Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem
Ministru kabineta noteikumi Nr. 524Rīgā 2015. gada 15. septembrī (prot. Nr. 47 1. §)
Izdoti saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma17.2 panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (turpmāk – maksājamā daļa).
1.1 Izmaiņas kārtībā, kādā tiek aprēķināta dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, stājas spēkā, kad panākta vienošanās ar personu, kura aprēķina maksājamo daļu (veikti attiecīgi grozījumi pakalpojuma līgumā).
2. Dzīvojamās mājas īpašnieki līgumā par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu (ja ir tiešie norēķini) vai pārvaldīšanas līgumā, vai dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumā (ja ir netiešie norēķini) noteiktajā termiņā un kārtībā nolasa dzīvoklī, nedzīvojamā telpā un mākslinieka darbnīcā uzstādīto skaitītāju rādījumus un nodod tos personai, kura aprēķina maksājamās daļas apmēru. Skaitītāja rādījumu nolasa pārvaldnieks vai cita dzīvojamās mājas īpašnieku pilnvarota persona, ja tā lēmuši dzīvojamās mājas īpašnieki, kā arī gadījumos, ja dzīvojamā mājā ir ierīkota attālinātā rādījumu nolasīšanas sistēma (ar atvērta tipa datu pārraides iespējām) vai ja skaitītājiem ir piekļuve no dzīvojamās mājas koplietošanas telpām.
3. Personai, kura aprēķina maksājamo daļu, vai citai ar dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumu pilnvarotai personai ir tiesības pārbaudīt dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju un siltumenerģijas skaitītāju (tai skaitā siltuma maksas sadalītāju un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus (turpmāk – siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma) sensoru) rādījumus, darbību un plombu tehnisko stāvokli, kā arī par saviem līdzekļiem veikt minēto ierīču vai iekārtu pirmstermiņa verificēšanu vai nomaiņu.
3.1 Ja dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā ūdens patēriņa skaitītājs vai siltumenerģijas skaitītājs ir uzstādīts, neņemot vērā normatīvos aktus par mērījumu vienotību (ja uzstādīts siltuma maksas sadalītājs, – piemērojamo standartu; ja uzstādīts siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas sensors, – normatīvo aktu par radioiekārtu atbilstības novērtēšanu, piedāvāšanu tirgū, uzstādīšanu, lietošanu un uzraudzību) vai dzīvojamās mājas īpašnieku noteiktās prasības, vai ja patērētā ūdens vai siltumenerģijas daudzuma noteikšanai izmantotās ierīces vai iekārtas neatbilst minētajām prasībām, izdevumus par minēto ierīču vai iekārtu atkārtotu verificēšanu, nomaiņu vai pareizu uzstādīšanu sedz atbildīgais par patērētā ūdens vai siltumenerģijas daudzuma noteikšanai izmantojamo ierīču vai iekārtu uzstādīšanu.
3.2 Ja dzīvojamās mājas īpašnieks plāno atrasties prombūtnē, kuras laikā dzīvokli, nedzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu neizmantos neviena persona un nevarēs nodrošināt savu vai pārvaldnieka, vai citas dzīvojamās mājas īpašnieku pilnvarotās personas pienākumu izpildi attiecībā uz ūdens patēriņa vai siltumenerģijas uzskaites kārtību, dzīvojamās mājas īpašnieks vismaz septiņas darbdienas iepriekš par prombūtnes laiku informē personu, kura aprēķina maksājamo daļu, ja līgumā par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu (ja ir tiešie norēķini) vai pārvaldīšanas līgumā, vai dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumā (ja ir netiešie norēķini) nav noteikta cita kārtība.
3.3 Pārvaldnieks nodrošina dzīvokļu īpašniekiem iespēju rēķinus un ar rēķiniem saistīto informāciju saņemt elektroniskā veidā, nodrošinot privātuma un datu aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka fizisko personu datu aizsardzību.
3.4 Ja tiek konstatēta kļūda norēķina uzskaitē vai izlietotās siltumenerģijas aprēķinos, pārvaldnieks izdara pārrēķinu par pēdējo norēķina periodu.
3.5 Pārvaldnieks, sagatavojot informāciju rēķinam par komunālajiem pakalpojumiem un enerģijas patēriņu dzīvojamā mājā ar dalīto uzskaiti, iekļauj tajā arī pamatotas rēķina sagatavošanas izmaksas.
II. Maksājamās daļas noteikšana par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu un sadzīves atkritumu izvešanu
4. Maksājamās daļas noteikšanai par sadzīves atkritumu izvešanu, kā arī asenizāciju dzīvojamās mājas īpašnieki var izmantot šādus aprēķinu kritērijus:
4.1. atbilstoši dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un nedzīvojamo telpu skaitam;
4.2. atbilstoši katram dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās domājamās daļas apmēram;
4.3. atbilstoši dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam. Dzīvojamās mājas īpašnieks par nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā radīto sadzīves atkritumu izvešanu slēdz atsevišķu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju vai vienojas ar dzīvojamās mājas īpašniekiem par maksājamās daļas apmēru;
4.4. atbilstoši dzīvoklī deklarēto personu skaitam. Dzīvojamās mājas īpašnieks par nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā radīto sadzīves atkritumu izvešanu slēdz atsevišķu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju vai vienojas ar dzīvojamās mājas īpašniekiem par maksājamās daļas apmēru.
5. Ja dzīvojamās mājas īpašnieki lemj par maksājamās daļas noteikšanu par sadzīves atkritumu izvešanu, kā arī asenizāciju atbilstoši dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam, lēmumā:
5.1. norāda katrā dzīvoklī dzīvojošo personu skaitu;
5.2. var norādīt kārtību, kādā fiksē dzīvoklī dzīvojošo personu skaita izmaiņas.
6. Kopējo dzīvojamās mājas īpašniekiem piegādātā ūdens daudzumu nosaka, ņemot vērā dzīvojamās mājas ūdens uzskaites mezglā (kas izvietots uz ūdensvada ievada ēkā vai līdz ūdensvada ievadam ēkā) uzstādītā komercuzskaites mēraparāta rādījumu. Maksājamo daļu par piegādāto ūdeni dzīvojamās mājas īpašnieki nosaka, izmantojot skaitītājus:
6.1. kuriem ir veikta atbilstības novērtēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem un mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību, – pēc vienotas ūdens patēriņa uzskaites sistēmas ieviešanas dzīvojamā mājā, kas paredz vienotas prasības visiem ūdens patēriņa skaitītājiem (piemēram, to tehniskajiem parametriem, papildaprīkojumam un uzstādīšanai);
6.2. kuriem ir veikta atbilstības novērtēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem un mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību un kuri ir atkārtoti verificēti līdz brīdim, kad šādu pienākumu noteica normatīvie akti par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, – līdz vienotas ūdens patēriņa uzskaites sistēmas ieviešanai dzīvojamā mājā.
6.1 Dzīvojamās mājas īpašnieku kopība nosaka kārtību vienotai ūdens patēriņa uzskaites sistēmai (tai skaitā prasības ūdens patēriņa skaitītāju tehniskajiem parametriem, papildaprīkojumam un uzstādīšanai), ietverot kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai cita pilnvarotā persona nodrošina ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu, nomaiņu un pārbaudi. Minētā kārtība ir vienota visā dzīvojamā mājā.
6.2 Pēc vienotas ūdens patēriņa uzskaites sistēmas ieviešanas dzīvojamā mājā skaitītājus nomaina, ievērojot ūdens patēriņa skaitītāja ražotāja instrukcijā minēto lietošanas ilgumu, bet, ja tāds nav noteikts, ne vēlāk kā 10 gadu laikā pēc to uzstādīšanas, skaitot no uzstādīšanas dienas.
6.3 (Svītrots ar MK 03.06.2025. noteikumiem Nr. 330)
7. (Svītrots ar MK 03.06.2025. noteikumiem Nr. 330)
8. Izmantojot ūdens patēriņa skaitītājus, maksājamo daļu par piegādāto ūdeni nosaka atbilstoši dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumam, kā arī ievērojot šo noteikumu 9., 10., 11., 11.1 un 11.2 punktā minētās prasības.
9. Persona, kura aprēķina maksājamo daļu, rēķinos par patērēto ūdeni norāda kopējo dzīvojamai mājai piegādāto ūdens apjomu, kā arī starpību starp mājas kopējā ūdens skaitītāja (komercuzskaites mēraparāta) rādījumu un dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība). Ja veidojas ūdens patēriņa starpība, veic ūdens patēriņa pārrēķinu.
10. Dzīvojamās mājas īpašnieki vienojas par ūdens patēriņa starpības segšanu atbilstoši kādam no šādiem kritērijiem:
10.1. atbilstoši dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu skaitam;
10.2. proporcionāli dzīvokļa, nedzīvojamās telpas un mākslinieka darbnīcas ūdens patēriņam par pēdējo mēnesi;
10.3. proporcionāli dzīvokļa, nedzīvojamās telpas un mākslinieka darbnīcas vidējam ūdens patēriņam par pēdējiem trim mēnešiem;
10.4. atbilstoši dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās dzīvojamās mājas domājamās daļas apmēram;
10.5. atbilstoši dzīvoklī dzīvojošo (vai deklarēto) personu skaitam, ja dzīvojamā mājā nav nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu, vienlaikus nosakot kārtību, kādā noskaidro un aktualizē dzīvojošo vai deklarēto personu skaitu, kā arī apmaksājamās daļas noteikšanas kārtību, ja nav zināms personu skaits.
11. Šo noteikumu 10. punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro un ūdens patēriņa starpību vai tās daļu sadala starp tiem dzīvojamās mājas īpašniekiem, uz kuriem attiecas kāds no šādiem gadījumiem:
11.1. noteiktajā termiņā nav iesniegta informācija par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, ja skaitītāja rādījumu nolasīšana noteikta dzīvojamās mājas īpašnieka pienākumos;
11.2. dzīvokļa īpašnieks nav ļāvis uzstādīt ūdens patēriņa skaitītāju, ja dzīvojamā mājā ir ieviesta vienota ūdens patēriņa uzskaites sistēma saskaņā ar šo noteikumu 6.1. apakšpunktu;
11.3. (Svītrots)
11.4. atkārtoti nav ļauts veikt dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi (šo noteikumu 3. punkts), ja par šādas pārbaudes veikšanu ir paziņots vismaz septiņas darbdienas iepriekš;
11.5. ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē (šo noteikumu 3. punkts) konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāja pievienošanas vieta nav noplombēta vai ka ūdens patēriņa skaitītājs, tā metroloģiskais aizsargzīmogojums (plombējums) vai pievienošanas vietas plombējums ir bojāts vai patvarīgi aizstāts, vai noņemts, vai ietekmēta ūdens patēriņa skaitītāja darbība;
11.6. atkārtoti nav ļauts pārvaldniekam vai citai dzīvojamās mājas īpašnieku pilnvarotajai personai veikt dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu vai nomaiņu vai nodrošināt tā verificēšanu pēc pārvaldnieka pieprasījuma, ja par šiem darbiem ir paziņots vismaz septiņas darbdienas iepriekš.
11.7. (Svītrots)
11.1 Piemērojot šo noteikumu 11. punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību, maksimālo piegādāto ūdens daudzumu dzīvoklim nosaka, ievērojot šādu formulu, bet uz nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu attiecina šīs telpas augstāko ūdens patēriņu pēdējo sešu mēnešu laikā:
Npers. – deklarēto vai dzīvojamās mājas īpašnieku noteiktais faktiski dzīvojošo personu skaits dzīvoklī. Persona, kura aprēķina maksājamo daļu, ņem vērā sniegtās ziņas par faktiski dzīvojošo personu skaitu, ja tas ir lielāks par deklarēto personu skaitu. Ja faktiski dzīvojošo personu skaits nav zināms un nav nevienas deklarētās personas, aprēķinu veic kā par vienu personu (skaits);
Vpers. norma – vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos par sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramajiem noteikumiem noteiktā ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam mēnesī (personai m3/mēnesī).
11.2 Ja pēc šo noteikumu 11.1 punktā minētās kārtības piemērošanas netiek pilnībā sadalīta ūdens patēriņa starpība, tās atlikumu sadala saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu, ieskaitot tos dzīvokļus, nedzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas, kuriem piemērota šo noteikumu 11.1 punktā noteiktā ūdens patēriņa aprēķināšanas kārtība. Vienlaikus, ja par kādu no šo noteikumu 11. punktā norādītajiem dzīvojamās mājas īpašniekiem ilgāk nekā divus mēnešus pēc kārtas veic piegādātā ūdens daudzuma aprēķināšanu saskaņā ar šo noteikumu 11.1 punktā minēto kārtību, tad, sākot ar trešo mēnesi, viņiem piemēro dzīvojamās mājas īpašnieku noteikto aprēķināšanas kārtību, ja tāda ir noteikta, ievērojot šo noteikumu 11.3 punktu.
11.3 Dzīvojamās mājas īpašniekiem aprēķinātais ūdens patēriņš nedrīkst pārsniegt dzīvojamai mājai piegādātā ūdens apjomu.
12. (Svītrots ar MK 31.08.2021. noteikumiem Nr. 589)
13. Ja ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu nolasīšanu veic katru mēnesi un dzīvojamās mājas īpašnieks nav iesniedzis informāciju par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu noteiktajā termiņā un kārtībā, kā arī šo noteikumu 3.2 punktā minētajā kārtībā nav informējis par prombūtni, persona, kura nosaka maksājamo daļu, aprēķina ūdens patēriņu dzīvojamās mājas īpašniekam, ņemot vērā konkrētā dzīvokļa, nedzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc kārtas.
13.1 Persona, kura nosaka maksājamo daļu, aprēķina ūdens patēriņu dzīvojamās mājas īpašniekam, ņemot vērā dzīvokļa, nedzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem (ja ūdens patēriņa skaitītāja rādījumus nolasa katru mēnesi), ja pārvaldnieks vai cita dzīvojamās mājas īpašnieku pilnvarotā persona nav veikusi viņai uzdoto pienākumu nodrošināt ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu nolasīšanu, uzstādīšanu, pārbaudīšanu vai nomainīšanu.
13.2 Persona, kura nosaka maksājamo daļu, līdz nākamajai ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu nolasīšanai informē dzīvojamās mājas īpašnieku, kurš nav iesniedzis ūdens patēriņa skaitītāja rādījumus, ka viņš nav iesniedzis attiecīgos rādījumus, un pievieno informāciju par maksājamās daļas aprēķināšanas kārtību, ja ūdens patēriņa skaitītāja rādījumus turpinās neiesniegt.
13.3 Persona, kura nosaka maksājamo daļu, veic maksājumu pārrēķinu par ūdensapgādes pakalpojumu (un ar to saistīto maksājumu) par periodu, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, kad dzīvojamās mājas īpašnieks objektīvu iemeslu dēļ nav varējis paziņot par prombūtni (šo noteikumu 3.2 punkts) vai ir miris un šajā laika periodā dzīvokli, nedzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu neizmantoja neviena persona. Dzīvojamās mājas īpašnieks, kurš lūdz veikt pārrēķinu, nodrošina piekļuvi ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu nolasīšanai, ja to pieprasa persona, kura nosaka maksājamo daļu. Pārrēķinu var veikt, sagatavojot turpmākos rēķinus par pakalpojumu apmaksu un attiecīgi samazinot vai paaugstinot turpmākos maksājumus.
14. Dzīvojamās mājas īpašnieku pilnvarotā persona, kurai ir uzdots veikt dzīvojamās mājas uzturēšanu, divu mēnešu laikā noskaidro ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, informē dzīvojamās mājas īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvojamās mājas īpašniekiem izvērtē iespēju tos īstenot, ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20 %, ja vien dzīvojamās mājas īpašnieki nav noteikuši citu periodu un ūdens patēriņa starpības apjomu, kad jānoskaidro tās iemesli. Ja pilnvarotā persona šajā punktā noteiktos pienākumus nevar veikt divu mēnešu laikā, par to informē dzīvojamās mājas īpašniekus, norādot plānoto laika periodu.
15. Maksājamo daļu par lietus ūdens kanalizāciju var noteikt:
15.1. atbilstoši dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu skaitam;
15.2. atbilstoši dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās domājamās daļas apmēram.
16. Maksājamo daļu par sadzīves kanalizāciju nosaka proporcionāli patērētā ūdens daudzumam.
III. Maksājamās daļas noteikšana par siltumenerģiju vai dabasgāzi
17. Nosakot maksājamo daļu par siltumenerģiju vai dabasgāzi (turpmāk – siltumenerģija), dzīvojamās mājas īpašnieki var:
17.1. vienoties par dzīvojamai mājai piegādātās siltumenerģijas kopējo izmaksu sadalīšanu atbilstoši dzīvokļa, nedzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas iekštelpu platībai saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu, ņemot vērā dzīvojamās mājas ievadā uzstādītā siltumenerģijas skaitītāja rādījumu;
17.2. ņemt vērā dzīvojamās mājas apkures un karstā ūdens apgādes sistēmas tehniskās iespējas nodrošināt šo noteikumu 18. punktā minētos siltumenerģijas patēriņa veidus, kā arī šo noteikumu 19. punktā minētās siltumenerģijas patēriņa uzskaites (sadales) iespējas.
18. Ir šādi siltumenerģijas patēriņa veidi:
18.1. siltumenerģija, kas patērēta apkurei, karstā ūdens patēriņam un karstā ūdens cirkulācijas nodrošināšanai;
18.2. siltumenerģija, kas patērēta apkurei un karstā ūdens patēriņam;
18.3. siltumenerģija, kas patērēta apkurei.
19. Dzīvojamai mājai piegādātās siltumenerģijas daudzumu nosaka, izmantojot dzīvojamās mājas ievadā uzstādīto siltumenerģijas skaitītāju. Nosakot maksājamo daļu, ņem vērā šādas siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas:
19.1. siltumenerģijas skaitītāju dzīvojamās mājas ievadā;
19.2. siltumenerģijas skaitītāju dzīvojamās mājas ievadā un skaitītāju dzīvojamās mājas apkurei patērētās siltumenerģijas uzskaitei (turpmāk – skaitītājs dzīvojamās mājas apkurei patērētās siltumenerģijas uzskaitei);
19.3. siltumenerģijas skaitītāju dzīvojamās mājas ievadā un siltuma maksas sadalītājus dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās (turpmāk – siltuma maksas sadalītāji);
19.4. siltumenerģijas skaitītāju dzīvojamās mājas ievadā un siltumenerģijas skaitītājus dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās (turpmāk – siltumenerģijas skaitītāji dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās);
19.5. siltumenerģijas skaitītāju dzīvojamās mājas ievadā un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu.
19.1 Prasības siltumenerģijas skaitītāju, siltuma maksas sadalītāju un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas tehniskajiem parametriem, papildaprīkojumam un uzstādīšanai, kā arī kārtība, kādā nodrošina patērētās siltumenerģijas daudzuma noteikšanai izmantoto ierīču vai iekārtas uzstādīšanu, nomaiņu un pārbaudi dzīvoklī, nedzīvojamā telpā un mākslinieka darbnīcā atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību, normatīvajam aktam par radioiekārtu atbilstības novērtēšanu, piedāvāšanu tirgū, uzstādīšanu, lietošanu un uzraudzību vai atbilstoši standartam LVS EN 834+AC:2021 "Siltuma maksas sadalītāji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu", ir vienota visā dzīvojamā mājā.
19.2 Siltumenerģijas skaitītāju izmantošanai dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņa sadalījumam nodrošina:
19.2 1. dzīvojamās mājas īpašnieku noteiktās kārtības, prasību un normatīvajos aktos par mērījumu vienotību noteikto prasību ievērošanu (šo noteikumu 19.1 punkts);
19.2 2. siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšanu vairāk par 70 % no kopējā dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu skaita dzīvojamā mājā;
19.23. dzīvojamās mājas īpašniekam, kurš nav ļāvis veikt siltumenerģijas skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi vai kuram konstatēts, ka siltumenerģijas skaitītājs vai tā metroloģiskais aizsargzīmogojums (plombējums) ir bojāts vai patvarīgi aizstāts, vai noņemts, vai ietekmēta siltumenerģijas skaitītāja darbība, maksājamās daļas noteikšanu par kvadrātmetru, kura ir līdzvērtīga dzīvokļiem, nedzīvojamām telpām un mākslinieka darbnīcām ar maksimālo enerģijas patēriņu;
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.