Tiesu ekspertu likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) tiesu ekspertīze — objektu vai materiālu zinātniska un praktiska izpēte, ko veic tiesu eksperts, izmantojot likumā noteiktajā kārtībā reģistrētu metodi, lai atbildētu uz ekspertīzes noteicēja uzdotajiem jautājumiem, sniedzot pamatotus secinājumus;

2) tiesu eksperts — persona, kurai ir speciālas zināšanas un pieredze kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi tiesu eksperta sertifikātu;

3) tiesu eksperta atzinums — dokuments, kurā tiesu eksperts, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, atbilstoši savai kompetencei sniedz argumentētas atbildes uz ekspertīzes noteicēja uzdotajiem jautājumiem;

4) tiesu eksperta specialitāte — tiesu ekspertīžu joma, kurai ir kopējs izpētes priekšmets, līdzīgi izpētes objekti un metodes.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir reglamentēt tiesu ekspertu profesionālo darbību, lai valstī nodrošinātu objektīvu, tiesisku un zinātniski pamatotu tiesu ekspertīzi.

3.pants. Tiesības veikt tiesu ekspertīzi

(1) Tiesu ekspertīzi Latvijas Republikā atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgi veikt:

1) valsts tiesu eksperti;

2) privātie tiesu eksperti.

(2) Ekspertīzi var veikt cita persona, kurai ir atbilstošas speciālās zināšanas:

1) ja ekspertīze nepieciešama jomās, kurās nav šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto ekspertu;

2) ja nepieciešams veikt atkārtotu ekspertīzi un šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētie tiesu eksperti attiecīgajā tiesu eksperta specialitātē ir jau veikuši ekspertīzi;

3) ja šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētie tiesu eksperti ekspertīzi nevar veikt nepieciešamo speciālo zināšanu vai aprīkojuma trūkuma dēļ;

4) ja šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētie tiesu eksperti ekspertīzi nevar veikt iespējamā interešu konflikta dēļ;

5) valsts mēroga katastrofas vai terorakta gadījumā.

4.pants. Tiesu ekspertu reģistrs

(1) Tiesu ekspertu reģistrs ir publisks reģistrs, kurā iekļauta informācija par sertificētiem tiesu ekspertiem, kas darbojas valstī.

(2) Tiesu ekspertu reģistrā iekļaujamas šādas ziņas:

1) tiesu eksperta vārds un uzvārds;

2) specialitāte, kurā tiesu ekspertam piešķirtas tiesības veikt tiesu ekspertīzi;

3) tiesu eksperta darbības vieta;

4) tiesu eksperta sertifikāta numurs un izsniegšanas datums;

5) tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņš;

6) norāde, ja pieņemts lēmums par tiesu eksperta sertifikāta darbības apturēšanu;

7) citas norādes, kas apliecina tiesu eksperta kompetenci.

(3) Tiesu ekspertu reģistru veido Tiesu ekspertu padome.

(4) Tiesu ekspertu reģistru un jebkurus grozījumus tajā publicē Tiesu administrācijas mājaslapā internetā.

5.pants. Tiesu ekspertīzes metodes un to reģistrs

(1) Tiesu ekspertīzes metode ir sistematizēts paņēmienu un procesu kopums, saskaņā ar kuru tiesu eksperts veic ekspertīzei iesniegtā objekta izpēti un sniedz atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

(2) Tiesu ekspertīzes metodes apraksts ietver metodes nosaukumu, numuru, izstrādāšanas datumu, versijas numuru, darbības jomu, definīcijas, riska faktorus, darba gaitas aprakstu, rezultātu novērtējumu, interpretāciju, darba drošības prasības, kvalitātes nodrošināšanas pasākumus, izmantotos literatūras avotus, informāciju par reaģentiem, aparatūru un piederumiem, ja tādi ir.

(3) Tiesu ekspertīzes veikšanai sagatavoto metodi pirms tās izmantošanas iestāde, kurā strādā valsts tiesu eksperts, iesniedz reģistrācijai Tiesu ekspertu padomē, bet privātais tiesu eksperts — apstiprināšanai un reģistrācijai Tiesu ekspertu padomē.

(4) Tiesu medicīnas ekspertīzē, tiesu psihiatrijas ekspertīzē un narkoloģijas ekspertīzē izmantojamās tiesu ekspertīzes metodes reģistrē, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktās kompetentās iestādes lēmumu par attiecīgās medicīniskās tehnoloģijas apstiprināšanu.

(5) Tiesu ekspertīžu metožu reģistru veido Tiesu ekspertu padome.

(6) Tiesu ekspertīzes metodes apraksts ir ierobežotas pieejamības informācija. Tiesu ekspertu padome personu iepazīstina ar reģistrētu privātā tiesu eksperta izstrādāto tiesu ekspertīzes metodi. Iestāde, kurā strādā valsts tiesu eksperts, iepazīstina ar tiesu ekspertīzes metodi Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Tiesu ekspertīzes metodē noteikto iekārtu un instrumentu regulāru kalibrēšanu un verifikāciju nodrošina iestāde, kurā strādā valsts tiesu eksperts, vai privātais tiesu eksperts.

II nodaļa. Tiesu eksperta sertifikāta piešķiršana

6.pants. Tiesu eksperta kandidāts

(1) Par tiesu eksperta kandidātu (turpmāk — kandidāts) var būt fiziskā persona:

1) kura apguvusi izraudzītajai specialitātei atbilstošu akreditētu studiju programmu augstskolā (akadēmiskā studiju programma vai otrā līmeņa augstākā profesionālā studiju programma);

2) kura ieguvusi tiesu eksperta profesionālās zināšanas un pieredzi:

3) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;

4) kurai ir nevainojama reputācija.

(2) Par kandidātu pieaugušo personu psiholoģiskā stāvokļa izpētes specialitātē var būt persona, kura papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām ir Psihologu likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi psihologa sertifikātu. Par kandidātu bērnu psiholoģiskā stāvokļa izpētes specialitātē var būt persona, kura papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām ir Psihologu likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi psihologa sertifikātu un vismaz trīs gadus veikusi profesionālo darbību klīniskās un veselības psiholoģijas vai juridiskās psiholoģijas profesionālās darbības jomā.

(3) Par kandidātu nevar būt persona:

1) kura ir apsūdzētā vai aizdomās turētā krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad tā ir reabilitēta;

3) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kurai, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atņemtas tiesu eksperta tiesības, ja no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi;

5) kurai nodibināta aizgādnība.

(4) Tiesu ekspertu padomes izveidota komisija var atļaut personai, uz kuru attiecas šā panta trešās daļas 2. vai 3. punktā noteiktie ierobežojumi un kura ir izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, kļūt par tiesu eksperta kandidātu, ja no brīža, kad persona sodīta vai kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi, bet gadījumā, ja šajā termiņā sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — no brīža, kad sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Ministru kabinets nosaka komisijas sastāvu un kārtību, kādā tā izvērtē, vai atļaut šādai personai kļūt par tiesu eksperta kandidātu. Komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

7. pants. Tiesu ekspertu eksaminācijas komisija

(1) Šajā likumā kandidātiem noteikto tiesu ekspertu eksāmenu (turpmāk — eksāmens) pieņem tiesu ekspertu eksaminācijas komisija. Komisijas sastāvu apstiprina Tiesu ekspertu padome.

(2) Tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas sastāvu un izveides kārtību nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Sertifikācija un resertifikācija

(1) Eksāmenu ir tiesīgs kārtot kandidāts, kurš atbilst šā likuma 6.pantā minētajām prasībām un ir samaksājis par sertifikāciju.

(2) Eksāmenu organizē un nodrošina Tiesu ekspertu padome ne retāk kā reizi gadā.

(3) Kandidāta pieteikšanās kārtību, eksāmena saturu, sertifikācijas kārtību, minimālo zināšanu apjomu, sertifikācijas maksu, sertifikācijas maksas atvieglojumus un apmēru, kā arī tās maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Tiesu eksperta resertifikāciju (turpmāk — resertifikācija) veic Tiesu ekspertu padome pirms tiesu eksperta sertifikāta termiņa beigām. Resertifikācijas kārtību, resertifikācijas prasības, maksu par resertifikāciju un tās maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Pēc resertifikācijas tiesu ekspertam izsniedz jaunu tiesu eksperta sertifikātu.

(6) Eksāmenu nekārto kandidāti tiesu medicīnas eksperta specialitātē vai tiesu psihiatrijas eksperta specialitātē. Lēmumu par tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanu kandidātam tiesu medicīnas eksperta specialitātē vai tiesu psihiatrijas eksperta specialitātē Tiesu ekspertu padome pieņem, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktās kompetentās iestādes rakstveidā sniegto informāciju no ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra par attiecīgās ārstniecības personas sertifikāta numuru un derīguma termiņu un izvērtējot kandidāta atbilstību šā likuma 6.pantā minētajām prasībām.

9.pants. Tiesu eksperta sertifikāts

(1) Tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi.

(2) Tiesu eksperta sertifikāta paraugu un Tiesu ekspertu specialitāšu klasifikatoru apstiprina Ministru kabinets.

III nodaļa. Tiesu ekspertu darbība

10.pants. Valsts tiesu eksperts

(1) Valsts tiesu eksperts ir tiesu eksperts, kura amata pienākums ir veikt tiesu ekspertīzes tiesu ekspertīžu iestādē, valsts tiešās pārvaldes iestādē vai valsts kapitālsabiedrībā.

(2) Par valsts tiesu eksperta iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata iestādes vadītājs piecu darbdienu laikā informē Tiesu ekspertu padomi.

(3) Valsts tiesu eksperts nedrīkst vienlaikus darboties arī kā privātais tiesu eksperts.

(4) Ministru kabinets apstiprina valsts kapitālsabiedrības, kurā tiesu eksperta pienākumus pilda valsts tiesu eksperts, kompetencē esošo tiesu ekspertīžu maksas pakalpojumu cenrādi.

11.pants. Tiesu ekspertīžu iestāde

(1) Tiesu ekspertīžu iestāde ir valsts institūcija vai tās struktūrvienība, valsts kapitālsabiedrība vai tās struktūrvienība, kuras pamatdarbība ir tiesu ekspertīžu veikšana. Valsts institūcijas vai kapitālsabiedrības struktūrvienība var būt tiesu ekspertīžu iestāde, ja tās sastāvā ir ne mazāk kā septiņi tiesu eksperti.

(2) Tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu un katras iestādes tiesu ekspertu specialitātes apstiprina Ministru kabinets.

(3) Tiesu ekspertīžu iestādes un valsts tiešās pārvaldes iestādes, kurā tiesu eksperta pienākumus pilda valsts tiesu eksperts, kompetencē esošo tiesu ekspertīžu maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā.

(4) Kriminālprocesā tādas tiesu ekspertīzes, kuras ir saistītas ar daktiloskopijas datu un DNS profilu noteikšanu, ir tiesīgas veikt tikai tās tiesu ekspertīžu iestādes, kuras ir akreditētas atbilstības novērtēšanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

12.pants. Privātais tiesu eksperts

(1) Privātais tiesu eksperts ir valsts atzīts tiesu eksperts, kurš veic tiesu ekspertīzi savas saimnieciskās darbības ietvaros vai uz darba līguma pamata pie komersanta, kā arī biedrībās un nodibinājumos.

(2) Privātais tiesu eksperts piecu darbdienu laikā pēc tiesu eksperta sertifikāta iegūšanas iesniedz Tiesu ekspertu padomei šā likuma 4.panta otrās daļas 3.punktā minēto informāciju, kā arī atbilstoši šā likuma 5.pantam piesaka reģistrēšanai tiesu ekspertīzes veikšanai paredzētās metodes.

(3) Par jebkurām izmaiņām sniegtajā informācijā privātais tiesu eksperts paziņo Tiesu ekspertu padomei triju darbdienu laikā.

13.pants. Privātā tiesu eksperta darbības ierobežojumi

Privātajam tiesu ekspertam nav tiesību veikt:

1) šaujamieroču un to munīcijas tiesu ekspertīzi;

2) sprāgstierīču un sprāgstvielu tiesu ekspertīzi;

3) monētu un naudaszīmju (izņemot vēsturiskas nozīmes objektus) tiesu ekspertīzi;

4) tiesu ekspertīzi, kas saistīta ar narkotisko, psihotropo un stipras iedarbības vielu un to iedarbības izpēti;

5) tiesu medicīnisko ekspertīzi mirušiem cilvēkiem;

6) tiesu ekspertīzi attiecībā uz ārstniecības personu profesionālo darbību;

7) tiesu medicīnisko ekspertīzi aizdomās turēto un apsūdzēto personu veselības stāvokļa noteikšanai;

8) stacionāro tiesu psihiatrisko ekspertīzi.

14.pants. Tiesu eksperta pienākumi

(1) Tiesu eksperts ir neatkarīgs tiesu ekspertīzes veikšanā un atzinuma sagatavošanā.

(2) Tiesu ekspertam ir pienākums:

1) veikt ekspertīzi pilnā apjomā, sniedzot zinātniski pamatotu un objektīvu tiesu eksperta atzinumu, un saglabāt visus ar izpēti saistītos pierakstus un citus materiālus, kas nodrošina veikto darbību izsekojamību un uz kā pamata ir sagatavoti eksperta secinājumi;

2) atteikties no tiesu eksperta atzinuma sniegšanas, ja saņemtie materiāli nav pietiekami šāda atzinuma sniegšanai vai pastāv citi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz veikt uzdoto ekspertīzi;

3) atteikties no tiesu eksperta atzinuma sniegšanas, ja uzdotie jautājumi neatbilst viņa kompetencei;

4) piedalīties tiesas sēdēs, ja ir uz šīm sēdēm uzaicināts;

5) izvēloties izpētes metodes, ievērot ekspertīzei iesniegtā objekta un materiālu saglabāšanas prasības;

6) ekspertīzē iegūto informāciju sniegt tikai procesa virzītājam, ekspertīzes noteicējam vai tā pilnvarotai personai;

7) uzraudzības un kontroles funkcijas nodrošināšanai pēc Tiesu ekspertu padomes pieprasījuma izsniegt tiesu eksperta atzinuma kopijas, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus;

8) pildot amata pienākumus, veikt darbības, kas neaizskar personas veselību, godu un cieņu, un ievērot personas datu aizsardzības prasības;

9) nodrošināt, lai bērna piedalīšanās tiesu ekspertīzē negatīvi neietekmētu viņa psihi, un, ja nepieciešams, lūgt, lai ekspertīzes noteicējs pieaicina psihologu;

10) regulāri paaugstināt kvalifikāciju;

11) veikt tiesu ekspertīzi tikai tajā specialitātē, kurā viņš ir saņēmis tiesu eksperta sertifikātu un kurā ir tiesu ekspertīzes veikšanai nepieciešamā tehnika, iekārtas un Tiesu ekspertu padomes reģistrētas metodes.

15.pants. Tiesu eksperta tiesības

Tiesu ekspertam ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt visus ekspertīzes veikšanai nepieciešamos materiālus un informāciju;

2) pēc saskaņošanas ar ekspertīzes noteicēju sniegt tiesu eksperta atzinumu ne vien par uzdotajiem jautājumiem, bet arī par citiem apstākļiem, ko eksperts atbilstoši savai kompetencei atklājis pēc paša iniciatīvas;

3) vērst ekspertīzes noteicēja uzmanību uz apstākļiem, kas saistīti ar ekspertīzi (arī uz jautājumu formulēšanu).

16.pants. Tiesu eksperta atzinuma saturs

(1) Tiesu eksperta atzinumā norādāma šāda informācija:

1) tiesu ekspertīzes veikšanas vieta un datums;

2) tiesu ekspertīzes veikšanas pamatojums;

3) persona, kura lūgusi veikt ekspertīzi;

4) dati par tiesu ekspertu (vārds, uzvārds, specialitāte, tiesu eksperta sertifikāta numurs);

5) tiesu ekspertam uzdotie jautājumi;

6) tiesu eksperta rīcībā nodotie materiāli;

7) tiesu ekspertīzē izmantotā metode un metodes versijas numurs;

8) izpētē iegūtie rezultāti un to novērtējums;

9) atbildes uz uzdotajiem jautājumiem;

10) cita informācija, ja tāda paredzēta likumā, saskaņā ar kuru veikta ekspertīze.

(2) Tiesu eksperta atzinumu tiesu eksperts apliecina ar parakstu.

(3) Ja tiek veikta atkārtota ekspertīze un tās secinājums atšķiras no sākotnējās ekspertīzes secinājuma vai ja ekspertīzi veic tiesu ekspertu komisija un komisijas locekļu secinājumi ir atšķirīgi, tiesu eksperta atzinumā ietver attiecīgu skaidrojumu.

17.pants. Tiesu ekspertīžu veidi

(1) Tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija, kas sastāv vismaz no diviem tiesu ekspertiem, veic sākotnējo, papildu un atkārtotu tiesu ekspertīzi.

(2) Sākotnējo tiesu ekspertīzi tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija veic, ja objekta izpēte tiek veikta, lai pirmoreiz sniegtu atbildes uz lēmumā uzdotajiem jautājumiem.

(3) Papildu tiesu ekspertīzi veic tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija, kas ir veikusi sākotnējo ekspertīzi, lai precizētu izpētes gaitu vai secinājumus, kurus eksperts sniedzis sākotnējā tiesu eksperta atzinumā. Ja tas nav iespējams, ekspertīzi uzdod veikt citam tiesu ekspertam vai tiesu ekspertu komisijai. Atbildes uz jautājumiem sniedz, pamatojoties uz sākotnējā ekspertīzē veikto izpēti un, ja nepieciešams, papildus veikto izpēti.

(4) Atkārtotu tiesu ekspertīzi veic cits tiesu eksperts vai cita tiesu ekspertu komisija, izpētot tos pašus objektus un atbildot uz tiem pašiem jautājumiem, kuri uzdoti sākotnējai tiesu ekspertīzei. Atkārtotas ekspertīzes noteikšanas iemeslus ekspertīzes noteicējs norāda dokumentā par ekspertīzes noteikšanu un iesniedz sākotnējo tiesu eksperta atzinumu. Ja atkārtotas tiesu ekspertīzes rezultāti ir atšķirīgi, tiesu eksperts atzinumā norāda atšķirības un pamato tās.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesu ekspertīzes veic tiesu ekspertu komisija, ja:

1) atbildes sniegšanai nepieciešamas vienas tiesu ekspertu specialitātes ekspertu zināšanas, izpētē izmantojot attiecīgajā specialitātē Tiesu ekspertu padomē reģistrētās izpētes metodes un sniedzot kopīgu atzinumu. Ja kāds no tiesu ekspertiem nepiekrīt citu komisijas locekļu secinājumiem, viņš sniedz atsevišķu atzinumu, norādot secinājumu atšķirības iemeslus;

2) atbildes sniegšanai uz uzdoto jautājumu ir nepieciešamas dažādu tiesu ekspertu specialitāšu ekspertu zināšanas, izmantojot dažādas izpētes metodes un sniedzot kopīgu atzinumu (kompleksā tiesu ekspertīze). Ja kāds no tiesu ekspertiem nepiekrīt citu komisijas locekļu secinājumiem, viņš sniedz atsevišķu atzinumu, norādot secinājumu atšķirības iemeslu;

3) pētījuma rezultātā ir paredzams izpētāmā objekta zudums vai būtiskas izmaiņas, kuras izslēdz atkārtotas izpētes iespējas;

4) veicama personas identifikācijas tiesu ekspertīze;

5) veicama tiesu ekspertīze attiecībā uz ārstniecības personu profesionālo darbību;

6) veicama tiesu ekspertīze personas veselības stāvokļa noteikšanai un objekta izpēti veic dažādu medicīnas nozaru tiesu eksperti.

(6) Ekspertu komisijas tiesu ekspertīzi veic, ja:

1) komisijas ekspertīzi ir noteicis ekspertīzes noteicējs;

2) komisiju izveidojis tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs;

3) ekspertīzes veikšanu komisijā paredz normatīvie akti.

(7) Tiesu ekspertīžu kompleksu veic, ja vienu un to pašu objektu pēta dažādu tiesu ekspertu specialitāšu tiesu eksperti un izpētē ir ievērota noteikta izpētes secība, lai nodrošinātu objekta pazīmju un īpašību saglabāšanu.

(8) Ja noteikts, ka tiesu ekspertīzi veic tiesu ekspertu komisija, kuras sastāvā ir dažādu tiesu ekspertīžu iestāžu tiesu eksperti, lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, pētāmos objektus un, ja nepieciešams, lietas materiālus saņem tā tiesu ekspertīžu iestāde vai tas tiesu eksperts, kas organizē ekspertīzes veikšanu. Pārējie komisijā iekļautie tiesu eksperti un tiesu ekspertīžu iestādes saņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.