Kuģu radio un navigācijas aprīkojuma izmantošanas un apkalpošanas noteikumi

102. Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks un kuri būvēti pirms 1980. gada 25. maija, un zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks un kuri būvēti 1990. gada 25. maijā un vēlāk, aprīko ar eholoti.

103. Zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, apgādā ar līdzekļiem dziļuma noteikšanai zem zvejas kuģa.

104. Zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks un kuri būvēti 1984. gada 1. septembrī vai vēlāk, apgādā ar ierīci ātruma un noietā attāluma uzrādīšanai.

105. Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks un kuri būvēti pirms 1984. gada 1. septembra, un zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks un kuri būvēti 1984. gada 1. septembrī un vēlāk, aprīko ar indikatoriem, kas parāda stūres pagrieziena leņķi un katras dzenskrūves griešanās ātrumu, bet, ja zvejas kuģis ir aprīkots ar maināma soļa dzenskrūvēm vai piestūrēšanas iekārtām, papildus parāda arī šādu dzenskrūvju soli un to darba režīmu. Visus indikatorus izvieto vienā vietā.

106. Zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, aprīko ar radiolokācijas atstarotāju.

107. Zvejas kuģi, kura pilnais garums pārsniedz 15 metrus, ir aprīkoti ar A klases automātiskās identifikācijas sistēmu.

108. Kuģi ir aprīkoti ar globālās navigācijas satelītu sistēmas vai zemes radionavigācijas sistēmas uztvērēju vai citiem līdzekļiem, kas piemēroti nepārtrauktai lietošanai paredzētā reisa laikā, nodrošinot automātisku kuģa atrašanās vietas noteikšanu un atjaunošanu.

109. Visu veidu aprīkojumu, ko saskaņā ar šiem noteikumiem uzstāda uz zvejas kuģiem, apstiprina Jūras administrācija. Aprīkojumu, kas uzstādīts pirms attiecīgu aprīkojuma uzstādīšanas prasību pieņemšanas, var atbrīvot no pilnas atbilstības šīm prasībām, saskaņojot ar Jūras administrāciju.

6.3.1. Signalizēšanas aprīkojums

110. Zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks, apgādā ar dienasgaismas signalizācijas lampu, kura nav atkarīga tikai no zvejas kuģa galvenā elektriskās enerģijas avota. Paredz enerģijas apgādi arī no pārnēsājamiem akumulatoriem. Zvejas kuģus, kuri strādā ūdeņos, kur var būt dreifējošais ledus, apgādā ar meklēšanas prožektoru, kas spēj nodrošināt vienu luksu stipru apgaismojumu 750 metru attālumā.

111. Zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks, apgādā ar pilnu signālkarogu komplektu.

6.3.2. Redzamība no navigācijas tiltiņa

112. Jauni kuģi, kuru garums ir 45 metri un lielāks, atbilst šādām prasībām:

112.1. jūras virsmas redzamība no zvejas kuģa vadības vietas uz priekšu no zvejas kuģa priekšgala 10º uz katru pusi nav ierobežota vairāk par diviem zvejas kuģa garumiem vai 500 metriem (izvēlas mazāko garumu) neatkarīgi no zvejas kuģa iegrimes vai galsveres;

112.2. nepārredzamais sektors, ko rada zvejas rīki vai citi šķēršļi ārpus stūres mājas virzienā uz priekšu, kas ierobežo jūras virsmas pārredzamību no zvejas kuģa vadības vietas, nepārsniedz 10º. Kopējais nepārredzamā sektora loks nepārsniedz 20º. Pārredzamos sektorus starp nepārredzamiem sektoriem nodrošina vismaz piecu grādu lokā. Noteiktajā lokā katrs nepārredzamais sektors nepārsniedz 5º;

112.3. stūres mājas priekšējo iluminatoru apakšējās malas augstumu nosaka pēc iespējas mazāku. Iluminatoru apakšējā mala nav šķērslis redzamībai uz priekšu;

112.4. stūres mājas priekšējo iluminatoru augšējās malas augstumu nosaka tādu, lai nodrošinātu horizonta redzamību uz priekšu personai ar acu augstumu 1800 mm virs stūres mājas klāja vietā, no kuras vada kuģi. Ja administrācija atzīst, ka 1800 mm augstums virs stūres mājas klāja nav nepieciešams un ir nepraktisks, to var samazināt, bet ne zemāk par 1600 mm virs stūres mājas klāja;

112.5. horizontālo redzamības loku no zvejas kuģa vadības vietas nosaka ne mazāku par 225º virzienā tieši uz priekšu un līdz 22,5º uz aizmuguri no dvarsa katrā zvejas kuģa pusē;

112.6. horizontālo redzamības loku no stūres mājas spārniem nosaka ne mazāku par 225º (vismaz 45º no pretējā bortā priekšgala līdz 180º uz tā paša borta aizmuguri);

112.7. horizontālo redzamības loku no galvenās stūrēšanas vietas nosaka ne mazāku par 60º no virziena tieši uz priekšu uz katru zvejas kuģa pusi;

112.8. zvejas kuģa sāna pārredzamība no stūres mājas spārna.

113. Nodrošina, lai stūres mājas logi atbilstu šādām prasībām:

113.1. logu karkass ir pēc iespējas mazāks, un tas neatrodas tieši pretī darba vietai;

113.2. lai samazinātu atstarošanos, stūres mājas priekšējie logi ir izvietoti slīpi pret vertikāli ar augšējo malu uz āru leņķī, ne mazākā par 10º un ne lielākā par 25º;

113.3. logi nav polarizēti vai tonēti;

113.4. vismaz divi stūres mājas priekšējie logi un – atkarībā no stūres mājas formas – papildu logi ir skaidri caurredzami neatkarīgi no laikapstākļiem.

114. Uz esošiem zvejas kuģiem, ja tas ir praktiski iespējams, ievēro šo noteikumu 113. punktā minētās prasības. Konstruktīvas izmaiņas vai papildu aprīkojumu nepieprasa.

115. Uz nestandarta konstrukcijas zvejas kuģiem, uz kuriem nav iespējams nodrošināt atbilstību šīs apakšnodaļas prasībām, veic pasākumus, lai sasniegtu tādu pārredzamības pakāpi, kas ir pēc iespējas tuvāka noteiktajai.

6.3.3. Zvejas kuģa navigācijas instrumenti un publikācijas

116. Zvejas kuģus apgādā ar atbilstošām navigācijas kartēm un publikācijām, kas nepieciešamas reisa plānošanai un tā laikā.

117. ECDIS uzskata par atbilstošu šo noteikumu 116. punktā minētajām prasībām attiecībā uz kartēm.

118. Uz zvejas kuģa uzstāda dublējošo aprīkojumu, lai nodrošinātu šo noteikumu 116. punktā minēto prasību izpildi, ja aprīkojuma funkcijas pilnībā vai daļēji pilda elektroniski līdzekļi.

6.4. Atpūtas kuģi

118.1 Atpūtas kuģi aprīko vismaz ar:

118.11. magnētisko kompasu;

118.12. atbilstošām navigācijas kartēm un publikācijām, kas nepieciešamas reisa plānošanai un tā laikā, un stūrmaņa instrumentiem;

118.13. eholoti vai rokas loti.

118.2 A un B kategorijas atpūtas kuģus aprīko ar lagu vai citu noietās distances mērīšanas instrumentu.

118.3 Atpūtas kuģi aprīko ar pasīvu radiolokācijas atstarotāju (radiolokācijas atstarotāju bez enerģijas avota).

118.4 Radiolokācijas atstarotājam piemēro normatīvajos aktos par kuģu aprīkojumu noteiktās prasības.

118.5 Navigācijas ugunis, signālus un zīmes uzstāda atbilstoši 1972. gada Konvencijas par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG) prasībām.

118.6 A, B, C un D kategorijas atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir lielāks par 12 metriem, aprīko ar skaņas signālu (miglas tauri). Pārējiem atpūtas kuģiem skaņas signāla vietā var izmantot citas ierīces efektīvas skaņas radīšanai.

118.7 Ja konstruktīvi nav iespējams izpildīt šo noteikumu 118.6 punktā minētās prasības, izmanto citas ekvivalentas iekārtas, iepriekš saskaņojot ar Jūras administrāciju.

7. Noslēguma jautājums

119. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 14. februāra noteikumus Nr. 144 "Noteikumi par Latvijas kuģu radio un navigācijas aprīkojuma drošības prasībām" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 37. nr.; 2012, 85. nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1993. gada 23. novembra Direktīvas 93/103/EK par drošības un veselības prasību minimumu darbā uz zvejas kuģiem (trīspadsmitās individuālās direktīvas Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē);

2) Padomes 1997. gada 11. decembra Direktīvas 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks;

3) Komisijas 1999. gada 18. marta Direktīvas 1999/19/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaSatiksmes ministra pienākumu izpildītājs,iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

1. pielikumsMinistru kabineta2016. gada 12. janvāranoteikumiem Nr. 30

Kuģa radio aprīkojuma pārbaudesAKTS

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

2. pielikumsMinistru kabineta2016. gada 12. janvāranoteikumiem Nr. 30

406 MHz COSPAS-SARSAT JŪRAS AVĀRIJAS RADIOBOJASREĢISTRĀCIJAS KARTEREGISTRATION CARD FOR 406 MHz EPIRB

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

3. pielikumsMinistru kabineta2016. gada 12. janvāranoteikumiem Nr. 30

406 MHz avārijas radiobojas (EPIRB) ikgadējās pārbaudesAKTSAnnual Testing Certificate of 406 MHz EPIRB

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis