Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos" nolikums

Ministru kabineta noteikumi Nr. 35Rīgā 2016. gada 12. janvārī (prot. Nr. 2 41. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"32.2 panta 4.6 daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos" (turpmāk – konkurss) nolikumu. Konkursa nolikumā nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

2. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) emisijas samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, veicot valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju vai vienkāršoto fasādes atjaunošanu.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde) deleģē valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds) pienākumu pieņemt, vērtēt un apstiprināt projektu iesniegumus, pieņemt lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, tai skaitā par administratīvo aktu izdošanu, sagatavot, noslēgt, grozīt un izbeigt līgumus par projektu īstenošanu (turpmāk – projekta līgums), pārbaudīt pārskatus un kontrolēt projektu īstenošanu, atgūt projektiem izmaksātos finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem, un veikt monitoringa uzraudzību, ieskaitot informācijas sniegšanu par projektu enerģijas ietaupījumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem energoefektivitātes monitoringa jomā. Attiecībā uz šajā punktā minēto uzdevumu izpildi Vides investīciju fonds ir atbildīgās iestādes pārraudzībā.

4. Projekta iesniedzējs ir atvasināta publiska persona, valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas nodarbojas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, valsts kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu (turpmāk – valsts NĪP), valsts kapitālsabiedrība, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, reliģiska organizācija, valsts dibināta izglītības iestāde (turpmāk – izglītības iestāde), valsts vai pašvaldības dibināta kultūras institūcija atbilstoši Kultūras institūciju likumam (turpmāk – kultūras institūcija) vai Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma prasībām (turpmāk – biedrība vai nodibinājums).

5. Konkursa projektu iesniegumu atlases pirmās kārtas (turpmāk – pirmā kārta) ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 8 868 343 euro, bet konkursa projektu iesniegumu atlases otrās kārtas (turpmāk – otrā kārta) ietvaros – 35 000 000 euro:

5.1. 6 000 000 euro konkursa pirmajā kārtā – projektiem, kuros projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir virs 500 000 euro;

5.2. 30 000 000 euro konkursa otrajā kārtā – projektiem, kuros projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir virs 1 000 000 euro;

5.3. 2 868 343 euro konkursa pirmajā kārtā – projektiem, kuros projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 500 000 euro (ieskaitot);

5.4. 5 000 000 euro konkursa otrajā kārtā – projektiem, kuros projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 1 000 000 euro (ieskaitot).

6. Ja šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētais finansējuma apjoms netiek piešķirts pilnā apmērā, nepiešķirto finansējuma apjomu novirza šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajiem projektiem, izņemot gadījumu, ja vienlaikus šo noteikumu 5.2. un 5.4. apakšpunktā minētais finansējuma apjoms netiek piešķirts pilnā apmērā, – tad nepiešķirto finansējumu vispirms novirza šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētajiem projektiem.

7. Ja šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētais finansējuma apjoms netiek piešķirts pilnā apmērā, nepiešķirto finansējuma apjomu novirza šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētajiem projektiem.

8. Konkursa ietvaros apstiprināta projekta īstenošanas periods ir 60 mēneši no projekta līguma stāšanās spēkā. Projekta īstenošanas periods ietver projekta īstenošanas beigu termiņu (datums, kad ēka, kurā īstenotas projektā plānotās aktivitātes, ir pieņemta ekspluatācijā) un dienu, kad projekta iesniedzējs, kurš noslēdzis projekta līgumu ar Vides investīciju fondu (turpmāk – finansējuma saņēmējs), ir iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu.

9. Pēc projekta īstenošanas ēkā, kurā tiek veiktas projekta aktivitātes, normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktajā kārtībā aprēķinātais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību nepārsniedz 75 kWh/m2 gadā, ja projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir virs 1 000 000 euro, vai nepārsniedz 90 kWh/m2 gadā, ja projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 1 000 000 euro (ieskaitot). Ja ēkā, kurā tiek veiktas projekta aktivitātes, telpas vidējais augstums pārsniedz 3,5 metrus, enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību (kWh/m2 gadā) pārrēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 9. sadaļu.

10. Projekta iesniedzējs ievēro būtiskās ēkai izvirzītās prasības, kā arī zaļā publiskā iepirkuma un ilgtspējīgas būvniecības principus. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par atbilstoša projektēšanas uzdevuma izstrādi, par būvprojektētāja, būvdarbu veicēja un ekspertu izvēli.

11. Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.

12. Ja projekta iesniegums par šo noteikumu 30. punktā minēto aktivitāti kvalificējams kā komercdarbības atbalsta projekts un projekta iesniedzējs ir īpašnieks, valdītājs, pārvaldītājs vai turētājs ēkai, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, un nodarbojas ar komercdarbību saistībā ar kultūras pasākumu organizēšanu šajā ēkā, Vides investīciju fonds finanšu instrumenta finansējumu projekta iesniedzējam piešķir atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 53. panta 4. punkta "a" apakšpunktam.

12.1 Projekta iesniedzējam, kas plāno īstenot projekta aktivitātes atbilstoši šo noteikumu 16.1.6. apakšpunktam un sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, finansējumu konkursa ietvaros piešķir saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES), ja ir noslēgts līgums ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēju par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību prasībām (turpmāk – līgums par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu). Līgumā par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu norāda:

12.11. konkrētus sniedzamos valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus;

12.12. prasības valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam attiecībā uz nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam noteiktajām prasībām;

12.13. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par trim gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

12.14. valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

12.15. valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

12.16. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumu – investīcijas valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

12.17. atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

12.2 Ja uz projekta iesniedzēju ir attiecināms šo noteikumu 12.1 punkts, projekta iesniedzējs iesniedz Vides investīciju fondā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas atbilstoši šo noteikumu 12.16. apakšpunktam nodrošina atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķinu, kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atmaksāšanu.

12.3 Projekta iesniedzējam, kas ir valsts kapitālsabiedrība, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, un sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, finansējumu konkursa ietvaros piešķir, ja tam atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību ir deleģēta ārstniecības uzdevumu veikšana.

12.4 Konkursa ietvaros finanšu instrumenta finansējums tiek piešķirts tādu projektu īstenošanai, kuros iekļautās atbalstāmās aktivitātes plānots īstenot šo noteikumu 16.1.6. apakšpunktā minētajās ēkās, kuras izmanto projekta iesniedzēji, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Ja projekta iesniedzējs papildus valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai veic arī citu saimniecisko darbību, tai skaitā sniedz maksas veselības aprūpes pakalpojumus, tad projekta aktivitāšu izmaksas ēkas daļā, kas saistīta ar veselības aprūpes maksas pakalpojumu sniegšanu, tiek iekļautas neattiecināmajās izmaksās un ir jāsedz ar finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds valsts budžeta atbalsts.

12.5 Projekta iesniedzējs aprēķina proporciju, kādā projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru paredzēts izmantot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk – infrastruktūras izmantošanas proporcija). Infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķina atbalstāmajām aktivitātēm un piemēro projekta kopējam finansējumam, nosakot konkursa ietvaros sniegtā finanšu instrumenta finansējuma un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apmēru, ņemot vērā, ka konkursa ietvaros atkarībā no projekta iesniedzēja veida var piemērot atšķirīgu finanšu instrumenta maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, atbilstoši šādam aprēķinam:

12.51. projekta kopējo publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

12.52. attiecīgā gada publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

12.53. uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk – laika sadalījums)) izmantošanas laiku valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nosaka, izmantojot šādu formulu:

12.54. uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas laiku citu darbību veikšanai nosaka, izmantojot šādu formulu:

12.6 Projekta iesniedzējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu veic, izmantojot iepriekšējo gadu datus par infrastruktūras izmantošanu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai. Infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu aktualizē ne retāk kā reizi divos gados.

12.7 Projekta iesniedzējs apstiprina infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinus un aprēķina rezultātus, norādot kopējo finansējuma apjomu (euro), maksimālo finanšu instrumenta finansējumu (euro) un minimālo projekta iesniedzēja līdzfinansējumu (euro), tabulas veidā pievieno projekta līgumam. Projekta iesniedzējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinus iesniedz Vides investīciju fondā:

12.71. iesniedzot projekta iesniegumu;

12.72. pēc projekta īstenošanas termiņa beigām kā pielikumu pārskatam par visu projekta īstenošanas periodu (noslēguma pārskatam), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam;

12.73. pēc projekta īstenošanas termiņa beigām kopā ar attiecīgo ikgadējo projekta rezultātu monitoringa pārskatu.

12.8 Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 12.5 punktu, kopējās projekta attiecināmās izmaksas netiek palielinātas.

12.9 Ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar šo noteikumu 12.5 punktu aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs ir mazāks par piešķirto kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru (turpmāk – pārmērīga kompensācija), tad:

12.91. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz 5 %, finansējuma saņēmējs var neveikt izmaiņas projektā monitoringa periodā jeb piecu gadu periodā pēc projekta īstenošanas;

12.92. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs pārsniedz 5 %, finansējuma saņēmējs mēneša laikā pēc pārmērīgas kompensācijas konstatēšanas iesniedz grozījumus projekta līgumā atbilstoši šo noteikumu 67. punktam, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz 5 %;

12.93. finansējuma saņēmējs kopā ar pēdējo monitoringa pārskatu iesniedz grozījumus projekta līgumā atbilstoši šo noteikumu 67. punktam, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas nav.

12.10 Finansējuma saņēmējs nodala valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu no citu darbību veikšanas (un ar tām saistītās finanšu plūsmas). Ienākumus, kas gūti projekta ietvaros, sniedzot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus vai nodrošinot infrastruktūru citai ārstniecības iestādei valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, izmanto, lai segtu tikai tās izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka dokumentācija, kas saistīta ar šajā punktā minēto nosacījumu izpildi un attiecas uz projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru, tiek saglabāta 10 gadus pēc projekta īstenošanas beigām un ir pieejama Vides investīciju fondam, kas veic šo noteikumu 12.5 punktā minētā infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina kontroli.

13. Konkursa ietvaros finanšu instrumenta finansējums tiek sniegts dotāciju veidā.

14. CO2 emisijas novērtējumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi. Projekta iesniegumā norāda CO2 emisijas samazinājuma apjomu, kuru plānots sasniegt, īstenojot aktivitātes, kas tiks finansētas finanšu instrumenta ietvaros.

II. Prasības projekta iesniedzējam

15. Projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projekta iesniegumus. Vienā projekta iesniegumā var ietvert aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā valsts nozīmes arhitektūras piemineklī – vienā vai vairākās ēkās. Par vienu valsts nozīmes arhitektūras pieminekli vai tajā ietilpstošu ēku drīkst iesniegt vienu projekta iesniegumu.

16. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja ir nodrošināta visu šo nosacījumu izpilde:

16.1. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kas atbilst valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusam, un tā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju atbilst kādai no šādām ēku klasēm:

16.1.1. ēkas plašizklaides pasākumiem (kods 1261). Attiecināms tikai uz ēkām, kurās tiek īstenotas Kultūras institūciju likuma 2. panta otrajā daļā noteiktās funkcijas;

16.1.2. muzeji un bibliotēkas (kods 1262);

16.1.3. skolas, universitātes un zinātniskai pētniecībai paredzētas ēkas (kods 1263);

16.1.4. kulta ēkas (kods 1272);

16.1.5. kultūrvēsturiskie objekti (kods 1273);

16.1.6. ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupa (kods 1264);

16.2. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kurā periodā kopš 2000. gada, kad ēka ir tikusi ekspluatēta, vismaz daļēji vai nepārtraukti ir īstenota izglītības, kultūras, reliģiskā vai veselības aprūpes funkcija un tā tiks turpināta projekta monitoringa un projekta amortizācijas periodā, Vides investīciju fondam veicot projekta iesniedzēja norādīto funkciju pārbaudi;

16.3. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

16.3.1. tā ir projekta iesniedzēja īpašumā;

16.3.2. tā uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata ir nodota projekta iesniedzējam turējumā, valdījumā vai pārvaldībā;

16.4. īpašuma, valdījuma vai turējuma tiesības ir nostiprinātas vai līdz projekta līguma noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas beigu termiņa;

16.5. projekta iesniegumu ir parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarotā persona, un projekta iesniegums ir iesniegts Vides investīciju fonda noteiktajā termiņā;

16.6. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis patiesu informāciju.

16.7. projekta iesniedzējs ir saimnieciskās darbības veicējs – sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumam, vai lielais komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktam (ja attiecināms).

17. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

17.1. projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas dienā un projekta līguma noslēgšanas dienā ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

17.2. projekta iesniegumā plānotās attiecināmās izmaksas tiek vai ir tikušas finansētas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;

17.3. projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā centies prettiesiski iegūt vai ir ieguvis savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju vai prettiesiski centies ietekmēt vai ir ietekmējis projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā Vides investīciju fondu, projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju vai citu konkursa vērtēšanā iesaistītu amatpersonu vai ekspertu;

17.4. projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, īsteno projektu kādā no neatbalstāmajām darbībām saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktu un neatbalstāmajām nozarēm saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a" un "b" apakšpunktu. Ja projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, darbojas gan Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajās nozarēs, gan citās nozarēs, uz kurām attiecas Komisijas regulā Nr. 651/2014 minētās darbības jomas, projekta iesniedzējs nodrošina atbalstāmās darbības vai projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citu projekta iesniedzēja darbības nozaru finanšu plūsmām, nodrošinot, ka, veicot darbības nodalītajās nozarēs, netiek gūts labums no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014;

17.5. projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbilst šādiem nosacījumiem: