Pārtikas kazeīnu un kazeinātu kvalitātes, klasifikācijas un papildu marķējuma prasības

Ministru kabineta noteikumi Nr. 623Rīgā 2015. gada 3. novembrī (prot. Nr. 57 22. §)

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma4. panta ceturto daļu un 13. panta trešās daļas 3. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka pārtikas produktu ražošanai paredzēto skābo pārtikas kazeīnu, pārtikas himozīnkazeīnu un pārtikas kazeinātu (turpmāk – pārtikas kazeīni un kazeināti) kvalitātes un klasifikācijas prasības un kārtību, kādā novērtē minēto produktu atbilstību šīm prasībām, kā arī papildu marķējuma prasības.

2. Noteikumi attiecas uz:

2.1. skābo pārtikas kazeīnu – piena produktu, kas iegūts, ar skābi recinot vājpienu vai produktus, kuri iegūti no piena, pēc tam atdalot sūkalas un iegūto koagulātu skalojot un žāvējot;

2.2. pārtikas himozīnkazeīnu – piena produktu, kas iegūts, recinot vājpienu vai produktus, kuri iegūti no piena, pēc tam atdalot sūkalas un iegūto koagulātu skalojot un žāvējot. Koagulātu iegūst, izmantojot himozīnu vai citus recināšanas fermentus, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1332/2008 par pārtikas fermentiem un par grozījumiem Padomes Direktīvā 83/417/EEK, Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999, Direktīvā 2000/13/EK, Padomes Direktīvā 2001/112/EK un Regulā (EK) Nr. 258/97 noteiktajām prasībām;

2.3. pārtikas kazeinātiem – piena produktiem, kas iegūti, žāvējot ar neitralizējošām vielām apstrādātu pārtikas kazeīnu vai pārtikas kazeīna koagulāta recekli.

II. Kvalitātes, klasifikācijas un papildu marķējuma prasības

3. (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 396)

4. (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 396)

5. (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 396)

6. Skābā pārtikas kazeīna ražošanā par recinātājvielām atļauts izmantot skābes – pienskābi, sālsskābi, sērskābi, citronskābi, etiķskābi un ortofosforskābi, kā arī pienskābes baktēriju ieraugu vai ar pienskābes baktēriju ieraugu saraudzētas sūkalas.

7. Pārtikas kazeinātu ražošanā atļauts izmantot pārtikas kazeīnu neitralizējošas vielas jeb šķīdinātājus – nātrija, kālija, kalcija, amonjaka un magnija hidroksīdus, karbonātus, fosfātus un citrātus.

8. Šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minētos pārtikas kazeīnu un kazeinātu tirdzniecības nosaukumus izmanto tikai šo konkrēto produktu apzīmēšanai, ja tie atbilst šajos noteikumos noteiktajām definīcijām un kvalitātes prasībām. Produktiem, kas neatbilst šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minētajiem kritērijiem, piešķir tādu nosaukumu un marķējumu, kas pircējos nerada maldīgu priekšstatu par to īpašībām, kvalitāti vai izmantošanu.

9. Pārtikas kazeīnu un kazeinātu marķējumā uz iesaiņojuma, taras vai etiķetes norāda šādu skaidri saskatāmu, salasāmu un neizdzēšamu informāciju:

9.1. nosaukums – "skābais pārtikas kazeīns", "pārtikas himozīnkazeīns" vai "pārtikas kazeināts";

9.2. tīrsvars kilogramos vai gramos;

9.3. tā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese, ar kura vārdu vai uzņēmuma nosaukumu šo produktu pārdod, vai, ja minētais uzņēmējs neveic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, – importētājs Eiropas Savienības tirgū;

9.4. izcelsmes valsts, ja pārtikas kazeīni un kazeināti ir ievesti no trešajām valstīm;

9.5. ražošanas datums vai partijas identifikācijas numurs.

10. Pārtikas kazeinātu marķējumā tā nosaukumam pievieno izmantotā šķīdinātāja attiecīgā katjona vai katjonu apzīmējumu – nātrijs, kālijs, kalcijs, amonjaks vai magnijs.

11. Ja pārtikas kazeīnus vai kazeinātus pārdod maisījumu veidā, marķējumā norāda:

11.1. "X maisījums", kur X – attiecīgais pārtikas kazeīnu vai kazeinātu nosaukums dilstošā svara secībā;

11.2. katjonu vai katjonus, ja maisījums satur pārtikas kazeinātus;

11.3. maisījuma olbaltumvielu saturu, ja maisījums satur pārtikas kazeinātus.

12. Šo noteikumu 9. un 11. punktā minēto informāciju marķējumā norāda, ievērojot Valsts valodas likuma prasības (tas neizslēdz iespēju šo informāciju norādīt vairākās valodās).

13. Šo noteikumu 9.2., 9.3., 9.4. un 11.3. apakšpunktā minēto informāciju atļauts norādīt tikai pārtikas kazeīnu vai kazeinātu pavaddokumentos.

14. Ja pārtikas kazeīnos un kazeinātos minimālais piena olbaltumvielu saturs ir lielāks, nekā paredzēts šo noteikumu 1. pielikuma 1. punktā, to var attiecīgi norādīt marķējumā uz produkta iesaiņojuma, taras vai etiķetes.

III. Prasības pārtikas kazeīnu un kazeinātu paraugu ņemšanai

15. Prasības un kārtība paraugu ņemšanai pārtikas kazeīnu un kazeinātu ķīmiskajām analīzēm ir noteiktas šo noteikumu 3. pielikumā.

16. Paraugu oficiālajai kontrolei saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta izstrādātu oficiālās kontroles programmu ņem Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots inspektors (turpmāk – inspektors). Paraugu ņemšanas vietā inspektors paraugu marķē un noplombē.

17. Pēc pārtikas uzņēmuma pieprasījuma inspektors analīzei ņem paralēlo paraugu. Paralēlo paraugu ņem vienlaikus ar paraugu oficiālajai kontrolei un tiem pievieno paraugu ņemšanas aktu.

18. Paraugu ņemšanas aprīkojums ir izgatavots no nerūsošā tērauda vai cita atbilstoša materiāla, kas neizraisa paraugā izmaiņas un neietekmē analīžu rezultātus. Aprīkojuma virsma ir gluda, bez plaisām, tā stūri ir noapaļoti.

19. Paraugu ņemšanas trauki un vāki ir izgatavoti no tāda materiāla un konstruēti tā, lai pasargātu paraugu un neizraisītu tajā izmaiņas, kas var ietekmēt analīžu rezultātus. Paraugu ņemšanas trauki un to vāki var būt izgatavoti no stikla, metāla, piemēram, nerūsošā tērauda un plastmasas, piemēram, polipropilēna. Ja paraugu ņemšanas trauki ir caurspīdīgi vai daļēji caurspīdīgi, tos pēc parauga ievietošanas glabā tumšā vietā. Paraugu ņemšanas trauki un vāki ir tīri un sausi.

20. Paraugu ņemšanas trauka forma un tilpums atbilst šajos noteikumos noteiktajām paraugu ņemšanas prasībām. Var lietot vienreizlietojamus plastmasas, laminētus, kā arī alumīnija folijas paraugu ņemšanas traukus vai piemērotus plastmasas maisiņus ar stiepļu, plastmasas klipšu vai citu aizdari.

21. Paraugu ņemšanas trauku noslēgšanai lieto piemērotu aizbāzni vai aizskrūvējamu metāla vai plastmasas vāku, kuram, ja nepieciešams, ir gaisu necaurlaidīga blīve. Aizbāžņi un blīves ir izgatavoti no nešķīstoša, neabsorbējoša un taukvielas necaurlaidīga materiāla, kas neietekmē parauga smaržu, garšu, aromātu, citas īpašības vai sastāvu. Aizbāžņi ir pārklāti ar neabsorbējošiem nearomātiskiem materiāliem vai izgatavoti no tiem.

22. Paraugu ņemšanas trauku pēc parauga ievietošanas nekavējoties noslēdz. Paraugu uzglabāšanas temperatūra nedrīkst būt augstāka par 25 °C.

23. Šo noteikumu 15. un 16. punktā minētos paraugus pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc ņemšanas nogādā laboratorijā. Transportēšanas laikā paraugus pasargā no apkārtējo aromātu, tiešu saules staru un temperatūras iedarbības, ja tā ir augstāka par 25 °C.

IV. Pārtikas kazeīnu un kazeinātu paraugu sagatavošana ķīmiskai analīzei

24. Pārtikas kazeīnu un kazeinātu paraugu ķīmiskās analīzes metodes un to veikšanas kārtība ir aprakstīta šo noteikumu 4. pielikumā. Minētās metodes izmanto, lai noteiktu:

24.1. mitrumu:

24.1.1. skābajā pārtikas kazeīnā;

24.1.2. pārtikas himozīnkazeīnā;

24.1.3. kazeinātos;

24.2. obaltumvielu saturu:

24.2.1. skābajā pārtikas kazeīnā;

24.2.2. pārtikas himozīnkazeīnā;

24.2.3. kazeinātos;

24.3. kopējo skābumu skābajā pārtikas kazeīnā;

24.4. pelnvielas (tai skaitā P2O5):

24.4.1. skābajā pārtikas kazeīnā;

24.4.2. pārtikas himozīnkazeīnā;

24.5. pH līmeni kazeinātos.

25. Analizējamā parauga masai jābūt vismaz 200 gramu. Parauga svēršanai izmanto analītiskos svarus, kuru precizitāte ir līdz 0,1 miligramam.

26. Laboratorijas paraugu rūpīgi samaisa, atkārtoti sakratot un trauku apvēršot. Pēc tam visu laboratorijas paraugu pārvieto gaisu necaurlaidīgā pietiekama tilpuma traukā.

27. Uz testa sieta, kam ir uztvērējs, pārnes apmēram 50 gramu rūpīgi samaisīta laboratorijas parauga. Testa siets ir veidots no stiepļu pinuma, tā caurumu nominālais izmērs ir 500 mikrometru, sieta diametrs – 200 milimetru, un tam ir vāks.

27.1 Nacionālā standartizācijas institūcija savā tīmekļvietnē pēc Zemkopības ministrijas ieteikuma publicē to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu 27. punktā minētajam testam izmantojamo sietu tehnisko parametru (caurumu pielaides un stieples diametra) noteikšanai.

27.2 Ja tiek piemēroti šo noteikumu 27.1 punktā minētie standarti, uzskatāms, ka pārtikas kazeīna un kazeinātu paraugu sagatavošana un to ķīmiskā analīze atbilst šajā nodaļā noteiktajām būtiskajām prasībām, kuras aptver šie standarti vai to daļas.

28. Ja 50 gramu parauga pilnībā vai vismaz 95 procentu apjomā izsijājas cauri sietam, laboratorijas paraugu izmanto testēšanai.

29. Ja 50 gramu parauga pilnībā neizsijājas cauri sietam, to samaļ malšanas iekārtā, līdz tas atbilst šo noteikumu 27. punktā minētajiem sijāšanas kritērijiem. Malšanai nedrīkst izmantot lodīšu dzirnavas, un tās laikā nedrīkst rasties pārmērīgs siltums vai zust mitrums. Visu izsijāto paraugu nekavējoties pārvieto gaisu necaurlaidīgā pietiekama tilpuma traukā un rūpīgi sajauc, vairākkārt sakratot un apvēršot un nepieļaujot nekādas izmaiņas produkta mitruma saturā. Pēc analizējamā parauga sagatavošanas šo noteikumu 23. punktā minētās analīzes veic pēc iespējas ātrāk.

30. Paraugu vienmēr glabā gaisu un mitrumu necaurlaidīgā traukā.

31. Šķīdināšanai, atšķaidīšanai un mazgāšanai izmanto destilētu vai demineralizētu ūdeni, kam ir vismaz tikpat augsta tīrības pakāpe kā destilētam ūdenim.

32. Ja šajos noteikumos bez papildu informācijas ir minēta "šķīdināšana", "šķīdums" vai "atšķaidīšana", tas nozīmē "šķīdums ūdenī" vai "atšķaidīšana ar ūdeni".

33. Visām izmantotajām ķimikālijām ir analītiskā reaģenta tīrības pakāpe.

34. Testēšanas pārskatā ierakstītais rezultāts ir vidējais lielums, kas iegūts vismaz divās noteikšanas reizēs ar apmierinošu atkārtojamību. Testēšanas pārskatu sagatavo un glabā laboratorijā.

35. Testēšanas rezultātus norāda procentos no analizējamā parauga masas gramos uz 100 gramiem.

36. Testēšanas pārskatā norāda:

36.1. izmantoto analīzes metodi un iegūtos rezultātus;

36.2. informāciju par procedūru, kas nav konkretizēta analīzes metodes aprakstā vai kas nav obligāta;

36.3. apstākļus, kas būtu varējuši ietekmēt iegūtos rezultātus;

36.4. parauga identifikācijai nepieciešamo informāciju.

V. Noslēguma jautājums

37. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 21. jūnija noteikumus Nr. 435 "Noteikumi par pārtikas kazeīnu un kazeinātu kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasībām un atbilstības novērtēšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 100. nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) (svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 396);

2) Komisijas 1985. gada 25. oktobra Pirmās direktīvas 85/503/EEK par pārtikas kazeīnu un kazeinātu analīzes metodēm;

3) Komisijas 1986. gada 15. jūlija Pirmās direktīvas 86/424/EEK par pārtikas kazeīnu un kazeinātu paraugu noņemšanas metodēm ķīmiskai analīzei;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvas (ES) 2015/2203 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kazeīniem un kazeinātiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un Padomes Direktīvas 83/417/EEK atcelšanu.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaZemkopības ministrs Jānis Dūklavs

1. pielikumsMinistru kabineta2015. gada 3. novembranoteikumiem Nr. 623

Pārtikas kazeīnu un kazeinātu kvalitātes un klasifikācijas prasības

Nr.p. k.	Rādītāji	Produkta tirdzniecības nosaukums	Produkta tirdzniecības nosaukums	Produkta tirdzniecības nosaukums
Nr.p. k.	Rādītāji	skābais pārtikas kazeīns	pārtikas himozīnkazeīns	pārtikas kazeināti
1.	Piena olbaltumvielu saturs sausnā,ne mazāk kā (%)	90	84	88
2.	Kazeīna saturs piena olbaltumvielās,ne mazāk kā (%)	95	95	95
3.	Piena tauki sausnā, ne vairāk kā (%)	2,0	2,0	2,0
4.	Mitrums, ne vairāk kā (%)	12	12	8
5.	Titrējamais skābums (0,1N NaOH),ne vairāk kā ml/g	0,27	–	–
6.	Pelnvielas (ieskaitot P2O5) (%)	ne vairāk kā 2,5	ne mazāk kā 7,5	–
7.	Bezūdens laktoze, ne vairāk kā (%)	1,0	1,0	1,0
8.	Nogulsnes (piedegušas daļiņas),ne vairāk kā mg/25 g	22,5	15	22,5
9.	pH līmenis	–	–	6,0–8,0
10.	Svina saturs, ne vairāk kā mg/kg	0,75	0,75	0,75
11.	Mehāniskie piemaisījumi 25 g	nav pieļaujami	nav pieļaujami	nav pieļaujami

2. pielikumsMinistru kabineta2015. gada 3. novembranoteikumiem Nr. 623

Pārtikas kazeīnu un kazeinātu organoleptiskās īpašības

Nr.p.k.	Rādītāji	Rādītāji	Skābais pārtikas kazeīns	Pārtikas himozīnkazeīns	Pārtikas kazeināti
1.	Smarža	Smarža	Produktam raksturīgā smarža	Produktam raksturīgā smarža	Pieļaujamas vāji izteiktas neraksturīgas smaržas
2.	Izskats	krāsa	No baltas līdz krēmkrāsai	No baltas līdz krēmkrāsai	No baltas līdz krēmkrāsai
2.	Izskats	struktūra	Nesatur viegla spiediena ietekmē nesadrūpošus graudus	Nesatur viegla spiediena ietekmē nesadrūpošus graudus	Nesatur viegla spiediena ietekmē nesadrūpošus graudus
3.	Šķīdība ūdenī	Šķīdība ūdenī	Nešķīst	Nešķīst	Gandrīz pilnībā šķīst destilētā ūdenī, izņemot kalcija kazeinātus

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

3. pielikumsMinistru kabineta2015. gada 3. novembranoteikumiem Nr. 623

Paraugu ņemšanas kārtība pārtikas kazeīnu un kazeinātu ķīmiskajām analīzēm

	A tipa urbji (garie)	B tipa urbji (īsie)
10.1. asmens garums	800	400
10.2. asmens metāla biezums	1 līdz 2	1 līdz 2
10.3. asmens gala iekšējais diametrs	18	32
10.4. asmens diametrs pie roktura vai kāta	22	28
10.5. atveres platums asmens galā	4	20
10.6. atveres platums pie roktura vai kāta	14	14

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

4. pielikumsMinistru kabineta2015. gada 3. novembranoteikumiem Nr. 623

Pārtikas kazeīnu un kazeinātu ķīmiskās analīzes metodes

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs