Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākuma "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā" īstenošanai

Ministru kabineta noteikumi Nr. 455Rīgā 2015. gada 4. augustā (prot. Nr. 37 29. §)

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības unlauku attīstības likuma 5. panta ceturto un septīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu šādiem pasākuma "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā" (turpmāk – pasākums) apakšpasākumiem:

1.1. "Meža ieaudzēšana";

1.2. "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana";

1.3. "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai".

2. Projektu iesniegumus vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo, kā arī atbalstu pieprasa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

3. Atbalstu piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2013. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. L 347/487) (turpmāk – regula Nr. 1305/2013), un Komisijas (ES) 2014. gada 25. jūnija Regulu Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 1. jūlijs, Nr. L 193/1) (turpmāk – regula Nr. 702/2014).

4. Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas teritorija. Atbalsta pretendents (turpmāk – pretendents):

4.1. apakšpasākumā "Meža ieaudzēšana" ir:

4.1.1. fiziska persona – zemes īpašnieks;

4.1.2. juridiska persona, kuras pamatkapitālā ir vismaz 50 procentu privātā kapitāla daļu un kura ir zemes īpašnieks;

4.2. apakšpasākumos "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai" un "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana" ir:

4.2.1. fiziska persona – meža zemes īpašnieks;

4.2.2. juridiska persona, kuras pamatkapitālā ir vismaz 50 procentu privātā kapitāla daļu un kura ir meža zemes īpašnieks;

4.2.3. pašvaldība – meža zemes īpašnieks;

4.2.4. pašvaldības kapitālsabiedrība, kas apsaimnieko pašvaldības īpašumā esošu meža zemi.

5. Atbalstu piešķir, ievērojot pretendenta izstrādātu un Valsts meža dienestā saskaņotu Meža apsaimniekošanas atbalsta pasākumu plānu (turpmāk – pasākumu plāns) (1. pielikums).

6. Atbalsta apmērs šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu īstenošanai ir noteikts šo noteikumu 2. pielikumā.

6.1 Šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, kā arī šo noteikumu 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētajās aktivitātēs (turpmāk – mežaudzes nomaiņa) atbalsta mistraudžu un priežu tīraudžu veidošanu. Mistraudze šo noteikumu izpratnē ir mežaudze, kurā citu koku sugu piemistrojuma īpatsvars (koku skaits) ir vismaz 25 procenti. Piemistrojumiem grupās maksimālā vienlaidu platība nepārsniedz 0,2 hektārus.

II. Atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšpasākumā "Meža ieaudzēšana"

7. Atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežiem pretendents darbības saskaņo ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem.

8. Viens pretendents plānošanas periodā var pretendēt uz atbalstu ne vairāk kā 20 hektāru platībā.

9. Apakšpasākumu "Meža ieaudzēšana" īsteno:

9.1. lauksaimniecības zemē:

9.1.1. visā zemes vienības platības kontūrā, kur auglība nav lielāka par 25 ballēm, un platības kontūrā, kur zemes auglība ir lielāka par 25 ballēm, nepārsniedzot četrus hektārus;

9.1.2. erozijai pakļautā lauksaimniecības zemē (E2, E3);

9.1.3. lauksaimniecības zemē uz kūdras augsnēm;

9.2. krūmājos – zemē, kas nekustamā īpašuma valsts kadastrā uzskaitīta krūmāju grupā;

9.3. šo noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktā neminētajā zemē, kas nekustamā īpašuma valsts kadastrā uzskaitīta pārējo zemju grupā.

10. Atbalstu piešķir šādām aktivitātēm:

10.1. "Meža ieaudzēšana un kopšana";

10.2. "Ieaugušas mežaudzes papildināšana un kopšana".

11. Aktivitāti "Ieaugušas mežaudzes papildināšana un kopšana" īsteno zemē, kurā koku skaits ir lielāks par koku skaitu, kas atbilst mežaudzes kritiskajam šķērslaukumam, bet mazāks par koku skaitu, kas atbilst minimālajam šķērslaukumam.

12. Projektiem, ko īsteno teritorijā, kurā meža ieaudzēšana paredzēta atbilstoši īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānam, nepiemēro šo noteikumu 9. punktā minētos nosacījumus.

13. (Svītrots ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 349)

14. (Svītrots ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 349)

15. Ieaudzējot mežu, saglabā savrup augošus kokus, koku grupas, rindas un alejas.

16. Atbalstu ieaudzētās mežaudzes kopšanai atbilstoši pasākumu plānam var saņemt trīs reizes piecu gadu periodā.

17. Atbalsta intensitāte meža ieaudzēšanai un kopšanai nepārsniedz 70 procentus no attiecināmo izmaksu summas.

18. Ja pretendents atbalstam piesaka vairākas lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības ar atšķirīgu zemes kontūru kvalitatīvo novērtējumu, kas ietilpst atšķirīgās kvalitātes grupās, tad projekta atlases otrā kritērija punktu skaita noteikšanai aprēķina vidējo svērto zemes kvalitatīvo novērtējumu (Vvid), izmantojot šādu formulu:

Vx – x lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības kontūras kvalitatīvais novērtējums ballēs, kurā paredzēts ieaudzēt mežaudzi;

Lx – x lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības kontūras platība hektāros, kurā paredzēts ieaudzēt mežaudzi.

19. Erozijai pakļautās lauksaimniecības zemēs (E2 un E3) augsni sagatavo perpendikulāri slīpumam vai neveic mehanizētu augsnes apstrādi. Paugurainā reljefā izvēlas tādu augsnes sagatavošanas paņēmienu, kas neveicina augsnes eroziju.

20. Atbalstu meža ieaudzēšanai nepiešķir par:

20.1. Ziemassvētkiem paredzētu koku stādījumiem;

20.2. īscirtmeta atvasājiem un ātraudzīgu koku sugu enerģētiskām plantācijām saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu;

20.3. plantāciju meža ieaudzēšanu, kurā koku skaits vienā hektārā ir mazāks par minimālo šķērslaukumu, kāds paredzēts normatīvajos aktos par koku ciršanu mežā;

20.4. meža ieaudzēšanu platībā ar slēgtām meliorācijas sistēmām;

20.5. meža ieaudzēšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (arī Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000)), izņemot gadījumu, ja to pieļauj īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi vai dabas aizsardzības plāns;

20.6. meža ieaudzēšanu platībās, kas pirms 2013. gada atzītas par bioloģiski vērtīgiem zālājiem, kā arī pēc 2013. gada atzītas par Eiropas Savienības nozīmes daļēji dabīgiem zālāju biotopiem vai putnu dzīvotnēm, kas atkarīgas no lauksaimnieciskās darbības (turpmāk – Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi);

20.7. meža ieaudzēšanu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un īpaši aizsargājamos biotopos, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību.

III. Atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšpasākumā "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana"

21. Atbilstoši regulas Nr. 1305/2013 24. pantam un regulas Nr. 702/2014 34. pantam atbalstu piešķir par meža atjaunošanu platībā, kurā atbilstoši Valsts meža dienesta atzinumam ir konstatēts ugunsgrēks vai abiotisku faktoru ietekmē radušies postījumi, piemēram, vējgāze, vējlauze, sniega un citi postījumi, kuru dēļ mežaudze iznīcināta.

22. Atbalstu atjaunotās mežaudzes kopšanai atbilstoši pasākumu plānam var saņemt trīs reizes piecu gadu periodā.

23. Atbalsta intensitāte ir 100 procenti no attiecināmo izmaksu summas.

24. Īstenojot atbalsta apakšpasākumu, pretendents īpaši aizsargājamā biotopa vai īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes atjaunošanas pasākumu plānam pievieno sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu par atļauto meža atjaunošanas paņēmienu. Īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā mežaudzi atjauno saskaņā ar šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem vai dabas aizsardzības plānu, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību.

IV. Atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšpasākumā "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai"

25. Atbalstu piešķir šādām aktivitātēm:

25.1. "Jaunaudžu retināšana un jaunaudžu retināšana ar atzarošanu";

25.2. "Neproduktīvu mežaudžu nomaiņa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā";

25.3. "Valdošās koku sugas nomaiņa baltalkšņa sugu mežaudzēs no 30 gadu vecuma vai blīgznas sugu mežaudzēs".

26. Retināšana šo noteikumu izpratnē ir savlaicīga un mērķtiecīga mežaudzes kopšana, samazinot valdošās sugas koku vai konkurējošo koku skaitu par vismaz 500 kokiem vienā hektārā vai atbrīvojot augšanas telpu no bieza vai vidēji bieza krūmu aizzēluma, lai palielinātu mežaudzes noturību un pielāgošanās spēju iespējamām klimata pārmaiņām, kā arī nodrošinātu mežaudzes krājas pieaugumu un oglekļa uzkrājumu mežaudzē.

26.1 Krūmu aizzēlumu novērtē saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumā noteikto pameža novērtējuma metodiku. Krūmu aizzēlums uzskatāms par biezu un vidēji biezu, ja koku un krūmu sugu vainagu projekcija aizņem vismaz 40 procentu no platības.

27. Atbalstu atbilstoši pasākumu plānam vienā mežaudzē piecu gadu periodā var saņemt:

27.1. par jaunaudžu retināšanu – ne vairāk kā divas reizes saskaņā ar ikreizējo pasākumu plānu;

27.2. par jaunaudžu retināšanu ar atzarošanu – vienu reizi;

27.3. par paaugas retināšanu – vienu reizi;

27.4. par pameža pārveidošanu – vienu reizi;

27.5. par šo noteikumu 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētās nomainītās mežaudzes retināšanu – trīs reizes.

27.1 Ja atbalsta pretendents projekta iesniegumā nav iekļāvis visas šo noteikumu 27.5. apakšpunktā minētās kopšanas reizes, nākamajā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā tās iespējams ietvert jaunā projekta iesniegumā, ko vērtē atbilstoši šo noteikumu 42. punktā minētajiem nosacījumiem.

28. Jaunaudzes retina;

28.1. līdz 10 gadu vecās baltalkšņu mežaudzēs;

28.2. līdz 40 gadu vecās skuju koku, ozolu, ošu mežaudzēs, ja koku augstums nepārsniedz 10 metrus;

28.3. līdz 20 gadu vecās pārējo koku sugu mežaudzēs.

29. Jaunaudzes retinot ar atzarošanu, nākotnes kokus atzaro priežu, egļu, bērzu un ozolu jaunaudzēs, kuras atrodas tādos meža tipos kā lāns, damaksnis, vēris, gārša, slapjais damaksnis, slapjais vēris, slapjā gārša, šaurlapju ārenis, platlapju ārenis, šaurlapju kūdrenis un platlapju kūdrenis un kurās atzarojamo 500 koku vidējais augstums ir vismaz seši metri.

30. Atbalstu jaunaudžu retināšanai piešķir arī:

30.1. viena līdz 10 metrus augstas paaugas retināšanai zem mežaudzes vainagu klāja, ja:

30.1.1. mežaudzes šķērslaukuma vērtība ir lielāka par attiecīgās audzes kritisko šķērslaukumu, bet mazāka par minimālo šķērslaukumu;

30.1.2. meža tipam atbilstošās koku sugas koku skaits, kuri aug zem mežaudzes vainagu klāja, atbilst atjaunotas mežaudzes kritērijiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu, to vidējais augstums ir sasniedzis vienu metru, kā arī mežaudzes platība atbilst kopjamas jaunaudzes kritērijiem;

30.1.3. plānotā darbība ir ietverta pasākumu plānā, plāna 2. punktā ailē "Piezīmes" norādot mežaudzes šķērslaukuma vērtību un paaugu raksturojošus parametrus – kopjamo koku sugu sastāvu, vidējo augstumu, kā arī kopjamo platību (ha);

30.2. par pameža pārveidošanu teritorijās, kurās aizliegta kailcirte, ja:

30.2.1. mežaudzes šķērslaukuma vērtība ir lielāka par attiecīgās audzes kritisko šķērslaukumu, bet mazāka par minimālo šķērslaukumu, tajā ir izveidojies biezs vai vidēji biezs pamežs;

30.2.2. pēc pameža novākšanas, ja nepieciešams, veic meža dabiskās atjaunošanās veicināšanas pasākumus (augsnes apstrādi veic tikai priežu mežaudzēs uz sausajām minerālaugsnēm) vai atjauno mežu stādot vai sējot, ja to pieļauj attiecīgās teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti, tā, lai pēc pameža novākšanas meža tipam atbilstošās koku sugas koku skaits, kuri aug zem mežaudzes vainagu klāja, atbilst 1/3 no atjaunotas mežaudzes kritērijiem atbilstoša koku skaita saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu;

30.2.3. plānotā darbība ir ietverta pasākumu plānā, plāna 2. punktā ailē "Piezīmes" norādot nevēlamo krūmu un koku sugu biezību un zem vainagu klāja augošo koku skaitu vai zem vainagu klāja plānoto atjaunojamo mežaudzi raksturojošus parametrus – sugu sastāvu, vidējo augstumu, kā arī pārveidoto platību (ha);

30.3. pretendents plānošanas periodā var pretendēt uz šo noteikumu 30.2. apakšpunktā minēto atbalstu ne vairāk kā 15 hektāru platībā.

31. Pamežs šo noteikumu izpratnē ir krūmi un augšanā atpalikuši bērzi, pīlādži, ievas, baltalkšņi, apses un vītolu (Salix) ģints sugu koki, kas nav augstāki par pieciem metriem un nevar veidot mežaudzi normatīvo aktu par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežiem izpratnē. Pameža biezību nosaka, izvērtējot pamežu raksturojošos parametrus, bet, ja nepieciešams, pameža uzskaiti var veikt, ierīkojot parauglaukumus. Pameža uzskaites principi un rādītāji noteikti šo noteikumu 3. pielikumā.

32. Atbalsta intensitāte jaunaudžu retināšanai:

32.1. 50 procentu no attiecināmo izmaksu summas – īpašniekiem, kuru īpašumā ir vismaz 200 hektāru meža;

32.2. 60 procentu no attiecināmo izmaksu summas – pārējiem atbalsta pretendentiem.

33. Atbalsta intensitāte paaugas retināšanai zem mežaudzes vainagu klāja un pameža pārveidošanai teritorijās, kurās aizliegta kailcirte, ir 70 procenti no attiecināmo izmaksu summas.

34. Atbalstu mežaudzes nomaiņai piešķir 70 procentu apmērā no attiecināmo izmaksu summas, ja nomainītās mežaudzes sugu sastāvs un koku skaits uz hektāru atbilst normatīvajos aktos par meža atjaunošanu un šo noteikumu 6.1 punktā minētajām prasībām.

35. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur to atļauj aizsardzības un izmantošanas nosacījumi, mežaudzi nomaina zem vainagu klāja, saglabājot normatīvajos aktos par koku ciršanu noteikto mežaudzes šķērslaukumu. Atbalsta intensitāte ir 70 procenti no attiecināmo izmaksu summas.

36. Nomainot mežaudzi, ne mazāk kā piecus gadus saglabā vismaz 30 līdz 50 augtspējīgu koku uz hektāru, priekšroku dodot koku sugām ar ilgāku dzīves ciklu. Saglabājamos kokus ir pieļaujams atstāt līdz 0,2 hektāriem lielās grupās, norādot šo informāciju pasākumu plāna III nodaļas 1. un 2. punktā, kā arī ietverot ziņas par saglabājamo koku skaitu un sugām.

37. Mežaudzes nomaiņā attiecināmo izmaksu summa par retināšanu, ja tā nepieciešama blīva aizzēluma dēļ, saskaņā ar pasākumu plānu ir 307 euro, pārējos gadījumos – 204 euro. Ierīkošanas gadā retina tikai mežu, kura augšanas apstākļu tipam raksturīga liela augsnes auglība un blīvs aizzēlums, un par to izdara atzīmi pasākumu plāna III sadaļas "Plānotās darbības" 4. apakšpunktā.

38. Veicot mežaudzes nomaiņu īpaši aizsargājamā biotopa vai īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes atjaunošanai, pretendents pasākumu plānam pievieno sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu par to, ka attiecīgajā platībā ir pieļaujama mežaudzes nomaiņa. Mežaudzes nomaiņu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā veic, ja to pieļauj šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi vai dabas aizsardzības plāns, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību. Ja teritorijai (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu) nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns, nepieciešams saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

39. (Svītrots ar MK 10.05.2016. noteikumiem Nr. 291)

V. Pieteikšanās un projekta iesniegumu vērtēšanas nosacījumi

40. Pretendents personīgi vai elektroniski (ja dokumenti sagatavoti elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu) iesniedz Lauku atbalsta dienestā šādus dokumentus:

40.1. ja iesniedz personīgi, – projekta iesniegumu divos eksemplāros papīra formā. Lauku atbalsta dienests vienu projekta iesnieguma papīra eksemplāru kopā ar apliecinājumu par projekta reģistrēšanu atdod pretendentam (4. pielikums);

40.2. pasākumu plānu, kas ne agrāk kā gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas saskaņots Valsts meža dienestā;

40.3. pretendenta deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai;

40.4. meža īpašnieku kooperatīva (mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības) vai meža īpašnieku biedrības izziņu, kas izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un apliecina, ka preten­dents ir meža īpašnieku kooperatīva (mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības) biedrs vai reģistrēts biedrības biedrs, ja pretendents ir biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas meža īpašnieku biedrības (biedrība minētajā reģistrā ir reģistrēta vismaz trīs gadus) biedrs, vai minēto informāciju apkopo un iesniedz meža īpašnieku kooperatīvs (mežsaimniecības pakalpojumu koope­ratīvā sabiedrība) vai meža īpašnieku biedrība Lauku atbalsta dienestā pēc projektu pieņemšanas kārtas beigu termiņa;

40.5. Mežu uzraudzības padomes vai Mežu sertificēšanas shēmu veicināšanas programmas izsniegta sertifikāta kopiju (atbilstību oriģinālam apliecina pretendents), ja meža īpašums sertificēts atbilstoši ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas sertifikācijas shēmai;

40.6. dokumentus par zemes kvalitatīvo novērtējumu ballēs un erozijas pakāpi, ja pretendents ir sagatavojis šādu informāciju;

40.7. ja projekta iesniedzējs ir:

40.7.1. pašvaldības kapitālsabiedrība, – kapitālsabiedrības valdes lēmumu par piedalīšanos projektā un informāciju par visām saistībām, kas attiecas uz projekta īstenošanu, kopējām izmaksām un finansēšanas avotiem;

40.7.2. pašvaldība, – pašvaldības lēmumu par piedalīšanos projektā un informāciju par visām saistībām, kas attiecas uz projekta īstenošanu, kopējām izmaksām un finansēšanas avotiem;

40.8. fiziska persona – augstāko vai vidējo speciālo mežsaimniecisko izglītību apliecinoša dokumenta kopiju (atbilstību oriģinālam apliecina pretendents) vai dokumenta kopiju (atbilstību oriģinālam apliecina pretendents) par mežsaimniecības mācību kursa apguvi Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma "Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi" apakšpasākumā "Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi".

40.1 Lauku atbalsta dienests apstrādā personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, elektronisko adresi, deklarēto adresi, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru, nekustamā īpašuma kadastra numuru, informāciju par personas mežsaimniecisko izglītību), lai nodrošinātu šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu īstenošanu. Personas datus pēc šo noteikumu 40. punktā minēto dokumentu iesniegšanas glabā 10 gadus un pēc tam iznīcina saskaņā ar Arhīvu likumā noteiktajām prasībām.

41. Ja pretendents šo noteikumu 1. punktā minētos apakšpasākumus paredz īstenot vairāku pašvaldību teritorijās, plānotās darbības var apkopot vienā projekta iesniegumā.