Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 12Rīgā 2016. gada 5. janvārī (prot. Nr. 1 20. §)

Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma2. panta 1. punkta "a" apakšpunktu un 17. panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu (turpmāk – sēklas) tirdzniecības kārtību, kā arī institūciju, kas kontrolē sēklas ievešanu no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

2. Noteikumi neattiecas uz sēklām, kas paredzētas izvešanai (eksportam) uz valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

3. Sēklas ieved, audzē, sagatavo, saiņo un tirgo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (turpmāk – Augu veselības regula), 3., 4., 5., 14., 37., 79., 81., 82., 83. un 88. pantu, Komisijas 2019. gada 28. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072, ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (turpmāk – Regula 2019/2072), 3., 5., 6. un 13. pantu, normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā un šajos noteikumos noteiktajām prasībām."

3.1 Termins "Savienībā reglamentēts nekarantīnas organisms" lietots Augu veselības regulas 36. panta izpratnē. Savienībā reglamentētie nekarantīnas organismi ir šo noteikumu 4., 5., 9. un 11. pielikumā minētie kaitīgie organismi, kas ietekmē sēklas kartupeļu kvalitāti.

4. Izdevumus, kas saistīti ar sēklas lauku apskati, vīrusu pēcpārbaudi, augu karantīnas organismu noteikšanu ražā un augsnes paraugos, kartupeļu bumbuļu analīzi to kvalitātes noteikšanai, kā arī etiķetes – augu pases – izgatavošanu, sedz attiecīgā persona saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – dienests) maksas pakalpojumu cenrādi.

II. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija

5. (Svītrots ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 341)

6. Lai reģistrētos Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – reģistrs), persona iesniedz dienestā iesniegumu tās iekļaušanai reģistrā saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. Sēklaudzētājs reģistrācijas iesniegumam pievieno sēklaudzēšanai paredzēto lauku plānu, norādot platību (ha), un informāciju par lauku vēstures kārtošanu.

6.1 Personu, kas nodarbojas ar sertificētu sēklu audzēšanu vai sēklu apriti, dienests reģistrē Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā.

7. Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 6. punktā minēto dokumentu saņemšanas nosūta personai paziņojumu par iesnieguma saņemšanu un tā izskatīšanas termiņu.

8. Ja dienests mēneša laikā pēc visu šo noteikumu 6. punktā minēto dokumentu saņemšanas nav informējis personu par tās reģistrāciju vai par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka dienests personu ir reģistrējis, piemērojot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā paredzēto noklusējumu.

9. Dienests reģistrā norāda šādu informāciju par reģistrā iekļauto personu:

9.1. reģistrācijas kodu. Tā pirmās divas zīmes norāda personas adresi (pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes – reģistrācijas kārtas numuru;

9.2. juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru komercreģistrā, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu;

9.3. juridiskai personai – juridisko adresi, fiziskai personai – dzīvesvietas adresi;

9.4. darbības veidu;

9.5. sugu grupu, ar kuru tiek veiktas darbības;

9.6. kontaktinformāciju (piemēram, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi).

10. Pēc personas pieprasījuma dienests elektroniska vai papīra dokumenta formā izsniedz lēmumu par personas reģistrāciju reģistrā.

11. Dienests savā tīmekļvietnē ievieto Sēklu un šķirņu aprites likuma 4. panta piektajā daļā noteikto informāciju par reģistrētajām personām.

12. Dienests:

12.1. pieņem lēmumu par personas reģistrācijas anulēšanu saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 4. panta trešo daļu vai attiecīgu lēmumu, ja atkārtoti konstatēta šo noteikumu VII, VIII, X vai XI nodaļā minēto prasību neievērošana un par to ir sagatavots akts;

12.2. piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas paziņo personai lēmumu par reģistrācijas anulēšanu.

13. Lai izdarītu izmaiņas reģistrā, reģistrētā persona dienestā iesniedz saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu noformētu iesniegumu, tajā norādot nepieciešamās izmaiņas.

14. Ja izmaiņas reģistrā saistītas ar reģistrētās personas darbības veida maiņu, iesniegumam pievieno šo noteikumu 6. punktā minēto informāciju.

15. Dienests triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izdara izmaiņas reģistrā.

16. Informāciju par personu reģistra arhīva datubāzē dienests saglabā sešus gadus pēc reģistrācijas anulēšanas.

16.1 Dienests apstrādā personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru, oficiālo elektronisko adresi vai e-pasta adresi), lai identificētu personu un reģistrētu šo noteikumu 5. punktā minētajā reģistrā, nodrošinātu sēklu sertifikāciju, kā arī paziņotu par reģistrācijas anulēšanu. Personas datus pēc iesnieguma iesniegšanas uzglabā pastāvīgi līdz lēmuma pieņemšanai par reģistrācijas anulēšanu. Pēc reģistrācijas anulēšanas informāciju saglabā atbilstoši šo noteikumu 16. punktam.

III. Sēklu kategorijas

17. Sēklas iedala šādās kategorijās:

17.1. pirmsbāzes sēklas;

17.2. bāzes sēklas;

17.3. sertificētās sēklas.

18. Pirmsbāzes sēklas:

18.1. ir iegūtas no šo noteikumu 19. punktā minētajām prasībām atbilstošiem identificētiem mātesaugiem, izmantojot šādas metodes:

18.1.1. mikropavairošanas (in vitro) metodi, īsā periodā laboratorijā izaudzējot lielu daudzumu mikroaugu vai mikrobumbuļus un izmantojot diferencētus veģetatīvos pumpurus vai meristēmu audus;

18.1.2. klonu atlases metodi;

18.2. ir audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu praksi šķirnes un fitosanitārā stāvokļa uzturēšanai;

18.3. ir paredzētas bāzes (S, SE, E) un sertificētu (A, B) sēklu ražošanai;

18.4. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām pirmsbāzes sēklām noteiktajām šķirnes tīrības prasībām, tām nav konstatēti šo noteikumu 3. pielikumā minētie augu karantīnas organismi, kā arī sēklaudzēšanas stādījumu un sēklu partijas kvalitāte atbilst šajos noteikumos pirmsbāzes sēklām noteiktajām prasībām;

18.5. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

19. Dienests veic mātesaugu pārbaudi, lai atzītu tos par brīviem no šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kaitīgajiem organismiem. Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs mātesaugus uztur, ievērojot šķirnes uzturēšanas shēmu.

20. Ja izmantota mikropavairošanas metode, pirmsbāzes sēklas iedala šādās paaudzēs:

20.1. pirmsbāzes TC kategorija (PBTC) – mikroaugi, mikrobumbuļi un sīkbumbuļi, ko iegūst, ievērojot šādus nosacījumus:

20.1.1. selekcionārs vai šķirnes uzturētājs tos iegūst ar mikropavairošanas metodi;

20.1.2. tos audzē no ārējās vides norobežotā objektā – laboratorijā, siltumnīcā vai citā slēgtā vidē, īstenojot efektīvu pasākumu sistēmu, lai novērstu risku inficēties vai invadēties ar augiem kaitīgiem organismiem (turpmāk – pasākumu sistēma);

20.1.3. audzēšanai izmanto augu augšanas substrātu, kurā nav konstatēti Savienības karantīnas organismi un Savienības reglamentētie nekarantīnas organismi;

20.1.4. selekcionārs vai šķirnes uzturētājs iesniedz dienestā pirmsbāzes TC kategorijas (PBTC) materiāla audzēšanas shēmu ar informāciju par audzēšanas apstākļiem norobežotā objektā un pasākumu sistēmas aprakstu. Ja dienests konstatē, ka shēmā norādītie audzēšanas apstākļi vai pasākumu sistēma rada risku, ka pirmsbāzes TC kategorijas (PBTC) materiāls var inficēties vai invadēties ar augiem kaitīgiem organismiem, dienests nosaka termiņu nepilnību novēršanai;

20.2. pirmās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB1), ko iegūst no pirmsbāzes TC kategorijas (PBTC) materiāla, audzējot uz lauka;

20.3. otrās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB2), ko iegūst no pirmās paaudzes pirmsbāzes sēklām (PB1);

20.4. trešās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB3), ko iegūst no otrās paaudzes pirmsbāzes sēklām (PB2);

20.5. ceturtās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB4), ko iegūst no trešās paaudzes pirmsbāzes sēklām (PB3).

21. Ja izmantota klonu atlases metode, pirmsbāzes sēklas iedala šādās paaudzēs:

21.1. pirmās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB1), ko iegūst no šķirnei tipiskiem izlases ceriem – mātesaugiem – atlasītiem bumbuļiem;

21.2. otrās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB2), ko iegūst no pirmās paaudzes pirmsbāzes sēklām (PB1);

21.3. trešās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB3), ko iegūst no otrās paaudzes pirmsbāzes sēklām (PB2);

21.4. ceturtās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB4), ko iegūst no trešās paaudzes pirmsbāzes sēklām (PB3).

22. Bāzes sēklas:

22.1. ir iegūtas no pirmsbāzes sēklām;

22.2. ir audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu praksi šķirnes un fitosanitārā stāvokļa uzturēšanai;

22.3. ir paredzētas sertificētu (A, B) sēklu ražošanai;

22.4. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklu šķirnes tīrības prasībām, tām nav konstatēti šo noteikumu 3. pielikumā minētie augu karantīnas organismi, un sēklaudzēšanas stādījumu un sēklu partijas kvalitāte atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

22.5. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

23. Bāzes sēklām ir šādas paaudzes:

23.1. pirmās paaudzes bāzes sēklas (S), ko iegūst no pirmsbāzes sēklām;

23.2. otrās paaudzes bāzes sēklas (SE), ko iegūst no bāzes sēklām (S) vai pirmsbāzes sēklām;

23.3. trešās paaudzes bāzes sēklas (E), ko iegūst no bāzes sēklām (SE) vai pirmsbāzes sēklām.

24. Sertificētas sēklas:

24.1. ir iegūtas tieši no bāzes sēklām vai augstākas kategorijas sēklām;

24.2. ir audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu praksi šķirnes un fitosanitārā stāvokļa uzturēšanai;

24.3. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām sertificētām sēklām noteiktajām šķirnes tīrības prasībām, tām nav konstatēti šo noteikumu 3. pielikumā minētie augu karantīnas organismi, un sēklaudzēšanas stādījumu un sēklu partijas kvalitāte atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;

24.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

25. Sertificētām sēklām ir šādas paaudzes:

25.1. pirmās paaudzes sertificētas sēklas (A), ko iegūst no trešās paaudzes bāzes sēklām (E) vai no augstākas kategorijas sēklām;

25.2. otrās paaudzes sertificētas sēklas (B), ko iegūst no pirmās paaudzes sertificētām sēklām (A) vai no augstākas kategorijas sēklām un kas nav paredzētas tālākai sēklaudzēšanai.

IV. Prasības sēklaudzēšanai

26. Sēklaudzēšanas laukus izvieto tikai pēc piemērotiem priekšaugiem. Augu maiņu pa gadiem ieraksta lauku vēsturē, kurā norādīta lauku izvietojuma shēma, informācija par konkrētajā laukā izlietoto sēklu, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem.

27. Sēklu atļauts audzēt laukos, kuros:

27.1. nav konstatēta zeltainās kartupeļu cistu nematodes Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un bālās kartupeļu cistu nematodes Globodera pallida (Stone) Behrens (Eiropas populācija) klātbūtne augsnē un nav noteikti fitosanitārie pasākumi, kas ierobežo kartupeļu audzēšanu;

27.2. pēdējo triju gadu laikā nav audzēti kartupeļi un citi nakteņu dzimtas augi, un to apliecina ieraksts lauku vēsturē.

28. Audzējot dažādu šķirņu, kategoriju vai paaudžu sēklu vai nesertificētu sēklu, stādījumus izvieto tā, lai sēklu novākšanas laikā nebūtu iespējama to sajaukšanās.

29. Ja sēklaudzētājs kartupeļus audzē arī citiem mērķiem (pārtikai, pārstrādei, lopbarībai):

29.1. visā saimniecībā esošajā kartupeļu audzēšanas platībā pirms kartupeļu stādīšanas pārbauda zeltainās kartupeļu cistu nematodes Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un bālās kartupeļu cistu nematodes Globodera pallida (Stone) Behrens (Eiropas populācija) klātbūtni augsnē;

29.2. visā saimniecībā iegūtajā kartupeļu ražā pārbauda kartupeļu gaišās gredzenpuves Clavibacter sepedonicus un kartupeļu tumšās gredzenpuves Ralstonia solanacearum klātbūtni.

V. Sēklaudzēšanas lauku apskate

30. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārējo stāvokli, to atbilstību šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām un noteiktu stādījumu kvalitāti saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumā minētajām prasībām, dienesta inspektors veic sertifikācijai paredzēto sēklaudzēšanas lauku apskati.

31. Sēklaudzētājs līdz sēklu ieguves gada 25. maijam iesniedz dienestā iesniegumu sēklaudzēšanas lauka apskatei saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu. Piesakot attiecīgo sēklaudzēšanas lauku valsts vai Eiropas Savienības tiešajam atbalstam, sēklaudzētājs:

31.1. iesniegumu lauka apskatei iesniedz pēc tam, kad iesniegts iesniegums atbalsta saņemšanai;

31.2. identisko informāciju par attiecīgo sēklaudzēšanas lauku abos iesniegumos norāda vienādi.

32. Dienesta inspektors pārbauda:

32.1. vai lauku apskates iesniegumā ir norādīta visa šo noteikumu 6. pielikumā minētā informācija;

32.2. šo noteikumu 34. punktā minētos sēklu kvalitāti apliecinošos dokumentus un ierakstus lauku vēsturē;

32.3. šķirnes atbilstību Sēklu un šķirņu aprites likumā minētajām prasībām par sēklu sertifikāciju;

32.4. vai sēklaudzēšanai izmantotajos laukos nav konstatētas zeltainās kartupeļu cistu nematodes Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un bālās kartupeļu cistu nematodes Globodera pallida (Stone) Behrens (Eiropas populācija) un vai laukiem nav noteikti fitosanitārie pasākumi, kas ierobežo kartupeļu audzēšanu;

32.5. vai sēklaudzēšanas lauki ir brīvi no Candidatus Liberibacter solanacearum un vai iepriekšējā lauka apskatē nav novēroti šī kaitīgā organisma simptomi;

32.6. vai iepriekšējā lauka apskatē nav novēroti Candidatus Phytoplasma solani simptomi.

33. Ja nav ievērotas šo noteikumu 32. punktā minētās prasības, dienesta inspektors triju darbdienu laikā pēc pārbaudes par to rakstiski informē sēklaudzētāju, norādot nepilnības, un pieprasa tās novērst septiņu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

34. Izstādīto sēklu kvalitāti apliecina:

34.1. Latvijā sertificētai sēklai:

34.1.1. ja sēkla iegūta un paredzēta stādīšanai tajā pašā sēklaudzēšanas saimniecībā, – sēklu testēšanas pārskats ar norādi, ka sēklu partija atbilst šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām;

34.1.2. ja sēkla iegādāta pie cita sēklaudzētāja, – augu pase, kas atbilst Augu veselības regulas 83. panta prasībām, ir oficiālās etiķetes krāsā un satur visu etiķetes informāciju, kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

34.2. citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētai sēklai – augu pase, kas atbilst Augu veselības regulas 83. panta prasībām, ir oficiālās etiķetes krāsā un satur visu etiķetes informāciju, kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

34.3. Šveicē sertificētām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete, ko izsniegusi attiecīgās valsts pilnvarotā institūcija, un augu pase, kas atbilst Augu veselības regulas 83. panta prasībām, kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu.

35. Dienesta inspektors pieņem lēmumu atteikt lauku apskati, stādījumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu jau pirms lauku apskates un triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas paziņo to sēklaudzētājam, ja:

35.1. nav izsniegti dokumenti, kas apliecina, ka sēklaudzēšanas lauks ir brīvs no šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minētajiem augu karantīnas organismiem;

35.2. šo noteikumu 33. punktā norādītajā termiņā nav novērsti attiecīgie trūkumi;

35.3. nav izstādītās sēklas kvalitāti apliecinošu dokumentu vai tie neatbilst šo noteikumu 34. punktā minētajiem nosacījumiem;

35.4. pārbaudot ierakstus lauku vēsturē, ir konstatēti šo noteikumu 26. punktā minēto prasību pārkāpumi vai neatbilstība lauku apskates iesniegumā norādītajai informācijai;

35.5. nav lauku vēstures;

35.6. lauku apskates iesniegums ir iesniegts pēc šo noteikumu 31. punktā minētā termiņa un augi sasnieguši tādas fenoloģiskās attīstības fāzes, kad vairs nav iespējams konstatēt šķirņu atšķirīgās morfoloģiskās pazīmes;

35.7. šķirne neatbilst Sēklu un šķirņu aprites likumā minētajiem nosacījumiem par sēklu sertifikāciju;

35.8. sēklaudzēšanas laukā iepriekšējā lauka apskatē ir novēroti Candidatus Liberibacter solanacearum un Candidatus Phytoplasma solani simptomi.

36. Lauka apskati veic tādā kartupeļu attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās īpatnības un visprecīzāk iespējams noteikt šķirnes tīrību, kā arī konstatēt ar slimībām inficētos augus. Lauku apskates laiku un skaitu katrā konkrētā gadījumā nosaka dienesta inspektors pirms tam atbilstoši šo noteikumu 36.1 2. apakšpunktam vienojoties ar sēklaudzētāju par piemērotāko laiku lauka apskatei. Lauka apskati veic pēc sēklaudzētāja paziņojuma par stādījuma gatavību apskatei.

36.1 Sēklaudzētājs:

36.1 1. sniedz dienesta inspektoram informāciju par sēklaudzēšanas stādījumos lietotajiem augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļiem un to lietošanas laiku;

36.1 2. vienojas ar dienesta inspektoru par lauka apskates laiku, ņemot vērā veikto un plānoto sēklaudzēšanas stādījumu apstrādi ar augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļiem;

36.1 3. parāda sēklaudzēšanas lauka atrašanās vietu dabā un nodrošina dienesta inspektoram piekļuvi sēklaudzēšanas laukam.

36.2 Dienesta inspektors var atteikties no lauka apskates, ja sēklaudzētājs nepilda šo noteikumu 36.1 punktā minētās prasības.

37. Veģetācijas periodā vizuālo lauka apskati veic vismaz:

37.1. vienu reizi, ja paredzēts iegūt pirmsbāzes kategorijas sīkbumbuļus (PBTC), vai kartupeļu masveida ziedēšanas laikā, ja paredzēts iegūt sertificētas kategorijas sēklas (A, B);

37.2. trīs reizes, ja paredzēts iegūt pirmsbāzes kategorijas sēklas (PB1, PB2, PB3, PB4):

37.2.1. pirmo reizi, kad augi sasnieguši 15–20 centimetru garumu;

37.2.2. otro reizi – kartupeļu masveida ziedēšanas laikā;

37.2.3. trešo reizi, kad masveida ziedēšana ir beigusies, pirms lakstu novākšanas, bet ne agrāk kā divas nedēļas pēc otrās reizes;

37.3. divas reizes, ja paredzēts iegūt bāzes kategorijas sēklas (S, SE, E):

37.3.1. pirmo reizi – kartupeļu masveida ziedēšanas laikā;

37.3.2. otro reizi, kad masveida ziedēšana ir beigusies, pirms lakstu novākšanas, bet ne agrāk kā divas nedēļas pēc otrās reizes.

38. Lauku apskates laikā dienesta inspektors vispirms pārliecinās par stādījumā esošās šķirnes identitāti (atbilstību oficiālajam šķirnes aprakstam). Ja šķirnes identitāte neatbilst pieteiktajam šķirnes nosaukumam, dienesta inspektors stādījumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu.

39. Apskatāmo kartupeļu augu skaits sēklaudzēšanas stādījumos atkarībā no lauka platības ir noteikts šo noteikumu 7. pielikumā.