kapitālsabiedrībai ir radīti zaudējumi vai neattiecināmās izmaksas ES projektu ietvaros, to piedzīšana no vainīgajām personām nenotiek. |
| 4.8. | Pilnveidot valsts finansēto institūciju finansēšanas sistēmu – valsts budžeta dotāciju piešķiršanas kārtību organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem, normatīvajos aktos precizējot līdzekļu piešķiršanas kārtību, finansējuma saņēmēju atlases kārtību, kā arī kārtību, kādā tiek veikta finansēto pasākumu izpildes (īstenošanas) kontrole un uzraudzība, nosakot finansējuma devēja un saņēmēja tiesības un pienākumus, un finansēšanā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. |
| Situācijas raksturojums | Šobrīd spēkā esošais Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma regulējums un jaunajās publisko iepirkumu direktīvās (Direktīva 2014/24/ES un Direktīva 2014/25/ES) iekļautais regulējums paredz, ka pretendents vai kandidāts tiek izslēgts no dalības iepirkuma procedūrā tikai tad, ja ir stājies spēkā galīgs notiesājošs tiesas spriedums (prokurora priekšraksts par sodu, tiesas spriedums, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams) par attiecīgiem noziedzīgiem nodarījumiem.Eiropas Parlaments ir aicinājis apsvērt iespēju izveidot publisku sarakstu ar ES uzņēmumiem, kas ir atzīti par vainīgiem korupcijā vai kuru darbiniekiem ir izvirzīta apsūdzība ar korupciju saistītu darbību veikšanā dalībvalstīs vai trešajās valstīs. Tiek uzskatīts, ka šādam sarakstam būtu jāizslēdz iespēja uzņēmumam piedalīties jebkādā publiskā iepirkumā visās ES dalībvalstīs. Ņemot vērā, ka galīgā tiesas sprieduma stāšanās spēkā var notikt pat pēc trīs un vairāk gadiem, rodas situācija, ka valsts līdzekļus var turpināt saņemt komercsabiedrība, kuras atbildīgās amatpersonas, lai uzvarētu konkurences cīņā, ir rupji pārkāpušas tiesību normas. Arī tad, ja attiecīgā juridiskā persona vēl nav atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, bet ir pamatotas aizdomas, ko apstiprina prokurora celta apsūdzība vai prokurora priekšraksta par sodu iesniegšana tiesā, iekļaušanai "melnajā sarakstā" ir ļoti liela preventīva ietekme, lai uzņēmumi neiesaistītos korupcijas darbībās, un tas ir labs stimuls uzņēmumiem uzlabot un īstenot savas iekšējās integritātes procedūras. Šobrīd Latvijā iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos ir noteikts, ka tikai notiesājoša sprieduma par pārkāpumu, nevis apsūdzības ar korupciju saistītu darbību veikšanā dalībvalstīs vai trešajās valstīs, gadījumā, personas ir izslēdzamas no iespējas pretendēt uz publiskā iepirkuma līguma iegūšanu.Rīcība ar publiskajiem finanšu līdzekļiem prasa īpašu rūpību un piesardzību, tādēļ ir nepieciešama maksimāla to aizsardzība no to prettiesiskas izmantošanas. To paredz arī likums. Publiskā iepirkuma likuma mērķis ir nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem; kā arī valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku. Savukārt budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Publiskas personas mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju.Tomēr situācijā, kad tiesības slēgt publiskā iepirkuma līgumu iegūst uzņēmums, kura atbildīgajām amatpersonām saskaņā ar KPL 5.nodaļu ir personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, statuss, tas ir pret kurām prokurors – procesa virzītājs nešaubās, ka ar esošajiem pierādījumiem spēs pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu, valstij būtu jāierobežo valsts budžeta līdzekļu piešķiršana juridiskajām un fiziskajām personām, kas saistītas ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Valstij nav obligāta pienākuma ikvienam nodrošināt iespējas iegūt tiesības uz publisko iepirkumu, bet tikai tiem, kas neierobežo brīvu konkurenci prettiesiskā veidā. Respektīvi, valsts var noteikt stingrākus kritērijus atbilstoša pretendenta atlasei, ierobežojot jebkuras personas, par kuras rīcību ir pamatotas šaubas, tiesības saņemt pasūtījuma līgumus.Izņēmums varētu būt tikai tādas situācijas, kad juridiskā persona piekrīt priekšrakstam par sodu, jo tādējādi tiek veicināti ātrāki tiesiskie procesi un veicināts, ka persona, kas atbildīga par nodarījumu, nevilcina iztiesāšanu.Līdz ar to ir nepieciešams izvērtējums par tiesību ierobežošanu piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās uz noteiktu laiku vai uz noteiktu pasūtījumu veikšanu būtu pamats tālākam lēmumam, kādā Latvijas valsts budžeta līdzekļi ir jāaizsargā tajā periodā, kamēr tiek gaidīts galīgais tiesas nolēmums, kādai ir jābūt procedūrai ierobežojumu piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās noteikšanai, vai uz tām privātpersonām, kam šīs tiesības ierobežotas, ierobežojumi attiektos uz visām līgumsaistībām ar valsti vai tikai uz tām, attiecībā uz kurām piemēro publisko iepirkumu procedūru u.tml. |
| 4.9. | Izvērtēt iespējas izslēgt no dalības jebkādā publiskā iepirkumā visā ES uzņēmumu, kura darbiniekiem ir izvirzīta apsūdzība ar korupciju saistītu darbību veikšanā dalībvalstīs vai trešās valstīs, kā arī publiskot sarakstu ar šo uzņēmumu nosaukumiem |
| Situācijas raksturojums | Šobrīd pastāv kolīzija starp IKNL un Publisko iepirkumu likuma normām. Saskaņā ar IKNL 14.pantu šobrīd ir paredzēts, ka likumā noteiktos gadījumos valsts vai pašvaldības institūcija var pieņemt ziedojumu un citāda veida mantisko palīdzību valsts vai pašvaldības institūcijas vajadzībām — personāla apmācības vai darba organizācijas un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai. Divus gadus pēc ziedojuma vai mantiskās palīdzības pieņemšanas valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai ir aizliegts attiecībā uz ziedotāju pieņemt jebkādus lēmumus, tai skaitā arī par iepirkumu. Vienlaikus Publisko iepirkumu likumā noteiktās procedūras neparedz tādus pretendentu vai kandidātu izslēgšanas nosacījumus, kas izrietētu no augstākminētā aizlieguma IKNL. Šāda situācija rada pārpratumus Publisko iepirkumu procedūras pareizā piemērošanā. |
| 4.10. | Novērst pretrunu starp IKNL 14.panta prasībām par aizliegumu attiecībā uz ziedotāju pieņemt jebkādus lēmumus un Publiskā iepirkuma likumu. |
| 5. | Rīcības virziens: Godprātības stiprināšana un korupcijas risku novēršana tiesu varas un tai piederīgo amatpersonu vidū |
| Situācijas raksturojums | Nepieciešams pilnveidot un aktualizēt Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksu atbilstoši noteiktajiem ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes pieņemtajiem Tiesnešu uzvedības Bangaloras principiem un aktuāliem gadījumiem Latvijas tiesu praksē (skat.http://www.unodc.org/pdf/crime/corruption/judicial_group/Bangalore_principles.pdf)Šobrīd spēkā esošajā Tiesnešu ētikas kodeksā iekļautajām normām būtu nepieciešams detalizētāks skaidrojums, atsevišķām normām pat precīzāks regulējums. Piemēram, analoģiski Bangaloras Tiesnešu ētikas kodeksa projektā, ko 2001. gadā pieņēmusi Tiesnešu grupa tiesnešu godprātības nostiprināšanas jautājumos un kas pārskatīts augstāko tiesu tiesnešu apaļā galda sanāksmē Miera pilī, Hāgā, 2002. gada 25.–26. novembrī, noteiktajam arī Latvijas tiesību aktā būtu vēlams skaidrot to, kas ir "tiesneša ģimene" (tiesneša laulātais, dēls, meita, znots, vedekla un jebkurš cits tuvs radinieks vai persona, kas ir tiesneša līdzgaitnieks vai darbinieks un kas dzīvo tiesneša mājā); "tiesneša laulātais" (ietver tiesneša partneri, ar ko viņš dzīvo kopā, vai jebkuru citu jebkura dzimuma personu, kurai ir ciešas attiecības ar tiesnesi) vai citus jautājumus. Papildus tam Tiesnešu ētikas komisijas darbā nav iesaistīti citu sabiedrības grupu, kam rūp tiesu varas reputācija, pārstāvji, tādēļ pastāv risks, ka netiek pietiekoši ņemts vērā iedzīvotāju kritiskais vērtējums, ko profesionāļi savas grupas ietvaros nemaz neuzskata par problēmu. Līdz ar to būtu nepieciešams iesaistīt Tiesnešu ētikas komisijas darbā tādus sabiedrības locekļus, kam ir autoritāte. |
| 5.1. | Aicināt Tiesnešu ētikas komisiju apsvērt nepieciešamību izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Tiesnešu ētikas kodeksā, lai tā, sadarbojoties ar tiesu varas pārstāvjiem, aktualizētu esošo vai izstrādātu jaunu Tiesnešu ētikas kodeksu, kas atbilstu starptautiskajiem standartiem, tiesiskajam regulējumam un gūtajai pieredzei. |
| Situācijas raksturojums | Latvijas tiesu sistēmas lomas stiprināšanas nolūkā GRECO novērtēšanas IV kārtas ietvaros rekomendēts noteikt augstāku prioritāti korupcijas novēršanas, ētikas un godprātīguma profesionālajai apmācībai tiesu sistēmā, piešķirt tai atbilstošus līdzekļus un nodrošināt, ka tā tiek iekļauta tiesnešu regulāro apmācību programmā un izveidot specifisku apmācību tiesu priekšsēdētājiem, lai viņi labāk spētu tiesās risināt jautājumus, kas saistīti ar ētiku, interešu konfliktu, godprātību un citiem pretkorupcijas jautājumiem. Šobrīd Latvijā kopumā ir 593 tiesneši, neskaitot tiesu darbiniekus. Savukārt saskaņā ar TM sniegto informāciju neregulāros prasmju seminārus "Tiesneša loma un ētika" gada ietvaros visvairāk tiesneši ir apmeklējuši 2012.gadā – mazāk kā 10% no visiem tiesnešiem, vēlākajos gados – daudzkārt mazāk (precīzi nav iespējams noteikt, jo TM sniegtajā statistikā iekļauti arī citi tiesu darbinieki). Tiesu varā nav nodrošināta ne regulāra apmācība par pretkorupcijas un interešu konflikta jautājumiem, ne arī obligāta prasība jaunajiem tiesnešiem apgūt šādu kursu. |
| 5.2. | Nodrošināt, ka tiesas priekšsēdētāju, tiesnešu un tiesneša amatu kandidātu regulāro apmācību programmā ikgadu tiek iekļauti jautājumi par korupcijas novēršanu, ētiku un godprātīgumu tiesu varā. |
| Situācijas raksturojums | Kā minēts Sabiedrības par atklātību "Delna" pētījumā "Valstiskā godaprāta sistēma": "Tiesu neatkarības jomā ir vērojama problēma, proti, izteikta tiesu varas atkarība no izpildvaras, it īpaši tiesnešu kandidātu atlases un virzības jautājumos, budžeta sastādīšanā." Saistībā ar tiesnešu iecelšanas procesu, likumdevējvara vairāk nekā izpildvara iejaucas tiesu varas neatkarībā. Tiek minēts, ka Saeimas nepieciešamība balsot par jebkuru tiesneša amata maiņu no zemāka uz augstāka līmeņa tiesu, norāda uz pārlieku likumdevēja iesaisti tiesu varas darbā. Par tiesu varas neatkarības vājāko posmu gan praksē, gan normatīvajā regulējumā uzskatāma tiesnešu iecelšana amatā. Līdz ar to jāpaplašina Tieslietu padomes pilnvaras un kapacitāte, lai piešķirtu tai lielāku lomu tiesnešu kandidātu atlasē un tiesu budžeta pieprasījumu izstrādē. Tieslietu padomes darba atbalstam jānodrošina administratīvais personāls. Jāatceļ aizklātais balsojums Saeimā par tiesneša amatu kandidātiem."Papildus vērtējams jautājums par Tiesu administrācijas padotību izpildvarai un iespējām šo institūciju pārveidot par tiesu varas padotības iestādi, uzdodot nodrošināt materiāltehnisko atbalstu tiesu administratīvās vadības procesam, tai skaitā arī iekšējās kontroles prasību izstrādi, iekšēja audita nodrošināšanu, personāla darbības kontroles pasākumus. |
| 5.3. | Lai kliedētu bažas par lēmējvaras nepamatotas politiskās ietekmes uz tiesu varas neatkarību riskiem, analizēt faktisko situāciju un normatīvo ietvaru; sagatavot grozījumus likumā "Par tiesu varu" ar mērķi stiprināt attiecīgu tiesu pašpārvaldes institūciju (piemēram, Tieslietu padome un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija) izšķirošo ietekmi tiesnešu iecelšanā, atkārtotā iecelšanā un karjeras virzībā un precizēt Saeimas pilnvaras šajā jautājumā, it īpaši, ierobežojot tās attiecībā uz tiesnešu apstiprināšanu. |
| Situācijas raksturojums | Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 94.2 pantu, novērtējot tiesneša profesionālo darbību, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai nav pieejama informācija par profesionālo izturēšanos/ ētiku un attiecīgi nav iespējams sniegt vērtējumu tiesneša prasmei pieņemt un ievērot profesionālās ētikas standartus, bet ir jāanalizē jautājumi, kas tieši un nepārprotami ir saistīti ar nolēmumu sagatavošanu, piemēram, tajos ietverto juridisko argumentāciju, materiālo un procesuālo normu piemērošanu, tiesību palīgavotu izmantošanu; tiesas procesu vadību; darba organizāciju tiesas lietu izskatīšanas nodrošināšanai; darba organizācijas noteikumu un tiesas priekšsēdētāja rīkojumu ievērošanu tiesneša darbā. Tikai viena likumā vērtējamā prasme: "saglabāt emocionālo līdzsvaru stresa situācijā" daļēji sasaucas ar tiesnešu ētikas kodeksā noteiktajām normām. Ņemot vērā, ka tiesneša darbība ir neatkarīga, tas nozīmē, ka pienākumi tiek veikti vienpersoniski, pastāvot zināmai rīcības brīvībai tiesību normu piemērošanā; tiesas spriešanā nedrīkst iejaukties, kas nozīmē, ka nepastāv stingri lēmuma pieņemšanas pareizības kontroles mehānismi, tad faktiski visbūtiskākais tiesneša darbības novērtējuma faktors ir viņa personiskais godaprāts un profesionālās ētikas normu ievērošana. Lai arī ētikas pārkāpumi ir salīdzinoši reta parādība tiesnešu darbā, tomēr ir būtiski, lai konstatētie pārkāpumi tiktu ņemti vērā to tiesneša darbības novērtējumā un atsevišķos gadījumos arī karjeras attīstībā, kuru darbībā šādi pārkāpumi ir konstatēti. Tādēļ likumā izvirzītie kritēriji tiesneša profesionālās darbības novērtēšanai ir papildināmi ar tiesneša ētiskuma novērtējumu un spēju demonstrēt priekšzīmi likuma ievērošanā. |
| 5.4. | Papildināt normatīvajā aktā izvirzīto tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas kritērijus ar tiesneša profesionālās izturēšanās un ētiskuma novērtējumu un prasmi ievērot profesionālās ētikas standartus un demonstrēt priekšzīmi likuma ievērošanā. |
| Situācijas raksturojums | Ir nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka disciplinārlietas saistībā ar neatbilstošu tiesnešu rīcību tiek izlemtas pirms noilguma termiņa beigām, piemēram, paredzot sankciju piemērošanas perioda pagarināšanu no pārkāpuma atklāšanas brīža, noilguma perioda kā tāda pārskatīšanu, kā arī noilguma perioda apturēšanas paredzēšanu noteiktos apstākļos. 2012.gadā Tieslietu ministrijā ir izveidota darba grupa vienotas disciplinārkolēģijas sistēmas modeļa izstrādei, kurā nolemts, ka 3 mēnešu termiņš disciplinārsoda piemērošanai ir adekvāts gadījumā, ja ar pārkāpuma atklāšanas brīdi, no kura aprēķināms 3 mēnešu termiņš, tiek saprasts lietas ierosināšanas brīdis. Vienlaikus darba grupas locekļi uzskata par saglabājamu 2 gadu noilguma termiņu disciplinārsoda piemērošanai. |
| 5.5. | Pārskatīt un uzlabot tiesnešu disciplināratbildības sistēmu, izstrādājot nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, kas paredz iespēju robežās vienādot tiesu varas un tiesu sistēmai piederīgo personu disciplināratbildības regulējumu, izveidojot vienotu disciplinārtiesu. |
| Situācijas raksturojums | Salīdzinot ar citām valstīm, zema uzticība tiesu varas sistēmai, kas skaidrojams ne tikai ar plašsaziņas līdzekļos atspoguļoto informāciju par aizdomām par tiesnešu darba slikto kvalitāti, lietu izskatīšanas lēno gaitu un korupcijas gadījumiem, bet arī ar to, ka lielākajai daļai sabiedrības nav personiskas saskarsmes ar tiesām un līdz ar to nav priekšstata par tienešu darbu un tā kvalitāti, jo tā sabiedrības daļa, kam bijusi tieša saskare ar tiesu, ir salīdzinoši neliela. Sabiedrības lielākās daļas uzskati par tiesām ir balstīts nevis uz personisko pieredzi, bet citu pieredzes atstāstu vai plašsaziņas līdzekļu ziņām, nevis no konkrētām zināšanām par tiesnešu darbu.. Līdz ar to ir nepieciešama pārdomāta tiesas darba publiskas atspoguļošanas stratēģija, piedāvājot risinājumus arī kvalitatīvi veiktā darba atspoguļošanai, kā arī informējot par pasākumiem, kas veikti tiesas darba efektivitātes paaugstināšanai un kļūdu novēršanai. 2013.gada jūnijā un jūlijā Augstākajā tiesā Tiesnešu ētikas komisijas sēdē notikušas diskusijas par tiesnešu un tiesu varas sadarbību ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Tās ietvaros pārrunāti problēmjautājumi tiesnešu sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī diskutēts par iespējamiem rīcības virzieniem, kā pilnveidot un uzlabot abpusējo sadarbību, veicinot tiesu varas caurspīdīgumu un pieejamību sabiedrībai. Komisijas ieskatā būtu lietderīgi izstrādāt vadlīnijas tiesnešiem, lai noteiktu galvenos principus komunikācijā ar plašsaziņas līdzekļiem, jo ir nepieciešams veicināt sekmīgu sadarbību starp tiesnešiem un žurnālistiem vai citiem publicistiem. Lai uzlabotu un pilnveidotu tiesu varas komunikāciju, ir nepieciešama pretimnākoša attieksme gan no tiesnešu, gan masu mediju pārstāvju puses. No komisijas locekļu vidus izskanējis priekšlikums izstrādāt tiesu varas sabiedrisko attiecību koncepciju, lai veidotu vienotu praksi visā sistēmā. Tiesu varai ir pieņemts iekšējs dokuments "Tiesu komunikācijas vadlīnijas", kas definē tiesu komunikācijas mērķus un uzdevumus, aptver tiesu saziņu ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību, veicinot tiesu kā atvērtas publiskas institūcijas veidošanos un atbilstoša tēla nostiprināšanos sabiedrības apziņā, nodrošinot sabiedrībai informāciju par tiesu darbu, sistēmas būtību, tiesu nolēmumiem, kā arī sekmējot sabiedrības uzticību tiesu varai. Tiesnešu ētikas komisija šobrīd strādā pie Tiesu komunikācijas vadlīniju aktualizēšanas. |
| 5.6. | Izveidot tiesnešu apmācību kursu par komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem, tiesu varas darba skaidrošanai ar mērķi stiprināt sabiedrības uzticību tiesu varai. |
| Situācijas raksturojums | Lietu nejaušas sadales principa ievērošana ir būtisks jautājums aizdomu par korupcijas vai interešu konflikta risku novēršanā. Iepriekšējās Programmas darbības periodā 2009.-2013.gadā ir veikti zināmi uzlabojumi lietu sadalē. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 28.1 pantu tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma apstiprina lietu sadales plānu, kuru kalendāra gada laikā var grozīt, ja iestājušies apstākļi, kas norādīti likuma "Par tiesu varu" 28.1 pantā (piemēram, tiesneša pārslodze vai nepietiekams noslogojums).Šobrīd tiesās lietu elektroniskā sadale tiek veikta, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas Datorizēto lietu sadali, kas tiesās pirmo reizi tika ieviesta 2007.gada 1.novembrī ar mērķi sadalīt tiesā saņemtās lietas tiesnešiem pēc nejaušības principa, ievērojot katra tiesneša slodzi, specializāciju un citus apstākļus. Tādējādi vienu reizi dienā vai pēc katras lietas reģistrācijas datorprogramma – Tiesu informatīvā sistēma – noskaidro tiesnešus, kuru noslogotība, salīdzinot ar citiem tiesnešiem, ir mazāka, un pēc nejaušības principa iedala viņiem tiesā saņemtās lietas. Savukārt, ja starp lietām, kuras saņemtas tiesā, ir specializētās lietas, vispirms tiek veikta šo lietu sadale (tiesneša specializāciju var noteikt gan veselas tiesību nozares veidā vai specifiskas tiesību nozares veidā, kā arī ņemot vērā lietu izskatīšanas noteiktos termiņus).2011.gada 31.oktobrī Tiesu informatīvajā sistēmā tika ieviesti jauni lietu sadales principi, paredzot, ka, lai nodrošinātu objektīvu lietu sadali un mazinātu iespējamos korupcijas riskus, gadījumā, ja tiesā ir noteikta specializācija konkrētu lietu izskatīšanai, tad katrā specializācijā jābūt reģistrētiem vismaz diviem tiesnešiem.Atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 89.11 panta sestajai daļai tiesnešu specializācijas pamatprincipus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību apstiprina Tieslietu padome. Neskatoties uz iepriekš sasniegto, nepieciešams pilnveidot lietu sadali, kā arī veikt pastāvīgu sistēmas uzraudzību. |
| 5.7. | Izstrādāt Tiesnešu specializācijas principu un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību, tai skaitā par nejaušības principa ievērošanu lietu sadalē, lai tiktu nodrošinātas pietiekošas izvēles iespējas, kļūdu datorsistēmā vai programmā novēršana, un pietiekams noteiktas specializācijas tiesnešu skaits. |
| Situācijas raksturojums | Latvijas Republikas Satversmes pamattekstā no 1922. gada pastāv valsts amatpersonu neaizskaramības institūts, kura ietvaros atsevišķām valsts amatpersonu grupām, piemēram, tiesnešiem un Saeimas deputātiem, šobrīd ir noteikta administratīvā un kriminālprocesuālā imunitāte. Atšķirībā no citām valsts amatpersonām un privātpersonām šīm amatpersonu grupām ir paredzēti atšķirīgi nosacījumi gan saukšanai pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības, gan procesuālo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanā, respektīvi, konkrētām amatpersonu grupām ir piešķirta imunitāte vai noteikta neaizskaramība. Latvijas Republikas Satversmes 29. un 30.pants paredz no vispārējās kārtības atšķirīgu procedūru un saskaņojumu nepieciešamību attiecībā uz Saeimas deputātiem, piemēram, bez Saeimas piekrišanas nevar deputātu administratīvi sodīt vai saukt pie kriminālatbildības, Satversmes 54.pants – Valsts prezidentam. Savukārt likumā "Par tiesu varu" 13.pantā ir paredzēti tiesnešu neaizskaramību garantējošie nosacījumi, piemēram, tiesnesim nevar piemērot administratīvos sodus, viņu nedrīkst aizturēt administratīvā kārtā; par administratīviem pārkāpumiem tiesnesis saucams pie disciplinārās atbildības. Analoģiski neaizskaramības nosacījumi noteikti arī Prokuratūras likuma 7.pantā. KPL 120.pantā "Likumos garantētā valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte" ir noteikti konkrētu valsts amatpersonu neaizskaramības noteikumi pret attiecīgajām kriminālprocesuālajām darbībām – kriminālprocesa uzsākšana, aizturēšana, kratīšana, piespiedu atvešana, saukšana pie kriminālatbildības.GRECO norādījusi, ka administratīvo imunitāšu sistēma vairs nekalpo sākotnēji paredzētajam mērķim - aizsargāt tiesnešus no nevēlamas ietekmes - un, tā kā pašreiz tai ir ļoti mazs sabiedrības atbalsts, tā būtu atceļama. GRECO rekomendē atcelt tiesnešu, prokuroru un Saeimas deputātu administratīvās imunitātes sistēmu. Papildus tam saskaņā ar ANO Pretkorupcijas konvencijas ieviešanas izvērtējumu Latvijai tiek rekomendēts izstrādāt tādu tiesisko regulējumu, kas neattiecinātu kriminālprocesuālo imunitāti uz pirmstiesas izmeklēšanu līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai un pirms imunitātes atcelšanas atļautu veikt izmeklēšanas darbības personu valdījumā esošajās telpās un piemērot procesuālos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, kas pasargātu pierādījumus un novērstu iespējamo risku, ka tie varētu pazust vai tos varētu viltot.Līdz ar to nepieciešams izvērtēt, kāda loma amatpersonu neaizskaramībai ir mūsdienu demokrātiskajās valstīs un vai tiesiskais regulējums atbilst amatpersonu neaizskaramības mērķim un jēgai; vai neaizskaramības institūta noteikumi nav plašāki nekā tas nepieciešams amatpersonu aizsardzībai un tie nenonāk pretrunā ar vienu no būtiskākajiem konstitucionālajiem principiem – vienlīdzīguma principu, jo novirze no vienlīdzīguma principa ir pieņemama tiktāl, ciktāl tās pamatā ir reāla nepieciešamība nodrošināt pienācīgu un netraucētu amata pienākumu veikšanu, piemēram, tiesnesim ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā. |
| 5.8. | Nodrošināt regulāru prokuroru apmācību par korupcijas novēršanas jautājumiem (ieskaitot jautājumus par konfidencialitātes nodrošināšanu un ziņošanu par pārkāpumiem) un ētikas un godprātības jautājumiem |
| 5.9. | Izstrādāt normatīvā akta projektu, lai nodrošinātu, ka pirms imunitātes atcelšanas ir atļauts veikt tādas izmeklēšanas darbības, kas pasargātu pierādījumus saistībā ar Saeimas deputātu, tiesu varas amatpersonu un prokuroru iespējamo prettiesisko rīcību, un kriminālprocesuālā imunitāte tiktu attiecināta tikai uz kriminālvajāšanas stadiju. |
| 5.10. | Sniegt priekšlikumus, lai pārskatītu visu tiesu varas amatpersonu, Saeimas deputātu un prokuroru administratīvās imunitātes sistēmu un tās atbilstību sākotnējam mērķim – aizsargāt amatpersonas funkciju izpildi no nevēlamas ietekmes. |
| 6. | Rīcības virziens: Korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā sektorā |
| Situācijas raksturojums | Vidēji gadā KNAB tiek uzsākti 32 kriminālprocesi, prokuratūras iestādēm kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītas 20 lietas pret 49 personām. Zināšanu trūkums par pretkorupcijas jautājumiem un atbildības trūkums privātajā sfērā var sekmēt negodprātīgu uzņēmējdarbību. Lai panāktu koruptīvu noziegumu apjoma kritumu, mazinātu sabiedrības un tai skaitā uzņēmēju iecietību pret korupciju (nacionālā un starptautiskā mērogā) un veicinātu privātā sektora atbildību par godīgu konkurenci un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, jāizvērš korupcijas novēršanas pasākumi privātajā sektorā. Latvija ir pilnveidojusi attiecīgās KL un KPL normas attiecībā uz juridisko personu atbildību par KL noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – turpmāk juridiskai personai paredz atbildību par fiziskās personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ja tas veikts nepietiekamas pārraudzības vai kontroles rezultātā. Tāpēc Latvijas uzņēmējiem būtu jāievieš iekšējās kontroles mehānismi, kā arī jāveic atbilstoši pretkorupcijas pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgu kontroli un uzraudzību pār to darbiniekiem |
| 6.1. | Izstrādāt rokasgrāmatu uzņēmējiem, kurā apskatītas tādas tēmas kā korporatīvā sociālā atbildība un iekšējās kontroles pasākumi komercsabiedrībās, lai nepieļautu kukuļošanu |
| Situācijas raksturojums | Starptautiskajās rekomendācijās tiek norādīts, ka valstīm būtu nepieciešams nodrošināt izglītošanas pasākumus amatpersonām, (jo īpaši tām, kas strādā Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecībās ārvalstīs un ārvalstu tirdzniecības pārstāvniecībās), lai tās varētu atklāt un ziņot par ārvalstu uzņēmumu kukuļošanas gadījumiem un sniegt atbilstošu atbalstu, ja šādi uzņēmumi saskaras ar kukuļa piedāvājumiem. Turklāt Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs ir būtisks informācijas kanāls ārvalstu investoriem, kad tie vēršas pie tām, lai izzinātu Latvijas tirgus vidi, tostarp koruptīvas rīcības praksi. |
| 6.2. | Nodrošināt apmācības valsts amatpersonām (jo īpaši tām, kas strādā Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecībās ārvalstīs un ārvalstu tirdzniecības pārstāvniecībās), lai tās varētu atklāt un ziņot par ārvalstu uzņēmumu kukuļošanas gadījumiem un sniegt atbilstošu atbalstu, ja šādi uzņēmumi saskaras ar kukuļa piedāvājumiem |
| Situācijas raksturojums | ESAO Pretkukuļošanas darba grupas 2.fāzes novērtējuma laikā vērtēs Latvijas paveikto nodokļu jomā: vai ir veicināta informētība par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas kriminalizāciju un vai ir veiktas apmācības kukuļošanas identificēšanā, veicot komercsabiedrību nodokļu nomaksas auditus. Tāpēc būtu nepieciešamas organizēt apmācības VID nodokļu inspektoriem korupcijas pazīmju identifikācijā, balstoties uz VID Nodokļu kontroles pārvaldes apstiprināto procedūru par Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonu un darbinieku rīcību, identificējot riskus par kukuļdošanas gadījumiem, akcentējot uzmanību tieši uz ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumiem, kas izstrādāta balstoties uz ESAO Rokasgrāmatu nodokļu inspektoriem par kukuļošanas identificēšanu (Bribery Awareness Handbook for Tax Examiners). |
| 6.3. | Aktualizēt norādījumus VID nodokļu inspektoriem korupcijas pazīmju identifikācijā, attiecinot to uz kukuļošanu ārvalstīs, un regulāri veikt VID nodokļu inspektoru apmācību |
| Situācijas raksturojums | Lai veicinātu ekonomikas ātrāku atveseļošanu, piesaistot Latvijai lielās investīcijas, 2011.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" , kas paredz atjaunot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem. Investīciju projektu vērtēšana notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 24.janvāra noteikumiem Nr.78 "Atbalstāmo investīciju projekta apstiprināšanas un īstenošanas kārtība". Atbalstāmo investīciju projektu vērtēšanā šobrīd netiek vērtēts aspekts, vai juridiskai personai ir iepriekš piemērota atbildība par koruptīviem nodarījumiem. Šis kritērijs būtu iekļaujams atbalstāmo investīciju projektu vērtēšanā, lai nacionālā līmenī paustu konceptuālu atbalstu godīgiem uzņēmējiem un uzņēmējdarbībai. |
| 6.4. | Izstrādāt priekšlikumus grozījumiem normatīvajā regulējumā par atbalstāmo investīciju projektu apstiprināšanas un īstenošanas kārtību, kā izslēgšanas kritēriju investīciju projektu vērtēšanā nosakot – iepriekš piemērotu atbildību par koruptīviem nodarījumiem |
| Situācijas raksturojums | Lai panāktu vienotu izpratni par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta trešās un ceturtās daļas piemērošanu organizāciju, biedrību un nodibinājumu darbībā, kā arī pēc iespējas mazinātu apzinātu un neapzinātu izvairīšanos no likuma normu ievērošanas valsts amatpersonas statusa noteikšanā, ir konstatēta nepieciešamība izstrādāt skaidrojumu minēto tiesību normu piemērošanai praksē. |
| 6.5. | Izstrādāt informatīvu materiālu biedrību un nodibinājumu amatpersonām par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta 3. un 4.daļas piemērošanu organizāciju, biedrību un nodibinājumu darbībā |
| Apakšmērķis: Mazināt sabiedrības toleranci pret korupciju | |
| 7. | Rīcības virziens: Personu un grupu, kas nepārstāv valsts sektoru, iesaistīšana korupcijas novēršanā un sabiedrības neiecietības pret korupciju un tās radītajiem draudiem veicināšana |
| Situācijas raksturojums | Vidēji gadā KNAB tiek uzsākti 32 kriminālprocesi, prokuratūras iestādēm kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītas 20 lietas pret 49 personām. Zināšanu trūkums par pretkorupcijas jautājumiem un atbildības trūkums privātajā sfērā var sekmēt negodprātīgu uzņēmējdarbību. Lai panāktu koruptīvu noziegumu apjoma kritumu, mazinātu sabiedrības un tai skaitā uzņēmēju iecietību pret korupciju (nacionālā un starptautiskā mērogā) un veicinātu privātā sektora atbildību par godīgu konkurenci un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, institūcijām, kuru amatpersonām salīdzinoši biežāk tiek piedāvāti kukuļi, ir jāveic uzņēmēju informēšana par korupcijas (nacionālā un starptautiskā mērogā) negatīvajām sekām, piemēroto atbildību juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī par korupcijas novēršanas pasākumiem uzņēmumos. |
| 7.1. | Tiesībaizsardzības iestādēm sadarbībā ar uzņēmēju intereses pārstāvošajām organizācijām (dažādās nozarēs) organizēt un iesaistīties informatīvu pasākumu organizēšanā, kas vērsti uz Latvijas uzņēmēju informēšanu par korupcijas (nacionālā un starptautiskā mērogā) negatīvajām sekām, veicinot kompleksu iekšēju pretkorupcijas pasākumu ieviešanu uzņēmumos. |
| Situācijas raksturojums | Korporatīvā sociālā atbildība ir ilgtspējīgu uzņēmumu stratēģijas un identitātes pamats. Tā ietver uzņēmumu biznesa praksi, uzņēmuma vērtības un principus, pēc kuriem uzņēmums vadās, kā arī ieguldījumu vietējās sabiedrības attīstībā. Korporatīvas sociālās atbildības jēdziens Latvijas uzņēmējdarbības vidē ir salīdzinoši jauns, taču tā nozīmi jau šobrīd apzinās uzņēmēji, kam ir būtiska savas uzņēmējdarbības ilgtspēja, kā arī ir vēlme un nepieciešamība darboties starptautiskā līmenī un piesaistīt investīcijas. Korporatīvās sociālās atbildības jēdziens Latvijā pārsvarā tiek asociēts ar darba vides, darba drošības uzlabošanu un darbinieku sociālo garantiju nodrošinājumu. Tomēr korporatīvās sociālās atbildības kontekstā par maz ir analizēta un vērtēta korupcijas novēršanas politikas plānošana un ieviešana privātajā sektorā, lai arī tā tieši ataino uzņēmuma vērtības, pēc kurām vadoties, tas attīsta savu uzņēmējdarbības praksi. Līdz ar to secināms, ka korupcijas novēršanas jautājumi aizvien vairāk būtu aktualizējami uzņēmēju izglītošanas programmās un semināros. Mūsdienu biznesa vidē ētika un stingra nostāja pret korupciju nebūtu jāuztver kā izvēle, bet kā nepieciešamība ilgtspējīgiem panākumiem. Ir jānodrošina labvēlīga tiesiskā un konkurences vide, kurā uzņēmēji tiek iedrošināti ziņot par korupciju. Arī nevalstiskajām organizācijām ir jābūt atbildīgākām uzņēmēju informēšanā un izglītošanā, nodrošinot tos ar pamatzināšanām par saistošajiem noteikumiem un juridiskajām saistībām, lai nodrošinātu to atbilstību tostarp ANO Globālā līguma kustības izvirzītajam 10. Principam, kas nosaka, ka "Uzņēmumiem ir jāstrādā pret korupciju visos tās veidos (gan pret kukuļdošanu, gan naudas vai citu labumu izspiešanu)". |
| 7.2. | Veidot izpratni par korupcijas riskiem un korupcijas negatīvajām sekām uzņēmējdarbībā un veicināt augstāku korporatīvās sociālās atbildības standartu ievērošanu |
| Situācijas raksturojums | Godīgas vēlēšanas, kā arī godīga un atbildīga politika starpvēlēšanu laikā ir demokrātiskas valsts pamatnosacījums. Līdz ar ko likumsakarīga ir nepieciešamība nodrošināt caurskatāmību tautas priekšstāvju darbībām cīņā par vēlētāju uzticību priekšvēlēšanu periodos. |
| 7.3. | Informēt sabiedrību par konstatētajiem priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpumiem politisko organizāciju un to apvienību darbībā, kā arī politisko organizāciju un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. |
| Situācijas raksturojums | Augsta tolerance pret korupciju vērojama arī gados jaunu cilvēku attieksmē. Lai radītu jauniešiem izpratni par korupcijas negatīvajām sekām un kaitējumu sabiedrībai un demokrātijai, kā arī veicinātu jauniešu vidū diskusiju par labu pārvaldību, godprātību un citām sabiedrības vērtībām, pretkorupcijas jautājumus nepieciešams integrēt izglītības programmās.Šobrīd valsts vispārējās vidējās izglītības standartā korupcijas jautājums ir iekļauts tikai mācību priekšmeta "Politika un tiesības" standartā. Lai nākotnē veicinātu neiecietību pret korupciju un nodrošinātu sistemātisku korupcijas tematikas apgūšanu, pretkorupcijas jautājumu apgūšana ir jāiekļauj pamatizglītības un vispārējās izglītības standartos, ar korupciju saistītos jautājumus ietverot tādu mācību priekšmetu standartos kā sociālās zinības, ekonomika, kulturoloģija un ētika. |
| 7.4. | Veikt grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumos Nr.281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem", pilnveidojot mācību priekšmetu "Ekonomika", "Kulturoloģija" un "Ētika" saturu par korupcijas jautājumiem. |
| 7.5. | Veikt grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumos Nr.468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem", mācību priekšmeta "Sociālās zinības" programmas saturā pilnveidojot jautājumus par korupciju, skaidrojot korupcijas būtību, cēloņus un sekas, izpausmi un novēršanu. |
| 7.6. | Lai nostiprinātu iedzīvotāju pārliecību par iespējām risināt jautājumus veselības aprūpes iestādēs, satiksmes uzraudzības jomā un tiesā, neizmantojot prettiesiskus maksājumus šajās jomās nodarbinātajām personām, un lai cilvēki būtu informēti par saviem pienākumiem un tiesībām, izstrādāt un ieviest komunikācijas stratēģiju, vēršot uzmanību uz nodarbināto godprātīgumu, institūciju labu pārvaldību un dažāda veida piedāvājumu (kukuļu, dāvanu, neatļautu labumu) nodarbinātajiem nepieļaujamību. |
| Situācijas raksturojums | Šobrīd Latvijā nav sava vienota ētikas kodeksa ne veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, nedz arī izglītības nozares iestādēs strādājošiem. Tā rezultātā nav regulēta, piemēram, dāvanu apmaiņa vai citi interešu konfliktu gadījumi starp valsts vai pašvaldības iestādē nodarbinātajiem un institūcijas klientiem. |
| 7.7. | Izstrādāt vadlīnijas vienotu ētikas kodeksu izstrādei veselības aprūpes jomā un izglītības nozarē strādājošajiem |
| Situācijas raksturojums | Lai sekmētu pretkorupcijas temata apgūšanu dažāda vecuma skolēnu auditorijās, nepieciešams mācību stundas padarīt praktiskākas un interesantākas, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Izveidojot dažādas video situācijas, kas vizuāli saistošā veidā attēlotu raksturīgākās ētiskas un korupcijas problēmas ikdienas situācijās, varētu sekmēt skolēnu izpratni par korupcijas problemātiku, izpausmi un sekām, kā arī veicināt atbildību par savu un savas ģimenes locekļu rīcību dažādās dilemmas situācijās. Papildu izstrādājami arī cita veida (plakāti, kartītes, uzlīmes, brošūras) informatīvi materiāli skolēnu izglītošanai. |
| 7.8. | Nodrošināt pretkorupcijas tēmai veltītu video mācību materiāla izstrādi skolēnu auditorijai |
| 7.9. | Nodrošināt pretkorupcijas tēmai veltītu informatīvu materiālu izstrādi skolēnu auditorijai |
| Situācijas raksturojums | Lai nodrošinātu skolēniem iespēju saņemt pilnvērtīgas, uz korupcijas apkarotāju un novērsēju pieredzes balstītas zināšanas par korupcijas tematiku, nepieciešams pilnveidot skolotāju zināšanas par minēto jautājumu, organizējot seminārus, apmācības un konferences. |
| 7.10. | Pilnveidot skolotāju zināšanas par korupciju kā sociālu parādību, lai iegūtās zināšanas būtu izmantojamas tālākā skolēnu apmācībā |
| Situācijas raksturojums | Eiropas Parlamenta 2013.gada 23.oktobra rezolūcijā norādīts, ka "neatkarīga pētnieciskā žurnālistika ir nozīmīga krāpšanas, korupcijas un organizētās noziedzības shēmu atklāšanā, ko pierādīja ārzonu informācijas nopludināšanas gadījums 2013. gada aprīlī, atklājot informāciju par 130 000 ārzonu kontiem pēc tam, kad vairākus gadus tika veikta izmeklēšana, ko sadarbībā ar 36 laikrakstiem īstenoja Starptautiskais Pētnieciskās žurnālistikas konsorcijs; Eiropas Parlaments pauž viedokli, ka pētnieciskās žurnālistikas ziņojumi ir vērtīgs informācijas avots, kas jāanalizē Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un dalībvalstu tiesībaizsardzības un citām kompetentajām iestādēm". Latvijā ir komerciāli neizdevīgi privāti finansētiem plašsaziņas līdzekļiem uzturēt pētniecisko žurnālistiku, arī valsts atbalsts pētnieciskās žurnālistikas attīstībai ir ļoti vājš, tādēļ būtu izvērtējamas iespējas izstrādāt valsts atbalsta mehānismu. |
| 7.11. | Izvērtēt iespējas izstrādāt tādu valsts atbalsta mehānismu pētnieciskās žurnālistikas attīstībai Latvijā, kas neapdraudētu tā neatkarību un veicinātu tās pastāvēšanu. |
| Situācijas raksturojums | Spēļu rezultātu pasūtīšana tiek vienprātīgi uzskatīta par vienu no lielākajiem draudiem mūsdienu sportam. Tā grauj sporta pārstāvētās vērtības, piemēram, godīgumu, godīgu spēli un cieņu pret citiem. Spēļu rezultātu pasūtīšana var atsvešināt līdzjutējus un atbalstītājus no organizētā sporta — jomas, kas veido gandrīz 2 % no ES bruto pievienotās vērtības. Turklāt spēļu rezultātu pasūtīšana bieži ir saistīta ar pasaules mēroga organizētās noziedzības tīkliem. Tā ir problēma, kas pašlaik pasaulē ir kļuvusi par valstu iestāžu, sporta kustības un tiesībaizsardzības aģentūru prioritāti. Spēļu rezultātu pasūtīšana ir korupcijas veids, pret kuru vēršas valstu krimināltiesību akti. |
| 7.12. | Veikt korupcijas risku analīzi Latvijas sporta organizāciju darbībā, izvērtēt to politiku un praktiskos pasākumus cīņā ar korupciju un veikt to efektivitātes un izmantojamības novērtējumu. |
| 8. | Rīcības virziens: Trauksmes cēlāju aizsardzības pilnveidošana un sabiedrības informēšana par ziņošanas iespējām konstatēto likumpārkāpumu gadījumos |
| Situācijas raksturojums | 2014.gada 30.aprīlī Eiropas Padomes Ministru komitejas sēdē tika pieņemta rekomendācija dalībvalstīm par trauksme cēlāju aizsardzību (Recommendation CM/Rec(2014)7of the Committee of Ministers to member States on the protection of whistleblowers (Adopted by the Committee of Ministers on 30 April 2014,at the 1198th meeting of the Ministers’ Deputies) pieejama https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?Ref=CM/Rec(2014)7&Language=lanEnglish&Ver=original&Site=CM&BackColorInternet=C3C3C3&BackColorIntranet=EDB021&BackColorLogged=F5D383). Rekomendācija paredz normatīvā, juridiskās aizsardzības un institucionālā ietvara izveidi trauksmes cēlāju aizsardzībai.Kopš brīža, kad tika likvidēta Valsts civildienesta pārvalde, Latvijā nav iestādes, kas valsts administrācijas ietvaros izskatītu sūdzības par iespējamu publisko personu iestāžu vadītāju prettiesisku rīcību attiecībā pret valsts pārvaldē strādājošajiem, piemēram, par patvaļīgu atbrīvošanu no amata, nepamatotu disciplināro sankcionēšanu, ziņotāju aizsardzības pasākumu neievērošanu, politisko iejaukšanos vai citiem pārkāpumiem. Ilgstošas tiesvedības draudi, kas saistīti arī ar finansiāliem izdevumiem, bremzē pašiniciatīvu cīņai pret prettiesisku rīcību, nostiprinās bailes ziņot par konstatētiem pārkāpumiem. Ziņošanas jeb trauksmes celšanas mehānisms Latvijā ir vājš, turklāt zināma aizsardzība pastāv tikai attiecībā uz valsts amatpersonām, kas ziņo par interešu konfliktiem. Tomēr pat līdzvērtīgu mehānismu nav attiecībā uz valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, kas nav valsts amatpersonas. Valsts neveicina iedzīvotāju iesaisti dažādu pārkāpumu atklāšanā, piemēram, informējot par vides aizsardzības, nodokļu nomaksas, būvniecības prasību vai citu noteikumu pārkāpšanu. It īpaši būtiski valstij būtu izstrādāt mehānismus pārkāpumu identificēšanā ikvienā jomā, kur tiek ieguldīti publiskie finanšu līdzekļi, jo kā liecina ārvalstu pētījumi, veicinot ziņošanu, var tikt samazināts izkrāpto vai izšķērdēto līdzekļu apjoms sākot no potenciāli 18% no kopējā valsts budžeta dotāciju apmēra uz 3-5% (Skat. "Sabiedrības par atklātību - Delna" pētījumu "Trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzība Latvijā". Kristīne Dupate, 2012.) |
| 8.1. | 1) Izstrādāt likumprojektu par ziņotāju par likumpārkāpumiem aizsardzību;2) Popularizējot ziņošanas mehānismus sabiedrībā, aktivizēt ziņotājus proaktīvai un reaktīvai rīcībai;3) Valsts pārvaldes ietvaros nodrošināt kompetentu un politiski neatkarīgu pārkāpumu, ko izdarījuši iestāžu vadītāji, izskatīšanu |
| Situācijas raksturojums | Tiesībsargājošo iestāžu informēšana par negodprātīgu amatpersonu rīcību ir katra iedzīvotāja pienākums, turklāt tiesiskā valstī šādai rīcībai būtu jākļūst par sociālo standartu. Ceļā uz tiesisku valsti, kurā korupcija ir apkaunojoša rīcība, sabiedrībā ir jāstiprina neiecietība pret korupciju un jāveicina gatavība atklāt un ziņot par negodprātīgām amatpersonām. Tomēr nevalstiskās organizācijas norāda (skat. biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" pētījumu "Trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzība Latvijā" (turpmāk – Pētījums); (Kristīne Dupate, 2012), ka Latvijā šobrīd aizvien ir būtiskas nepilnības trauksmes cēlēju tiesiskajai aizsardzībai, rosinot pat īpašā likumā nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību. Lielākās potenciālo ziņotāju bažas šobrīd aizvien ir par tiešu vai netiešu darba devēja, iestādes vai struktūrvienības vadītāja "izrēķināšanos" (galvenokārt ar administratīvām metodēm) ziņošanas gadījumā. Pētījuma secinājumi: 1.Pašlaik Latvijā nav speciāla tiesiskā regulējuma attiecībā uz trauksmes celšanas gadījumiem. Esošais tiesiskais regulējums, kuru iespējams piemērot arī trauksmes celšanas gadījumos, ir fragmentārs gan materiālā, gan personālā tvēruma ziņā. 2.Sakarā ar to, ka Latvijas tiesiskais regulējums tieši neidentificē trauksmes celšanas gadījumus un trauksmes cēlējus, šādā situācijā tiek piemērots vispārējais tiesiskais regulējums, kas, ņemot vērā reālos gadījumus, var rezultēties nopietnās tiesiskās sekās, kā sarežģīta un dārga civiltiesiskā tiesvedība vai kriminālprocesa uzsākšana pret trauksmes cēlēju saistībā ar citu personu tiesību iespējamu aizskaršanu. 3.Tās dažas normas, kas ir netieši vērstas uz trauksmes cēlēju aizsardzību (Darba likuma 9.pants, KL 28.pants), līdz šim tiesu praksē nav tikušas piemērotas trauksmes cēlēju aizsardzības kontekstā. Tiesu prakse un tiesību zinātnieku atziņas liecina, ka trauksmes cēlēju rīcības aizsardzībai plašāk Latvijas tiesību sistēmas kontekstā tiek izmantotas tiesības uz vārda brīvību. 4.Latvijā efektīvi nedarbojas Iesnieguma likumā un Informācijas atklātības likumā noteiktā trauksmes cēlēja identitātes aizsardzība, turklāt nereti tiek apšaubīta minēto tiesību ievērošanu uzraugošo institūciju efektivitāte un objektivitāte. 5.Tiesvedības procesi, kas tiek ierosināti pret trauksmes cēlējiem, pamatā ir juridiski komplicēti, kas skaidrojams ar attiecīgas tiesu prakses un skaidra speciālā tiesiskā regulējuma trūkumu. 6.Kvalificēta juridiskā palīdzība Latvijā ir dārga, turklāt trauksmes cēlēju tiesvedības procesi nav tipiski, tādēļ prasa īpašas papildu zināšanas. Lai spētu sev nodrošināt kvalificētu juridisko palīdzību, trauksmes cēlējiem pašiem jābūt augsti kvalificētiem juristiem vai cilvēkiem ar augstu ienākumu līmeni. Tāpēc pozitīvu rezultātu savu tiesību aizsardzībai gūst trauksmes cēlēji, kuriem ir augsta profesionālā kvalifikācija un/vai pietiekami augsti ienākumi.Pētījumā izteiktie priekšlikumi: A.Ir nepieciešams speciāls tiesiskais regulējums, kas sniedz trauksmes celšanas un trauksmes cēlēja definīciju un kas tiek piemērots kā lex specialis attiecībā pret citu vispārējo tiesisko regulējumu attiecībā uz konkrētām situācijām. B.Tā kā robeža starp trauksmes celšanu un citu personu tiesību pārkāpumu ir grūti paredzama un nosakāma, radot ievērojamu risku trauksmes cēlējam, ir jāparedz īpašs tiesiskais regulējums trauksmes cēlēja aizsardzībai gadījumā, ja sniegtās ziņas izrādījušās kļūdainas. Šeit gan vienlaicīgi būtu jāievēro samērīgums starp sniegto ziņu iespējamo (ja tās nebūtu kļūdainas) nozīmi sabiedrībai un sekām, kādas tās radījušās citām personām, lai nodrošinātu vispārējo tiesību principu un cilvēktiesību ievērošanu. C.Speciālajā tiesiskajā regulējuma trauksmes celšanas gadījumiem būtu nosakāma ne tikai adekvāta trauksmes cēlēja aizsardzība pret negatīvām sekām, bet arī tiesības uz saprātīgu finansiālo atlīdzību, ja sabiedrības gūtais labums ir bijis ievērojams. |
| Situācijas raksturojums | 1. Tiesību aktos būtu paredzama iespēja nevalstiskajām organizācijām būt par patstāvīgu prasītāju civilprocesā un iesniedzēju administratīvajā procesā trauksmes celšanas gadījumos sabiedrības interesēs, nepastāvot konkrētai cietušajai personai.2. Ņemot vērā Latvijas mazo iedzīvotāju skaitu, Darba likumā būtu nosakāma arī personas aizsardzība pret nelabvēlīgām sekām trauksmes celšanas gadījumā arī no trešo personu, t.i., citu darba devēju, puses, lai novērstu reāli eksistējošu situāciju, ka trauksmes cēlējam nākas ne tikai pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, pret kuru trauksme ir celta, bet arī vēlāk saskarties ar nopietnām grūtībām atrast darbu pie cita darba devēja.3. Speciālajam tiesiskajam regulējumam attiecība uz trauksmes cēlējiem būtu paredzamas arī speciālas procesuālās tiesības. Tiesvedībās civilprocesuālajā kārtībā būtu jāparedz apgrieztais pierādīšanas pienākums, it sevišķi attiecībā uz kļūdainu ziņošanu: trauksmes cēlējam būtu vien jāpierāda tas, ka ir bijuši prima facie fakti, kas liecina par iespējamu tiesību normu pārkāpumu. Tomēr arī šeit būtu piemērojams samērīguma princips, paralēli vērtējot iespējamo sabiedrības ieguvumu un citām personām nodarīto zaudējumu (kaitējumu).4. Likumdevējam būtu jānosaka un izpildvarai būtu efektīvāk jānodrošina Iesnieguma likumā un Informācijas atklātības likumā noteiktā trauksmes cēlēja identitātes aizsardzība.5. Nepieciešams tiesiskais regulējums, kas pilnveidotu gan iekšējās, gan ārējās ziņošanas mehānismus. It īpaši liela uzmanība būtu jāvelta Valsts policijas Iekšējās izmeklēšanas biroja pakļautības maiņai, lai tiktu nodrošināta tā darbības objektivitāte.6. Likumdevējam ir jāgroza visi likumi, kuri regulē valsts dienestu, paredzot tajos Darba likuma normu, kas nosaka nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegumu, kā tas jau ir pašlaik ir noteikts Valsts civildienesta likumā.7. Lai sabiedrībā veicinātu izpratni par trauksmes celšanas nepieciešamību un sekmētu atbalstošu attieksmi pret trauksmes cēlējiem, ir nepieciešams apsvērt iespēju paredzēt speciālu tiesisko regulējumu konkrētās dzīves jomās, piemēram, celtniecībā un ceļu būvē, kur nekvalitatīva darbu izpilde, kas tiek noslēpta, var draudēt ar lielu sabiedrisko bīstamību cilvēku veselībai un dzīvībai. Līdzīgi speciālu tiesisko regulējumu gan trauksmes cēlēju aizsardzībai, gan finansiālai atlīdzībai varētu ieviest nodokļu nomaksas jomā, kas tiek atzīta par vienu no korupcijas riskiem un likuma pārkāpumiem visvairāk pakļautajām jomām. |
| 8.2. | (Svītrots ar MK 03.02.2016. rīkojumu Nr. 110) |
| 8.3. | Noteikt valsts amatpersonām obligātu pienākumu ziņot KNAB visos gadījumos, kad to rīcībā nonākusi informācija, kas pirmšķietami norāda uz koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu |
| 8.4. | Analizēt KL 324.pantu un jaunākās lietas, kurās šī norma par labprātīgu paziņošanu par kukuļdošanu ir tikusi piemērota, lai pārliecinātos, vai šī norma potenciāli var tikt ļaunprātīgi izmantota un nepieciešamības gadījumā veikt attiecīgus pasākumus |
| Apakšmērķis: Nodrošināt soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamību | |
| 9. | Rīcības virziens: Efektīvu, proporcionālu un atturošu administratīvo vai kriminālo sodu par izdarītajiem pārkāpumiem noteikšana. |
| Situācijas raksturojums | Šobrīd valstī nenotiek aktīva darbība privātā sektora korupcijas atklāšanā. Ņemot vērā, ka publiskā sektora korupcijas izmeklēšanā ir nepieciešams izmantot tādas pašas metodes kā privātā sektora likumpārkāpumu atklāšanā, būtu lietderīgi šīs izmeklēšanas funkcijas apvienot, mainot krimināllietu izmeklēšanas piekritību. Šobrīd atbilstoši KPL 387.panta sestajā daļā noteiktajai kompetencei un Korupcijas novēršanas un apkarošana biroja likuma 2.pantam KNAB ir kompetence izmeklēt noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā. |
| 9.1. | Izstrādāt informatīvo ziņojumu, izvērtējot iespēju paplašināt KNAB kompetenci attiecībā uz tiesībām izmeklēt koruptīvos noziedzīgos nodarījumus privātajā sektorā |
| Situācijas raksturojums | Saskaņā ar Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas un ANO Pretkorupcijas konvencijas prasībām nacionālajos normatīvajos aktos ir jāparedz, ka kukuļa pieprasīšana, ko ir izdarījusi valsts amatpersona, ir jāatzīst par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu arī tajos gadījumos, kad kukuļa pieņemšana faktiski nav notikusi. Tomēr Latvijas KL 320.panta trešajā daļā valsts amatpersonai ir paredzēta atbildība par kukuļa pieprasīšanu kā par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu tikai tajā gadījumā, ja kukulis ir pieprasīts "par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām". Tas nozīmē, ka tikai tajos gadījumos, kad ir notikusi kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, pieņemšana, kukuļa pieprasīšana tiks uzskatīta par kvalificējošu pazīmi kriminālatbildības piemērošanā. |
| 9.2. | Izstrādāt likumprojektu, paredzot kriminālatbildību kā par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu par kukuļa pieprasīšanu, ko ir izdarījusi valsts amatpersona. |
| Situācijas raksturojums | Saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem Latvijā 57% iedzīvotāju norāda uz to, ka viņi nezina, kur vērsties gadījumā, ja viņi vēlētos ziņot par korupcijas gadījumu. Līdz ar to ir nepieciešams izglītot sabiedrību par to, kur ziņot, kā arī nodrošināt viegli pieejamu informāciju par ziņošanas iespējām. |
| 9.3. | Valsts un pašvaldību institūciju darbinieku un iedzīvotāju izglītošana par nepieciešamību ziņot par likumpārkāpumiem iestādēs. Informēšana par liecinieku aizsardzības programmām un to izmantošanas iespējām, informācijas sniedzēju aizsardzību un anonimitātes nodrošināšanu. |
| Situācijas raksturojums | Saskaņā ar Eiropas Parlamenta rīcības plānu organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošanai 2014. – 2019.gadam ir izteikts aicinājums dalībvalstīm ieviest konkrētus noteikumus par aizliegumu personām pēc galīgā tiesas sprieduma pasludināšanas par noziegumiem saistībā ar korupciju kandidēt uz noteiktiem amatiem, paredzot pietiekami ilgu šīs sankcijas darbības laiku (ideāli būtu vismaz 5 gadi), kas attiecas uz piedalīšanos visu veidu vēlēšanās (Eiropas, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī), šajā laikā aizliedzot arī ieņemt amatu valdībā dažādos administrācijas līmeņos. Pašlaik ir iespējama situācija, kad pašvaldībās, pašvaldību institūcijās un uzņēmumos, publiskās personas kapitālsabiedrībās var turpināt darbu amatpersona, kura notiesāta par koruptīvu noziedzīgo nodarījumu. Tādējādi gadījumos, kad piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods, var rasties situācija, kur persona turpina darbu pašpārvaldes institūcijā vai pašpārvaldes uzņēmumā, tādējādi gan graujot uzticību vietējās pārvaldei, gan radot iespēju korumpētām amatpersonām cerēt, ka pat koruptīva noziedzīga nodarījuma atklāšanas un notiesāšanas gadījumā tās savu darbu varēs turpināt. |
| 9.4. | Izvērtēt iespējas noteikt normatīvajos aktos, ka personas, kas ar galīgu spriedumu notiesātas par līdzdalību organizētā noziedzībā, korupciju (noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā vai dienesta ļaunprātībām privātajā sektorā) vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nevar ieņemt amatus pašvaldību institūcijās, publiskās personas kapitālsabiedrībās. |
| Situācijas raksturojums | Pieaugot izmeklēšanas kapacitātei, tiek radīti jauni noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas paņēmieni, tādēļ ir nepieciešams attīstīt jaunas metodes un starpinstitūciju sadarbību, lai visefektīvākā veidā noteiktu korupcijas sensitīvās jomas un risku analīzes rezultātā identificētu aizdomās turamās personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu pazīmes. Eiropas Parlamenta 2013. gada 23.oktobra rezolūcijā minēts, ka noziedzīgo organizāciju iefiltrēšanās spēja un nelikumīgi iegūtie līdzekļi ir ievērojami palielinājušies tā iemesla dēļ, ka tās darbojas daudzās nozarēs, no kurām lielāko daļu kontrolē valsts pārvalde. Līdz ar to koruptīvu nodarījumu atklāšanai ir nepieciešams nodrošināt kriminālizlūkošanu stratēģiskajā, taktiskajā un operatīvajā līmenī, lai efektivizētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un veicinātu optimālu tiesību aizsardzības iestāžu sadarbību noziedzīgu nodarījumu valsts dienestā un dienesta ļaunprātību tautsaimniecībā apkarošanas virzienos. |
| 9.5. | Attīstīt un ieviest nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa metodes koruptīvu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā (noziedzīgi nodarījumi valsts dienestā un dienesta ļaunprātības tautsaimniecībā), ieviešot stratēģisko analīzi un citas nepieciešamās metodes. |
| Situācijas raksturojums | Atbilstoši ESAO Pretkukuļošanas darba grupas Latvijas izvērtējuma ietvaros izvirzītajām prasībām, Latvijai ir jānodrošina: 1) statistika par izpildītajām tiesiskajām palīdzībā saistībā ar ārvalstu amatpersonas kukuļošanu; 3)statistika saistībā ar nosūtītajiem tiesiskās palīdzības lūgumiem par ārvalstu amatpersonas kukuļošanu; 4) statistika par izdošanas lūgumiem saistībā ar ārvalstu amatpersonas kukuļošanu; 5) statistika par kriminālprocesiem par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu. Latvijai būs jāsniedz informācija par ESAO Pretkukuļošanas konvencijas piemērošanu praksē, t.sk. jānodrošina minētie statistikas dati. |
| 9.6. | Nodrošināt statistikas datu uzskaiti atbilstoši ESAO Pretkukuļošanas konvencijas darba grupas noteiktajam statistikas saturam |
| Situācijas raksturojums | Par aktualitāti starptautiskajā telpā korupcijas novēršanas kontekstā kļuvuši korupcijas risku pētījumi, kuru mērķis ir noskaidrot, vai pastāv kāda savstarpēja saistība starp personas dzimumu un tā gatavību iesaistīties koruptīvās darbībās. Latvijā līdz šim nav veikti šāda satura pētījumi vai analīze. Lai arī Latvija varētu pilnvērtīgi piedalīties starptautiskās diskusijās par personas dzimuma ietekmi uz koruptīvas rīcības izpausmēm, nepieciešams veikt padziļinātu analīzi, ņemot vērā to valstu metodoloģisko pieredzi, kas šādus pētījumus jau ir veikušas. |
| 9.7. | Veikt analīzi par personas dzimuma lomu un tā iespējamo ietekmi uz koruptīvas rīcības izpausmēm |
| Situācijas raksturojums | Šobrīd informācija par amatpersonu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem ir pieejama vieglāk un lielākā apjomā nekā informācija par izdarītajiem koruptīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. IKNL 31.pants paredz sabiedrības informēšanu par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem, ievietojot informāciju attiecīgās institūcijas mājaslapā internetā. Publikācijā atbilstoši IKNL ietverta šāda satura informācija: 1) valsts amatpersonas vārds, uzvārds un ieņemamais amats; 2) šā likuma tiesību norma, kas pārkāpta; 3) pārkāpuma būtība un tā izdarīšanas laiks; 4) pieņemtais lēmums (nolēmums); 5) lēmuma (nolēmuma) spēkā stāšanās un izpildes datums. Savukārt informācijai par valsts amatpersonu KL pārkāpumiem publiskajā telpā ir ierobežots apjoms un piekļuve. |
| 9.8. | Izstrādāt koncepciju par iespējamiem risinājumiem, lai nodrošinātu informācijas publiskošanu par amatpersonām piemērotajiem kriminālsodiem, ņemot vērā Fizisko personu datu aizsardzības likumu. |
| Situācijas raksturojums | Saskaņā ar Eiropas Parlamenta ierosinātajām svarīgākajām darbības jomām ES Nodokļu plaisas novēršanas stratēģijā: "Krāpšanas nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas jautājumos" tiek izteikts aicinājums dalībvalstīm piešķirt savām valsts nodokļu pārvaldes un nodokļu revīzijas iestādēm atbilstošu personālu, speciālās zināšanas un budžeta resursus, kā arī resursus to nodokļu iestāžu darbinieku apmācībai, kuri specializējušies pārrobežu sadarbībā saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu, un ieviest stingrus pretkorupcijas pasākumus. Tā kā Latvijā vēl arvien tiek lēsts augsts ēnu ekonomikas līmenis un ES ārējās robežas kontrole ir pakļauta augstiem korupcijas riskiem, tad valstij būtu jāstiprina pretkorupcijas kapacitāte robežkontroles jomā. |
| 9.9. | Lai stiprinātu valsts pretkorupcijas politikas kapacitāti nodokļu un robežkontroles jomā, jāizvērtē valsts nodokļu pārvaldes un nodokļu revīzijas iestāžu personāla atbilstība un speciālās zināšanas, un jānodrošina atbilstoši budžeta resursi to nodokļu iestāžu darbinieku apmācībai, kuri specializējušies pārrobežu sadarbībā saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu, un jāievieš stingri pretkorupcijas pasākumi. |
| Situācijas raksturo-jums | Šobrīd KPL nav paredzēta fiziskajām personām ekvivalentu drošības līdzekļu piemērošana arī tajās situācijās, kad tiek piemēroti KL paredzētie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi attiecībā uz juridiskajām personām, tādēļ ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos. |
| 9.10. | Sagatavot priekšlikumus Kriminālprocesa likuma grozījumiem par fiziskajām personām ekvivalentu drošības līdzekļu ieviešanu arī tajās situācijās, kad tiek piemēroti KL paredzētie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi attiecībā uz juridiskajām personām |
| 10. | Rīcības virziens: Ārvalstu un starptautisko organizāciju amatpersonu kukuļošanas novēršana un apkarošana |
| Situācijas raksturojums | Atbilstoši ESAO Pretkukuļošanas konvencijas 12.pantā noteiktajam, ESAO Pretkukuļošanas darba grupa īstenos sistemātisku pārbaužu programmu, lai sekotu minētās Konvencijas ieviešanai pilnā apjomā un to veicinātu. Latvijas izvērtējums ietver trīs izvērtēšanas fāzes. Pretkukuļošanas darba grupa savu formālo viedokli par Latvijas tiesību aktu un to piemērošanas atbilstību ESAO juridiskajiem instrumentiem sniegs pēc pirmajām divām izvērtēšanas fāzēm. Latvijas likumdošanas atbilstības izvērtējums (pirmā fāze) noslēdzās 2014. gada jūnijā. 2015. gadā ESAO vērtēs konvencijas piemērošanu praksē (otrā fāzē). Trešajā izvērtēšanas fāzē atbilstoši ESAO Pretkukuļošanas darba grupas darba programmas termiņiem vērtēs Pretkukuļošanas konvencijas piemērošanu praksē un ESAO rekomendāciju izpildi |
| 10.1. | Nodrošināt Latvijas atbilstības ESAO 1997.gada 21.novembra konvencijai "Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos" novērtēšanu (1., 2. un 3.fāze) |
| Situācijas raksturojums | Sākotnējā memorandā par pievienošanos ESAO kukuļošanas apkarošanas sadaļā ir jānovērtē Latvijas atbilstība kopumā 5 instrumentiem:a. C(2009)159/REV1/FINAL – Padomes rekomendācija turpmākai ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanai starptautiskajos biznesa darījumos;b. C(2009)64 –Padomes rekomendācija par nodokļu pasākumiem turpmākai ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanai starptautiskajos biznesa darījumos;c. C(2006)163 – Padomes rekomendācija par kukuļošanu un oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem;d. DCD/DAC(96)11/FINAL – Attīstības palīdzības komitejas ieteikums korupcijas apkarošanas priekšlikumiem abpusējas palīdzības sniegšanas ietvaros;e. ESAO Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.ESAO vērtēs Latvijā spēkā esošo tiesību aktu un to piemērošanas prakses atbilstību augstākminētajiem juridiskajiem instrumentiem, kā arī nepieciešamības gadījumā sagatavos viedokli par nepieciešamajiem grozījumiem vai papildinājumiem. |
| 10.2. | Nodrošināt Latvijas tiesību aktu un prakses atbilstību Latvijas Sākotnējā memorandā iekļautajiem ESAO noteiktajiem juridiskajiem instrumentiem pretkorupcijas jomā. |
| 11. | Rīcības virziens: Atbildības piemērošana par īpašuma izšķērdēšanu, piesavināšanos vai citu līdzīgu valsts amatpersonas nelikumīgu rīcību ar īpašumu |
| Situācijas raksturojums | 2013.gada 15.novembra Pārskata kopsavilkumā par ANO Pretkorupcijas konvencijas ieviešanas izvērtējumu Latvijā norādīts uz nepieciešamību izvērtēt ieviest tiesisko regulējumu, kas atbilst ANO Pretkorupcijas konvencijas 17.pantā noteiktajām prasībām. Proti, veicot visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu īpašuma izšķērdēšanu, piesavināšanos, iztērēšanu neatbilstoši mērķim vai citu līdzīgu valsts amatpersonu rīcību ar katrai dalībvalstij jāizvērtē iespēja ieviest tādas likumdošanas normas un veikt cita veida pasākumus, kādi var būt nepieciešami, lai par noziedzīgu nodarījumu atzītu tīši veiktu darbību, ar kuru ļaunprātīgi izmantots dienesta stāvoklis vai dienesta pienākumi, tas ir, valsts amatpersonas darbība vai bezdarbība, pildot tās dienesta pienākumus, pārkāpjot likumus, nolūkā iegūt nepienācīgu labumu sev vai citai fiziskai vai juridiskai personai. Lai arī šobrīd KL ir iekļauts regulējums par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (KL 318.pants), valsts amatpersonas bezdarbību (KL 319.pants) un dienesta pilnvaru pārsniegšanu (KL 317.pants), tomēr ekspertu grupa savā ziņojumā ir norādījusi uz tiesisku nenoteiktību minētajos KL pantos, ko rada tajos iekļautais termins "būtisks kaitējums". Ekspertu skatījumā šāda nosacījuma esamība nav pamatota. Ziņojumā norādīts uz to, ka šobrīd KL 318. un 319.pantos kriminalizēšanas nosacījums ir būtiska kaitējuma radīšana valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Eksperti secinājuši, ka zaudējumu/kaitējuma koncepts tādējādi neveido nozieguma sastāvu. Šis papildu nosacījums var veicināt to, ka kriminālatbildība netiek piemērota vispār, ja nav radīts kaitējums.Tieslietu ministrijā izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" (VSS-241), kas paredz nodrošināt nepārprotamu izpratni par būtiska kaitējuma saturu, saucot personas pie kriminālatbildības. Taču grozījumi paredz, ka arī turpmāk tiks lietota kvalificējošā pazīme "ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses", kas pēc satura ir diskrecionāra un subjektīvi interpretējama norma. |
| 11.1. | Izstrādāt konceptuālo ziņojumu par ANO rekomendāciju izpildi, atspoguļojot tajā to, cik lielā mērā Saeimā pieņemtie grozījumi KL pilnveido kriminālatbildību valsts amatpersonām par iestādes mantas, finanšu līdzekļu vai citu resursu, ko viņas pārvalda, izšķērdēšanu, piesavināšanos vai izlietošanu neatbilstoši mērķim vai citu līdzīgu valsts amatpersonas rīcību ar īpašumu, neatkarīgi no tā, vai atbildības piemērošanas priekšnosacījums ir vai nav "būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm", tādējādi atspoguļojot atbilstību ANO pretkorupcijas konvencijai. |
| Situācijas raksturojums | 2013.gada 15.novembra Pārskata kopsavilkumā par ANO Pretkorupcijas konvencijas ieviešanas izvērtējumu Latvijā norādīts uz nepieciešamību izvērtēt ieviest tiesisko regulējumu, kas atbilst ANO Pretkorupcijas konvencijas 17.pantā "Īpašuma izšķērdēšana, piesavināšanās vai cita līdzīga valsts amatpersonas rīcība ar īpašumu" noteiktajām prasībām:Katrai Dalībvalstij jāievieš tādas likumdošanas normas un jāveic citi pasākumi, kas var būt nepieciešami, lai par noziedzīgiem nodarījumiem atzītu valsts amatpersonas tādas tīši veiktas darbības, lai gūtu labumu sev vai citai fiziskai vai juridiskai personai, kā izšķērdēšanu, piesavināšanos vai citāda veida pretlikumīgu rīcību ar jebkuru īpašumu, valsts vai privātiem līdzekļiem vai vērtspapīriem vai jebkāda veida vērtībām, kas uzticētas valsts amatpersonai tās ieņemamā amata dēļ.Lai arī šobrīd KL ir iekļauts regulējums par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (KL 318.pants), valsts amatpersonas bezdarbību (KL 319.pants) un dienesta pilnvaru pārsniegšanu (KL 317.pants), tomēr ANO ekspertu grupa savā ziņojumā ir norādījusi uz tiesisku nenoteiktību minētajos KL pantos, ko rada tajos iekļautais termins "būtisks kaitējums". Ekspertu skatījumā šāda nosacījuma esamība nav pamatota. Ziņojumā norādīts uz to, ka šobrīd KL 318. un 319. pantos kriminalizēšanas nosacījums ir būtiska kaitējuma radīšana valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Eksperti secinājuši, ka zaudējumu/kaitējuma koncepts tādējādi neveido nozieguma sastāvu. Šis papildu nosacījums var veicināt to, ka kriminālatbildība netiek piemērota vispār, ja nav radīts kaitējums. Tieslietu ministrijā izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" (VSS-241), kas paredz nodrošināt nepārprotamu izpratni par būtiska kaitējuma saturu, saucot personas pie kriminālatbildības. Taču grozījumi paredz, ka arī turpmāk tiks lietota kvalificējošā pazīme "ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses", kas pēc satura ir diskrecionāra un subjektīvi interpretējama norma. |
| 11.2. | Izvērtēt noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā pārkāpumu sastāvus, par ko ir paredzēta atbildība KL, lai izdarītu secinājumus, vai ir iespējams piemērot atbildību par nelikumīgu materiālā stāvokļa uzlabošanos (illicit enrichment), tas ir, valsts amatpersonas īpašumu ievērojamu palielināšanos, ko valsts amatpersona nespēj pamatot ar tās likumīgajiem ienākumiem, un, ja nepieciešams sniegt priekšlikumus likuma grozījumiem. |
| Situācijas raksturojums | Lai arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums paredz, ka dienesta autotransports izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu pildīšanai, tomēr, atsaucoties uz likumā noteiktajiem izņēmumiem, daudzās institūcijās ar apšaubāmu pamatojumu tiek pieļauta situācija, ka dienesta transportlīdzekļi tiek regulāri izmantoti amatpersonu privātiem braucieniem. It īpaši tas attiecas uz institūciju vadības līmeņa amatpersonām. Šāda situācija rada priekšstatu, ka atsevišķām vadības personām tiek nodrošinātas privilēģijas, salīdzinot ar iestāžu ierindas darbiniekiem. |
| 11.3. | Nodrošināt un stiprināt iekšējās kontroles pasākumus valsts un pašvaldību autotransporta izmantošanas noteikumu ievērošanas uzraudzībai; izvērtēt veikto kontroles pasākumu rezultātus, novēršot dienesta autotransporta izmantošanas personīgām vajadzībām iespējas |
| Situācijas raksturojums | Saskaņā ar ANO Pretkorupcijas konvencijas 20.pantu "Nelikumīga materiālā stāvokļa uzlabošanās" Katrai Dalībvalstij saskaņā ar tās konstitūciju un tiesību principiem jāizvērtē tādu likumdošanas normu un citāda veida līdzekļu ieviešana, kas var būt nepieciešami, lai par noziedzīgu nodarījumu atzītu tīši veiktu darbību – nelikumīgu materiālā stāvokļa uzlabošanos, tas ir, valsts amatpersonas īpašumu ievērojamu palielināšanos, ko valsts amatpersona nespēj pamatot ar tās likumīgajiem ienākumiem. Latvijā šāds izvērtējums nav veikts. |
| 11.4. | Izvērtēt iespējamo grozījumu veikšanu KL un cita veida līdzekļu piemērošanu, lai par noziedzīgu nodarījumu atzītu tīši veiktu darbību – nelikumīgu materiālā stāvokļa uzlabošanos, tas ir, valsts amatpersonas īpašumu ievērojamu palielināšanos, ko valsts amatpersona nespēj pamatot ar tās likumīgajiem ienākumiem |
| 12. | Rīcības virziens: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanas iespēju veicināšana |
| Situācijas raksturojums | Ātru un efektīvu kriminālprocesa mērķu sasniegšanu dažkārt kavē tādu tiesisko līdzekļu trūkums, kas ļautu, nekavējoties pārtraukt darījumu veikšanu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā. Līdz ar to noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ietvaros iegūtā informācija netiek maksimāli pilnīgi un efektīvi izmantota ar šīm noziedzīgajām darbībām saistītajos kriminālprocesos.Saņemot informāciju par darījumu kredītiestādes kontā, procesa virzītājs var uzlikt arestu līdzekļiem kontā, taču šādā gadījumā ir jāuzsāk kriminālprocess un ar lēmumu par aresta uzlikšanu jāgriežas pie izmeklēšanas tiesneša, kurš to apstiprina saskaņā ar KPL 361.panta trešo daļu. Tikai neatliekamos gadījumos saskaņā ar KPL 361.panta ceturto daļu arestu mantai var uzlikt ar prokurora piekrišanu. Šī procedūra var būt laikietilpīga un jebkuras kavēšanās gadījumā pastāv iespēja, ka darījums tomēr notiks un pēc tam līdzekļi vairs nebūs izmantojami kriminālprocesa mērķu sasniegšanai. Piemēram, līdzekļi tiek izņemti vai pārskaitīti uz kontiem valstīs, no kurām līdzekļu atgūšana ir ļoti apgrūtināta vai pat neiespējama.Atšķirīga situācija ir vairākās citās valstīs, tajā skaitā Igaunijā, kur, saņemot informāciju par, iespējams, noziedzīgiem finanšu darījumiem, noteiktām valsts institūcijām ir tiesības nekavējoties uz likumā noteiktu termiņu bloķēt konkrēto konta operāciju vai arī bloķēt jebkādas operācijas konkrētajā kontā. Tādā veidā tiek dota iespēja novērtēt, vai darījums tiešam saistīts ar noziegumu un, ja informācija apstiprinās, uzsāktā kriminālprocesa ietvaros uzlikt arestu mantai.Piemēram, Igaunijā pilnvaras bloķēt kontu operācijas ir paredzētas noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 40.pantā. Šajā likumā noteikts, ka Igaunijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests pamatotu aizdomu gadījumā var uz laiku līdz 30 dienām apturēt konkrētu darījumu vai noteikt aizliegumu jebkādā veidā izmantot konta līdzekļus.Latvijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā šādas plašas pilnvaras nav noteiktas. Saskaņā ar šā likuma 51.panta otrās daļas 1.punktu KD var dot rīkojumu apturēt tikai tādu darījumu, kas balstīts uz likuma subjekta, piemēram, kredītiestādes sniegtās informācijas izvērtējumu. KD nav tiesību apturēt darījumus, reaģējot uz izmeklēšanas iestāžu ziņām par aizdomīgu darījumu. Likumā nav paredzēts, ka KD vai citas institūcijas šādus ierobežojumus kredītiestādēm saistībā ar aizdomām par noziegumu varētu noteikt pēc savas iniciatīvas.KD Latvijā izvērtē kredītiestāžu sniegto informāciju, kas tiek sniegta, balstoties uz formāliem kritērijiem, bet dienestam nav iespēju operatīvi novērot darījumus un pamatotu aizdomu gadījumā reaģēt.Problemātiska ir arī atsevišķu likuma normu piemērošana, piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā 32.pantā noteikts, ka kredītiestādes pieņem lēmumu par atturēšanos no darījumu veikšanas, ja ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Taču aizdomīgu darījumu kritēriji nav definēti un pamatotu aizdomu noteikšana kredītiestāžu darbā var būt apgrūtināta.Līdz ar to ir nepieciešams paplašināt to subjektu loku, kuri ir tiesīgi sniegt informāciju par identificētajiem darījumiem, kuri ir saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu KD realizē savas likumā noteiktās tiesības tikai tajos gadījumos, ja informācija ir saņemta no likuma subjektiem (faktiski, ieinteresētajām personām). Ja informāciju sūta likumā neminētais subjekts, tad minētais dienests izvērtē, vai šāda informācija ir tā rīcībā, kuru var sniegt tikai un vienīgi pati kredītiestāde, kas bieži vien ir ieinteresēta neziņot par šādu darījumu vai klientu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2005/60 EK Direktīva "Par finanšu sistēmas izmantošanu naudas atmazgāšanai un terorisma finansēšanu novēršanu" un Varšavas konvencija neparedz ierobežojumus attiecībā uz informācijas sniegšanas subjektiem. Tieši pretēji – dalībvalstis ir tiesīgas brīvi rīkoties, lai sistēma darbotos efektīvi.Lai tiesību aizsardzības iestādēm nodrošinātu efektīvāku kriminālprocesu izmeklēšanu un pieeju būtiskai informācijai, Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāna 2014. – 2016.gadam projektā IeM paredzēts uzdevums sagatavot priekšlikumus par nepieciešamību izveidot vienotu kredītiestāžu kontu reģistru pieprasītās informācijas sniegšanai tiesību aizsardzības iestādēm. |
| 12.1. | Izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz, ka informācija par darījumiem vai kontiem, kurus ir identificējušas KPL noteiktās pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, veicot operatīvo darbību vai speciālās izmeklēšanas darbības, ir pietiekošs pamats Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā 51.pantā un citur likumā noteikto tiesību realizēšanai – dot rīkojumu likuma subjektam apturēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā. |
| 12.2. | Izstrādāt priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, kā tiesību aizsardzības iestādēm nodrošināt, lai paātrinātā veidā pamatotu aizdomu gadījumā iegūtu informāciju un apturētu darījumu veikšanu vai noteikta veida debeta operācijas fizisku un juridisku personu kontā kredītiestādē |
| 13. | Rīcības virziens: Preventīvo pretkorupcijas organizāciju efektīva darbība un neatkarības nodrošināšana,, t.sk. paplašinot un izplatot zināšanas par korupcijas novēršanu |
| Situācijas raksturojums | Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā ir vairākas novecojušas normas, kas nav aktualizētas pēc grozījumu izdarīšanas saistītos normatīvos aktos, neskaidrs KNAB amatpersonu tiesisko attiecību ar darba devēju regulējums, kā arī vairāki citi problemātiski jautājumi. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.pantā KNAB ir noteiktas šādas funkcijas: 1) izstrādāt korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju un valsts programmu, kuru apstiprina MK; 2) koordinēt valsts programmā minēto institūciju sadarbību, lai nodrošinātu programmas izpildi, kas neatbilst Attīstības plānošanas sistēmas likumam. Neatrisināts jautājums ir par KNAB sniegtajiem priekšlikumiem konstatēto trūkumu novēršanai un to, vai tie ir saistoši attiecībā uz ikvienu valsts un pašvaldības institūciju, kā arī to kapitālsabiedrībām, tādēļ nepieciešams precizēt KNAB kompetenci un funkcijas.Saskaņā ar Ministru prezidenta 2014.gada 17.janvāra rīkojumu Nr.12 ir izveidota darba grupa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma regulējuma pilnveidošanai. Darba grupai ir noteikti uzdevumi - sagatavot likumprojektu par grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, risinot šādus jautājumus: precīzi noteikt KNAB amatpersonu juridisko statusu, Ministru prezidenta veiktās pārraudzības saturu un apjomu, ņemot vērā, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Darba likuma piemērošanas robežas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā nav precīzi noteiktas un praksē rada piemērošanas problēmas; reglamentēt biroja priekšnieka disciplināratbildību, nosakot amatpersonu (institūciju), kam ir disciplinārā vara pār KNAB priekšnieku, priekšnieka disciplināratbildības procesuālos jautājumus un iespējamos soda veidus (regulējumam jānodrošina gan KNAB priekšnieka atbildība, gan garantija pret risku, ka disciplinārā atbildība varētu tikt izmantota, lai ļaunprātīgi ietekmētu biroja darbību); pastiprināt pašpārvaldes institūcijas – biroja padomes – lomu; izvērtēt nepieciešamību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā saglabāt biroja teritoriālās nodaļas kā KNAB struktūrvienības; izvērtēt nepieciešamību pilnveidot iestādes darbībai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu aprēķināšanas, pieprasīšanas un piešķiršanas normatīvo regulējumu; novērst iespēju atšķirīgi interpretēt atsevišķas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma normas, ja šādas atšķirīgi interpretējamas tiesību normas darba procesā konstatēs darba grupa. Darba grupa minētos grozījumus likumā 2014.gada 17.septembrī iesniedza Ministru prezidentam, bet to izskatīšana nav bijusi iekļauta Ministru kabineta dienas kārtībā. |
| 13.1 | Izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, precizējot KNAB kompetenci korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā |
| Situācijas raksturojums | KNAB atklāto noziedzīgo nodarījumu analīze liecina, ka iestādes lietvedībā pieaug liela apjoma un sarežģīti strukturētu krimināllietu īpatsvars, to izmeklēšanai ir nepieciešama kompleksa pieeja, stratēģiskā plānošana un cieša sadarbība ar citiem valsts un ārvalstu dienestiem. Arvien biežāk tiek konstatēts, ka personiska labuma gūšanā iesaistītās personas ir izveidojušas ciešas privātās saites, prettiesisko maksājumu nodošanā izmanto starpnieku ķēdes, fiktīvus uzņēmumus, ārzonās reģistrētas komercsabiedrības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas. KNAB izmeklētie noziedzīgie nodarījumi bieži saistīti ar prettiesiskām darbībām publisko iepirkumu procedūrās un lieliem finanšu līdzekļiem, noziedzīgie nodarījumi kļūst komplicētāki – atklātās prettiesiskās darbības tiek kvalificētas kā krāpšana, piesavināšanās, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, dienesta viltojums. Lai nodrošinātu efektīvu cīņu pret korupcijas izpausmēm, KNAB kā specializētajai pretkorupcijas iestādei savi cilvēkresursi un materiāltehniskie resursi būtu arvien vairāk jākoncentrē uz tādu noziegumu izmeklēšanu, kas nodara būtisku kaitējumu, tai skaitā ievērojamu mantisku zaudējumu un apdraudējumu valsts ekonomiskajām interesēm. Līdz ar to ir nepieciešams efektivizēt KNAB resursus un pārskatīt tā kompetenci, nosakot piekritību tādu koruptīvu noziegumu izmeklēšanā, kas kaitē valsts ekonomiskajām interesēm un apdraud ekonomikas stabilitāti. Savukārt citām tiesību aizsardzības iestādēm būtu jāveic to ar dienesta ļaunprātībām saistīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, ko izdarījušas valsts amatpersonas, kas strādā attiecīgā resora ietvaros, bet VP – citi situatīvās korupcijas gadījumi. |
| 13.2 | Izstrādāt priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, lai attīstītu centrālās pretkorupcijas iestādes specializāciju tādu noziedzīgu nodarījumu valsts dienestā un dienesta ļaunprātību tautsaimniecībā izmeklēšanā, kas kaitē valsts politiskajām un ekonomiskajām interesēm, kā arī apdraud valsts ekonomikas stabilitāti. |
| Situācijas raksturojums | Kontrolējošo institūciju personālam netiek nodrošināta obligāta vai vēlama standarta un specifiskās apmācības programmas apgūšana darba pienākumu veikšanai. |
| 13.3 | Plānot un nodrošināt kontrolējošo institūciju personāla apmācības, kas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai korupcijas novēršanas, apkarošanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā. |
| Situācijas raksturojums | Atbilstoši ANO Pretkorupcijas konvencijai (spēkā no 03.02.2006.), katrai dalībvalstij pēc nepieciešamības jānodrošina un jāpilnveido speciālas apmācību programmas saviem darbiniekiem, kas darbojas korupcijas novēršanā un apkarošanā. |
| 13.4 | Nodrošināt speciālās apmācību programmas KNAB darbiniekiem atbilstoši ANO Pretkorupcijas konvencijas 60.panta pirmajā daļā noteiktajam |
| Apakšmērķis: Ierobežot naudas varu politikā | |
| 14. | Rīcības virziens: Politisko organizāciju finansēšanas atklātuma nodrošināšana un naudas lomas politikā mazināšana |
| Situācijas raksturojums | 2010.gada 10.jūnijā Saeimā tika pieņemti grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz valsts budžeta finansējuma piešķiršanu politiskām organizācijām, reizē nosakot konkrētus priekšnosacījumus finansējuma saņemšanai, kā arī tā izlietošanai. Lai konstatētu, vai valsts finansējuma piešķiršana ir sasniegusi sākotnēji izvirzīto mērķi (lielo ziedotāju ietekmes mazināšana politikā, kādām pozīcijām drīkst izlietot valsts piešķirto finansējumu), nepieciešams izvērtēt politisko partiju un politisko organizāciju finansēšanas sistēmas darbību, konstatējot pastāvošās nepilnības un problēmas, kā arī piedāvājot risinājumus to novēršanai. Būtu nepieciešams izvērtēt iespējas veidot tāda mērķtiecīga valsts finansējuma modeļa attīstību, kas ne vien lineāri būtu sasaistīts ar vēlēšanās iegūto balsu skaitu, arī, piemēram, biedru skaitu organizācijā vai citiem parametriem. Nepieciešams izvērtēt arī valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanas vai apturēšanas politiskajām partijām samērīgumu un saskaņā ar izdarītajiem secinājumiem izstrādāt attiecīgus priekšlikumus grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas kontroles likumā. |
| 14.1 | Izvērtēt politisko partiju un politisko organizāciju finansēšanas sistēmas darbību pēc grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu politiskajām organizācijām (partijām), kā arī izstrādāt priekšlikumus, lai nodrošinātu partiju darbību starpvēlēšanu periodos, mazinātu partiju atkarību no lieliem ziedojumiem, kā arī veicinātu nelielu ziedojumu piesaisti |
| Situācijas raksturojums | Ņemot vērā, ka Politisko partiju finansēšanas kontroles likums nosaka ļoti precīzu likumīgās darbības ietvaru, tad atsevišķos gadījumos rodas situācijas, kad piemērojamais sankciju mehānisms ir pārlieku bargs, piemēram, maznozīmīgos administratīvo pārkāpumu gadījumos, tādēļ pilnveidojot politisko partiju finansēšanas likumības uzraudzības ietvaru, būtu nepieciešams izvērtēt iespējas mazināt administratīvo slogu |
| 14.2. | Nodrošināt politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības atklātumu, efekti vizējot atbildības piemērošanas mehānismus par pieļautajiem pārkāpumiem un paredzot vieglākas sankcijas politisko partiju finansēšanas kontroles jomā par maznozīmīgiem administratīvajiem pārkāpumiem, tai skaitā izvērtējot iespējas mazināt administratīvo slogu |
| Situācijas raksturojums | Lai arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likums nosaka, ka slēptā priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta, priekšvēlēšanu periodā pastāvīgi aktualizējas jautājums par slēptās aģitācijas izpausmēm publiskajā telpā. Priekšvēlēšanu periodā KNAB saņem arī iedzīvotāju iesniegumus, kuros sniegtas norādes uz iespējamu prettiesisku aģitāciju. KNAB skatījumā slēptās aģitācijas gadījumi būtu apkopojami un izvērtējami, nosakot apstākļus (tostarp nepilnības normatīvajā regulējumā), kas, iespējams, pieļauj slēptas aģitācijas praksi un tās atkārtošanos pirms katrām vēlēšanām. Tāpat būtu nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka ārpus partijas struktūras esošo organizāciju, kas ir tieši vai netieši saistītas ar politisko partiju/koalīciju, iesaistīšanās priekšvēlēšanu kampaņā būtu atklāta un neapdraudētu Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktos principus. |
| 14.3. | Balstoties uz KNAB saņemtajiem iesniegumiem un veiktajām pārbaudēm, analizēt slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas izpausmes iepriekšējos priekšvēlēšanu periodos un sniegt priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem slēptas aģitācijas riska novēršanai |
| Situācijas raksturojums | Latvijā plānots pārņemt Lietuvas pieredzi politisko organizāciju (partiju) finansēšanas kontroles jomā, ieviešot jaunu politisko partiju finansiālo dokumentu un atskaišu ievadīšanas kārtību, proti, kad partijas pašas veic darījumu un atskaišu ievadīšanu vienotā elektroniskā sistēmā. Tās būtiskākā priekšrocība – partija pieņemto ziedojumu jau tā reģistrēšanas brīdī varēs konstatēt, vai ziedotāja oficiālie ienākumi (kuru veidi noteikti likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. un 9.pantā) ir pietiekami konkrētā ziedojuma veikšanai (tātad, vai ziedojums pieņemams vai atmaksājams atpakaļ ziedotājam); 2) nebūs nepieciešama partiju finanšu atskaišu iesniegšana klātienē KNAB. |
| 14.4. | Nodrošināt politisko partiju elektroniskās deklarēšanas sistēmas izveidi un ieviešanu Latvijā |
| Situācijas raksturojums | Lai preventīvi novērstu iespējamos pārkāpumus, kas saistīti ar politisko organizāciju (partiju) finansēšanu un priekšvēlēšanu aģitāciju, ir nepieciešams izstrādāt metodisko materiālu politiskajām partijām, lai, gatavojoties vēlēšanām, nodrošinātu tām saistošo tiesību aktu pareizu interpretāciju un piemērošanu. |
| 14.5. | Balstoties uz iepriekšēju analīzi par partiju un citu vēlēšanu dalībnieku interesējošiem problēmjautājumiem priekšvēlēšanu periodā un vēlēšanu dienās, KNAB izstrādāt metodisko materiālu politiskajām partijām, lai, gatavojoties vēlēšanām, nodrošinātu tām saistošo tiesību aktu pareizu interpretāciju un piemērošanu |
| Situācijas raksturojums | Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra sēdē tika apstiprināta KNAB sagatavotā koncepcija par publiskās pieejamības nodrošināšanu informācijai par lobētājiem, atbalstot speciāla likuma izstrādāšanu (TA-2581, TA-176), kura ietvaros ir jāizstrādā regulējums, paredzot, ka institūcijas uzskaita un reģistrē informāciju par lobēšanas gadījumiem un lobētājiem (norādot privātpersonas vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un dokumenta nosaukumu, par kuru sniegti priekšlikumi), kas mutiski vai rakstiski snieguši iestādei vai amatpersonai priekšlikumus par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem. Lai nepalielinātu valsts izmaksas, uzraudzības mehānisms nebija paredzēts.KNAB izstrādātais likumprojekts "Lobēšanas atklātības likums" paredzēja speciālā likumā definēt lobēšanu, nosakot, tieši kāda komunikācija ar publiskās varas subjektiem (valsts un pašvaldību institūcijām) ir uzskatāma par lobēšanu, kāda informācija par komunikāciju ar lobētājiem institūcijās ir uzkrājama. Tāpat likumprojektā tika definēts to personu loks, kas uzskatāmas par lobētājiem. Tomēr 2014.gada 17.februārī Ministru kabineta komiteja neatbalstīja KNAB izstrādātā likumprojekta "Lobēšanas atklātības likums" turpmāku virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, pamatojot ar to, ka izstrādātā likumprojekta normas dublē vairākas citas spēkā esošu likumu normas (piemēram, IKNL, Iesniegumu likums, Informācijas atklātības likums), rada papildu administratīvo slogu, kā arī neparedz likuma normu ievērošanas kontroles mehānismu. Vienlaikus Ministru kabineta komiteja atzina, ka spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikta lobēšanas definīcija un vienotas prasības lobēšanai, tāpēc izvērtējama iespēja likumprojektā ietverto regulējumu iestrādāt spēkā esošajos normatīvajos aktos. (TA-3829)2012.gadā GRECO novērtēšanas komanda savā ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumā akcentēja pastāvošo problēmu, ka joprojām Saeimas deputātiem nav obligāti jāsniedz informācija par tikšanos un konsultācijām, kas ārpus komisiju sēdēm notikušas ar trešajām pusēm saistībā ar virzītajām likumdošanas iniciatīvām. Caurspīdīguma trūkums šajā jomā veido būtisku robu sistēmā, kas dod pamatu apgalvojumiem par pieaugošo privāto interešu ietekmi likumdošanas procesā. Saskaņā ar 2013.gada 15.oktobrī ESAO Padomes apstiprināto Latvijas iestāšanās sarunu "Ceļa karti" Latvijai ir jāievieš ESAO Padomes rekomendācija C(2010)16 par lobēšanas caurredzamības un integritātes principiem (Recommendation of the Council on Principles for Transparency and Integrity in Lobbying).Iepriekšējā plānošanas periodā nav izdevies izpildīt Programmas 8. un 9.uzdevumu: "Veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, kur un cik lielā apmērā publicējama informācija par institūciju un pašvaldību komunikāciju ar lobētājiem" un "Veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka priekšlikumi par grozījumiem Saeimā izskatāmajos likumprojektos publicējami savlaicīgi, pievienojot pamatojumu un informāciju par notikušajām konsultācijām ar privātpersonām." |
| 14.6. | Izstrādāt priekšlikumus pieaugošās privāto interešu ietekmes likumdošanas procesā mazināšanai un lobēšanas atklātības veicināšanai, kā arī kārtības, kādā valsts amatpersonas (tostarp parlamenta deputāti), komunicē ar lobētājiem un citām iesaistītajām pusēm, kas mēģina ietekmēt likumdošanas procesu, un šīs informācijas publiskošanai |
| Situācijas raksturojums | Lai nodrošinātu politisko organizāciju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai, saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu partijas iesniedz un KNAB publicē internetā informāciju par partiju saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem), norādot tā veidu, summu, saņemšanas datumu, kā arī fizisko personu, kura izdarījusi dāvinājumu (ziedojumu), kā arī nepieņemtajiem un dāvinātājam (ziedotājam) atmaksātajiem (atdotajiem) dāvinājumiem (ziedojumiem). Iespējams, daļa potenciālo ziedotāju izvairās no ziedojumu (arī nelielu) veikšanas personiski, nevēloties nokļūt publiski pieejamajā ziedotāju reģistrā. Lai palielinātu mazo ziedotāju īpatsvaru politiskajām organizācijām, nepieciešams izvērtēt un pārskatīt nosacījumus, kas saistīti ar ziedotāju identitātes publiskošanu, nosakot ziedojuma limitu, kurā iekļaujoties, informācija par ziedotāju netiek publiskota. Citu brīvprātīgās labprātīgās ziedošanas veicināšanas mehānismu izvērtēšana. |
| 14.7. | Izvērtēt normatīvo regulējumu, kas saistīts ar ziedotāju identitātes publiskošanu un noteikt ziedojuma limitu, kurā iekļaujoties, informācija par ziedotāju netiek publiskota, tādējādi veicinot "mazo" ziedotāju līdzdalību politisko organizāciju finansēšanā |
| Situācijas raksturojums | No pretkorupcijas politikas viedokļa ir būtiski nepieļaut nelietderīgu rīcību ar mantu un finanšu līdzekļiem arī Saeimā, kas šobrīd ir vienīgā institūcija, kurā Valsts kontrole neveic revīzijas un līdz ar to sabiedrība negūst pārliecību, ka rīcība ar piešķirtajiem resursiem atbilst labas pārvaldības standartiem. Turklāt ir jāņem vērā prakse, ka lielākajā daļā Eiropas valstu valsts augstākā revīzijas institūcija nodrošina revīzijas arī parlamentā.Saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem Saeimai ir ļoti zems uzticības līmenis, vērtējot šo institūciju korupcijas aspektā. Politiskajām partijām pārsvarā ir vāja saikne ar dažādām sabiedrības grupām, izņēmums ir etniskais dalījums. No visām valsts institūcijām sabiedrība vismazāk uzticas politiskajām partijām. |
| 14.8. | Sagatavot un sniegt priekšlikumus Saeimai par nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, paredzot Valsts kontrolei veikt periodiskas revīzijas par Saeimas kancelejas darbību |
| 15. | Rīcības virziens: Sabiedrības līdzdalības politikas veidošanas procesā veicināšana |
| Situācijas raksturojums | Saeimai ir zema sabiedrības uzticība korupcijas jautājumos. Politiskajām partijām pārsvarā ir vāja saikne ar dažādām sabiedrības grupām, izņēmums ir etniskais dalījums. No visām valsts institūcijām sabiedrība vismazāk uzticas politiskajām partijām. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES un saskaņā ar "Eirobarometrs 80" datiem un sastāda tikai 6% no iedzīvotājiem. Atbildot uz jautājumu, vai jūs uzticaties politiskajām partijām noliedzošu atbildi snieguši 90% aptaujāto personu. Tas var būt saistīts ar lielo negatīvās informācijas apjomu par partiju darbu, vienu politisko partiju regulāri ģenerēto kritisko informāciju par citām partijām un tikai nelielas sabiedrības daļas personīgo saskari ar šo organizāciju darbu. Politiskās partijas aktivizējas tikai priekšvēlēšanu periodā un nepilda partiju lomu demokrātiskā procesa nodrošināšanā, neiesaistot lielāku iedzīvotāju skaitu tādu lēmumu pieņemšanā, kas tālāk tiek virzīti apstiprināšanai Saeimā. Sabiedrības līdzdalība parasti tiek nodrošināta, tiešā veidā, nepastarpināti NVO un privātpersonām kontaktējoties ar publisko pārvaldi un lēmējorgāniem, tādēļ aktīvākajām personām nav nepieciešams panākt lēmuma pieņemšanu, izmantojot politisko partiju iekšējo lēmumu pieņemšanas sistēmu. |
| 15.1. | Veikt pētījumu un sniegt rekomendācijas Saeimai par politisko partiju biedru skaita palielināšanas iespējām, it īpaši partiju jauniešu organizācijās, un politisko partiju iekšējās demokrātijas attīstības veicināšanu |
| Situācijas raksturo-jums | Ņemot vērā, ka jebkuru organizāciju ārējās kontroles mehānismi vienmēr ir vājāki, nekā iekšējās kontroles pasākumi, kuru ietvaros ir lielāka informācijas aprite, Latvijā būtu nepieciešams papildināt ārējo kontroli, stiprinot politisko organizāciju (partiju) paškontroles pasākumus. |
| 15.2. | Rekomendāciju sniegšana politisko organizāciju (partiju) iekšējās demokrātijas procedūru pilnveidei, iekšējās kontroles mehānismu attīstībai, ētikas kodeksu izveidei, lēmumu pieņemšanas demokratizācijai kandidātu izvirzīšana politiskās partijas vadības un pārraudzībā esošo publiskās pārvaldes institūciju amatos u.c. |
| Situācijas raksturojums | Ņemot vērā, ka valsts rīcībā esošajiem datiem ir jābūt gan tiesiski, gan tehnoloģiski pieejamiem kopīgai izmantošanai un atkalizmantošanai, kā arī Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam (http://ej.uz/isap) noteikto pamatprincipu e-pārvaldes plānošanā īstenošanu, ir jāparedz atvērto datu principa īstenošanas pasākumi attiecībā uz politisko partiju (organizāciju) finanšu datu bāzi, ko administrē KNAB.Īstenojot atvērto datu principu, politisko partiju (organizāciju) finanšu datu bāzes publiskajai daļai nepieciešams iestrādāt iespēju eksportēt datus mašīnlasāmā formātā. Rezultātā sabiedrībai būs iespēja analizēt un apstrādāt partiju finanšu datus, uzlabojot partiju finanšu darbības caurredzamību. |
| 15.3. | Nodrošināt iespēju politisko partiju (organizāciju) finanšu datu bāzes publiskās daļas datus lejuplādēt apkopotā un mašīnlasāmā formātā |
| Politikas definētais apakšmērķis: | Nodrošināt tādu valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībai |
| --- | --- |
| Politikas rezultātsA1: Uzskati par korupciju veicinošiem apstākļiem neattiecas uz amatpersonu atlīdzības problēmām un kontroles trūkumu | Rezultatīvais rādītājs:Publiskās pārvaldes darbības efektivitātes rādītājs (government effectiveness) (mēra publisko pakalpojumu kvalitāti, civildienesta kvalitāti un tā neatkarību no politiskā spiediena, politikas izstrādes un īstenošanas kvalitāti)46 |
| Politikas rezultātsA1: Uzskati par korupciju veicinošiem apstākļiem neattiecas uz amatpersonu atlīdzības problēmām un kontroles trūkumu | Rezultatīvais rādītājs:Samazinās to respondentu skaits, kuri kā iemeslu kukuļdošanai minējuši amatpersonu zemo atalgojumu, atbildot uz jautājumu, kā jūs domājat, kas ir galvenie korupciju veicinošie apstākļi valsts un pašvaldības iestādēs (% no visiem aptaujātajiem) |
| Politikas rezultātsA2: Cilvēkresursu vadība publiskajā pārvaldē nodrošina personāla godprātību | Rezultatīvais rādītājs:Realizējot zināšanu pārbaudes testus izglītošanas pasākumos, pieaudzis to valsts amatpersonu skaits, kas labi pārzina pretkorupcijas prasības (prasības labi pārzinošo valsts amatpersonu skaits no visiem, kam pārbaudītas zināšanas) |
| Politikas rezultātsA2: Cilvēkresursu vadība publiskajā pārvaldē nodrošina personāla godprātību | Rezultatīvais rādītājs:To publisko institūciju īpatsvars, kas nodrošina atklātu un uz skaidriem, pārbaudāmiem kritērijiem balstītu procedūru ievērošanu personāla atlasē (īpatsvars no organizētajām atlases procedūrām) |
| Darbības rezultātsPretkorupcijas prasību pārzināšana | Rezultatīvais rādītājs:Apmācīto personu skaits KNAB rīkotajos izglītojošajos pasākumos un ES fondu finansētajos pasākumos47 |
| Darbības rezultātsPretkorupcijas prasību pārzināšana | Rezultatīvais rādītājs:Apmācīto personu skaits tālākizglītotāju rīkotajos izglītojošajos pasākumos |
| Darbības rezultātsPretkorupcijas prasību pārzināšana | Rezultatīvais rādītājs:ES fondu finansēto izglītošanas pasākumu ietvaros apmācīto personu skaits |
| Politikas definētais apakšmērķis: | Izveidot un uzlabot tādu patstāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorā |
| Politikas rezultātsA3: Korupcijas kontroles rādītājs | Rezultatīvais rādītājs:Paaugstinās Korupcijas uztveres indekss (vērtējums 100 punktu sistēmā, kur "100" nozīmē "korupcijas nav")48 |
| Politikas rezultātsA3: Korupcijas kontroles rādītājs | Rezultatīvais rādītājs:Korupcijas kontroles rādītājs (control of corruption) (mēra apjomu, kādā amatpersonām piešķirtā vara tiek izmantota personīgā labuma gūšanai) (vērtējums 100 punktu sistēmā, kur "100" vislabākais)49 |
| Politikas rezultātsA4: Izveidota efektīva iekšējās kontroles sistēma valsts un pašvaldību institūcijās | Rezultatīvais rādītājs:Palielinās to respondentu skaits, kas publiskās pārvaldes institūcijas novērtē par ļoti un diezgan godīgām, ja runā par korupciju: policija (VP) un tiesa (T) (5 punktu skalā, kur no -2 minimālais līdz +2 maksimālais līmenis) |
| Politikas rezultātsA4: Izveidota efektīva iekšējās kontroles sistēma valsts un pašvaldību institūcijās | Rezultatīvais rādītājs:Palielinās to respondentu skaits, kas publiskās pārvaldes institūcijas novērtē par ļoti un diezgan godīgām, ja runā par korupciju: ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu administrējošās iestādes (5 punktu skalā, kur no -2 minimālais līdz +2 maksimālais līmenis) |
| Politikas rezultātsA4: Izveidota efektīva iekšējās kontroles sistēma valsts un pašvaldību institūcijās | Rezultatīvais rādītājs:Pieaug to respondentu skaits, kas uzskata, ka nedaudz un lielā mērā samazinājušās problēmas, kas saistītas ar zemāka līmeņa korupciju |
| Darbības rezultātsIekšējās kontroles sistēmas kvalitātes uzlabošanās | Rezultatīvais rādītājs:Iekšējās kontroles sistēmas novērtējuma ietvaros ir secināts, ka tā maksimāli ierobežo korupcijas rašanās iespējas valsts un pašvaldību institūcijās (% no izvērtētajām institūcijām) |
| Rezultatīvais rādītājs:Pieaug to pašvaldību skaits, kur ir ieviestas pretkorupcijas pasākumu procedūras (% par cik pieaug atbilstošo institūciju skaits) | |
| Rezultatīvais rādītājs:Pieaug to privātā sektora komercsabiedrību skaits, kas ir apmācītas par pretkorupcijas pasākumu procedūru ieviešanu (% par cik pieaug atbilstošo institūciju skaits) | |
| Rezultatīvais rādītājs:Pieaug to publisko personu kapitālsabiedrību skaits, kur ir ieviestas pretkorupcijas pasākumu procedūras (% par cik pieaug atbilstošo institūciju skaits) | |
| Politikas definētais apakšmērķis: | Mazināt sabiedrības toleranci pret korupciju |
| Politikas rezultātsA5: Samazinās sabiedrības tolerance pret korupciju | Rezultatīvais rādītājs:Samazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kas atzinuši, ka ir gatavi dot kukuli valsts amatpersonai, lai atrisinātu savas problēmas valsts vai pašvaldību institūcijās (% no aptaujātajiem) |
| Politikas rezultātsA5: Samazinās sabiedrības tolerance pret korupciju | Rezultatīvais rādītājs:Samazinās to personu skaits, kas atzinušas, ka pēdējo 2 gadu laikā, kārtojot kādas lietas/ jautājumus/ problēmas valsts un pašvaldību institūcijās, ir izmantojuši kādus neoficiālus maksājumus vai pazīšanos (% no aptaujātajiem) |
| Politikas rezultātsA6: Publiskās pārvaldes darbības uzticamības pieaugums | Rezultatīvais rādītājs:Samazinās to respondentu skaits, kas piekrīt apgalvojumam, ka bez kukuļdošanas/ņemšanas neko nevar panākt, jo visa valsts sistēma ir korumpēta |
| Politikas rezultātsA6: Publiskās pārvaldes darbības uzticamības pieaugums | Rezultatīvais rādītājs:Samazinās to respondentu skaits, kas piekrīt apgalvojumam, ka pašreizējā valsts birokrātijas sistēma spiež dot kukuļus |
| Darbības rezultātsSabiedrības izglītošana un informēšana par atklātajiem korupcijas gadījumiem un veiktajiem pasākumiem | Rezultatīvais rādītājs:Pretkorupcijas sociālās kampaņas (kampaņu skaits) |
| Politikas definētais apakšmērķis: | Nodrošināt soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamību |
| Politikas rezultātsA7: Pieaug sabiedrības uzticība Latvijas tiesību aizsardzības sistēmai | Rezultatīvais rādītājs:Tiesiskas valsts rādītājs (rule of law) (mēra indivīdu pārliecību par tiesiskuma dominanci un tieksmi pakļauties sabiedrības normām un likumiem, tai skaitā saistībā ar tiesībsargājošo institūciju un tiesu darbību) (vērtējums 100 punktu sistēmā, kur "100" vislabākais)50 |
| Politikas rezultātsA7: Pieaug sabiedrības uzticība Latvijas tiesību aizsardzības sistēmai | Rezultatīvais rādītājs:Samazinās to aptaujāto skaits, kas socioloģiskajās aptaujās uz jautājumu "Neesmu gatavs ziņot par korupcijas gadījumiem vispār" atbild apstiprinoši |
| Politikas rezultātsA8: Mazinās nesodāmības sajūta | Rezultatīvais rādītājs:Samazinās to respondentu skaits, kas socioloģiskajās aptaujās piekrīt apgalvojumam, ka korupcija ir attaisnojama gadījumos, kad citādi nevar atrisināt likumīgu jautājumu |
| Politikas rezultātsA8: Mazinās nesodāmības sajūta | Rezultatīvais rādītājs:Pieaug to respondentu skaits, kas socioloģiskajās aptaujās par nozīmīgu barjeru, kas varētu atturēt dot kukuli valsts amatpersonai, uzskata saukšanu pie atbildības |
| Darbības rezultātsPieaug sankciju piemērošanas efektivitāte un iedzīvotāju pārliecība par soda neizbēgamību | Rezultatīvais rādītājs:Pirmās instances tiesā izskatāmo krimināllietu par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā izskatīšanas laiks nepārsniedz 24 mēnešus (% no visām lietām) |
| Rezultatīvais rādītājs:Ir izveidots efektīvs mehānisms, proporcionālu un atturošu kriminālo sodu par izdarītajiem koruptīvajiem noziedzīgiem nodarījumiem privātajā sektorā noteikšanā (personu skaits, pret kurām lūgts uzsākt kriminālvajāšanu) | |
| Politikas definētais apakšmērķis: | Ierobežot naudas varu politikā |
| Politikas rezultātsA9: Palielinās uzticība Saeimas un Ministru kabineta darbībai | Rezultatīvais rādītājs:Palielinās to respondentu skaits, kas Saeimu novērtē par ļoti un diezgan godīgām, ja runā par korupciju (5 punktu skalā, kur no -2 minimālais līdz +2 maksimālais līmenis) |
| Politikas rezultātsA9: Palielinās uzticība Saeimas un Ministru kabineta darbībai | Rezultatīvais rādītājs:Palielinās to respondentu skaits, kas Ministru kabinetu novērtē par ļoti un diezgan godīgu, ja runā par korupciju (5 punktu skalā, kur no -2 minimālais līdz +2 maksimālais līmenis) |
| Politikas rezultātsA10: Palielinās politisko partiju likumpaklausība | Rezultatīvais rādītājs:Pieaug to sabiedrības pārstāvju skaits, kas uzskata, ka politisko partiju finanšu darbība ir caurspīdīga un to uzraudzība ir efektīva |
| Politikas rezultātsA10: Palielinās politisko partiju likumpaklausība | Rezultatīvais rādītājs:Sabiedrības uzticības līmenis politisko partiju darbībai pieaug (respondentu skaits, kas politiskās partijas atzīst par godīgām) |
| Darbības rezultātsSamazinās pārkāpumi politisko partiju finansēšanā | Rezultatīvais rādītājs:Samazinās to partiju un partiju apvienību skaita īpatsvars, kuru iesniegto gada pārskatu un vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaužu rezultātā ir konstatēti administratīvie pārkāpumi. |
| Ietekmes objekts | Ietekme un ieguvumi no piedāvātā regulējuma |
| --- | --- |
| 1. Rīcības virziens: Personu loka, uz kuru attiecināmi preventīvie pretkorupcijas pasākumi, pārskatīšana2. Rīcības virziens: Publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadība ar mērķi veicināt ētiskumu un mazināt korupcijas un interešu konflikta riskus | Nodrošināta tāda publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politika, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībai. Motivēti un kompetenti darbinieki pilda funkcijas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un nodrošina efektīvu, piemēram, nodokļu iekasēšanu vai publisko pakalpojumu sniegšanu. Brīvas konkurences apstākļos atlasot darbā publisko personu institūcijās kompetentu personālu, pieaug publisko personu darba kvalitāte. |
| 3. Rīcības virziens: Iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās4. Rīcības virziens: Publiskās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma likumības nodrošināšana5. Rīcības virziens: Godprātības stiprināšana un korupcijas risku novēršana tiesu varas un tai piederīgo amatpersonu vidū.6. Rīcības virziens: Korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā sektorā | Izveidot un uzlabot tādu patstāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorā, tādējādi tiek novērsta valsts budžeta un ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu līdzekļu izšķērdēšana un ietaupīti publiskie resursi.Pamatnostādņu uzdevumu un pasākumu izpildes rezultātā palielināsies tiesu varas kā valsts tiesiskuma stūrakmeņa efektivitāte, uzticamība tās spējai nodrošināt likuma varas noteicošo lomu. Īstenojot plānoto rīcībpolitiku, valsts institūcijas stiprinās iedzīvotāju pārliecību par to patstāvīgas pārvaldības efektivitāti.Īstenojot plānoto rīcībpolitiku, tiks iedibinātas vismaz minimālās pretkorupcijas pamatprocedūras arī tajās pašvaldībās un privātā sektora organizācijās, kuras līdz šim nekādas aktivitātes nav ieviesušas. |
| 7. Rīcības virziens: Personu un grupu, kas nepārstāv valsts sektoru, iesaistīšana korupcijas novēršanā un sabiedrības neiecietības pret korupciju un tās radītajiem draudiem veicināšana | Pieaugusi sabiedrības neiecietība pret korupciju un negodprātīgām valsts amatpersonām. Iedzīvotāji pēc savas iniciatīvas neveic koruptīvas darbības |
| 8. Rīcības virziens: Trauksmes cēlāju aizsardzības pilnveidošana un sabiedrības informēšana par ziņošanas iespējām konstatēto likumpārkāpumu gadījumos9. Rīcības virziens: Efektīvu, proporcionālu un atturošu administratīvo vai kriminālo sodu par izdarītajiem pārkāpumiem noteikšana.10. Rīcības virziens: Ārvalstu valsts amatpersonu un starptautisko organizāciju amatpersonu kukuļošanas novēršana11. Rīcības virziens: Atbildības piemērošana par īpašuma izšķērdēšanu, piesavināšanos vai citu līdzīgu valsts amatpersonas nelikumīgu rīcību ar īpašumu12. Rīcības virziens: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanas iespēju veicināšana13. Rīcības virziens: Preventīvo pretkorupcijas organizāciju efektīva darbība un neatkarības nodrošināšana,, t.sk. paplašinot un izplatot zināšanas par korupcijas novēršanu | Nodrošināta soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamība, gan saņemot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, gan efektivizējot soda piemērošanas iespējas un metodes. |
| 14. Rīcības virziens: Politisko organizāciju finansēšanas atklātuma nodrošināšana un naudas lomas politikā mazināšana15. Rīcības virziens: Sabiedrības līdzdalības politikas veidošanas procesā veicināšana | Vēlētajiem orgāniem iegūstot finansiālo stabilitāti un sabiedrības autoritāti, tiks ierobežota dažu ekonomisko grupējumu un atsevišķu sponsoru ietekme uz parlamentā pārstāvēto politisko partiju darbību, kas savukārt veicinās orientāciju uz visas sabiedrības interešu sabalansētu īstenošanu. |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)