Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem

46.1. nosaka, vai konta turētājs ir pasīvs nefinanšu juridisks veidojums, iegūstot no konta turētāja apliecinājumu minētā statusa noteikšanai, izņemot gadījumu, ja finanšu iestādes rīcībā ir informācija vai ir publisko tiesību subjekta vai regulētā tirgus organizētāja uzturēta un publiski pieejama informācija, pamatojoties uz kuru finanšu iestāde var noteikt, ka konta turētājs ir aktīvs nefinanšu juridisks veidojums vai finanšu iestāde (izņemot likuma 68. panta pirmās daļas 2. punktā minēto finanšu iestādi, kas nav iesaistītās valsts finanšu iestāde);

46.2. nosaka konta turētāja patiesos labuma guvējus. Šim nolūkam finanšu iestāde ir tiesīga paļauties uz informāciju, kas iegūta atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūru piemērošanas gaitā;

46.3. nosaka, vai pasīva nefinanšu juridiskā veidojuma patiesais labuma guvējs ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums. To nosaka, pamatojoties uz:

46.3.1. informāciju, kas iegūta atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūru piemērošanas gaitā, ja attiecīgā juridiskā veidojuma konta kopējais beigu atlikums vai vērtība nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst 1 000 000 ASV dolāru, vai

46.3.2. konta turētāja vai patiesā labuma guvēja apliecinājumu ar norādi par patiesā labuma guvēja piederību iesaistītās valsts vai citas valsts nodokļu rezidenta statusam;

46.3.3. šo noteikumu 46.3.1. apakšpunktā minēto informāciju, ja nevar iegūt šo noteikumu 46.3.2. apakšpunktā minēto informāciju. Ja finanšu iestādes rīcībā nav šo noteikumu 46.3.1. apakšpunktā minētās informācijas un tā nevar iegūt šo noteikumu 46.3.2. apakšpunktā minēto informāciju, nekādas turpmākas darbības nav nepieciešamas līdz apstākļu maiņai, pēc kuras viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz attiecīgā konta patieso labuma guvēju;

46.4. ja šo noteikumu 46.1., 46.2. un 46.3. apakšpunktā minētajā kārtībā iegūtā informācija liecina, ka konta turētājs ir pasīvs nefinanšu juridisks veidojums ar vienu vai vairākiem patiesajiem labuma guvējiem, kuri ir nodokļu rezidenti iesaistītajā valstī, finanšu iestāde attiecīgo kontu uzskata par ziņošanai pakļautu kontu.

47. Attiecībā uz iepriekšpastāvējušu juridiskā veidojuma kontu ar kopējo beigu atlikumu vai vērtību, kura kontu kategorijas noteikšanas datumā pārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst 250 000 ASV dolāru, finanšu iestāde pienācīgu pārbaudi veic līdz otrā sekojošā kalendāra gada 31. decembrim, skaitot no kontu kategorijas noteikšanas gada.

48. Attiecībā uz iepriekšpastāvējušu juridiskā veidojuma kontu ar kopējo beigu atlikumu vai vērtību, kura kontu kategorijas noteikšanas datumā nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst 250 000 ASV dolāru, bet pārsniedz minēto summu nākamā gada 31. decembrī, finanšu iestāde pienācīgu pārbaudi veic tajā kalendāra gadā, kurš seko gadam, kurā kopējais konta beigu atlikums vai vērtība pārsniedz minēto summu.

49. Ja finanšu iestāde identificē apstākļu maiņu attiecībā uz iepriekšpastāvējušu juridiskā veidojuma kontu un tādēļ zina vai tai ir pamats zināt, ka sākotnējais apliecinājums ir nepareizs vai nepatiess, finanšu iestāde no jauna nosaka konta statusu, veicot šādas darbības:

49.1. lai noskaidrotu, vai konta turētājs ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums, finanšu iestāde iegūst jaunu apliecinājumu vai nodokļu maksātāja pamatojumu vai dokumentāru pierādījumu, kas pamato jau iesniegtā apliecinājuma vai dokumentu pareizību, un saglabā to kopijas vai izdara atzīmi par šāda pamatojuma vai dokumentu esību. Ja finanšu iestāde neiegūst minēto informāciju, tā uzskata konta turētāju par personu, par kuru jāsniedz ziņojums attiecībā uz katru identificēto iesaistīto valsti;

49.2. lai noskaidrotu, vai konta turētājs ir finanšu iestāde, aktīvs nefinanšu juridisks veidojums vai pasīvs nefinanšu juridisks veidojums, finanšu iestāde iegūst papildu dokumentāciju vai, ja nepieciešams, apliecinājumu. Ja finanšu iestāde neiegūst papildu dokumentāciju vai apliecinājumu, tā uzskata konta turētāju par pasīvu nefinanšu juridisku veidojumu;

49.3. lai noskaidrotu, vai pasīva nefinanšu juridiska veidojuma patiesais labuma guvējs ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums, finanšu iestāde iegūst jaunu apliecinājumu vai nodokļu maksātāja pamatojumu vai dokumentāru pierādījumu, kas pamato jau iesniegtā apliecinājuma vai dokumentu pareizību, un saglabā to kopijas vai izdara atzīmi par šāda pamatojuma vai dokumentu esību. Ja finanšu iestāde neiegūst jaunu apliecinājumu vai pamatojumu jau iesniegtajam apliecinājumam, vai dokumentāciju, finanšu iestāde ir tiesīga paļauties uz šo noteikumu 23. punktā minētajām pazīmēm, kas ir finanšu iestādes rīcībā.

49.1 Šo noteikumu 49. punktā minētās procedūras piemēro līdz vēlākajam no šādiem termiņiem:

49.1 1. līdz dienai, kad pagājušas 90 dienas, kopš finanšu iestāde ir noskaidrojusi attiecīgās apstākļu izmaiņas;

49.1 2. līdz attiecīgā kalendāra gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda pēdējai dienai.

6. Pienācīgas pārbaudes noteikumi jauniem juridisko veidojumu kontiem

50. Finanšu iestāde nosaka, vai jaunu juridiskā veidojuma finanšu kontu tur viena vai vairākas personas, par kurām jāsniedz ziņojums, šādā kārtībā:

50.1. iegūst apliecinājumu, kas finanšu iestādei ļauj noteikt konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Finanšu iestāde pārliecinās par šāda apliecinājuma atbilstību informācijai, ko finanšu iestāde ieguvusi saistībā ar konta atvēršanu, tostarp jebkurai dokumentācijai, ko finanšu iestāde ieguvusi atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūru piemērošanas gaitā. Ja juridiskais veidojums apliecina, ka tam nav rezidences vietas nodokļu vajadzībām, finanšu iestāde par konta turētāja nodokļu rezidences vietu atzīst konta turētāja galvenā biroja faktisko adresi;

50.2. ja apliecinājums norāda, ka konta turētājs ir iesaistītās valsts nodokļu rezidents, finanšu iestāde kontu uzskata par pakļautu ziņošanai, izņemot gadījumu, ja tā, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai uz publisko tiesību subjekta vai regulētā tirgus organizētāja uzturēto un publiski pieejamo informāciju, nosaka, ka konta turētājs nav persona, pa kuru jāsniedz ziņojums attiecībā uz apliecinājumā norādīto iesaistīto valsti.

51. Attiecībā uz jauna juridiskā veidojuma (tostarp tāda juridiskā veidojuma, kas ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums) konta turētāju finanšu iestāde nosaka, vai konta turētājs ir pasīvs nefinanšu juridisks veidojums ar vienu vai vairākiem patiesā labuma guvējiem, kas ir personas, par kurām jāsniedz ziņojums. To veic, ievērojot konkrētajiem lietas apstākļiem piemērotāko secību attiecībā uz šādām darbībām:

51.1. nosaka, vai konta turētājs ir pasīvs nefinanšu juridisks veidojums, pamatojoties uz konta turētāja apliecinājumu tā statusa noteikšanai, izņemot gadījumu, ja finanšu iestādes rīcībā ir informācija (tai skaitā publisko tiesību subjekta vai regulētā tirgus organizētāja uzturētā un publiski pieejamā informācija), pamatojoties uz kuru finanšu iestāde var noteikt, ka konta turētājs ir aktīvs nefinanšu juridisks veidojums vai finanšu iestāde (izņemot likuma 68. panta pirmās daļas 2. punktā minēto finanšu iestādi, kas nav iesaistītās valsts finanšu iestāde);

51.2. nosaka konta turētāja patiesā labuma guvējus. Šim nolūkam finanšu iestāde ir tiesīga paļauties uz informāciju, kas iegūta atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūru piemērošanas gaitā. Ja finanšu iestādei nav pienākuma piemērot minētās procedūras, tā, lai noteiktu konta turētāja patieso labuma guvēju, piemēro pēc būtības līdzīgas procedūras;

51.3. nosaka, vai pasīva nefinanšu juridiskā veidojuma patiesais labuma guvējs ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Šim nolūkam finanšu iestāde ir tiesīga paļauties uz konta turētāja vai šāda patiesā labuma guvēja apliecinājumu par patiesā labuma guvēja rezidenci nodokļu vajadzībām.

52. Šajā nodaļā minēto klienta vai patiesā labuma guvēja apliecinājumu var iestrādāt finanšu iestādes finanšu konta atvēršanas dokumentācijā.

52.1 Ja finanšu iestāde identificē apstākļu maiņu attiecībā uz jaunu juridiskā veidojuma kontu un tādēļ zina vai tai ir pamats zināt, ka sākotnējais apliecinājums vai cita dokumentācija saistībā ar kontu ir nepareiza vai nepatiesa, finanšu iestāde no jauna nosaka konta statusu saskaņā ar šo noteikumu 6. nodaļu.

7. Pienācīgas pārbaudes speciālie noteikumi apdrošināšanas un annuitātes līgumiem, kontu atlikumu apkopošanai un konvertācijai

53. Īstenojot šo noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6. nodaļā minētos pienācīgas pārbaudes noteikumus, finanšu iestāde papildus piemēro šajā nodaļā minētos speciālos noteikumus.

54. Finanšu iestāde var pieņemt, ka atsevišķs apdrošināšanas līguma ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līguma labuma guvējs (izņemot īpašnieku), kurš saņem pabalstu nāves gadījumā, nav persona, par kuru jāsniedz ziņojums, un tā šādu finanšu kontu var uzskatīt par kontu, par kuru nav jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumu, ja finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, faktiski zina vai tai ir pamats zināt, ka labuma guvējs ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Finanšu iestādei ir pamats zināt, ka apdrošināšanas līguma ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līguma labuma guvējs ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ja informācija, kuru ievākusi finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un kura ir saistīta ar labuma guvēju, satur šo noteikumu 3.1.1 apakšnodaļā minētās pazīmes. Ja finanšu iestāde faktiski zina vai tai ir pamats zināt, ka labuma guvējs ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāievēro šo noteikumu 3.1.1 apakšnodaļā ietvertie noteikumi.

55. Tādu finanšu kontu, kas ir dalībnieka līdzdalības daļa grupas apdrošināšanas līgumā ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līgumā, līdz dienai, kad darba ņēmējam (sertifikāta turētājam) vai labuma guvējam jāizmaksā summa, finanšu iestāde var uzskatīt par finanšu kontu, par kuru nav jāsniedz ziņojums, ja finanšu konts, kas ir dalībnieka līdzdalības daļa grupas apdrošināšanas līgumā ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līgumā, atbilst šādām prasībām:

55.1. grupas apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrāšanu vai grupas annuitātes līgums ir izsniegts darba devējam un nodrošina segumu vismaz 25 darba ņēmējiem vai sertifikāta turētājiem;

55.2. darba ņēmējam (sertifikāta turētājam) ir tiesības saņemt jebkādu līguma vērtību saistībā ar to līdzdalības daļām un nosaukt labuma guvējus attiecībā uz pabalstu, kas jāizmaksā darba ņēmēja nāves gadījumā;

55.3. kopējā summa, kas jāizmaksā darba ņēmējam (sertifikāta turētājam) vai labuma guvējam, nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst 1 000 000 ASV dolāru.

56. Grupas apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrāšanu ir apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrāšanu, kas nodrošina segumu personām, kuras ir saistītas ar darba devēja, tirdzniecības apvienības, arodbiedrības vai citas apvienības vai grupas starpniecību, un kurā paredz tādu prēmiju par katru grupas locekli (vai grupas kategorijas locekli), ko nosaka, neņemot vērā individuālos veselības rādītājus, kas nav grupas locekļa (vai grupas kategorijas locekļa) vecums, dzimums un smēķēšanas ieradumi.

57. Grupas annuitātes līgums ir annuitātes līgums, saskaņā ar kuru kreditori ir personas, kuras ir saistītas ar darba devēja, tirdzniecības apvienības, arodbiedrības vai citas apvienības vai grupas starpniecību.

58. Finanšu iestāde ievēro šādus kontu beigu atlikuma apkopošanas un konvertācijas noteikumus:

58.1. lai noteiktu fiziskās personas finanšu kontu kopējo kontu beigu atlikumu vai vērtību, finanšu iestāde apkopo visus tās uzturētos finanšu kontus un ar šo finanšu iestādi saistīto juridisko veidojumu uzturētos finanšu kontus tikai tiktāl, ciktāl šīs finanšu iestādes kontu uzskaites informācijas sistēmas finanšu kontus sasaista kopā pēc tādiem datu elementiem kā klienta numurs vai nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, un ļauj apkopot kontu beigu atlikumus vai vērtības. Piemērojot šajā apakšpunktā minētās apkopošanas prasības, kopīpašumā (kopējā turējumā) esošā fiziskās personas konta beigu atlikums (vērtība) nedalāmi tiks attiecināts uz katram šā finanšu konta kopīpašniekam (kopīgajam turētājam) piederošo beigu atlikumu (vērtību);

58.2. lai noteiktu, vai fiziskās personas finanšu konts ir lielas vērtības konts, finanšu iestāde summē visu šādu kontu atlikumus, attiecībā uz kuriem finanšu iestādes iekšējās procedūrās noteiktajā kārtībā klientu individuālās apkalpošanas speciālists ir noskaidrojis (vai viņam bija jānoskaidro), ka tie tieši vai netieši pieder vienai un tai pašai personai vai ir atvērti vienas un tās pašas personas interesēs vai labā (izņemot gadījumu, ja persona, kura ir atvērusi kontu vai rīkojas ar to, dara to citas personas uzdevumā);

58.3. lai noteiktu juridiskā veidojuma finanšu kontu kopējo beigu atlikumu vai vērtību, finanšu iestāde ņem vērā visus juridiskā veidojuma finanšu kontus, kurus uztur finanšu iestāde vai ar šo finanšu iestādi saistīts juridisks veidojums, tiktāl, ciktāl šīs finanšu iestādes kontu uzskaites informācijas sistēmas finanšu kontus sasaista kopā pēc tādiem datu elementiem kā klienta numurs vai nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, un ļauj apkopot kontu beigu atlikumus vai vērtības. Piemērojot šajā apakšpunktā minētās apkopošanas prasības, kopīpašumā (kopējā turējumā) esošā juridiskā veidojuma konta beigu atlikums (vērtība) nedalāmi tiks attiecināts uz katram šā finanšu konta kopīpašniekam (kopīgajam turētājam) piederošo beigu atlikumu (vērtību);

58.4. lai noteiktu kontu kopējo beigu atlikumu (vērtību), visas finanšu kontu atlikuma summas, kas nav izteiktas euro, šo noteikumu 10., 44., 46., 47., 48. un 55. punktā minētajos gadījumos pārrēķina atbilstoši Eiropas Centrālās bankas publicētajam euro atsauces kursam konta beigu atlikuma (vērtības) fiksēšanas dienā.

59. Ja finanšu kontu beigu atlikumu (vērtību) apkopošanas rezultātā finanšu iestāde konstatē negatīvu atlikumu (vērtību), tad, piemērojot šos noteikumus, minēto negatīvo atlikumu pielīdzina nullei.

8. Informācijas sniegšanas, izskatīšanas un pārsūtīšanas kārtība

60. Informācijas apmaiņa starp Valsts ieņēmumu dienestu un finanšu iestādēm notiek elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta nodrošināto risinājumu, kas paredzēts automatizētai likuma 100. pantā norādītās informācijas (turpmāk – informācija) apmaiņai ar finanšu iestādēm tiešsaistes režīmā (turpmāk – WEB serviss) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādātajā datu apmaiņas formātā (turpmāk – XML shēma), kas ir pieejams Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas tīmekļvietnē.

61. Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc finanšu iestādes pieprasījuma saņemšanas nodrošina WEB servisa lietotāja tiesību piešķiršanu finanšu iestādei.

62. Finanšu iestādes, izmantojot WEB servisu, elektroniski iesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestā līdz pārskata periodam (kalendāra gads, par kuru sniedz informāciju) sekojošā gada 31. jūlijam.

63. (Svītrots ar MK 09.12.2025. noteikumiem Nr. 725)

64. Latvijas finanšu iestādes sagatavo informāciju XML datnes formātā, ja nepieciešams, dalot vairākās datnēs, ievērojot XML shēmas prasības.

65. Finanšu iestāde, sniedzot informāciju par finanšu konta turētāja adresi un pasīva nefinanšu juridiskā veidojuma patiesā labuma guvēja adresi, norāda šādu informāciju:

65.1. finanšu iestādes rīcībā esošā fiziskās personas (konta turētāja) un pasīva nefinanšu juridiskā veidojuma patiesā labuma guvēja dzīvesvietas adrese, bet, ja tāda nav pieejama, – finanšu iestādes rīcībā esošā korespondences nosūtīšanas adrese;

65.2. finanšu iestādes rīcībā esošā juridiskā veidojuma juridiskā adrese vai galvenā biroja faktiskā adrese, bet, ja tāda nav pieejama, – finanšu iestādes rīcībā esošā korespondences nosūtīšanas adrese.

66. Ja finanšu iestāde šajos noteikumos minētajā kārtībā konstatē, ka fiziskās personas finanšu konta turētājs vai pasīva nefinanšu juridiskā veidojuma finanšu konta turētāja patiesais labuma guvējs ir nodokļu rezidents vairākās iesaistītajās valstīs, finanšu iestāde sniedz informāciju par finanšu kontu attiecībā uz katru iesaistīto valsti atsevišķi.

67. Finanšu iestāde, sniedzot informāciju par finanšu kontu beigu atlikumu (vērtību), ievēro šādus atlikuma (vērtības) aprēķināšanas speciālos noteikumus:

67.1. konta beigu atlikums (vērtība) netiek samazināts par jebkādu konta turētāja vai patiesā labuma guvēja saistību apmēru pret finanšu iestādi vai ar to saistīto juridisko veidojumu;

67.2. līdzdalības daļas kapitālā summa tiek aprēķināta, ņemot vērā vērtēšanas metodi, kuru finanšu iestāde līdzdalības daļu kapitālā novērtēšanai izmanto visbiežāk;

67.3. attiecībā uz finanšu instrumentu kontu – finanšu iestāde ir tiesīga atskaitīt no procentu, dividenžu, citu ienākumu kopējās bruto summas, kā arī ieņēmumu no finanšu aktīvu pārdošanas vai dzēšanas kopējās bruto summas tās finanšu iestādes saņemtās komisijas maksas, kas saistītas ar minēto ienākumu izmaksu un finanšu konta uzturēšanu;

67.4. attiecībā uz finanšu instrumentu kontā esošo finanšu aktīvu pārdošanu vai dzēšanu – finanšu iestāde ieskaita kopējā ieņēmumu summā arī neizmaksātos procentu maksājumus, kas uzkrāti pirms pārdošanas vai dzēšanas.

68. Ja ziņošanai pakļauts konts tika slēgts attiecīgajā ziņošanas periodā, finanšu iestāde šajos noteikumos minētajā kārtībā paziņo par ziņošanai pakļautā finanšu konta slēgšanas faktu, nenorādot informāciju par slēgtā finanšu konta beigu atlikumu vai vērtību. Finanšu konta slēgšana neatceļ likuma 100. pantā noteikto finanšu iestādes pienākumu sniegt citu likuma 100. pantā noteikto informāciju attiecībā uz slēgto ziņošanai pakļauto finanšu kontu par attiecīgo ziņošanas periodu.

69. Ja finanšu iestādes rīcībā nav informācijas, kas atbilstoši likumam un šiem noteikumiem sniedzama Valsts ieņēmumu dienestam, tā pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā līdz pārskata periodam sekojošā gada 31. jūlijam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā apliecinājumu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

70. Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas, izmantojot WEB servisu, elektroniski informē finanšu iestādi par informācijas saņemšanu. Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka, iesniedzot informāciju, nav ievērotas XML shēmas prasības, tas piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas, izmantojot WEB servisu, elektroniski informē finanšu iestādi par konstatētajām neatbilstībām.

71. Finanšu iestāde 10 darbdienu laikā pēc tam, kad, pamatojoties uz šo noteikumu 70. punktu, no Valsts ieņēmumu dienesta saņemta informācija par nepieciešamajiem labojumiem, iesniedz attiecīgos labojumus Valsts ieņēmumu dienestā, izmantojot WEB servisu.

72. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina no finanšu iestādēm saņemtās informācijas nosūtīšanu iesaistīto valstu kompetentajām iestādēm par šo valstu rezidentu finanšu kontiem finanšu iestādēs līdz pārskata periodam sekojošā gada 30. septembrim.

73. Ja finanšu iestādei nav iespējams sniegt informāciju atbilstoši šo noteikumu 60. punktā minētajām prasībām, tā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz pārskata periodam sekojošā gada 31. jūlijam informē Valsts ieņēmumu dienestu par informācijas nesniegšanas iemesliem un paredzamo informācijas iesniegšanas datumu.

74. Valsts ieņēmumu dienests 20 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 73. punktā minētās informācijas saņemšanas, ja paredzamais informācijas iesniegšanas datums tiek noteikts pēc pārskata periodam sekojošā gada 30. septembra, informē iesaistītās valsts kompetento iestādi par informācijas nesniegšanas iemesliem un paredzamo informācijas iesniegšanas datumu.

75. Ja iesaistītās valsts kompetentā iestāde paziņo, ka finanšu iestādes sniegtā informācija ir kļūdaina, nepilnīga vai citādi neatbilst XML shēmas prasībām, Valsts ieņēmumu dienests pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas no iesaistītās valsts kompetentās iestādes informē par to finanšu iestādi, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Informējot finanšu iestādi, Valsts ieņēmumu dienests finanšu iestādei dara pieejamu iesaistītās valsts kompetentās iestādes paziņojumu, norādot tā saņemšanas datumu.

76. Finanšu iestāde divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 75. punktā minētās informācijas saņemšanas no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniski iesniedz tam pieprasīto vai laboto informāciju, ievērojot šo noteikumu 64. punktu un izmantojot WEB servisu vai Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Šo noteikumu 64. punktā minētā prasība nav attiecināma uz gadījumu, ja, pamatojoties uz iesaistītās valsts kompetentās iestādes pieprasījumu, informācija iesniedzama rakstiski.

77. Ja finanšu iestādei nav iespēju sniegt informāciju atbilstoši šo noteikumu 76. punktam, tā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 75. punktā minētās informācijas saņemšanas no Valsts ieņēmumu dienesta informē to par informācijas nesniegšanas iemesliem un paredzamo informācijas iesniegšanas datumu.

9. Noslēguma jautājumi

78. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 15. janvārī.

(Svītrots ar MK 09.12.2025. noteikumiem Nr. 725)

80. Attiecībā uz 2019. gadu ir piemērojami šādi informācijas sniegšanas un apmaiņas noteikumi:

80.1. piemērojot šo noteikumu 62. punktu, finanšu iestādes, izmantojot WEB servisu, elektroniski iesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2020. gada 30. oktobrim;

80.2. piemērojot šo noteikumu 69. punktu, ja finanšu iestādes rīcībā nav informācijas, kas atbilstoši likumam un šiem noteikumiem sniedzama Valsts ieņēmumu dienestam, tā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 30. oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā nulles ziņojumu, ievērojot šo noteikumu 62., 63. un 64. punktu;

80.3. piemērojot šo noteikumu 72. punktu, Valsts ieņēmumu dienests nodrošina no finanšu iestādēm saņemtās informācijas nosūtīšanu iesaistīto valstu kompetentajām iestādēm par šo valstu rezidentu finanšu kontiem finanšu iestādēs līdz 2020. gada 30. decembrim;

80.4. piemērojot šo noteikumu 73. punktu, ja finanšu iestādei nav iespējams sniegt informāciju atbilstoši šo noteikumu 60. punktā minētajām prasībām, tā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 30. oktobrim informē Valsts ieņēmumu dienestu par informācijas nesniegšanas iemesliem un paredzamo informācijas iesniegšanas datumu;

80.5. piemērojot šo noteikumu 74. punktu, Valsts ieņēmumu dienests 20 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 73. punktā un 80.4. apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas, ja paredzamais informācijas iesniegšanas datums tiek noteikts pēc 2020. gada 30. decembra, informē iesaistītās valsts kompetento iestādi par informācijas nesniegšanas iemesliem un paredzamo informācijas iesniegšanas datumu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2014. gada 9. decembra Direktīvas (ES) 2014/107/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā;

2) Padomes 2020. gada 24. jūnija Direktīvas (ES) 2020/876, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES, lai risinātu steidzamo nepieciešamību Covid-19 pandēmijas dēļ atlikt konkrētus termiņus informācijas iesniegšanai un apmaiņai nodokļu jomā;

3) Padomes 2023. gada 17. oktobra Direktīvas (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaFinanšu ministrs Jānis Reirs

PielikumsMinistru kabineta2016. gada 5. janvāranoteikumiem Nr. 20

Iesaistītās valstis un kontu kategorijas noteikšanas datums