Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" īstenošanas noteikumi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 593Rīgā 2015. gada 13. oktobrī (prot. Nr. 54 33. §)
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu unKohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" 3.3.1. specifisko atbalsta mērķi "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" (turpmāk – specifiskais atbalsts);
1.2. specifiskā atbalsta mērķi;
1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim;
1.5. specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumus, tai skaitā vienošanās vai civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu vienpusējā uzteikuma nosacījumus;
1.6. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī nosacījumus, kas jāievēro, lai saņemtu valsts atbalstu komercdarbībai;
1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā šādu projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros:
2.1. pirmā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – pirmā atlases kārta);
2.2. otrā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – otrā atlases kārta);
2.3. trešā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā pašvaldībās, kuras nav nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības" (turpmāk – trešā atlases kārta).
3. Specifiskā atbalsta īstenošanu nodrošina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde).
4. Specifiskā atbalsta pirmo atlases kārtu īsteno atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 10. panta otrās daļas 17. punktam, vadošajai iestādei slēdzot deleģēšanas līgumu ar Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldību.
5. Pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros atbalsta Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izveidotajā Reģionālās attīstības koordinācijas padomē saskaņotajās pašvaldību attīstības programmās paredzētos projektus un trešās atlases kārtas ietvaros atbalsta projektus, kuru projektu ideju koncepti ir saskaņoti Reģionālās attīstības koordinācijas padomē.
6. Projektu īsteno Latvijas Republikā, izņemot Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju.
II. Specifiskā atbalsta mērķis
7. Specifiskā atbalsta mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus komercdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz komersantu vajadzībām. Komersants šo noteikumu izpratnē ir mazais (sīkais) un vidējais komersants bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, individuālais komersants, zemnieku un zvejnieku saimniecība, individuālais uzņēmums, pašnodarbinātais, kas veic saimniecisko darbību, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība.
8. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir mazie (sīkie) vai vidējie komersanti atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 1. pielikumam, Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 1. jūlijs, Nr. L 193) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 702/2014), 1. pielikumam vai Komisijas 2014. gada 16. decembra Regulas (ES) Nr. 1388/2014, ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 24. decembris, Nr. L 369) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1388/2014), 1. pielikumam.
9. Specifisko atbalstu īsteno, sasniedzot šādus rādītājus:
9.1. iznākuma rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:
9.1.1. komersantu skaits, kuri guvuši labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā (to komersantu skaits, kuri saņēmuši atbalstu) – vismaz 202 komersanti, tai skaitā par virssaistību finansējumu – vismaz 17 komersanti;
9.1.2. jaunizveidoto darba vietu skaits komersantos, kuri guvuši labumu no investīcijām infrastruktūrā (nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos), – vismaz 1053 jaunizveidotas darba vietas, tai skaitā par virssaistību finansējumu – vismaz 85 jaunizveidotas darba vietas;
9.1.3. no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā labumu guvušo komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos – vismaz 64 219 292 euro, tai skaitā par virssaistību finansējumu – vismaz 5 202 550 euro;
9.2. rezultāta rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:
9.2.1. strādājošo skaits (privātajā sektorā) komersantos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir visa Latvija, izņemot Rīgu – vismaz 446 300 strādājošo;
9.2.2. komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem (faktiskajās cenās) apstrādes rūpniecības, būvniecības, transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – vismaz 2 125 683 000 euro;
9.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 13 886 292 euro apmērā;
9.4. enerģijas patēriņa rādītājs (megavatstundas).
10. Iznākuma rādītāju vērtības ir attiecināmas, ja tās:
10.1. ir saistītas ar mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem, kas guvuši labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā;
10.2. nav saistītas ar šādām tautsaimniecības nozarēm (atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulai (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām) komersanta pamatdarbībā (nepārsniedz 50 procentus no neto apgrozījuma) projekta īstenošanas vietā:
10.2.1. elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde, izņemot gaisa kondicionēšanu (NACE kods: D);
10.2.2. ūdensapgāde, kā arī notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, izņemot otrreizējo pārstrādi (NACE kods: E);
10.2.3. vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, izņemot automobiļu un motociklu remontu (NACE kods: G);
10.2.4. finanšu un apdrošināšanas darbības (NACE kods: K);
10.2.5. operācijas ar nekustamo īpašumu (NACE kods: L);
10.2.6. valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana (NACE kods: O);
10.2.7. azartspēles un derības (NACE kods: R92);
10.2.8. tabakas audzēšana (NACE kods: A01.15) un tabakas izstrādājumu ražošana (NACE kods: C12);
10.2.9. ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība (NACE kods: U);
10.3. radušās divu kalendāra gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un ne vēlāk kā piektajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, t. i., ne vēlāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim. Ja projekta iesniedzējs iznākuma rādītāja vērtību sasniedz, sadarbības iestāde turpmāko projekta iznākuma rādītāja izpildes kontroli neveic;
10.4. ir radušās ar komercdarbību saistītajā teritorijā.
10.1 Šo noteikumu 9.1.3. apakšpunktā norādītās komersantu nefinanšu investīcijas ir attiecināmas arī tad, ja tās ir veiktas ārpus teritorijas, kas saistīta ar komercdarbību, nekustamajā īpašumā, kas robežojas ar projekta īstenošanas vietu, un šis nekustamais īpašums ir nepieciešams attiecīgā komersanta saimnieciskās darbības veikšanai.
11. Projekta iesniedzējs nodrošina šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi vai izpilda 11.3. apakšpunktā minēto nosacījumu:
11.1. piešķirtā finansējuma ietvaros vidēji vienas jaunizveidotas darba vietas radīšanai infrastruktūrā iegulda ne vairāk kā 41 000 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma;
11.2. piesaista komersantu investīcijas atbilstoši šo noteikumu 9.1.3. apakšpunktam vismaz piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērā;
11.3. nodrošina šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunktā minēto abu iznākuma rādītāju summu naudas izteiksmē tādā apmērā, kas ir vienāda ar vai lielāka par piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēru:
A – jaunizveidoto darba vietu skaits komersantos, kuri guvuši labumu no investīcijām infrastruktūrā;
B – no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā labumu guvušo komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos;
C – projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro).
12. Ja, īstenojot projektu, šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju vērtības, kuras plānotas projektā, netiek sasniegtas atbilstoši apstiprinātajā projekta iesniegumā noteiktajam, finansējuma saņēmējs atmaksā sadarbības iestādei Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu:
12.1. proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā: D – atmaksājamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro); C – projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro); RF – faktiskā projekta iznākuma rādītāja vērtība, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā (komersanti, jaunizveidotas darba vietas vai euro); RA – apstiprinātā projekta iznākuma rādītāja vērtība, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā (komersanti, jaunizveidotas darba vietas vai euro);
12.2. 100 procentu apmērā, ja iznākuma rādītāju izpildes vērtība sasniegta 0–15 procentu (neieskaitot) apmērā.
III. Specifiskajam atbalstam pieejamais finansējums
13. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 75 552 111 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 64 219 292 euro (tai skaitā virssaistību finansējums – 5 202 550 euro) un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām, privātais finansējums) – ne mazāks kā 11 332 819 euro.
13.1 Nacionālais finansējums var būt mazāks par šo noteikumu 13. un 14. punktā noteikto, ja šo noteikumu 47.2. apakšpunktā minētās izmaksas tiek sniegtas kā de minimis atbalsts.
14. Finansējuma sadalījums pa atlases kārtām:
14.1. pirmās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 18 957 864 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 16 114 183 euro (tai skaitā virssaistību finansējums 5 202 550 euro) un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 2 843 681 euro;
14.2. otrās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 18 861 710 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 16 032 453 euro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 2 829 257 euro;
14.3. trešās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 37 732 537 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 32 072 656 euro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 5 659 881 euro.
14.1 Pēc 2020. gada 2. marta neizmantoto pirmās un otrās atlases kārtas finansējumu un finansējumu, kas pirmajā, otrajā un trešajā atlases kārtā atbrīvojies projektu īstenošanas rezultātā, novirza otrajai atlases kārtai.
14.2 Pēc 2019. gada 11. oktobra radušos neatbilstoši veiktos izdevumus un finansējumu, kas atbrīvojies, izbeidzot vienošanās par projekta īstenošanu, jauniem projektiem vai citu projektu darbībām nepārdala.
15. (Svītrots ar MK 17.03.2020. noteikumiem Nr. 142)
16. (Svītrots ar MK 17.03.2020. noteikumiem Nr. 142)
17. (Svītrots ar MK 17.03.2020. noteikumiem Nr. 142)
18. Finansējumu specifiskā atbalsta ietvaros piešķir atmaksājamas palīdzības veidā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 67., 68. un 69. pantam.
19. Atbalsta intensitāte (kas var būt atšķirīga dažādām projekta izmaksu pozīcijām) projekta iesniegumā norādītajai attiecināmajai izmaksu pozīcijai nepārsniedz:
19.1. 85 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām:
19.1.1. pašvaldībai vai tās izveidotai iestādei, brīvostas pārvaldei, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, ja īsteno projektu, kas nav kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, attiecinot šo noteikumu 46., 47., 48. un 49. punktā minētās izmaksas (izņemot 47.3.2. un 47.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas). Atbalstu brīvostas pārvaldei vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei sniedz tikai darbībām ārpus teritorijas, kurā tiek veikta ostas pamatdarbība. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai var finansēt no nacionālā publiskā finansējuma (valsts un (vai) pašvaldības budžets);
19.1.2. sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes) sniedzējam kā sadarbības partnerim un pašvaldībai, ja tā vai tās iestāde sniedz sabiedrisko pakalpojumu un vienlaikus ir projekta iesniedzējs, attiecinot šo noteikumu 47., 48. un 49. punktā minētās izmaksas (izņemot 47.1., 47.3.1., 47.3.2. un 47.3.3. apakšpunktā minētās gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas un 47.4. apakšpunktā minētās izmaksas). Šajā apakšpunktā minētās izmaksas iekļauj projektā tikai tad, ja tās ir saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai var finansēt no nacionālā publiskā finansējuma vai privātā finansējuma;
19.2. starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, ko finansē no kopējā publiskā finansējuma (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma (ne vairāk kā 85 procenti no kopējā publiskā finansējuma), pašvaldības, brīvostas pārvaldes, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes un valsts budžeta finansējuma), pašvaldībai vai tās izveidotai iestādei, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei, brīvostas pārvaldei (atbalstu brīvostas pārvaldei vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei sniedz tikai darbībām ārpus teritorijas, kurā tiek veikta ostas pamatdarbība, un kas nav saistītas ar investīcijām ostas pamatdarbības infrastruktūrā) vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, atbilstoši:
19.2.1. Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. panta nosacījumiem, ja paredzētas šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā minētās elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras izmaksas (gadījumos, kad plānots iznomāt šo noteikumu 47.4. apakšpunktā minēto teritoriju vai 47.3.2. apakšpunktā minēto infrastruktūru komersantam saimnieciskās darbības veikšanai), attiecinot arī šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, un 47.6., 47.7., 47.8. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksu pozīcijas. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma (pašvaldības vai pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, aizņēmums kredītiestādē atbilstoši tirgus cenai);
19.2.2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. panta nosacījumiem, ja paredzētas šo noteikumu 47.3.2. apakšpunktā minētās infrastruktūras izmaksas vai 47.4. apakšpunktā minētās infrastruktūras izmaksas, attiecinot arī šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, un 47.5., 47.6., 47.7., 47.8. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksu pozīcijas. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma (pašvaldības, pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, aizņēmums kredītiestādē atbilstoši tirgus cenai);
19.3. 55 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām:
19.3.1. mazajam (sīkajam) komersantam kā sadarbības partnerim atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantam, attiecinot šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā noteiktās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras izmaksas), 47.3.1., 47.3.2., 47.4., 47.5., 47.6., 47.7. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts;
19.3.2. zemnieku saimniecībai, mazajam (sīkajam) vai vidējam komersantam kā sadarbības partnerim, kurš nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 702/2014 14. panta 12. punkta "c" apakšpunktam un 13. punkta "c" apakšpunktam, kas paredz, ka maksimālo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma intensitāti (50 procenti) var palielināt par 5 procentiem ieguldījumiem apgabalos, kuros ir dabas radīti vai citi īpaši ierobežojumi, attiecinot šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras būvniecības vai pārbūves izmaksas), 47.3.1., 47.3.2., 47.4., 47.5., 47.6., 47.7. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Šo noteikumu 47.3.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja projekta ietvaros attīstītā infrastruktūra netiek izmantota primārajai lauksaimnieciskajai ražošanai. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts atbalsts. Šajā apakšpunktā minētos nosacījumus nepiemēro, sniedzot valsts atbalstu komercdarbībai šo noteikumu 2.1. apakšpunktā noteiktās pirmās atlases kārtas ietvaros;
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.