LegalizePar konceptuālo ziņojumu "Par Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ieviešanu"
Ministru kabineta rīkojums Nr. 130Rīgā 2016. gada 9. februārī (prot. Nr. 6 43. §)
1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ieviešanu" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietvertos risinājumus.
2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.
3. Atbalstīt Grīziņkalna Kultūras un sporta kvartāla attīstības stratēģijā ietvertos teritorijas attīstības risinājumus un noteikt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" par atbildīgo institūciju Grīziņkalna Kultūras un sporta kvartāla attīstības stratēģijas īstenošanā.
4. Atbalstīt Teikas un Čiekurkalna teritoriju revitalizācijas stratēģijā ietvertos teritorijas attīstības risinājumus un noteikt Rīgas domi par atbildīgo institūciju Teikas un Čiekurkalna teritoriju revitalizācijas stratēģijas īstenošanā.
5. Kultūras ministrijai, saskaņojot šā rīkojuma 1. punktā minētā 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa projektu iesniegumu atlases nolikumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, nodrošināt, ka projektu iesniegumu atlases nolikumā tiek iekļautas prasības projekta iesnieguma iesniedzējam norādīt projekta iesniegumā informāciju un pamatojumu par katra plānotā objekta ekonomisko ienesīgumu, atdevi un funkcionālo neatkarību.
6. (Svītrots ar MK 07.09.2016. rīkojumu Nr. 505)
7. Kultūras ministrijai līdz 2016. gada 30. septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālā ziņojuma 2.4. nodaļā minēto teritoriju revitalizācijai izstrādātās stratēģijas.
Ministru prezidente Laimdota StraujumaKultūras ministre Dace Melbārde
(Ministru kabineta2016. gada 9. februārarīkojums Nr. 130)
Konceptuālais ziņojums"Par Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ieviešanu"
| Eiropas Savienības plānošanas dokumenti | Eiropas Savienības plānošanas dokumenti | Eiropas Savienības plānošanas dokumenti |
|---|---|---|
| Eiropas Savienības stratēģija "Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei" mērķu īstenošanu | Eiropas Komisijas 03.03.2010. paziņojums. | |
| Eiropas Savienības Padomes darba plāns kultūrai 2011.–2014. | Padomes apstiprināta 2007.gada novembrī | B prioritāte: Kultūras un jaunrades nozares (2011–2012): 1. Stratēģiski izmantot Savienības atbalsta programmas, arī struktūrfondus, lai stimulētu kultūras devumu vietējā un reģionālajā attīstībā, kā arī kultūras un jaunrades nozaru ietekmi uz ekonomiku plašā nozīmē (2011–2012) |
| Nacionāla līmeņa plānošanas dokumenti | Nacionāla līmeņa plānošanas dokumenti | Nacionāla līmeņa plānošanas dokumenti |
| Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam | Apstiprināts ar 2012.gada 20.decembra Latvijas Republikas Saeimas lēmumu | Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2014.–2020.gadam prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" mērķis 2. "Stiprināt Latvijas reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu nacionālās nozīmes attīstības centru starptautisko lomu" rīcības virziena "Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos – teritoriju potenciāla izmantošana" ietvaros veicamais uzdevums attīstīt Rīgas kā reģiona metropoles funkciju veikšanai nepieciešamo infrastruktūru (t.sk. tūrisma, kultūras, zinātnes un investīciju piesaistes jomā)NAP2020 prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķa "Kultūras kapitāla resursu ilgtspējīga izmantošana" ietvaros veicamais uzdevums "Uz eksportu orientētu integrētu tūrisma, kultūras, veselības un dabas kapitāla infrastruktūras, pakalpojumu un produktu piedāvājuma attīstība". |
| Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija" | Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401 | Rīcības virziens: "5.4. Radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamība" |
| Sporta politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam | Apstiprināts ar Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.666. | Kā prioritārs kultūras un sporta infrastruktūras attīstības projekts nosaukta Daugavas stadiona teritorijas attīstība |
| Deklarācija par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību | 2014.gada novembris | Kā vienu no kultūras nozares prioritātēm izvirza Rīgas pilsētas kultūras infrastruktūras sakārtošanu |
| Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam | Ministru kabineta 2014.gada 19.jūnija rīkojums Nr.313;Komisijas īstenošanas lēmums (20.06.2014.), ar ko apstiprina noteiktus elementus partnerības līgumā ar Latviju 2014LV16M8PA001 | Veicot ieguldījumus degradētajā teritorijās īpaša uzmanība jāpievērš vides kvalitātei un kultūras vērtību iedzīvināšanai. |
| Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" | Apstiprināta ar Eiropas Komisijas 2014.gada 11.novembra lēmumu Nr.C(2014) 8505 final | 5.6.1.SAM investīcijas paredz ieguldījumu gan pašvaldības objektos, gan prognozē ievērojamu privāto investīciju pieaugumu pilsētas teritorijā |
| Rīgas plānošanas dokumenti | Rīgas plānošanas dokumenti | Rīgas plānošanas dokumenti |
| Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam | Apstiprināta ar Rīgas domes 2014.gada 27.maija lēmumu Nr.1173 | Lai Rīga varētu veiksmīgi tuvināties citām Eiropas metropolēm, pilsētai sadarbojoties ar valsti un privātajām iniciatīvām līdz 2030.gadam ir nepieciešams uzbūvēt tādus sabiedriski nozīmīgus objektus, kā Zinātniski tehnoloģiskais parks, Koncertzāle, Laikmetīgās mākslas muzejs, Starptautiskais kongresu centrs un multifunkcionāls pilsētas stadions." |
| Rīgas attīstības programma 2014.–2020. Gadam rīcības plāns | Apstiprināta ar Rīgas domes 2014.gada 27.maija lēmumu Nr.1173 | Rīcības virziena "Atpazīstama un iesaistoša kultūrvide" Rīcības plāna uzdevums U3.1. "Paplašināt un modernizēt kultūras infrastruktūru pilsētā" |
| Teritorija | Degradēto teritoriju īpatsvars | Sociāli ekonomiskā vide |
| --- | --- | --- |
| Grīziņkalna un tam piegulošās Avotu un Purvciema apkaimes | Degradēto teritoriju un objektu īpatsvars ir 4%."Teritoriāli neliela, blīvi apdzīvota apkaime, kurā konstatēta liela izmēra (3 ha) degradēta teritorija" | Kopumā apkaimē vērojama negatīva sociālekonomiskās vides tendence:Par ~38% vairāk noziedzīgu nodarījumu uz katriem 1000 iedzīvotājiem, salīdzinot ar Rīgu kopumāPar ~35% zemāki vidējie mēneša ienākumi salīdzinājumā ar Rīgu kopumā~50% respondentu norāda uz nepieciešamību atpūtas un sporta infrastruktūras uzlabojumiem apkaimē |
| Teikas un Čiekurkalna apkaimes | Teikas apkaimē kopumā 5,3% teritorijas ir degradētas. VEF teritorija aizņem 75% no visām apkaimes degradētajām teritorijām.Apkaime B kategorijas zonā. | Novērtējot esošos un attīstāmos objektus Teikā, 64% respondentu uzskata, ka vislielākā uzmanība jāpievērš dzīvojamo ēku ārējam izskatam.Izsakot viedokļus par apkaimē nepieciešamiem jauniem objektiem, visbiežāk minēti sporta un rotaļu laukumi (42%)5,2% respondenti "VEF" teritoriju min kā vietu vai objektu, kas ir kā Teikas vizītkarte un vislabāk raksturo Teikas apkaimi.(Avots: "Iedzīvotāju aptauja par dzīvi apkaimē. Centrs.", SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Projektu un kvalitātes vadība", 2013).42,8% respondentu norāda uz nepieciešamību uzlabot satiksmi (t.sk. 24,5% ielu stāvokli, remontu, 10,1% gājēju infrastruktūru).26,5% norāda uz pilsētas labiekārtošanas darbiem (t.sk.15,2% iekšpagalmu remonts, 8,1% grausti, māju remonts).59% aptaujāto Teikas iedzīvotāju ir neapmierināti ar transportam domātās ielu infrastruktūras kvalitāti pilsētā un 25% respondentu sniedza negatīvu vērtējumu par gājējiem domātās ielu infrastruktūras kvalitāti pilsētā.(Avots: Rīgas iedzīvotāju aptauja "Rīgas iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem", SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Excolo Latvia", 2015.gada maijs–jūnijs). |
| Brasas apkaime/ Centra perifērijas apkaime | Tabakas fabrika kvartāla degradētā teritorija aizņem 1% no apkaimes teritorijas. Apkaimē atrodas 10 citas degradētas ēkas.Apkaime A kategorijas zonā. | 59,6% respondentu norāda uz nepieciešamību uzlabot satiksmi (t.sk. 35,4% uz ielu stāvokli, remontu, 23% min velosipēdistu celiņus).65,5% norāda uz pilsētas labiekārtošanas darbiem (t.sk. 53,6% grausti, māju remonts, 25,6% iekšpagalmu remonts).17,7% norāda uz nepieciešamību risināt nodarbinātības problēmas.27,9% respondentu norāda uz nepieciešamību uzlabot sabiedrisko kārtību un drošību.12,4% norāda uz nepieciešamību risināt vides jautājumus (t.sk. 8,6% pilsētas tīrību, sakoptību).20,7% norāda uz nepieciešamību uzlabot bērniem iespējas brīvā laika pavadīšanai.48% aptaujāto Brasas iedzīvotāju ir neapmierināti ar transportam domātās ielu infrastruktūras kvalitāti pilsētā un 43% respondentu sniedza negatīvu vērtējumu par gājējiem domātās ielu infrastruktūras kvalitāti pilsētā.23% sniedza negatīvu vērtējumu par personiskā (un mājokļa) drošību.52% respondentu ir neapmierināti ar esošo veloceliņu kvalitāti Rīgas pilsētā.28% pauda negatīvu viedokli par nodarbinātības iespējām Rīgā.26% negatīvu vērtējumu sniedza par iespējām pārvietoties ar velosipēdu Rīgas pilsētā.19% respondentu Brasas apkaimē sniedza negatīvu vērtējumu par apbūvētās vides kvalitāti savā apkaimē.(Avots: Rīgas iedzīvotāju aptauja "Rīgas iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem", SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Excolo Latvia", 2015.gada maijs–jūnijs). |
| Šķirotavas apkaime | Šķirotavas apkaimē kopumā 43% teritorijas degradēti.Apkaime C kategorijas zonā. | 1,6% respondentu norāda uz nepieciešamību uzlabot satiksmi (t.sk. 56,2% uz ielu stāvokli, remontu, 53,1% min sastrēgumus, 31,8% sabiedrisko transportu).16,9% respondentu norāda uz nepieciešamību uzlabot sabiedrisko kārtību un drošību – policijas darbu.46% respondentu pauduši negatīvu vērtējumu par apbūvētās vides kvalitāti Šķirotavas apkaimē.34% sniedza negatīvu vērtējumu par transportam domātās ielu infrastruktūras kvalitāti pilsētā.41% respondentu snieguši negatīvu vērtējumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti un 26 % par sabiedriskā transporta pieejamību.40% snieguši negatīvu vērtējumu par Rīgas pašvaldības darbu uzņēmējdarbības sekmēšanai Rīgā.100% no aptaujātajiem respondentiem izteicās negatīvi par sociālo problēmu risināšana pilsētā.(Avots: Rīgas iedzīvotāju aptauja "Rīgas iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem", SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Excolo Latvia", 2015.gada maijs–jūnijs). |
| Imantas apkaime | Apkaimē ir 14 degradētas ēkas. Apkaime atrodas B kategorijas zonā. | 70,1% respondentu norāda uz nepieciešamību uzlabot satiksmi (t.sk. 43,3% atzīmē ielu stāvokli, remontu).24,9% norāda uz pilsētas labiekārtošanas darbiem (t.sk. 10,2% grausti, māju remonts).12,3% respondentu norāda uz nepieciešamību risināt sociālos jautājumus (t.sk. 7,7% min atbalstu bērniem, ģimenēm, 6,8% min bezpajumtniekus).15,9% respondentu norāda uz nepieciešamību uzlabot sabiedrisko kārtību un drošību63% aptaujāto Imantas iedzīvotāju ir neapmierināti ar transportam domātās ielu infrastruktūras kvalitāti pilsētā un 45% respondentu sniedza negatīvu vērtējumu par gājējiem domātās ielu infrastruktūras kvalitāti pilsētā.36% respondentu snieguši negatīvu vērtējumu par personiskā (un mājokļa) drošību.27% pauduši neapmierinātību ar teritorijas tīrību pilsētā.(Avots: Rīgas iedzīvotāju aptauja "Rīgas iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem", SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Excolo Latvia", 2015.gada maijs–jūnijs). |
| Skanstes apkaime | Degradēto teritoriju un objektu īpatsvars tiks norādīts revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijā. | Skanstes apkaime ir degradēta un iezīmēta kā prioritāri attīstāma līdz 2020.gadam. Šobrīd Skanstei ir izstrādāts lokālplānojums un notiek tā publiskā apspriešana, tiek gatavota precizētā redakcija. Lokālplānojumā apkaimes kodols noteikts kā multifunkcionāls, pilsētas mēroga sporta, izstāžu, iepirkumu un sabiedrisko notikumu centrs. Galvenie attīstības virzieni – sports un kultūra, kas papildinātas ar pakalpojumiem. Skanstes apkaimē no 2006.–2013.gadam ekspluatācijā nodoti 14 būvniecības objekti. Šobrīd teritorija veidojas kā pilsētas jaunattīstības centrs ar valstij nozīmīgiem publiskiem objektiem: Olimpiskais sporta centrs, Arēna Rīga. Skanstes apkaimē plānota arī transporta infrastruktūra – Ziemeļu koridors un Hanzas šķērsojums, kas pastiprina vietas attīstības potenciālu. Skanstes apkaimē laikā no 2006.–2013.gadam ekspluatācijā nodoti 14 būvniecības objekti. |
| Torņkalna apkaime | Degradēto teritoriju un objektu īpatsvars tiks norādīts revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijā. | Teritorija atrodas vairāku nozīmīgu kultūras objektu tuvumā: Dzelzceļa muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka. Vietas piemērotību jaunu, sabiedrisku objektu būvniecībai pastiprina sasaiste ar pieguļošo parku sistēmu (Uzvaras, Arkādijas parks, Māras dīķis, Mārupīte). Nākotnē Torņakalna Dienvidu daļā paredzēta vieta jaunai starptautiskai autoostai un jaunai dzelzceļa stacijai blakus LU akadēmiskajam centram Daugavas kreisajā krastā. Teritorijai ir apstiprināts detālplānojums, kurā paredzēts jauns laukums un gājēju promenāde, kā arī vairākas ielas. Teritorija iezīmēta kā prioritāri attīstāma līdz 2020.gadam. Tuvākā atjaunotā teritorija ir 2014.gadā atklātā jaunuzceltā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka. 1 kilometra rādiusa diapazonā ap teritoriju no 2006.–2013.gadam ekspluatācijā ir nodoti aptuveni 40 būvniecības objekti. |
| Rezultatīvais rādītājs | ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji | ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji |
| --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs | Sākotnējā vērtība(2012.gads) | Plānotā vērtība(2023.gadā) |
| Piesaistītās privātās investīcijas atbalstāmajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas | 150 000 000 EUR | 210 000 000 EUR |
| Pilsētu teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa | n/a | 10 000 m2 |
| Uzceltas vai atjaunotas sabiedriskās publiskās vai komercēkas pilsētās | n/a | 20 000 m2 |
| Atjaunoto, izveidoto un rekonstruēto un infrastruktūras objektu skaits | n/a | 18 objekti |
| Indikators (tiks mērīti, lai noteiktu revitalizācijas ietekmi konkrētajā apkaimē) | Izvērtēšanas biežums | |
| --- | --- | --- |
| 1. | Privāto investīciju apjoms | Reizi 3 gados |
| 2. | Noziedzības līmenis | Reizi gadā |
| 3. | Uzņēmumu skaits pa ekonomikas nozarēm atbilstoši NACE klasifikatoram | Reizi gadā |
| 4. | Dzīves kvalitāte apkaimē | Reizi gadā |
| 5. | Iedzīvotāju skaits | Reizi gadā |
| 6. | Degradēto objektu un teritoriju koncentrācija | Reizi gadā |
| 7. | Pilsētu teritorijās uzcelta vai atjaunota sabiedriskā telpa | Pēc projektu pabeigšanas |
| 8. | Uzceltas vai atjaunotas sabiedriskas vai komercēkas pilsētā | Pēc projektu pabeigšanas |
| 9. | Atjaunoto, izveidoto un rekonstruēto sabiedrisko un infrastruktūras objektu skaits | Pēc projektu pabeigšanas |
| Nr.p.k. | Veicamais uzdevums | Atbildīgā institūcija |
| --- | --- | --- |
| 1. Ar ES struktūrfondu finansējuma apguves uzsākšanu saistītie uzdevumi | 1. Ar ES struktūrfondu finansējuma apguves uzsākšanu saistītie uzdevumi | 1. Ar ES struktūrfondu finansējuma apguves uzsākšanu saistītie uzdevumi |
| 1.1. | Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un kritēriju vērtēšanas metodikas iesniegšana apakškomitejā | KM sadarbībā ar IZM |
| 1.2. | MK noteikumu par 5.6.1.SAM īstenošanu izstrāde | KM |
| 1.3. | MK noteikumu izsludināšana Valsts sekretāru sanāksmē | KM |
| 1.4. | MK noteikumu par 5.6.1.SAM īstenošanu apstiprināšana | KM |
| 1.5. | Vērtēšanas kritēriju apstiprināšana Uzraudzības komitejā | KM |
| 1.6. | ES struktūrfondu projekta iesniegumu sagatavošanas uzsākšana | FS |
| 1.7. | Projektu iesniegumu atlases uzsākšana | CFLA |
| 1.8. | Līgumu/vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšana | CFLA, FS |
| 2. Revitalizējamo teritoriju attīstības stratēģijas | 2. Revitalizējamo teritoriju attīstības stratēģijas | 2. Revitalizējamo teritoriju attīstības stratēģijas |
| 2.1. | Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģijas un Teikas un Čiekurkalns teritoriju attīstības stratēģijas saskaņošana, apstiprināšana un iesniegšana MK | IZM, KM, RD |
| 2.2. | Citu integrēto 5.6.1.SAM ietvaros revitalizējamo teritoriju (t.sk. koncertzāļu kompleksa izveides (kādā no degradētajām teritorijām)) attīstības stratēģiju izstrāde, apstiprināšana un iesniegšana MK | KM |
| 3. Ar būvniecības procesa uzsākšanu un īstenošanu saistītie uzdevumi | 3. Ar būvniecības procesa uzsākšanu un īstenošanu saistītie uzdevumi | 3. Ar būvniecības procesa uzsākšanu un īstenošanu saistītie uzdevumi |
| 3.1. | Izpētes un būvniecības dokumentācijas sagatavošanas darbi | FS |
| 3.2. | Projektu īstenošana | FS |
| 3.3. | Projektu uzraudzība | CFLA, KM |
| 3.4. | Ieviešanas progresa un revitalizācijas ietekmes izvērtējums | KM, IZM sadarbībā ar Rīgas pašvaldību |
Kultūras ministre Dace Melbārde
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.