Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem

Ministru kabineta noteikumi Nr. 524Rīgā 2015. gada 15. septembrī (prot. Nr. 47 1. §)

Izdoti saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma17.2 panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (turpmāk – maksājamā daļa).

1.1 Izmaiņas kārtībā, kādā tiek aprēķināta dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, stājas spēkā, kad panākta vienošanās ar personu, kura aprēķina maksājamo daļu (veikti attiecīgi grozījumi pakalpojuma līgumā).

2. Dzīvojamās mājas īpašnieki līgumā par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu (ja ir tiešie norēķini) vai pārvaldīšanas līgumā, vai dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumā (ja ir netiešie norēķini) noteiktajā termiņā un kārtībā nolasa dzīvoklī, nedzīvojamā telpā un mākslinieka darbnīcā uzstādīto skaitītāju rādījumus un nodod tos personai, kura aprēķina maksājamās daļas apmēru. Skaitītāja rādījumu nolasa pārvaldnieks vai cita dzīvojamās mājas īpašnieku pilnvarota persona, ja tā lēmuši dzīvojamās mājas īpašnieki, kā arī gadījumos, ja dzīvojamā mājā ir ierīkota attālinātā rādījumu nolasīšanas sistēma (ar atvērta tipa datu pārraides iespējām) vai ja skaitītājiem ir piekļuve no dzīvojamās mājas koplietošanas telpām.

3. Personai, kura aprēķina maksājamo daļu, vai citai ar dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumu pilnvarotai personai ir tiesības pārbaudīt dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju un siltumenerģijas skaitītāju (tai skaitā siltuma maksas sadalītāju un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus (turpmāk – siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma) sensoru) rādījumus, darbību un plombu tehnisko stāvokli, kā arī par saviem līdzekļiem veikt minēto ierīču vai iekārtu pirmstermiņa verificēšanu vai nomaiņu.

3.1 Ja dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā ūdens patēriņa skaitītājs vai siltumenerģijas skaitītājs ir uzstādīts, neņemot vērā normatīvos aktus par mērījumu vienotību (ja uzstādīts siltuma maksas sadalītājs, – piemērojamo standartu; ja uzstādīts siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas sensors, – normatīvo aktu par radioiekārtu atbilstības novērtēšanu, piedāvāšanu tirgū, uzstādīšanu, lietošanu un uzraudzību) vai dzīvojamās mājas īpašnieku noteiktās prasības, vai ja patērētā ūdens vai siltumenerģijas daudzuma noteikšanai izmantotās ierīces vai iekārtas neatbilst minētajām prasībām, izdevumus par minēto ierīču vai iekārtu atkārtotu verificēšanu, nomaiņu vai pareizu uzstādīšanu sedz atbildīgais par patērētā ūdens vai siltumenerģijas daudzuma noteikšanai izmantojamo ierīču vai iekārtu uzstādīšanu.

3.2 Ja dzīvojamās mājas īpašnieks plāno atrasties prombūtnē, kuras laikā dzīvokli, nedzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu neizmantos neviena persona un nevarēs nodrošināt savu vai pārvaldnieka, vai citas dzīvojamās mājas īpašnieku pilnvarotās personas pienākumu izpildi attiecībā uz ūdens patēriņa vai siltumenerģijas uzskaites kārtību, dzīvojamās mājas īpašnieks vismaz septiņas darbdienas iepriekš par prombūtnes laiku informē personu, kura aprēķina maksājamo daļu, ja līgumā par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu (ja ir tiešie norēķini) vai pārvaldīšanas līgumā, vai dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumā (ja ir netiešie norēķini) nav noteikta cita kārtība.

3.3 Pārvaldnieks nodrošina dzīvokļu īpašniekiem iespēju rēķinus un ar rēķiniem saistīto informāciju saņemt elektroniskā veidā, nodrošinot privātuma un datu aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka fizisko personu datu aizsardzību.

3.4 Ja tiek konstatēta kļūda norēķina uzskaitē vai izlietotās siltumenerģijas aprēķinos, pārvaldnieks izdara pārrēķinu par pēdējo norēķina periodu.

3.5 Pārvaldnieks, sagatavojot informāciju rēķinam par komunālajiem pakalpojumiem un enerģijas patēriņu dzīvojamā mājā ar dalīto uzskaiti, iekļauj tajā arī pamatotas rēķina sagatavošanas izmaksas.

II. Maksājamās daļas noteikšana par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu un sadzīves atkritumu izvešanu

4. Maksājamās daļas noteikšanai par sadzīves atkritumu izvešanu, kā arī asenizāciju dzīvojamās mājas īpašnieki var izmantot šādus aprēķinu kritērijus:

4.1. atbilstoši dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un nedzīvojamo telpu skaitam;

4.2. atbilstoši katram dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās domājamās daļas apmēram;

4.3. atbilstoši dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam. Dzīvojamās mājas īpašnieks par nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā radīto sadzīves atkritumu izvešanu slēdz atsevišķu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju vai vienojas ar dzīvojamās mājas īpašniekiem par maksājamās daļas apmēru;

4.4. atbilstoši dzīvoklī deklarēto personu skaitam. Dzīvojamās mājas īpašnieks par nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā radīto sadzīves atkritumu izvešanu slēdz atsevišķu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju vai vienojas ar dzīvojamās mājas īpašniekiem par maksājamās daļas apmēru.

5. Ja dzīvojamās mājas īpašnieki lemj par maksājamās daļas noteikšanu par sadzīves atkritumu izvešanu, kā arī asenizāciju atbilstoši dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam, lēmumā:

5.1. norāda katrā dzīvoklī dzīvojošo personu skaitu;

5.2. var norādīt kārtību, kādā fiksē dzīvoklī dzīvojošo personu skaita izmaiņas.

6. Kopējo dzīvojamās mājas īpašniekiem piegādātā ūdens daudzumu nosaka, ņemot vērā dzīvojamās mājas ūdens uzskaites mezglā (kas izvietots uz ūdensvada ievada ēkā vai līdz ūdensvada ievadam ēkā) uzstādītā komercuzskaites mēraparāta rādījumu. Maksājamo daļu par piegādāto ūdeni dzīvojamās mājas īpašnieki nosaka, izmantojot skaitītājus:

6.1. kuriem ir veikta atbilstības novērtēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem un mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību, – pēc vienotas ūdens patēriņa uzskaites sistēmas ieviešanas dzīvojamā mājā, kas paredz vienotas prasības visiem ūdens patēriņa skaitītājiem (piemēram, to tehniskajiem parametriem, papildaprīkojumam un uzstādīšanai);

6.2. kuriem ir veikta atbilstības novērtēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem un mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību un kuri ir atkārtoti verificēti līdz brīdim, kad šādu pienākumu noteica normatīvie akti par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, – līdz vienotas ūdens patēriņa uzskaites sistēmas ieviešanai dzīvojamā mājā.

6.1 Dzīvojamās mājas īpašnieku kopība nosaka kārtību vienotai ūdens patēriņa uzskaites sistēmai (tai skaitā prasības ūdens patēriņa skaitītāju tehniskajiem parametriem, papildaprīkojumam un uzstādīšanai), ietverot kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai cita pilnvarotā persona nodrošina ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu, nomaiņu un pārbaudi. Minētā kārtība ir vienota visā dzīvojamā mājā.

6.2 Pēc vienotas ūdens patēriņa uzskaites sistēmas ieviešanas dzīvojamā mājā skaitītājus nomaina, ievērojot ūdens patēriņa skaitītāja ražotāja instrukcijā minēto lietošanas ilgumu, bet, ja tāds nav noteikts, ne vēlāk kā 10 gadu laikā pēc to uzstādīšanas, skaitot no uzstādīšanas dienas.

6.3 (Svītrots ar MK 03.06.2025. noteikumiem Nr. 330)

7. (Svītrots ar MK 03.06.2025. noteikumiem Nr. 330)

8. Izmantojot ūdens patēriņa skaitītājus, maksājamo daļu par piegādāto ūdeni nosaka atbilstoši dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumam, kā arī ievērojot šo noteikumu 9., 10., 11., 11.1 un 11.2 punktā minētās prasības.

9. Persona, kura aprēķina maksājamo daļu, rēķinos par patērēto ūdeni norāda kopējo dzīvojamai mājai piegādāto ūdens apjomu, kā arī starpību starp mājas kopējā ūdens skaitītāja (komercuzskaites mēraparāta) rādījumu un dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība). Ja veidojas ūdens patēriņa starpība, veic ūdens patēriņa pārrēķinu.

10. Dzīvojamās mājas īpašnieki vienojas par ūdens patēriņa starpības segšanu atbilstoši kādam no šādiem kritērijiem:

10.1. atbilstoši dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu skaitam;

10.2. proporcionāli dzīvokļa, nedzīvojamās telpas un mākslinieka darbnīcas ūdens patēriņam par pēdējo mēnesi;

10.3. proporcionāli dzīvokļa, nedzīvojamās telpas un mākslinieka darbnīcas vidējam ūdens patēriņam par pēdējiem trim mēnešiem;

10.4. atbilstoši dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās dzīvojamās mājas domājamās daļas apmēram;

10.5. atbilstoši dzīvoklī dzīvojošo (vai deklarēto) personu skaitam, ja dzīvojamā mājā nav nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu, vienlaikus nosakot kārtību, kādā noskaidro un aktualizē dzīvojošo vai deklarēto personu skaitu, kā arī apmaksājamās daļas noteikšanas kārtību, ja nav zināms personu skaits.

11. Šo noteikumu 10. punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro un ūdens patēriņa starpību vai tās daļu sadala starp tiem dzīvojamās mājas īpašniekiem, uz kuriem attiecas kāds no šādiem gadījumiem:

11.1. noteiktajā termiņā nav iesniegta informācija par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, ja skaitītāja rādījumu nolasīšana noteikta dzīvojamās mājas īpašnieka pienākumos;

11.2. dzīvokļa īpašnieks nav ļāvis uzstādīt ūdens patēriņa skaitītāju, ja dzīvojamā mājā ir ieviesta vienota ūdens patēriņa uzskaites sistēma saskaņā ar šo noteikumu 6.1. apakšpunktu;

11.3. (Svītrots)

11.4. atkārtoti nav ļauts veikt dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi (šo noteikumu 3. punkts), ja par šādas pārbaudes veikšanu ir paziņots vismaz septiņas darbdienas iepriekš;

11.5. ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē (šo noteikumu 3. punkts) konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāja pievienošanas vieta nav noplombēta vai ka ūdens patēriņa skaitītājs, tā metroloģiskais aizsargzīmogojums (plombējums) vai pievienošanas vietas plombējums ir bojāts vai patvarīgi aizstāts, vai noņemts, vai ietekmēta ūdens patēriņa skaitītāja darbība;

11.6. atkārtoti nav ļauts pārvaldniekam vai citai dzīvojamās mājas īpašnieku pilnvarotajai personai veikt dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu vai nomaiņu vai nodrošināt tā verificēšanu pēc pārvaldnieka pieprasījuma, ja par šiem darbiem ir paziņots vismaz septiņas darbdienas iepriekš.

11.7. (Svītrots)

11.1 Piemērojot šo noteikumu 11. punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību, maksimālo piegādāto ūdens daudzumu dzīvoklim nosaka, ievērojot šādu formulu, bet uz nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu attiecina šīs telpas augstāko ūdens patēriņu pēdējo sešu mēnešu laikā:

Npers. – deklarēto vai dzīvojamās mājas īpašnieku noteiktais faktiski dzīvojošo personu skaits dzīvoklī. Persona, kura aprēķina maksājamo daļu, ņem vērā sniegtās ziņas par faktiski dzīvojošo personu skaitu, ja tas ir lielāks par deklarēto personu skaitu. Ja faktiski dzīvojošo personu skaits nav zināms un nav nevienas deklarētās personas, aprēķinu veic kā par vienu personu (skaits);

Vpers. norma – vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos par sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramajiem noteikumiem noteiktā ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam mēnesī (personai m3/mēnesī).

11.2 Ja pēc šo noteikumu 11.1 punktā minētās kārtības piemērošanas netiek pilnībā sadalīta ūdens patēriņa starpība, tās atlikumu sadala saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu, ieskaitot tos dzīvokļus, nedzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas, kuriem piemērota šo noteikumu 11.1 punktā noteiktā ūdens patēriņa aprēķināšanas kārtība. Vienlaikus, ja par kādu no šo noteikumu 11. punktā norādītajiem dzīvojamās mājas īpašniekiem ilgāk nekā divus mēnešus pēc kārtas veic piegādātā ūdens daudzuma aprēķināšanu saskaņā ar šo noteikumu 11.1 punktā minēto kārtību, tad, sākot ar trešo mēnesi, viņiem piemēro dzīvojamās mājas īpašnieku noteikto aprēķināšanas kārtību, ja tāda ir noteikta, ievērojot šo noteikumu 11.3 punktu.

11.3 Dzīvojamās mājas īpašniekiem aprēķinātais ūdens patēriņš nedrīkst pārsniegt dzīvojamai mājai piegādātā ūdens apjomu.

12. (Svītrots ar MK 31.08.2021. noteikumiem Nr. 589)

13. Ja ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu nolasīšanu veic katru mēnesi un dzīvojamās mājas īpašnieks nav iesniedzis informāciju par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu noteiktajā termiņā un kārtībā, kā arī šo noteikumu 3.2 punktā minētajā kārtībā nav informējis par prombūtni, persona, kura nosaka maksājamo daļu, aprēķina ūdens patēriņu dzīvojamās mājas īpašniekam, ņemot vērā konkrētā dzīvokļa, nedzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc kārtas.

13.1 Persona, kura nosaka maksājamo daļu, aprēķina ūdens patēriņu dzīvojamās mājas īpašniekam, ņemot vērā dzīvokļa, nedzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem (ja ūdens patēriņa skaitītāja rādījumus nolasa katru mēnesi), ja pārvaldnieks vai cita dzīvojamās mājas īpašnieku pilnvarotā persona nav veikusi viņai uzdoto pienākumu nodrošināt ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu nolasīšanu, uzstādīšanu, pārbaudīšanu vai nomainīšanu.

13.2 Persona, kura nosaka maksājamo daļu, līdz nākamajai ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu nolasīšanai informē dzīvojamās mājas īpašnieku, kurš nav iesniedzis ūdens patēriņa skaitītāja rādījumus, ka viņš nav iesniedzis attiecīgos rādījumus, un pievieno informāciju par maksājamās daļas aprēķināšanas kārtību, ja ūdens patēriņa skaitītāja rādījumus turpinās neiesniegt.

13.3 Persona, kura nosaka maksājamo daļu, veic maksājumu pārrēķinu par ūdensapgādes pakalpojumu (un ar to saistīto maksājumu) par periodu, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, kad dzīvojamās mājas īpašnieks objektīvu iemeslu dēļ nav varējis paziņot par prombūtni (šo noteikumu 3.2 punkts) vai ir miris un šajā laika periodā dzīvokli, nedzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu neizmantoja neviena persona. Dzīvojamās mājas īpašnieks, kurš lūdz veikt pārrēķinu, nodrošina piekļuvi ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu nolasīšanai, ja to pieprasa persona, kura nosaka maksājamo daļu. Pārrēķinu var veikt, sagatavojot turpmākos rēķinus par pakalpojumu apmaksu un attiecīgi samazinot vai paaugstinot turpmākos maksājumus.

14. Dzīvojamās mājas īpašnieku pilnvarotā persona, kurai ir uzdots veikt dzīvojamās mājas uzturēšanu, divu mēnešu laikā noskaidro ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, informē dzīvojamās mājas īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvojamās mājas īpašniekiem izvērtē iespēju tos īstenot, ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20 %, ja vien dzīvojamās mājas īpašnieki nav noteikuši citu periodu un ūdens patēriņa starpības apjomu, kad jānoskaidro tās iemesli. Ja pilnvarotā persona šajā punktā noteiktos pienākumus nevar veikt divu mēnešu laikā, par to informē dzīvojamās mājas īpašniekus, norādot plānoto laika periodu.

15. Maksājamo daļu par lietus ūdens kanalizāciju var noteikt:

15.1. atbilstoši dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu skaitam;

15.2. atbilstoši dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās domājamās daļas apmēram.

16. Maksājamo daļu par sadzīves kanalizāciju nosaka proporcionāli patērētā ūdens daudzumam.

III. Maksājamās daļas noteikšana par siltumenerģiju vai dabasgāzi

17. Nosakot maksājamo daļu par siltumenerģiju vai dabasgāzi (turpmāk – siltumenerģija), dzīvojamās mājas īpašnieki var:

17.1. vienoties par dzīvojamai mājai piegādātās siltumenerģijas kopējo izmaksu sadalīšanu atbilstoši dzīvokļa, nedzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas iekštelpu platībai saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu, ņemot vērā dzīvojamās mājas ievadā uzstādītā siltumenerģijas skaitītāja rādījumu;

17.2. ņemt vērā dzīvojamās mājas apkures un karstā ūdens apgādes sistēmas tehniskās iespējas nodrošināt šo noteikumu 18. punktā minētos siltumenerģijas patēriņa veidus, kā arī šo noteikumu 19. punktā minētās siltumenerģijas patēriņa uzskaites (sadales) iespējas.

18. Ir šādi siltumenerģijas patēriņa veidi:

18.1. siltumenerģija, kas patērēta apkurei, karstā ūdens patēriņam un karstā ūdens cirkulācijas nodrošināšanai;

18.2. siltumenerģija, kas patērēta apkurei un karstā ūdens patēriņam;

18.3. siltumenerģija, kas patērēta apkurei.

19. Dzīvojamai mājai piegādātās siltumenerģijas daudzumu nosaka, izmantojot dzīvojamās mājas ievadā uzstādīto siltumenerģijas skaitītāju. Nosakot maksājamo daļu, ņem vērā šādas siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas:

19.1. siltumenerģijas skaitītāju dzīvojamās mājas ievadā;

19.2. siltumenerģijas skaitītāju dzīvojamās mājas ievadā un skaitītāju dzīvojamās mājas apkurei patērētās siltumenerģijas uzskaitei (turpmāk – skaitītājs dzīvojamās mājas apkurei patērētās siltumenerģijas uzskaitei);

19.3. siltumenerģijas skaitītāju dzīvojamās mājas ievadā un siltuma maksas sadalītājus dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās (turpmāk – siltuma maksas sadalītāji);

19.4. siltumenerģijas skaitītāju dzīvojamās mājas ievadā un siltumenerģijas skaitītājus dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās (turpmāk – siltumenerģijas skaitītāji dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās);

19.5. siltumenerģijas skaitītāju dzīvojamās mājas ievadā un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu.

19.1 Prasības siltumenerģijas skaitītāju, siltuma maksas sadalītāju un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas tehniskajiem parametriem, papildaprīkojumam un uzstādīšanai, kā arī kārtība, kādā nodrošina patērētās siltumenerģijas daudzuma noteikšanai izmantoto ierīču vai iekārtas uzstādīšanu, nomaiņu un pārbaudi dzīvoklī, nedzīvojamā telpā un mākslinieka darbnīcā atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību, normatīvajam aktam par radioiekārtu atbilstības novērtēšanu, piedāvāšanu tirgū, uzstādīšanu, lietošanu un uzraudzību vai atbilstoši standartam LVS EN 834+AC:2021 "Siltuma maksas sadalītāji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu", ir vienota visā dzīvojamā mājā.

19.2 Siltumenerģijas skaitītāju izmantošanai dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņa sadalījumam nodrošina:

19.2 1. dzīvojamās mājas īpašnieku noteiktās kārtības, prasību un normatīvajos aktos par mērījumu vienotību noteikto prasību ievērošanu (šo noteikumu 19.1 punkts);

19.2 2. siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšanu vairāk par 70 % no kopējā dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu skaita dzīvojamā mājā;

19.23. dzīvojamās mājas īpašniekam, kurš nav ļāvis veikt siltumenerģijas skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi vai kuram konstatēts, ka siltumenerģijas skaitītājs vai tā metroloģiskais aizsargzīmogojums (plombējums) ir bojāts vai patvarīgi aizstāts, vai noņemts, vai ietekmēta siltumenerģijas skaitītāja darbība, maksājamās daļas noteikšanu par kvadrātmetru, kura ir līdzvērtīga dzīvokļiem, nedzīvojamām telpām un mākslinieka darbnīcām ar maksimālo enerģijas patēriņu;

19.2 4. dzīvojamās mājas īpašniekam, kura dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā izmanto individuālo apkuri, daļas no ēkas kopējā siltumenerģijas patēriņa aprēķināšanu.

19.3 Siltuma maksas sadalītāju izmantošanai dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņa sadalījumam nodrošina:

19.3 1. viena veida siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanu;

19.32. dzīvojamās mājas apkures sistēmas, siltuma maksas sadalītāju, to uzstādīšanas, lietošanas, siltuma izmaksu sadales aprēķināšanas un pārbaudes atbilstību prasībām, kas noteiktas standartā LVS EN 834+AC:2021 "Siltuma maksas sadalītāji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu".

19.3 3. siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanu vairāk par 70 % no kopējā dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu skaita dzīvojamā mājā;

19.3 4. dzīvojamās mājas īpašniekam, kurš nav ļāvis veikt siltuma maksas sadalītāja uzstādīšanu, pārbaudi, nomaiņu (šo noteikumu 3. punkts), vai, ja konstatēts, ka siltuma maksas sadalītājs ir bojāts vai patvarīgi aizstāts, vai noņemts, vai ietekmēta siltuma maksas sadalītāja darbība, maksājamās daļas noteikšanu par kvadrātmetru, kura ir līdzvērtīga dzīvokļiem, nedzīvojamām telpām un mākslinieka darbnīcām ar maksimālo enerģijas patēriņu;

19.3 5. dzīvojamās mājas īpašniekam, kura dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā izmanto individuālo apkuri, daļas no ēkas kopējā siltumenerģijas patēriņa aprēķināšanu.

19.4 Gadījumos, ja dzīvojamā mājā apkure nav nodrošināta (piemēram, apkures sistēmas tehnisku problēmu dēļ) pilnu mēnesi, dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņa sadalījumam var neizmantot siltuma maksas sadalītāju vai siltumenerģijas skaitītāju rādījumus, bet maksājamās daļas noteikt atbilstoši apkurināmās platības kvadrātmetriem.

19.5 Dzīvojamās mājas īpašniekiem aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš nedrīkst pārsniegt dzīvojamai mājai piegādāto siltumenerģijas apjomu.

19.6 Lai izmantotu siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņa sadalījuma noteikšanai:

19.61. ievēro dzīvojamās mājas īpašnieku noteikto kārtību un prasības un normatīvo aktu par radioiekārtu atbilstības novērtēšanu, piedāvāšanu tirgū, uzstādīšanu, lietošanu un uzraudzību (šo noteikumu 19.1 punktā minētās prasības);

19.62. uzstāda siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas sensorus vairāk par 70 % no kopējā dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu skaita dzīvojamā mājā;

19.63. dzīvojamās mājas īpašniekam, kurš nav ļāvis veikt siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas sensoru uzstādīšanu, pārbaudi vai nomaiņu (šo noteikumu 3. punkts) vai kura siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas sensors ir bojāts, patvarīgi aizstāts vai noņemts vai ietekmēta siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas darbība, maksājamo daļu par kvadrātmetru nosaka līdzvērtīgi dzīvokļiem, nedzīvojamām telpām un mākslinieka darbnīcām ar maksimālo enerģijas patēriņu;

19.64. dzīvojamās mājas īpašniekam, kura dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā izmanto individuālo apkuri, aprēķina daļu no ēkas kopējā siltumenerģijas patēriņa.

20. Ja dzīvojamās mājas apkures un karstā ūdens apgādes sistēmas tehniskās iespējas nodrošina siltumenerģiju apkurei, karsto ūdeni un karstā ūdens cirkulāciju un:

20.1. siltumenerģijas skaitītājs ir uzstādīts tikai dzīvojamās mājas ievadā – dzīvojamās mājas īpašnieki piemēro šo noteikumu 2., 3. vai 4. pielikumā minēto metodiku;

20.2. siltumenerģijas skaitītājs ir uzstādīts dzīvojamās mājas ievadā un ir uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs dzīvojamās mājas apkurei patērētās siltumenerģijas uzskaitei – dzīvojamās mājas īpašnieki piemēro šo noteikumu 5., 6. vai 7. pielikumā minēto metodiku;

20.3. siltumenerģijas skaitītājs ir uzstādīts dzīvojamās mājas ievadā un ir uzstādīti siltuma maksas sadalītāji dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās – dzīvojamās mājas īpašnieki piemēro šo noteikumu 8., 9. vai 10. pielikumā minēto metodiku;

20.4. siltumenerģijas skaitītājs ir uzstādīts dzīvojamās mājas ievadā un ir uzstādīti skaitītāji dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās – dzīvojamās mājas īpašnieki piemēro šo noteikumu 11., 12. vai 13. pielikumā minēto metodiku;

20.5. siltumenerģijas skaitītājs ir uzstādīts dzīvojamās mājas ievadā un ir uzstādīta siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās – dzīvojamās mājas īpašnieki piemēro šo noteikumu 13.1, 13.2 vai 13.3 pielikumā minēto metodiku.

21. Ja dzīvojamās mājas apkures un karstā ūdens apgādes sistēmas tehniskās iespējas nodrošina siltumenerģiju apkurei un karstā ūdens patēriņam un:

21.1. siltumenerģijas skaitītājs ir uzstādīts tikai dzīvojamās mājas ievadā – dzīvojamās mājas īpašnieki piemēro šo noteikumu 14. pielikumā minēto metodiku;

21.2. siltumenerģijas skaitītājs ir uzstādīts dzīvojamās mājas ievadā un ir uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs dzīvojamās mājas apkurei patērētās siltumenerģijas uzskaitei – dzīvojamās mājas īpašnieki piemēro šo noteikumu 15. pielikumā minēto metodiku;

21.3. siltumenerģijas skaitītājs ir uzstādīts dzīvojamās mājas ievadā un ir uzstādīti siltuma maksas sadalītāji dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās – dzīvojamās mājas īpašnieki piemēro šo noteikumu 16. pielikumā minēto metodiku;

21.4. siltumenerģijas skaitītājs ir uzstādīts dzīvojamās mājas ievadā un ir uzstādīti skaitītāji dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās – dzīvojamās mājas īpašnieki piemēro šo noteikumu 17. pielikumā minēto metodiku;

21.5. siltumenerģijas skaitītājs ir uzstādīts dzīvojamās mājas ievadā un ir uzstādīta siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās – dzīvojamās mājas īpašnieki piemēro šo noteikumu 17.1 pielikumā minēto metodiku.

22. Ja dzīvojamās mājas apkures un karstā ūdens apgādes sistēmas tehniskās iespējas nodrošina siltumenerģiju apkurei un:

22.1. siltumenerģijas skaitītājs ir uzstādīts tikai dzīvojamās mājas ievadā – dzīvojamās mājas īpašnieki piemēro šo noteikumu 18. pielikumā minēto metodiku;

22.2. siltumenerģijas skaitītājs ir uzstādīts dzīvojamās mājas ievadā un ir uzstādīti siltuma maksas sadalītāji dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās – dzīvojamās mājas īpašnieki piemēro šo noteikumu 19. pielikumā minēto metodiku;

22.3. siltumenerģijas skaitītājs ir uzstādīts dzīvojamās mājas ievadā un ir uzstādīti skaitītāji dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās – dzīvojamās mājas īpašnieki piemēro šo noteikumu 20. pielikumā minēto metodiku;

22.4. siltumenerģijas skaitītājs ir uzstādīts dzīvojamās mājas ievadā un ir uzstādīta siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās – dzīvojamās mājas īpašnieki piemēro šo noteikumu 20.1 pielikumā minēto metodiku.

23. Ja, nosakot maksājamo daļu, tiek izmantota siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēja, kas nav minēta šo noteikumu 19. punktā, dzīvojamās mājas īpašnieki var vienoties arī par citas šo noteikumu pielikumos neminētas siltumenerģijas patēriņa metodikas izmantošanu, ja tiek ievēroti šo noteikumu pielikumos minētajās metodikās noteiktie siltumenerģijas sadales aprēķinu principi un metodiku ir noteicis neatkarīgs eksperts. Vienlaikus ir jānodrošina, ka dzīvojamā mājā individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīces ir uzstādītas vairāk par 70 % no kopējā dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu skaita dzīvojamā mājā.

23.1 Pārvaldniekam ir pienākums bez atsevišķas samaksas rēķinos par patērēto siltumenerģiju:

23.11. reizi mēnesī norādīt dzīvojamās mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu norēķina periodā (megavatstundās), kā arī uz dzīvokli, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu attiecināmo siltumenerģijas patēriņu norēķina periodā (megavatstundās), atsevišķi norādot patērēto siltumenerģiju dzīvojamās mājas apsildei un karstā ūdens sagatavošanai un karstā ūdens cirkulācijai;

23.12. reizi gadā norādīt dzīvojamās mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu gadā (megavatstundās), kā arī uz dzīvokli, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu attiecināmo siltumenerģijas patēriņu gadā (megavatstundās), atsevišķi norādot patērēto siltumenerģiju dzīvojamās mājas apsildei un karstā ūdens sagatavošanai un karstā ūdens cirkulācijai;

23.13. reizi gadā norādīt dzīvojamās mājas īpatnējo siltumenerģijas patēriņu uz mājas kopējo apkurināmo platību (tai skaitā koplietošanas telpām) (kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā), kā arī dzīvojamās mājas īpatnējo siltumenerģijas patēriņu uz dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu platību (kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā);

23.14. pēc pieprasījuma septiņu darbdienu laikā sniegt lietotājiem informāciju, kas iekļauta pakalpojuma piegādātāja rēķinā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumiem.

IV. Noslēguma jautājumi

24. Šajos noteikumos noteiktās tiesības pārbaudīt dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā uzstādīto skaitītāju (arī siltumenerģijas daudzuma noteikšanai izmantotās ierīces vai iekārtas) rādījumus, darbību un plombu tehnisko stāvokli, pieprasīt skaitītāja pirmstermiņa verificēšanas veikšanu vai nomaiņu, kā arī no šiem noteikumiem izrietošos pienākumus veikt skaitītāju uzstādīšanu vai nomaiņu dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās, kā arī dzīvojamās mājas īpašnieku pilnvarotajai personai, kurai ir uzdots veikt dzīvojamās mājas uzturēšanu, noteikto pienākumu noskaidrot ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, ja pārbaudes paredzēts veikt dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās, nepiemēro ārkārtējā situācijā, kuru Ministru kabinets izsludinājis saistībā ar epidēmiju vai pandēmiju.

25. (Svītrots ar MK 03.06.2025. noteikumiem Nr. 330)

26. Visā dzīvojamā mājā vienotu kārtību, kādā nodrošina skaitītāju (arī siltumenerģijas daudzuma noteikšanai izmantotās ierīces vai iekārtas) uzstādīšanu, nomaiņu un pirmstermiņa verificēšanu dzīvoklī, nedzīvojamā telpā un mākslinieka darbnīcā, piemēro, ciktāl tā nav pretrunā ar šo noteikumu 24. punktu.

27. Ja ārkārtējās situācijas laikā, kuru Ministru kabinets izsludinājis saistībā ar epidēmiju vai pandēmiju, dzīvojamās mājas īpašnieks nav iesniedzis informāciju par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu vai nevar iesniegt šo informāciju ūdens patēriņa skaitītāja darbības traucējumu dēļ, kā arī ja dzīvojamās mājas īpašnieks šo noteikumu 3.2 punktā minētajā kārtībā nav informējis par prombūtni, ūdens patēriņu dzīvojamās mājas īpašniekam aprēķina, ņemot vērā konkrētā dzīvokļa, nedzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem, kuros nav piemērots šo noteikumu 11. punkts.

28. Šo noteikumu 11. punktu nepiemēro, ciktāl tas attiecas uz šo noteikumu 24. un 27. punktā ​​​​​​​minētajiem gadījumiem.

29. Pienākumu veikt ūdens patēriņa skaitītāju verificēšanu dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā līdz atkārtotās verificēšanas termiņa beigām nepiemēro tiem dzīvojamās mājas īpašniekiem, kuru dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā esošajam ūdens patēriņa skaitītājam līdz atkārtotās verificēšanas beigu termiņam ir atlicis mazāk par trim mēnešiem no 2021. gada 6. septembra. Šajos gadījumos piemēro līdzšinējo kārtību, kas noteica, ka ūdens patēriņa skaitītāju atkārtoto verificēšanu var veikt vēl triju mēnešu laikā pēc ūdens patēriņa skaitītāja atkārtotās verificēšanas termiņa beigām.

30. Dzīvojamās mājās, kurās maksājamo daļu par patērēto ūdeni aprēķina saskaņā ar kārtību, kas noteikta līdz 2021. gada 6. septembrim, šo noteikumu 6.3 un 13.² punktu piemēro no 2021. gada 1. decembra. Izmaiņas ūdens patēriņa starpības sadales kārtībā (šo noteikumu 11., 11.1 un 11.2 punkts) piemēro, ja par šādas kārtības piemērošanu panākta vienošanās ar personu, kura aprēķina maksājamo daļu (veikti attiecīgi grozījumi pakalpojuma līgumā). Minētā vienošanās neattiecas uz šo noteikumu 11. punktā norādītajiem gadījumiem.

31. Dzīvojamās mājās, kurās siltumenerģijas uzskaiti (sadali) veic ar siltumenerģijas skaitītāju dzīvojamās mājas ievadā un siltuma maksas sadalītājiem vai siltumenerģijas skaitītājiem dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās, personai, kura aprēķina maksājamās daļas apmēru, no 2022. gada 1. marta ir pienākums ievērot šo noteikumu 19.2 un 19.3 punktā noteikto kārtību un piemērot šo noteikumu 21. un 22. pielikumā norādītos koeficientus. Šo noteikumu 21. pielikumā norādītos koeficientus var nepiemērot, ja tos atbilstoši ēku energoefektivitātes normatīvajiem aktiem noteicis neatkarīgs eksperts saskaņā ar standartu LVS EN 834+AC:2021 "Siltuma maksas sadalītāji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu".

31.1 Dzīvojamās mājās, kurās siltumenerģijas uzskaiti (sadali) veic ar siltumenerģijas skaitītāju dzīvojamās mājas ievadā un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu, personai, kura aprēķina maksājamās daļas apmēru, ir pienākums ievērot šo noteikumu 19.6 punktā noteikto kārtību un piemērot šo noteikumu 21. un 22. pielikumā norādītos koeficientus. Šo noteikumu 21. pielikumā norādītos koeficientus var nepiemērot, ja tos atbilstoši ēku energoefektivitātes normatīvajiem aktiem noteicis neatkarīgs eksperts saskaņā ar standartu LVS EN 834+AC:2021 "Siltuma maksas sadalītāji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu".

32. Šo noteikumu 31. punktā minētais pienākums piemērot šo noteikumu 22. pielikumā norādītos koeficientus neattiecas uz gadījumiem, ja dzīvojamā mājā visiem dzīvokļiem, mākslinieka darbnīcām un nedzīvojamām telpām ir vienāda ārējo norobežojošo konstrukciju platība, kā arī uz gadījumiem, ja šo noteikumu 22. pielikumā norādītie koeficienti nav piemērojami dzīvojamās mājas specifisku apstākļu dēļ. Ja koeficienti nav piemērojami dzīvojamās mājas specifisku apstākļu dēļ, jāvēršas pie neatkarīga eksperta, lai aprēķinātu atbilstoši konkrētajai situācijai precīzus koeficientus.

33. Siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēja un šo noteikumu pielikumos vai cita saskaņā ar šo noteikumu 23. punktu noteiktā metodika nav izmantojama un maksājamā daļa par siltumenerģijas patēriņu dzīvoklī aprēķināma pēc metodikas, kuru izmantoja pirms individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīču uzstādīšanas dzīvokļos, ja:

33.1. dzīvojamā mājā individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīces netiek uzstādītas vairāk par 70 % no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita;

33.2. ierīce, ar kuru veicama attālinātā informācijas nolasīšana, nav marķēta ar CE atbilstības marķējumu un nav veikta produkta atbilstības novērtēšana atbilstoši normatīvajam aktam par radioiekārtu atbilstības novērtēšanu, piedāvāšanu tirgū, uzstādīšanu, lietošanu un uzraudzību;

33.3. nav nodrošināta individuālā siltumenerģijas patēriņa regulēšanas iespēja dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās;

33.4. netiek izmantoti šo noteikumu 21. un 22. pielikumā norādītie koeficienti, izņemot šo noteikumu 32. punktā minētos apstākļus.

34. Par vienotas ūdens patēriņa uzskaites sistēmas ieviešanu dzīvokļu īpašnieku kopība izlemj līdz 2027. gada 1. janvārim, ņemot vērā pārvaldnieka veikto izvērtējumu par ekonomisko pamatotību attālināti nolasāmo ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanai, kas ietver atvērta tipa datu attālinātu nolasīšanu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija).

Ministru prezidente Laimdota StraujumaEkonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

1. pielikumsMinistru kabineta2015. gada 15. septembranoteikumiem Nr. 524

Metodika maksājamās daļas noteikšanai par siltumenerģiju atbilstoši ēkas apkurināmās platības kvadrātmetriem

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

2. pielikumsMinistru kabineta2015. gada 15. septembranoteikumiem Nr. 524