Gaisa telpas pārvaldības kārtība, gaisa telpas struktūra un tās mainīšanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 26Rīgā 2016. gada 12. janvārī (prot. Nr. 2 17. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par aviāciju"39. panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību Latvijas Republikā.

2. Noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kas lietoti šādos Eiropas Savienības tiesību aktos:

2.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulas (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (turpmāk – regula Nr. 549/200), 2. pantā;

2.2. Komisijas 2005. gada 23. decembra Regulas (EK) Nr. 2150/2005, ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai (turpmāk – regula Nr. 2150/2005), 2. pantā;

2.3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulas (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (turpmāk – regula Nr. 2018/1139), 3. pantā;

2.4. Komisijas 2017. gada 1. marta Īstenošanas Regulas (ES) 2017/373, ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 482/2008, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1034/2011, (ES) Nr. 1035/2011 un (ES) 2016/1377 un groza Regulu (ES) Nr. 677/2011 (turpmāk – regula Nr. 2017/373), 2. pantā;

2.5. Komisijas 2019. gada 24. janvāra Īstenošanas Regulas (ES) 2019/123, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un atceļ Regulu (ES) Nr. 677/2011 (turpmāk – regula Nr. 2019/123), 2. pantā;

2.6. Komisijas 2010. gada 25. marta Regulas (ES) Nr. 255/2010, ar ko nosaka kopējus gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības noteikumus (turpmāk – regula Nr. 255/2010), 2. pantā;

2.7. Komisijas 2012. gada 26. septembra Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 923/2012, ar ko nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem un procedūrām un ar ko groza Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1035/2011 un Regulas (EK) Nr. 1265/2007, (EK) Nr. 1794/2006, (EK) Nr. 730/2006, (EK) Nr. 1033/2006 un (ES) Nr. 255/2010 (turpmāk – regula Nr. 923/2012), 2. pantā.

3. Gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldības mērķis ir maksimāli efektīvi nodrošināt gaisa telpas elementu izmantošanu dažādiem gaisa telpas lietotājiem to īslaicīgajām gaisa telpas izmantošanas vajadzībām.

4. Gaisa telpas pārvaldību īsteno atbilstoši regulas Nr. 549/2004 2. panta 7. punktā noteiktajam regulējumam.

5. Gaisa telpas struktūru veido šādi elementi:

5.1. gaisa satiksmes vadības zona (CTR) – virs lidlauka izveidota kontrolējama gaisa telpa ar noteiktām robežām vertikālajā un horizontālajā plaknē no zemes virsmas līdz noteiktai augšējai robežai;

5.2. gaisa satiksmes vadības rajons (CTA) – virs zemes virsmas izveidota kontrolējama gaisa telpa ar noteiktām robežām vertikālajā un horizontālajā plaknē;

5.3. lidlauka gaisa satiksmes vadības rajons (TMA) – noteikta izmēra gaisa telpa, kas izveidota gaisa satiksmes pakalpojumu maršrutu savienošanās vietās viena vai vairāku lidlauku apkārtnē;

5.4. lidlauka gaisa satiksmes zona (ATZ) – noteikta izmēra gaisa telpa virs lidlauka un tam piegulošās teritorijas, kas paredzēta lidlauka gaisa satiksmes drošības garantēšanai;

5.5. lidojumu informācijas rajons (FIR) – noteikta izmēra gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumi;

5.6. gaisa trase – kontrolējamā gaisa telpa koridora veidā vai tā daļa;

5.7. nosacījuma maršruts (CDR) – maršruts, kurā tiek nodrošināti gaisa satiksmes pakalpojumi un kuru var plānot un izmantot saskaņā ar specifiskiem nosacījumiem;

5.8. bīstamā zona (D) – noteikta izmēra gaisa telpa, kuras robežās noteiktā laikposmā notiek darbības, kas ir bīstamas gaisa kuģu lidojumiem;

5.9. ierobežotu lidojumu zona (R) – noteikta izmēra gaisa telpa virs sauszemes vai teritoriālajiem ūdeņiem, kuras robežās gaisa kuģu lidojumus ierobežo īpaši nosacījumi;

5.10. aizliegtā zona (P) – noteikta izmēra gaisa telpa virs sauszemes vai teritoriālajiem ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumi ir aizliegti;

5.11. īslaicīgi rezervēta zona (TRA) – noteikta izmēra gaisa telpa, kura atrodas vienas aviācijas institūcijas pārvaldībā un saskaņā ar kopīgu vienošanos ir īslaicīgi rezervēta citas aviācijas institūcijas īpašu darbību veikšanai. Caur minēto zonu ar gaisa satiksmes vadības dispečera atļauju tranzīta lidojumus var veikt pārējie gaisa kuģi;

5.12. īslaicīgi norobežota zona (TSA) – noteikta izmēra gaisa telpa, kura atrodas vienas aviācijas institūcijas pārvaldībā un saskaņā ar kopīgu vienošanos ir īslaicīgi norobežota citas aviācijas institūcijas īpašu darbību veikšanai. Caur minēto zonu aizliegts veikt tranzīta lidojumus pārējiem gaisa kuģiem;

5.13. pārrobežu zona (CBA) – noteikta izmēra īslaicīgi rezervēta zona (TRA) vai īslaicīgi norobežota zona (TSA), kas izveidota virs divu vai vairāku valstu teritorijas;

5.14. satiksmes informācijas zona (TIZ) – virs lidlauka izveidota nekontrolējamā gaisa telpa ar noteiktām robežām no zemes virsmas horizontālā un vertikālā plaknē, kurā ir obligāti divpusējie radiosakari un pakalpojumus sniedz gaisa satiksmes informatīvā dienesta operators;

5.15. satiksmes informācijas rajons (TIA) – virs satiksmes informācijas zonas (TIZ) izveidota nekontrolējamā gaisa telpa ar noteiktām robežām no satiksmes informācijas zonas (TIZ) augšējās robežas horizontālā un vertikālā plaknē, kurā ir obligāti divpusējie radiosakari un pakalpojumus sniedz gaisa satiksmes informatīvā dienesta operators.

6. Gaisa telpas struktūras mainīšanas mērķis ir nodrošināt vienādas gaisa telpas izmantošanas iespējas visiem gaisa telpas lietotājiem, kā arī paaugstināt gaisa kuģa lidojumu drošumu un efektivitāti.

7. Lidlauka gaisa satiksmes vadības rajonā (TMA) izveido elastīgos gaisa telpas struktūras elementus tā, lai neradītu ietekmi uz lidlauka gaisa satiksmes vadības rajonā (TMA) esošajām gaisa kuģa lidojumu trajektorijām un nepazeminātu gaisa kuģa lidojuma drošumu un efektivitāti.

8. Virs sprādzienbīstamiem objektiem, nacionālajiem parkiem, dabas rezervātiem un publisku pasākumu vietām atļauts izveidot gaisa telpas izmantošanas ierobežojumus gaisa telpas lietotājiem tikai tādās dimensijās, kas minimāli nepieciešamas gaisa kuģa radītā trokšņa un vibrācijas ietekmes mazināšanai.

8.1 Regulas Nr. 923/2012 4. panta 1. punktā minēto darbību vai regulas Nr. 549/2004 13. pantā minēto aizsardzības pasākumu gadījumā (turpmāk – ārkārtas gadījums) atļauts izveidot bīstamo zonu (D), ierobežoto lidojumu zonu (R) un aizliegto zonu (P).

9. Izveidojot īslaicīgi rezervētu zonu (TRA), īslaicīgi norobežotu zonu (TSA), bīstamo zonu (D), ierobežotu lidojumu zonu (R) un aizliegto zonu (P), buferzona gaisa kuģu lidojumu drošuma nodrošināšanai tiek izvietota šo zonu iekšienē.

2. Gaisa telpas struktūra un tās mainīšanas kārtība

10. Katram šo noteikumu 5. punktā minētajam gaisa telpas struktūras elementam nosaka robežas vertikālajā un horizontālajā plaknē. Horizontālajā plaknē robežas nosaka ģeogrāfisko koordinātu DMS (grādi, minūtes, sekundes) formātā, kas atbilst Vispasaules ģeodēziskajai sistēmai WGS-84. Vertikālajā plaknē robežas nosaka metros un pēdās vai lidojumu līmeņos, norādot augstuma atskaites punktu (zemes vai ūdens virsma – SFC, vidējais jūras līmenis – MSL vai standarta atmosfēra – STD).

11. (Svītrots ar MK 13.12.2022. noteikumiem Nr. 773)

12. Gaisa telpas struktūru maina Civilās aviācijas aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" (turpmāk – Latvijas gaisa satiksme), lidostas vai lidlauka ekspluatanta, Nacionālo bruņoto spēku vai cita civilā gaisa telpas lietotāja ierosinājuma.

13. Lai mainītu gaisa telpas struktūru vai lai pieteiktu gaisa telpas izmantošanu, kurai lidojumu drošuma nolūkos Civilās aviācijas aģentūrai jāizvērtē nepieciešamība veikt izmaiņas gaisa telpas struktūrā, ierosinātājs iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā iesniegumu par gaisa telpas struktūras izmaiņām (1. pielikums).

14. Šo noteikumu 13. punktā minētajam iesniegumam pievieno:

14.1. esošās situācijas aprakstu, gaisa telpas struktūras izmaiņu nepieciešamības pamatojumu un šo izmaiņu mērķi;

14.2. ievērojot ierosinātāja rīcībā esošo informāciju, – drošības pārskatu par to, kā gaisa telpas struktūras izmaiņas ietekmēs gaisa satiksmi, ja izmaiņas ir paredzēts ieviest nekontrolējamā gaisa telpā. Drošības pārskatā iekļauj šādu informāciju:

14.2.1. aprakstu par identificētajiem apdraudējumiem un ar tiem saistītajiem riskiem, ja pieteiktais gaisa telpas struktūras elements pārklājas ar citu gaisa telpas struktūras elementu nekontrolējamā gaisa telpā, kurā tiek veikti lidojumi, vai atrodas līdz 5 jūras jūdžu (9260 m) attālumā no tā;

14.2.2. riska mazināšanai paredzētu pasākumu aprakstu, kas saskaņots ar iesaistītajām pusēm, ja tiek identificēta šo noteikumu 14.2.1. apakšpunktā minētā situācija;

14.2.3. aprakstu un pierādījumus par pasākumiem, kas mazina sadursmes risku ar neiesaistītajiem gaisa kuģiem, ja gaisa telpas struktūras elementā ir paredzēts veikt bezpilotu un attālināti vadāmo gaisa kuģu lidojumus;

14.2.4. ģeogrāfiskās atrašanās vietas un meteoroloģisko laikapstākļu ietekmes izvērtējumu uz pieteiktā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas iespējām (piemēram, atrašanās valsts pierobežā vai tiešā tuvumā kontrolējamai gaisa telpai, spēja veikt pāreju no vizuālo lidojumu noteikumiem uz instrumentālo lidojumu noteikumiem);

14.2.5. sakaru nodrošināšanas pasākumu sarakstu, ja nepieciešams nodrošināt sakarus;

14.2.6. risku mazinošu pasākumu aprakstu, ja lidojumus pieteiktajā gaisa telpas struktūras elementā ir plānots veikt zemāk nekā regulas Nr. 923/2012 pielikuma SERA.5005. un SERA.5015. punktā noteiktajos lidojumu augstumos un regulas Nr. 923/2012 pielikuma SERA.6001. punktā noteiktajos ātrumos;

14.3. dokumentus, kas apliecina, ka ir veiktas šo noteikumu 1. pielikuma 9., 10. un 11. punktā minētās darbības, ja iesniegumā atzīmēts, ka šādas darbības ir nepieciešamas, un dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 1. pielikuma 6., 7., 8., 12. un 13. punktā minētās informācijas patiesumu;

14.4. saskaņojumu ar pašvaldību iestādēm, virs kuru teritorijām plānots izveidot gaisa telpas struktūras elementu, ja plānotās izmaiņas gaisa telpas struktūrā vai lidojumu veikšana paredz gaisa kuģu lidojumus augstumā, kas ir zemāks par regulas Nr. 923/2012 pielikuma SERA.5005. un SERA.5015. punktā noteiktajiem minimālajiem augstumiem;

14.5. saskaņojumu ar zemes īpašnieku, ja plānotās izmaiņas gaisa telpas struktūrā vai lidojumu veikšana saistītas ar zemes virsmas izmantošanu (piemēram, izpletņlēcēju desantēšana, kravas desantēšana, gaisa balonu sacensības, gaisa kuģu akrobātiskie lidojumi).

15. Civilās aviācijas aģentūra piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 13. punktā minētā iesnieguma saņemšanas (izņemot iesniegumu, kurā norādīts mērķis "militārām vajadzībām" un kas atbilst šo noteikumu 14.4. apakšpunktā minētajam kritērijam) informāciju par gaisa telpas struktūras izmaiņām nosūta saskaņošanai tām pašvaldību iestādēm, virs kuru teritorijām plānots izveidot gaisa telpas struktūras elementu, ja plānotās izmaiņas gaisa telpas struktūrā vai gaisa telpas izmantošanā paredz gaisa kuģu lidojumus augstumā, kas ir zemāks par regulas Nr. 923/2012 pielikuma SERA.5005. un SERA.5015. punktā noteiktajiem minimālajiem augstumiem.

16. Pašvaldību iestādes 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 15. punktā minētās informācijas saņemšanas iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā saskaņojumu vai atteikumu saskaņot attiecīgās gaisa telpas struktūras izmaiņas un attiecīgu pamatojumu. Ja pašvaldības iestādes 10 darbdienu laikā nav sniegušas minēto atzinumu, gaisa telpas struktūras izmaiņas uzskatāmas par saskaņotām.

17. Ja plānotās izmaiņas gaisa telpas struktūrā skar gaisa telpu, kur Latvijas gaisa satiksme sniedz gaisa satiksmes pakalpojumus, Civilās aviācijas aģentūra piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 13. punktā minētā iesnieguma saņemšanas un sākotnējās izvērtēšanas, vai nav konstatējami šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.3. apakšpunktā minētie gadījumi, nosūta iesniegumu Latvijas gaisa satiksmei un uzdod 20 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas izvērtēt iesniegumu un iesniegt Civilās aviācijas aģentūrā izmaiņu paziņojumu atbilstoši regulas Nr. 2017/373 III pielikuma ATM/ANS.OR.A.045. punkta "a" apakšpunkta 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām. Ar minēto izmaiņu un procedūras izstrādi un ieviešanu saistītos izdevumus sedz ierosinātājs.

18. Civilās aviācijas aģentūra lēmumu par gaisa telpas struktūras izmaiņām pieņem saskaņā ar regulas Nr. 2017/373 ATM/ANS.AR.C.025. punktā noteiktajām prasībām. Pieņemto lēmumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

19. Lēmumu par atteikumu mainīt gaisa telpas struktūru pieņem, ja:

19.1. nav iesniegti šo noteikumu 14.1., 14.2., 14.4. un 14.5. apakšpunktā minētie dokumenti;

19.2. ja, izvērtējot saņemto pašvaldības iestādes atteikumu saskaņot attiecīgās gaisa telpas struktūras izmaiņas, tas atzīts par pamatotu;

19.3. ierosinātāja iesniegumā pieprasītās izmaiņas gaisa telpas struktūrā neatbilst nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai Eiropas Savienības tiesību aktiem aeronavigācijas un gaisa satiksmes pārvaldības jomā;

19.4. nav iesniegta šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minētā procedūra vai šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minētajā drošuma novērtējumā ir norādīts, ka gaisa telpas struktūras izmaiņu dēļ netiks izpildītas gaisa kuģu lidojumu drošuma prasības un mērķi.

20. Pieņemot lēmumu par gaisa telpas struktūras izmaiņām, Civilās aviācijas aģentūra:

20.1. apstiprina attiecīgā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas procedūras, ja gaisa telpas struktūras mainīšanas procesā tādas ir nepieciešamas, vai apstiprina Latvijas gaisa satiksmes izmaiņas, kuras rada ietekmi uz Latvijas gaisa satiksmes sniegtajiem pakalpojumiem, saskaņā ar regulas Nr. 2017/373 II pielikuma ATM/ANS.AR.C.025. punkta "a" un "b" apakšpunktā noteiktajām prasībām;

20.2. uzdod izmaiņu ierosinātājam atbilstoši normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību sagatavot un iesniegt publikācijai Latvijas gaisa satiksmei informāciju par gaisa telpas struktūras izmaiņām aeronavigācijas informācijas produktā;

20.3. ja izmaiņu ierosinātājs ierosina īslaicīgas gaisa telpas struktūras izmaiņas un izmaiņu ierosinātājam nav saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību noslēgta formālā vienošanās ar Latvijas gaisa satiksmi, uzdod Latvijas gaisa satiksmei atbilstoši normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību sagatavot un iesniegt publikācijai informāciju par gaisa telpas struktūras izmaiņām aeronavigācijas informācijas produktā;

20.4. ja gaisa telpas elements izveidots kā elastīgais gaisa telpas elements atbilstoši šo noteikumu 22. un 23. punktam, nosaka tā piešķiršanas prioritātes un kritērijus.

20.1 Lai mainītu gaisa telpas struktūru šo noteikumu 8.1 punktā noteiktajos gadījumos, Nacionālie bruņotie spēki vai Valsts robežsardze ierosina Latvijas gaisa satiksmei izveidot izmaiņas gaisa telpas struktūrā saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku, Valsts robežsardzes un Latvijas gaisa satiksmes noteikto procedūru par gaisa telpas struktūras izmaiņām ārkārtas gadījumos, kura ir apstiprināta Civilās aviācijas aģentūrā atbilstoši šo noteikumu 20.1. apakšpunktā noteiktajām prasībām.

20.2 Ja šo noteikumu 8.1 punktā minētajos gadījumos nekontrolējamā gaisa telpā tiek veiktas citas gaisa telpas izmantošanas darbības tām speciāli izveidotajos gaisa telpas struktūras elementos, Latvijas gaisa satiksme informē gaisa telpas lietotājus par nepieciešamību nekavējoties pārtraukt darbības gaisa telpas struktūras elementā un Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs sazinās un koordinē gaisa telpas struktūras elementa atbrīvošanas darbības ar attiecīgā gaisa telpas struktūras elementa kontaktpersonu. Attiecīgo personu kontaktus Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram pēc pieprasījuma sniedz Latvijas gaisa satiksme.

20.3 Latvijas gaisa satiksme šo noteikumu 20.1 punktā minēto aeronavigācijas informāciju par gaisa telpas struktūras izmaiņām sagatavo un izplata aeronavigācijas informācijas produktā.

20.4 Latvijas gaisa satiksme veic gaisa telpas struktūras plānošanu saskaņā ar regulas Nr. 2017/373 3. panta 8. punktā noteiktajām prasībām.

3. Gaisa telpas pārvaldība

21. Gaisa telpas pārvaldību attiecībā uz gaisa telpas struktūras elementiem, kuriem ir piemērojams regulas Nr. 551/2004 7. panta 1. punktā minētais gaisa telpas elastīgas izmantošanas princips, īsteno atbilstoši regulas Nr. 2150/2005 4., 5. un 6. panta prasībām, un to iedala šādos līmeņos:

21.1. stratēģiskā gaisa telpas pārvaldība;

21.2. pirmstaktiskā gaisa telpas pārvaldība;

21.3. taktiskā gaisa telpas pārvaldība.

22. Elastīgi izmantotie gaisa telpas struktūras elementi ir:

22.1. īslaicīgi norobežotā zona (TSA);

22.2. īslaicīgi rezervētā zona (TRA);

22.3. nosacījuma maršruts (CDR).

23. Bīstamā zona (D) un ierobežotu lidojumu zona (R) var būt izveidota gan kā elastīgs gaisa telpas struktūras elements, gan arī kā neelastīgs gaisa telpas struktūras elements.

24. Pārējie gaisa telpas struktūras elementi, kas nav minēti šo noteikumu 22. un 23. punktā, ir neelastīgi gaisa telpas struktūras elementi.

3.1. Gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldība

25. Gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldības uzdevumus stratēģiskajā līmenī īsteno Civilās aviācijas aģentūra atbilstoši regulas Nr. 2150/2005 4. panta 1. punktā noteiktajām prasībām.

26. Ja pieteiktās izmaiņas gaisa telpas pārvaldībā atrodas gaisa telpā, kurā atrodas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piešķirtās zonas, un šīs zonas vienlaikus pārklājas ar speciālo aviācijas darbu, radionavigācijas iekārtu aplidošanas vai aviācijas paraugdemonstrējumu vai aviācijas skates lidojumu veikšanu laikā un telpā, Civilās aviācijas aģentūra gaisa telpas izmantošanas prioritāti saskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

26.1 Citus jautājumus, kas skar militāros gaisa telpas lietotājus, Civilās aviācijas aģentūra stratēģiskajā līmenī īsteno, konsultējoties ar Civilmilitārās gaisa telpas plānošanas un koordinācijas ekspertu grupu (turpmāk – ekspertu grupa).

27. Ekspertu grupas sastāvā ir Satiksmes ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Civilās aviācijas aģentūras un Nacionālo bruņoto spēku deleģēti pārstāvji. Ekspertu grupu vada Satiksmes ministrijas pilnvarota persona, kura nodrošina ekspertu grupas sanāksmes protokolēšanu un 14 dienu laikā nosūta atbildīgajām institūcijām ekspertu grupas sēdes protokolu.

28. Ekspertu grupa darba izpildei var pieaicināt citus speciālistus, kā arī pieprasīt darbam nepieciešamo informāciju no citām valsts institūcijām, kuru intereses skars gaisa telpas izmantošana.

29. Ekspertu grupa lēmumus visos tās kompetencē esošajos jautājumos pieņem, savstarpēji vienojoties. Ekspertu grupa lēmumus pieņem vienbalsīgi.