Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos

Ministru kabineta noteikumi Nr. 92Rīgā 2016. gada 9. februārī (prot. Nr. 6 19. §)

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes unjūras drošības likuma 48.1 panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kuģošanas līdzekļu satiksmes kārtību Latvijas iekšējos ūdeņos, tai skaitā prasības satiksmes dalībniekiem un izvietotajām navigācijas zīmēm un ugunīm.

2. Noteikumi attiecas uz Latvijas iekšējiem ūdeņiem no jūras krasta līnijas uz sauszemes pusi (piemēram, upes, ezeri) un ostu akvatorijām (turpmāk – iekšējie ūdeņi).

3. Šo noteikumu izpratnē:

3.1. kuģošanas līdzeklis – inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta kuģošanai, tai skaitā:

3.1.1. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk – Latvijas Kuģu reģistrs) un valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk – CSDD) reģistrā reģistrēts kuģis;

3.1.2. kuģošanas līdzeklis, kurš saskaņā ar Latvijas Republikas normatī­vajiem aktiem netiek reģistrēts vai ir paredzēta brīvprātīga tā reģistrācija;

3.1.3. citas valsts karoga kuģis;

3.2. diennakts gaišais laiks – diennakts laiks no saules lēkta līdz saules rietam;

3.3. diennakts tumšais laiks – diennakts laiks no saules rieta līdz saules lēktam;

3.4. ierobežota redzamība – laikapstākļi (piemēram, migla, lietus, sniegs), kuru dēļ redzamība kuģošanas zonā ir ierobežota;

3.5. kuģošanas līdzeklis kustībā – kuģošanas līdzeklis, kas nav pietauvots, noenkurots vai neatrodas uz sēkļa;

3.6. minimālais ātrums – mazākais ātrums, ar kuru kuģošanas līdzeklis saglabā vadību esošajos apstākļos;

3.7. riņķuguns – uguns, kas ar nepārtrauktu gaismu izgaismo 360° lielu horizonta loku;

3.8. topuguns – balta uguns, kas novietota kuģošanas līdzekļa diametrā­lajā plaknē (uz garenass līnijas) tā, lai gaisma būtu redzama taisnā virzienā uz kuģošanas līdzekļa priekšgalu līdz 22,5° aiz katra borta dvarsa un apgaismotu ar nepārtrauktu gaismu 225° lielu horizonta loku;

3.9. bortu ugunis – zaļa uguns labajā un sarkana kreisajā bortā, katra no šīm ugunīm apgaismo ar nepārtrauktu gaismu 112,5° lielu horizonta loku un ir novietota tā, lai gaisma kristu virzienā taisni uz kuģa priekšgalu līdz 22,5° aiz atbilstošā borta dvarsa. Uz kuģa, kura garums mazāks par 20 m, bortu ugunis var būt apvienotas vienā laternā, kas novietota kuģa diametrālajā plaknē;

3.10. pakaļgala uguns – balta uguns, kas praktisko iespēju robežās novietota tuvāk kuģa pakaļgalam, apgaismo ar nepārtrauktu gaismu 135° lielu horizonta loku un novietota tā, lai gaisma kristu virzienā taisni uz kuģa pakaļgalu līdz 67,5° uz katra borta pusi;

3.11. zibšņu uguns – uguns, kas uzzibsnī ar regulāriem intervāliem 120 un vairāk reižu minūtē;

3.12. robežakvatorija – iekšējo ūdeņu akvatorija, pa kuru saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem ir noteikta Latvijas Republikas valsts robeža;

3.13. ūdens satiksmes negadījums – notikums uz ūdens, kurā bojāts vai gājis bojā kuģošanas līdzeklis, gājis bojā vai guvis miesas bojājumus cilvēks, radušies zaudējumi trešajai personai vai nodarīts kaitējums videi;

3.14. iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs – valsts vai pašvaldība, kā arī juridiska vai fiziska persona, kurai pieder vai kuras valdījumā atrodas iekšējo ūdeņu akvatorija vai kura to nomā;

3.15. glābšanas veste – rūpnieciski ražota veste, kas paredzēta personas noturēšanai uz ūdens.

4. Nereģistrēta kuģošanas līdzekļa izmantošana ūdens satiksmē neatkarīgi no tā, kuras valsts valstiskās piederības pazīmes tas izmanto, ir aizliegta, izņemot gadījumu, ja kuģošanas līdzeklis saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (turpmāk – normatīvie akti) netiek reģistrēts vai ir paredzēta brīvprātīga tā reģistrācija.

5. Vadot kuģošanas līdzekli, kuru izmanto valsts dienestu, tai skaitā kontroles dienestu, pienākumu izpildē, ir pieļaujamas atkāpes no šo noteikumu prasību ievērošanas (izņemot šo noteikumu 9. punktā, 21.12. un 21.13. apakš­punktā un 6. un 7. nodaļā minētās prasības), ja tas nepieciešams dienesta pienākumu izpildei un tiek nodrošināta citu ūdens satiksmes dalībnieku drošība. Kuģošanas līdzeklis, kuru izmanto dienesta pienākumu izpildē, ir marķēts un, ciktāl tas neapgrūtina dienesta pienākumu izpildi, aprīkots ar stacionāri uzstādītām bākugunīm un paceltu valsts karogu.

6. Kuģojot ostas akvatorijā, papildus ievēro attiecīgās ostas noteikumus.

7. Kuģošanas līdzekļu satiksmi atbilstoši savai kompetencei uzrauga šo noteikumu 89. punktā minētie kontroles dienesti.

8. Peldbūvēm piemēro šo noteikumu 10. nodaļu.

2. Kuģošanas līdzekļa vadītājs

2.1. Kuģošanas līdzekļa vadītāja kvalifikācija

9. Attiecīgu kuģošanas līdzekli ir tiesības vadīt personai, kurai ir:

9.1. atbilstoši normatīvajiem aktiem par atpūtas kuģu vadītāju sertificēšanu CSDD izdota mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadītāja apliecība, atpūtas kuģa vadītāja apliecība vai starptautiskā atpūtas kuģa vadītāja apliecība;

9.2. atbilstoši normatīvajiem aktiem par jūrnieku sertificēšanu valsts akciju sabiedrības "Jūras administrācijas" Jūrnieku reģistra izdots kvalifikācijas sertifikāts;

9.3. atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komitejas Iekšzemes transporta komitejas Iekšējo ūdeņu transporta darba grupas 1998. gada 16. oktobra rezolūcijas Nr. 40 "Starptautiskā atpūtas kuģu vadītāja apliecība" prasībām izdota starptautiskā atpūtas kuģa vadītāja apliecība;

9.4. ārvalstniekam – kuģošanas līdzekļa vadītāja kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kas izdots saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem.

10. Šo noteikumu 9. punkts un 21.4. un 21.5. apakšpunkts neattiecas uz kuģošanas līdzekļu vadītājiem, kuriem normatīvie akti vadītāja apliecību neparedz.

11. Latvijā tiek atzītas citu valstu kompetento iestāžu atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komitejas Iekšzemes transporta komitejas Iekšējo ūdeņu transporta darba grupas 1998. gada 16. oktobra rezolūcijas Nr. 40 "Starptautiskā atpūtas kuģu vadītāja apliecība" prasībām izdotās starptautiskās atpūtas kuģu vadītāju apliecības.

12. Airu laivu bez pilngadīgas personas klātbūtnes vadīt atļauts personai, kas sasniegusi 14 gadu vecumu.

2.2. Kuģošanas līdzekļa vadītāja tiesības un pienākumi

13. Šajā apakšnodaļā noteiktais neietekmē kuģošanas līdzekļa vadītāja citas tiesības un pienākumus, kas atkarībā no kuģošanas līdzekļa tipa izriet no normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem tiesību aktiem.

14. Kuģošanas līdzekļa vadītājam ir pienākums veikt visus pasākumus, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, jo īpaši novēršot:

14.1. cilvēka dzīvības un veselības apdraudējumu;

14.2. citu kuģošanas līdzekļu kuģošanas drošības apdraudējumu, tai skaitā sadursmes un ūdens satiksmes negadījumus;

14.3. kaitējumu videi, krasta objektiem vai infrastruktūrai.

15. Uzsākot kuģošanu, kuģošanas līdzekļa vadītājs pārbauda kuģošanas līdzekļa tehnisko stāvokli un aprīkojumu, tai skaitā:

15.1. dzinēja stāvokli;

15.2. korpusa stāvokli;

15.3. glābšanas līdzekļus un aprīkojumu;

15.4. navigācijas ugunis;

15.5. stūres iekārtu.

16. Kuģošanas līdzekļa vadītājs ir atbildīgs par visu to personu drošību, kas atrodas kuģošanas līdzeklī.

17. Kuģošanas līdzekļa vadītājs nodrošina, ka glābšanas vestu skaits kuģošanas līdzeklī atbilst cilvēku skaitam kuģošanas līdzeklī.

18. Kuģošanas līdzekļa vadītājs nodrošina, lai persona, kas atrodas kuģošanas līdzeklī un ir jaunāka par 12 gadiem, pārvadāšanas laikā ir ietērpta atbilstoša izmēra glābšanas vestē.

19. Kuģošanas līdzekļa vadītāja pienākums ir sniegt palīdzību uz ūdens cietušajiem, tai skaitā ievērojot šo noteikumu 7. nodaļā noteikto kārtību.

20. Kuģošanas līdzekļa vadītāja pienākums ir izvēlēties tādu kuģošanas ātrumu, lai tas būtu drošs un neapdraudētu citus ūdens satiksmes dalībniekus.

21. Kuģošanas līdzekļa vadītājam ir aizliegts:

21.1. izmantot kuģošanas līdzekli, kas nav tehniskā kārtībā vai nav apgādāts ar normatīvajos aktos noteikto aprīkojumu un glābšanas līdzekļiem;

21.2. izmantot nereģistrētu kuģošanas līdzekli (izņemot gadījumu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem tas netiek reģistrēts vai ir paredzēta tā brīvprātīga reģistrācija);

21.3. izmantot reģistrētu kuģošanas līdzekli bez klātesošiem, reģistrāciju apliecinošiem, derīgiem dokumentiem;

21.4. vadīt kuģošanas līdzekli bez derīga vadītāja kvalifikāciju apliecinoša dokumenta;

21.5. vadīt kuģošanas līdzekli, ja nav iegūta kuģošanas līdzekļa vadīšanai nepieciešamā kvalifikācija;

21.6. pārsniegt kuģošanas līdzekļa kravnesību vai atļauto pārvadājamo cilvēku skaitu;

21.7. pārsniegt atļauto kuģošanas ātrumu;

21.8. pārsniegt minimālo ātrumu publisko peldvietu tuvumā un apdraudēt peldētājus;

21.9. vadīt kuģošanas līdzekli vietās, kur tas ir aizliegts;

21.10. noenkuroties kuģu ceļā, kā arī pietauvoties vai stāvēt pie navigācijas zīmēm un piestātnēm, ja tās nav paredzētas attiecīgajam kuģošanas līdzekļa tipam;

21.11. izlikt zvejas rīkus kuģu ceļā;

21.12. vadīt kuģošanas līdzekli vai mācīt vadīt kuģošanas līdzekli:

21.12.1. ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles;

21.12.2. esot narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā;

21.12.3. esot slimam vai arī tik nogurušam, ka tas var ietekmēt kuģošanas līdzekļa vadītāja darbspējas un ūdens satiksmes drošību;

21.13. lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, psihotropās vai citas apreibinošās vielas pēc ūdens satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad kuģošanas līdzeklis apturēts pēc šo noteikumu 89. punktā minēto kontroles dienestu pieprasījuma, līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudei vai atbrīvošanai no šādas pārbaudes. Ja kuģošanas līdzekļa vadītājs atsakās no šajā apakšpunktā minētās pārbaudes, tas tiek saukts pie atbildības normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

22. Kuģošanas līdzekļa vadītājam ir pienākums pēc šo noteikumu 89. punktā minēto kontroles dienestu pieprasījuma apstādināt kuģošanas līdzekli, kā arī uzrādīt šo noteikumu 90.1., 90.2. un 90.3. apakšpunktā minētos dokumentus.

23. Kuģošanas līdzekļu satiksme robežakvatorijā atļauta tikai diennakts gaišajā laikā, par to iepriekš informējot Valsts robežsardzi. Pārvietojoties pa robežakvatoriju, vadītājam un personām, kas atrodas kuģošanas līdzeklī, ir jābūt klāt personu apliecinošam dokumentam, ko uzrāda pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma.

3. Mācību kuģošana

24. Šajā nodaļā minētās prasības attiecas uz personām, kas sertificējas atbilstoši šo noteikumu 9.1. apakšpunktam.

25. Mācīt vadīt kuģošanas līdzekli atļauts pilngadīgai personai, kurai ir attiecīgā kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības.

26. Apmācīt vadīt kuģošanas līdzekli var personu, kas sasniegusi 14 gadu vecumu.

27. Mācību kuģošanu ar kuģošanas līdzekli organizē vietās, kur tas netraucē kopējai ūdens satiksmei.

28. Persona, kura māca vadīt kuģošanas līdzekli, atrodas kuģošanas līdzeklī vai uz tā (piemēram, uz ūdensmotocikla). Mācīt vadīt ūdensmotociklu vienlaikus atļauts tikai vienu personu.

29. Mācību kuģošanas laikā par drošību uz ūdens ir atbildīgs kuģošanas līdzekļa vadītājs, kurš veic apmācību.

4. Kuģošanas līdzekļa izmantošana

4.1. Vispārīgie nosacījumi

30. Kuģošanas līdzeklim atļauts piedalīties ūdens satiksmē, ja tas atbilst saistošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tai skaitā prasībām par kuģošanas līdzekļa reģistrāciju, tehnisko stāvokli, aprīkojumu, apkalpes nokomplektēšanu.

31. CSDD reģistrētos kuģošanas līdzekļus, kā arī airu laivas, kas nav reģistrētas CSDD, aprīko atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam.

32. Ostā kuģošanas līdzeklis:

32.1. nedrīkst traucēt tāda kuģošanas līdzekļa satiksmi, kas iegrimes dēļ var kuģot tikai ar navigācijas zīmēm un ugunīm (piemēram, bojām, stoderēm, vadlīnijām) apzīmētos akvatorijas posmos un kanālos. Ja kuģošanas līdzeklim ir nepieciešams izmantot šādu kuģu ceļu vai kanālu, tas turas iespējami tuvāk labajai (braukšanas virzienā) pusei, lai pilnībā atbrīvotu ceļu kuģošanas līdzeklim, kas var kuģot tikai pa apzīmēto akvatorijas posmu. Kuģošanas līdzeklim, kas iegrimes dēļ var kuģot tikai pa apzīmētiem akvatorijas posmiem un kanāliem, ir priekšroka attiecībā pret pārējiem kuģošanas līdzekļiem;

32.2. drīkst šķērsot kuģu ceļu vai kanālu, ja netiek traucēta kuģošanas līdzekļu kustība, iespējami taisnā leņķī pret kuģu ceļa vai kanāla ass līniju, atrodoties garām ejošā kuģošanas līdzekļa aizmugurē;

32.3. kura garums ir mazāks par 20 metriem, vai buru jahta nedrīkst traucēt tāda kuģošanas līdzekļa kustību, kas var droši kuģot tikai pa šauru kanālu vai kuģu ceļu.

4.2. Drošs ātrums

33. Kuģošanas līdzekļa vadītājs izvēlas tādu kuģošanas līdzekļa ātrumu (drošu ātrumu), lai varētu laikus veikt efektīvus pasākumus, kas saistīti ar drošu kuģošanu, tai skaitā lai varētu apstāties drošā attālumā, nepieļaujot sadursmi vai neradot draudus citiem ūdens satiksmes dalībniekiem.

34. Izvēloties kuģošanas līdzekļa drošu ātrumu, tā vadītājs papildus ņem vērā šādus apstākļus:

34.1. redzamība;

34.2. satiksmes intensitāte attiecīgajā akvatorijas daļā;

34.3. manevrēšanas spēja, īpaši attālums, kāds nepieciešams pilnīgai kuģošanas līdzekļa apturēšanai;

34.4. apgaismojuma fons diennakts tumšajā laikā no krasta ugunīm un no paša kuģošanas līdzekļa uguņu gaismas izkliedes;

34.5. vēja, straumes stāvoklis un navigācijai bīstamu vietu tuvums;

34.6. attiecība starp kuģošanas līdzekļa iegrimi un esošo ūdens dziļumu;

34.7. izvietotās navigācijas zīmes un ugunis, kā arī attiecīgās ostas notei­kumos ietvertās prasības;

34.8. vai kuģošanas līdzekļa ātrums nerada pavadošo vilni, kas veicina krastu izskalošanu.

35. Ja kuģošanas līdzeklis izmanto radaru, tā vadītājs, izvēloties drošu ātrumu, papildus ņem vērā šādus apstākļus:

35.1. radara iekārtas parametri un efektivitāte;

35.2. jebkuri ierobežojumi, ko nosaka izmantojamās radara iekārtas attāluma skala;

35.3. ūdens stāvokļa, meteoroloģisko faktoru, kā arī citu traucējumu ietekme uz radara iekārtas darbību;

35.4. vai radars var neatklāt kuģošanas līdzekļus, ledus gabalus un citus mazizmēra peldošus objektus;

35.5. radara atklāto kuģošanas līdzekļu skaitu, to atrašanās vietas un pārvietošanos.

36. Kuģošanas līdzekļu kustības ātrums šo noteikumu 2. pielikumā minētajos rajonos nedrīkst pārsniegt:

36.1. Lielupes–Buļļupes rajonā – 18 km/h (10 mezgli);

36.2. Daugavas–Buļļupes rajonā – 14 km/h (8 mezgli);

36.3. Vecmīlgrāvī – 18 km/h (10 mezgli);

36.4. Ķīšezera–Juglas ezera–Lielā Baltezera rajonā – 14 km/h (8 mezgli);

36.5. Lielā Baltezera–Mazā Baltezera rajonā – 9 km/h (5 mezgli);

36.6. Daugavā no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam – 14 km/h (8 mezgli).

4.3. Kuģošana zem tiltiem un to tuvumā

37. Kuģošanas līdzeklis caurbraukšanai zem tiltiem izmanto šim nolūkam paredzētās tilta ailes. Airu laivas caurbraukšanai zem tiltiem var izmantot braukšanas virzienā krastam tuvāko tilta aili.

38. Ja caurbraukšanai paredzēta tikai viena tilta aile un tai vienlaikus tuvojas divi kuģošanas līdzekļi, kas viens otram var radīt traucējumus, tie ievēro šādus noteikumus:

38.1. braucot pretējos virzienos, pirmais zem tilta iziet kuģošanas līdzeklis, kas brauc pa straumi;

38.2. braucot vienā virzienā, pirmais zem tilta iziet kuģošanas līdzeklis, kas atrodas pa labi.

39. Kuģošanas līdzeklim aizliegts apstāties un stāvēt zem tiltiem vai kanālos, ja tas traucē citu kuģošanas līdzekļu kustību.

40. Attālumam starp kuģošanas līdzekļa augstāko punktu un tilta konstrukciju jābūt tādam, lai caurbraukšana būtu droša.

5. Kuģošanas līdzekļa navigācijas ugunis, zīmes un skaņas signāli

5.1. Navigācijas ugunis un zīmes

41. Kuģošanas līdzeklis:

41.1. kura konstrukcija paredz navigācijas uguņu un zīmju uzstādīšanu, ir aprīkots atbilstoši 1972. gada Konvencijai par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk – COLREG konvencija);

41.2. kurš konstrukcijas dēļ nevar izpildīt attiecīgu šīs nodaļas prasību, to nepiemēro.

42. Kuģošanas līdzeklis ieslēdz navigācijas ugunis diennakts tumšajā laikā un ierobežotas redzamības apstākļos.

43. Kuģošanas līdzekļa navigācijas zīmes izliek diennakts gaišajā laikā.

44. Kuģošanas līdzekļiem ar mehānisku dzinēju gaitā jāizliek:

44.1. topuguns kuģošanas līdzekļa priekšgalā;

44.2. otra topuguns kuģošanas līdzekļa aizmugurē un augstāk par pirmo topuguni (kuģošanas līdzeklim, kura garums ir mazāks par 50 metriem, šī prasība nav obligāta);

44.3. bortu un pakaļgala ugunis.

45. Kuģošanas līdzeklim ar mehānisko dzinēju, kura garums ir mazāks par 12 metriem:

45.1. var šo noteikumu 44. punktā minēto uguņu vietā izlikt baltu riņķ­uguni un bortu ugunis;

45.2. topuguns vai baltā riņķuguns var būt nobīdīta attiecībā pret kuģa diametrālo plakni, ja tās uzstādīšana diametrālajā plaknē praktiski nav iespējama. Šajā gadījumā bortu ugunīm jābūt apvienotām vienā laternā, kas uzstādīta kuģa diametrālajā plaknē vai, cik vien tas praktiski iespējams, tuvu diametrālajai plaknei, kurā uzstādīta topuguns vai baltā riņķuguns.

46. Kuģošanas līdzeklim ar mehānisko dzinēju, kura garums ir mazāks par 7 metriem un maksimālais ātrums nepārsniedz 13 km/h (7 mezglus), šo noteikumu 44. punktā minēto uguņu vietā var izlikt baltu riņķuguni, kā arī, ja tas praktiski iespējams, izliek bortu ugunis.

47. Kuģošanas līdzeklim, kas pārvietojas ar airu palīdzību, var izlikt šo noteikumu 5.3. apakšnodaļā minētās ugunis, bet, ja kuģošanas līdzeklis tās neizliek, tam jāsagatavo elektriskais lukturis vai iedegta laterna ar baltu uguni, ko izliek laikus, lai novērstu sadursmi.

48. Kuģošanas līdzeklim (arī tad, ja to velk) izliek riņķa ugunis vai tur gatavībā elektrisko lukturi vai iedegtu laternu ar baltu uguni, ko, tuvojoties citiem kuģošanas līdzekļiem, izliek laikus, lai novērstu sadursmi.

49. Kuģošanas līdzeklim, kas ir noenkurojies, diennakts gaišajā laikā vislabāk redzamajā vietā izliek bumbu vai bumbai līdzīgu priekšmetu, bet diennakts tumšajā laikā – baltu riņķuguni un pēc iespējas apgaismo klāju.

50. Kuģošanas līdzeklim, kas ir nodarbināts zemūdens darbos, vislabāk redzamajā vietā izliek karogu (zīmi) "A" (ALFA) (3. pielikums) un nodrošina zīmes redzamību no visām pusēm.

5.2. Skaņas signāli

51. Kuģošanas līdzekli, kas garāks par 12 metriem, apgādā ar skaņas signālierīci – svilpi, kas nodrošina īsus (apmēram sekundi) un garus (4–6 sekundes) skaņas signālus, kas ir dzirdami ne mazāk kā 900 metru attālumā, bet kuģošanas līdzeklim, kura garums ir 20 metri vai vairāk, papildus svilpei jābūt aprīkotam ar zvanu.

52. Ierobežotas redzamības apstākļos kuģošanas līdzeklis ar mehānisku dzinēju var signalizēt šādi:

52.1. pārvietojoties ūdenī, – viens garš signāls ar regulāru intervālu, kas nepārsniedz 2 minūtes;

52.2. nepārvietojoties ūdenī, – divi gari signāli ar regulāru intervālu, kas nepārsniedz 2 minūtes.

53. Kuģošanas līdzeklis ar mehānisku dzinēju gaitā, ja tā redzamības robežās ir cits kuģošanas līdzeklis, savu manevru var apstiprināt ar šādiem skaņas signāliem:

53.1. viens īss signāls – "Es mainu savu kursu pa labi";

53.2. divi īsi signāli – "Es mainu savu kursu pa kreisi";

53.3. trīs īsi signāli – "Mani dzinēji strādā atpakaļgaitā";