Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi

62. Organizējot publisko apspriešanu, atbildīgā persona vismaz 10 dienas pirms informācijas sniegšanas sabiedrībai pašvaldības informatīvajā izdevumā vai tās tīmekļvietnē, vai citā vietējā laikrakstā publicē paziņojumu, kurā norāda:

62.1. īsu informāciju par paredzēto darbību vai izmaiņām objektā vai darbības vietā;

62.2. kur un kad vai kādā veidā var iepazīties ar drošības pārskatu vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmu;

62.3. drošības pārskata vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmas publiskās apspriešanas vietu un laiku un informāciju par pieslēgšanos publiskās apspriešanas sanāksmei tiešsaistē;

62.4. termiņu, līdz kuram sabiedrība par drošības pārskatu vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmu var iesniegt atbildīgajai personai jautājumus, ierosinājumus vai paust viedokli un atbilstoši šo noteikumu 65. punktam – savus iebildumus Vides pārraudzības valsts birojam.

63. Atbildīgā persona nodrošina:

63.1. drošības pārskata vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmas publisko apspriešanu sabiedrībai pieejamā vietā un laikā;

63.2. iespēju sabiedrībai izteikt viedokli par jauno objektu, kā arī par izmaiņām esošā objekta darbībā vai darbības paplašināšanu un drošības pārvaldības sistēmu objektā;

63.3. publiskās apspriešanas sanāksmes rīkošanai atbilstošu tehnisko nodrošinājumu.

64. Atbildīgā persona publiskajā apspriešanā pieaicina pašvaldību, Vides pārraudzības valsts biroja, Valsts vides dienesta, kā arī, ja nepieciešams, citu šajos noteikumos minēto institūciju pārstāvjus, sabiedrisko organizāciju pārstāvjus un ekspertus.

65. Atbildīgā persona nodrošina sabiedrības viedokļu un komentāru uzklausīšanu, pieņemšanu un izvērtēšanu, ņemot vērā pamatoti izteiktos priekšlikumus un pamatojot pieņemto lēmumu, ja tas nesaskan ar sabiedrības viedokli. Drošības pārskatam vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmai pievieno publiskās apspriešanas protokolu, rakstiski saņemtos ierosinājumus un komentārus par jauno objektu, izmaiņām darbības vietā, kuru rezultātā tā kļūst par šo noteikumu objektu, vai izmaiņām esošajā objektā, kas norādītas šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā, kā arī paskaidrojumus, kā sabiedrības viedoklis ir ņemts vērā vai kāpēc tas nav ievērots.

66. Ja ir būtisks ar tehniskiem datiem, faktiem, aprēķiniem vai zinātnisku informāciju pamatots iebildums pret jaunā objekta izvietošanu vai šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā norādītajām izmaiņām esošajā objektā, sabiedrība savu viedokli vai priekšlikumus līdz atbildīgās personas norādītajam termiņam var iesniegt tieši Vides pārraudzības valsts birojā.

67. Pēc atbildīgās personas veiktās publiskās apspriešanas un drošības pārskata vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmas iesniegšanas, bet pirms lēmuma pieņemšanas par šo pārskatu vai programmu Vides pārraudzības valsts birojs izvērtē sabiedrības līdzdalības procesa laikā iesniegtos priekšlikumus un savā tīmekļvietnē publicē:

67.1. publiskās apspriešanas protokolu un atbildīgās personas paskaidrojumus, kā sabiedrības viedoklis ir ņemts vērā vai kāpēc tas nav ievērots;

67.2. informāciju par iebildumiem, kas iesniegti tieši Vides pārraudzības valsts birojā;

67.3. informāciju par iespējamā lēmuma būtību attiecībā uz konkrētā jaunā objekta izvietošanu, izmaiņām darbības vietā, kuru rezultātā tā kļūtu par šo noteikumu objektu, vai izmaiņām esošajā objektā, kas norādītas šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā;

67.4. citu būtisku informāciju, ja tāda ir pieejama.

68. Vides pārraudzības valsts birojs savā tīmekļvietnē ievieto šo noteikumu 67.3. apakšpunktā minēto lēmumu un tā grozījumu kopsavilkumu, kā arī:

68.1. riska izvērtējuma komisijas sēdes protokolu, ja tas satur būtisku informāciju saistībā ar pieņemto lēmumu;

68.2. īsu skaidrojumu par to, kā lēmumā ņemts vērā sabiedrības viedoklis.

69. Atbildīgā persona sagatavo informāciju sabiedrībai, kurā norādīta rīcība rūpnieciskās avārijas gadījumā un paredzētie aizsardzības pasākumi, kā arī šo noteikumu 7. pielikumā minētā informācija (turpmāk – informatīvais materiāls), un iesniedz to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Augstāka riska līmeņa objektiem to iesniedz vienlaikus ar objekta civilās aizsardzības plānu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

70. Atbildīgā persona pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu informatīvo materiālu:

70.1. divu nedēļu laikā iesniedz elektroniski Valsts vides dienestā;

70.2. ja uz objektu attiecas šo noteikumu 16. punkts, sadarbībā ar pašvaldībām izplata sabiedrībai (arī gadījumos, ja sabiedrība to nepieprasa), kuru var tieši ietekmēt rūpnieciskā avārija objektā, – namu apsaimniekotājiem vai mājsaimniecībām, skolām, slimnīcām, iestādēm, organizācijām un komersantiem ne retāk kā reizi piecos gados, kā arī gadījumos, ja paredzētas izmaiņas, kas norādītas šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā.

71. Valsts vides dienests atbildīgās personas informatīvo materiālu ievieto savā tīmekļvietnē, norādot arī:

71.1. datumu, kad veikta objekta pēdējā kompleksā pārbaude;

71.2. vietu, kur pēc pieprasījuma var iegūt detalizētāku informāciju par šo komplekso pārbaudi, kā arī to, vai un kur var iegūt detalizētāku informāciju elektroniskā formā.

72. Atbildīgā persona informatīvo materiālu:

72.1. papildina vai precizē, ja objektā paredzētas izmaiņas, kas norādītas šo noteikumu 26. punktā, papildināto informatīvo materiālu saskaņo ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un pēc saskaņošanas to elektroniski iesniedz Valsts vides dienestā;

72.2. reizi piecos gados pārskata un, ja nepieciešams, precizē vai papildina, kā arī precizēto informatīvo materiālu elektroniski iesniedz Valsts vides dienestā.

73. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, sabiedriskās līdzdalības procesu vai izvēloties citu vispiemērotāko veidu:

73.1. informē sabiedrību par ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā paredzētajiem pasākumiem:

73.1.1. par sabiedrības drošības un aizsardzības pasākumiem;

73.1.2. par atbildīgajai personai paredzēto palīdzību rūpnieciskās avārijas likvidēšanai objekta teritorijā;

73.1.3. par pasākumiem rūpniecisko avāriju vai to seku ierobežošanai, samazināšanai vai likvidēšanai ārpus objekta teritorijas;

73.2. uzklausa sabiedrības viedokli, kā arī izvērtē priekšlikumus par ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā paredzētajiem drošības pasākumiem, ņemot vērā pamatoti izteiktos priekšlikumus.

74. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā pamatotu sūdzību par nepietiekamu sabiedrības informēšanu vai atteikumu uzklausīt sabiedrības viedokli.

X. Inspekcijas

75. Valsts vides dienests, pamatojoties uz šo noteikumu 7. punktā minētajiem iesniegumiem, izstrādā objektu inspekcijas plānu, kurā norāda:

75.1. ģeogrāfisko apgabalu vai administratīvo teritoriju, uz kuru attiecas plāns;

75.2. objektu sarakstu, uz ko attiecas šis plāns;

75.3. attiecīgo drošības jautājumu vispārīgu novērtējumu;

75.4. objektu grupu sarakstu ar tiem objektiem, kuri var izraisīt domino efektu;

75.5. objektu sarakstu ar tiem objektiem, kuros konkrēti ārējie riska faktori vai bīstamības avoti varētu palielināt lielas rūpnieciskas avārijas risku vai padarīt smagākas tās sekas.

76. Valsts vides dienests izstrādā kopējo inspekcijas programmu, kas nodrošina visu objektu (uz kuriem attiecas šie noteikumi) regulāru komplekso pārbaudi.

77. Valsts vides dienests, izstrādājot kopējo inspekcijas programmu, nosaka:

77.1. kārtību, kādā veic plānotās kompleksās pārbaudes;

77.2. kārtību, kādā veic ārpuskārtas (neplānotās) kompleksās pārbaudes;

77.3. sadarbības pamatprincipus starp valsts institūcijām, kuras kopīgi inspicē objektus.

78. Kopējā inspekcijas programmā paredz, ka komplekso pārbaudi veic ne retāk kā:

78.1. reizi kalendāra gadā – ikvienā augstākā riska līmeņa objektā;

78.2. reizi trijos gados – ikvienā zemākā riska līmeņa objektā.

79. Kopējā inspekcijas programmā paredz, ka komplekso pārbaudi var veikt retāk, nekā noteikts šo noteikumu 78. punktā, ja iepriekšējā kompleksajā pārbaudē:

79.1. nav konstatēti būtiski trūkumi vai pārkāpumi un no atbildīgās personas saņemts apliecinājums, ka pārējie trūkumi (pārkāpumi) laikus novērsti;

79.2. konstatēts, ka:

79.2.1. objektā ieviestā drošības pārvaldības sistēma nodrošina sistemātisku, objektīvu un regulāru rūpniecisko avāriju bīstamības novērtēšanu un riska samazināšanas pasākumu plānošanu, ņemot vērā objekta iespējamo nevēlamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi rūpnieciskās avārijas gadījumā;

79.2.2. uzrādīti dokumenti, kas apliecina objekta drošības pārvaldības sistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām.

80. Nosakot kopējā inspekcijas programmā retāku komplekso pārbaužu periodiskumu saskaņā ar šo noteikumu 79. punktu, ņem vērā visu kompleksajās pārbaudēs iesaistīto institūciju konstatējumus, kā arī saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem veiktajās pārbaudēs konstatēto.

81. Lai veiktu komplekso pārbaudi, Valsts vides dienests izveido un vada inspekcijas komisiju, pieaicinot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts darba inspekcijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un pašvaldības pārstāvjus, kā arī, ja nepieciešams, ekspertus vai citu uzraudzības un kontroles iestāžu pārstāvjus.

82. Objektu komplekso pārbaudi, ņemot vērā objekta darbības veidu, veic arī gadījumā, ja atbildīgā persona vēl nav iesniegusi šo noteikumu 7. un 15. vai 16. punktā minētos dokumentus.

83. Kompleksā pārbaude ietver objekta tehniskā stāvokļa, organizatorisko jautājumu (īpaši drošības pārvaldības sistēmas), dokumentācijas, iekārtu darbības, bīstamo vielu lietošanas un uzglabāšanas noteikumu, ugunsdrošības noteikumu, avārijgatavības, darba drošības un aizsardzības (tai skaitā bīstamo iekārtu drošas lietošanas), vides un civilās aizsardzības prasību ievērošanas un atbildīgās personas veiktā monitoringa pārbaudi.

84. Atbildīgā persona, sākoties objekta kompleksajai pārbaudei, nekavējoties izsniedz inspekcijas komisijai rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu, kā arī citus dokumentus, kas minēti šajos noteikumos vai ko uzraudzības un kontroles institūcijas pārstāvis papildus pieprasa pilnvērtīgai pārbaudes veikšanai atbilstoši savai kompetencei. Atbildīgā persona pamato objekta drošības pārvaldības sistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām, norādot veiktos un plānotos rūpniecisko avāriju riska izvērtējumus un pasākumus, lai novērstu rūpniecisko avāriju, bet rūpnieciskās avārijas gadījumā – ierobežotu vai samazinātu tās sekas.

85. Atbildīgā persona inspekcijas komisijai:

85.1. raksturojot veiktos rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus:

85.1.1. sniedz informāciju, pierādot, ka visām objektā veicamajām darbībām tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai novērstu rūpnieciskas avārijas;

85.1.2. sniedz informāciju, pierādot, ka objektā ir nodrošināti nepieciešamie cilvēkresursi un līdzekļi lielu avāriju seku likvidēšanai un tās ietekmes uz cilvēkiem un vidi samazināšanai objekta teritorijā un, ja to nosaka normatīvo aktu prasības, rīcības plāns vai objekta civilās aizsardzības plāns – arī ārpus objekta teritorijas;

85.1.3. apliecina, ka sabiedrībai ir sniegta informācija atbilstoši šo noteikumu prasībām;

85.2. informē par veiktajiem un plānotajiem rūpniecisko avāriju riska izvērtējumiem, norādot uz to veikšanas sistemātiskumu, kā arī pēdējiem rezultātiem par bīstamo vielu iespējamo nevēlamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi rūpnieciskas avārijas gadījumā, raksturojot tos, lai:

85.2.1. inspekcijas komisija varētu pilnībā novērtēt, vai lielu avāriju iespējamo seku smagums vai šādu avāriju iespējamība ir palielinājusies;

85.2.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests varētu sagatavot grozījumus ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā, ja paredzētas šo noteikumu 26. punktā norādītās izmaiņas vai tiek prognozētas smagākas rūpnieciskās avārijas sekas, ņemot vērā bīstamās vielas, attiecībā uz kurām būtu nepieciešami papildu piesardzības vai aizsardzības pasākumi.

86. Lai pārbaudītu drošības pārskatā vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā norādītās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim, inspekcijas komisijas locekļiem ir tiesības ņemt paraugus vai veikt iekārtu un to aprīkojuma darbības novērtējumu.

87. Par veikto iekārtu darbības un to aprīkojuma novērtējumu vai paraugu ņemšanu un testēšanu inspekcijas komisija sagatavo rakstisku pārskatu, ja nepieciešams, pievienojot aprēķinus, iekārtu un to aprīkojuma parametrus, bīstamās vielas analīzes metodes raksturojumu un tās izvēles pamatojumu, kā arī secinājumus un to pamatojumu.

88. Ja inspekcijas komisija konstatē, ka atbildīgās personas iesniegtie dokumenti neatspoguļo faktisko stāvokli objektā un ir iespējama rūpnieciskā avārija ar smagākām sekām vai ir lielāka šādas avārijas izraisīšanās iespējamība, nekā norādīts iesniegtajā dokumentācijā, tā pieprasa atbildīgajai personai papildinformāciju, tai skaitā par:

88.1. šādas rūpnieciskās avārijas (rūpnieciskās avārijas ar smagākām sekām vai lielāku smagākās rūpnieciskās avārijas izraisīšanās iespējamību) izraisīšanās iespējamību un sekām;

88.2. bīstamajām vielām, to īpašībām, agregātstāvokļiem, izvietojumu un citiem faktoriem, kas nav ņemti vērā un kas var izraisīt šādu rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas;

88.3. drošības sistēmas (tehnisko un organizatorisko) stāvokli objektā;

88.4. objekta avārijgatavību un drošības pārvaldības sistēmas darbību rūpnieciskās avārijas gadījumā.

89. Valsts vides dienests par katru veikto pārbaudi sagatavo un paraksta kopīgu inspekcijas ziņojumu, kurā iekļauj visu pārbaudē bijušo institūciju sagatavotos pārbaudes aktus, ziņojumus vai atzinumus, ko izsniedz atbildīgajai personai ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no kompleksās pārbaudes veikšanas dienas.

90. Inspekcijas komisija kopīgajā inspekcijas ziņojumā norāda:

90.1. vai atbildīgā persona veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu rūpniecisko avāriju, bet rūpnieciskās avārijas gadījumā – ierobežotu vai samazinātu tās sekas;

90.2. drošības pārvaldības sistēmas darbības raksturojumu (arī to, vai objektā ir nepieciešamie darbinieki un materiāltehniskie līdzekļi rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai un tās ietekmes uz cilvēkiem un vidi samazināšanai objekta teritorijā un ārpus objekta teritorijas);

90.3. drošības pārskatā, rūpnieciskās avārijas novēršanas programmā un citos dokumentos, kas minēti šajos noteikumos, vai citos kompleksajā pārbaudē izskatītajos dokumentos norādīto datu vai informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim;

90.4. vai atbildīgā persona veic visus pasākumus, kas atbilstoši šiem noteikumiem nepieciešami rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai vai rūpnieciskās avārijas atkārtošanās iespēju novēršanai (ja ir bijusi rūpnieciskā avārija);

90.5. informācijas pieejamību sabiedrībai atbilstoši šiem noteikumiem;

90.6. objekta izvietojumu un tā apkārtnes aprakstu, norādot, ja:

90.6.1. objekts var izraisīt domino efektu;

90.6.2. objektu var ietekmēt domino efekts;

90.6.3. citi ārējie riska faktori vai bīstamības avoti varētu palielināt lielas rūpnieciskas avārijas risku objektā vai padarīt smagākas tās sekas.

91. Atbildīgā persona noteiktajā termiņā veic kopīgajā inspekcijas ziņojumā norādītos pilnveidojumus un par to izpildi paziņo Valsts vides dienestam.

92. Ja nepieciešams, pamatojoties uz kopīgo inspekcijas ziņojumu, Valsts vides dienests uzdod atbildīgajai personai izdarīt grozījumus rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests – objekta civilās aizsardzības plānā. Izvērtējot un ņemot vērā objekta civilās aizsardzības plānā izdarītos grozījumus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic labojumus ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā.

93. Ja, inspicējot objektu, tiek konstatētas būtiskas neatbilstības (kuru dēļ var izraisīties nevēlams notikums vai nevēlama notikuma gadījumā nav iespējams novērst tā pāraugšanu rūpnieciskā avārijā) šiem noteikumiem, inspekcijas komisija vai attiecīgā uzraudzības iestāde sešu mēnešu laikā veic atkārtotu pārbaudi.

94. Valsts vides dienests organizē ārpuskārtas (neplānoto) pārbaudi, kas nav paredzēta kopējā inspekcijas programmā, ja:

94.1. notikusi rūpnieciska avārija vai izveidojusies situācija, kas var radīt, rada vai radīja rūpnieciskas avārijas draudus;

94.2. saņemtas sūdzības par būtiskiem pārkāpumiem vai nevēlamiem notikumiem, piemēram, bīstamo vielu noplūde, ugunsgrēks;

94.3. saņemta informācija par būtiskām objekta, iekārtas vai tās daļas neatbilstībām šo noteikumu prasībām.

95. Valsts vides dienests informē Vides pārraudzības valsts biroju, ja kompleksajā pārbaudē tiek konstatēts, ka:

95.1. objekts var izraisīt domino efektu vai domino efekts var ietekmēt objektu;

95.2. citas tuvumā esošas darbības vietas (uz kuru neattiecas šie noteikumi) nevēlamā ietekme varētu skart objektu, izraisot domino efekta avāriju vai padarot smagākas šādas avārijas sekas.

XI. Rīcība un pasākumi rūpnieciskās avārijas vai tās draudu gadījumā un pēc rūpnieciskās avārijas

96. Ja nevēlamais notikums rada tiešus rūpnieciskās avārijas draudus vai sākoties rūpnieciskajai avārijai un rūpnieciskās avārijas laikā:

96.1. atbildīgā persona:

96.1.1. nekavējoties ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112, kā arī, ja nepieciešams, attiecīgajai pašvaldībai un Valsts vides dienestam vai citām institūcijām;

96.1.2. nekavējoties īsteno objekta civilās aizsardzības plānā paredzētos pasākumus (tai skaitā darbinieku evakuāciju), lai novērstu, novērotu, ierobežotu vai likvidētu rūpniecisko avāriju vai samazinātu tās sekas;

96.1.3. veic citus pasākumus pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu pieprasījuma vai situācijas izvērtēšanas;

96.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests:

96.2.1. reaģē uz notikumu atbilstoši kompetencei;

96.2.2. ja nepieciešams, īsteno ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā paredzētos pasākumus, lai novērstu, novērotu, ierobežotu vai likvidētu rūpniecisko avāriju vai samazinātu tās sekas, iesaistot pašvaldības un citas institūcijas un dienestus;

96.2.3. ja nepieciešams, veic citus pasākumus.

97. Ziņojot par nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju, atbildīgā persona norāda šādu informāciju:

97.1. ziņojuma sniedzēja adrese, uzvārds un amats, kā arī ziņojuma saņēmēja uzvārds un amats;

97.2. ziņojuma sniegšanas laiks;

97.3. datums, laiks un vieta (objekta adrese) vai cita informācija, kas precizē notikuma vietu;

97.4. nepieciešamā palīdzība.

98. Pēc Valsts vides dienesta vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieprasījuma atbildīgā persona sniedz papildu informāciju par:

98.1. nevēlamo notikumu vai rūpniecisko avāriju, norādot:

98.1.1. nevēlamā notikuma vai rūpnieciskās avārijas veidu un īsu raksturojumu (piemēram, ugunsgrēks, sprādziens, bīstamo vielu noplūde gaisā, ūdenī), kā arī apjomu un nozīmīgumu;

98.1.2. veiktos novērojumus, mērījumus vai prognozes, kas raksturo nevēlamo notikumu vai rūpniecisko avāriju, kā arī iespējamo tās attīstību;

98.1.3. risku, ko rūpnieciskā avārija rada objektā (piemēram, atkārtotu sprādzienu, bīstamo vielu noplūdi, darbinieku saindēšanos), un kaitīgo ietekmi uz apkārtnes iedzīvotājiem un citiem cilvēkiem, kas atrodas objekta tuvumā, vai vidi;

98.1.4. citu pieejamo informāciju (datus), kas nepieciešama, lai novērtētu rūpnieciskās avārijas seku nevēlamo ietekmi uz cilvēkiem un vidi;

98.2. pieejamās ziņas par avārijā iesaistītajām bīstamajām vielām;

98.3. veiktos rūpnieciskās avārijas ierobežošanas, likvidēšanas vai seku samazināšanas pasākumus vai citus pasākumus.

99. Valsts vides dienests pēc rūpnieciskās avārijas izveido un vada rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas komisiju (turpmāk – avārijas izvērtēšanas komisija), kuras sastāvā iekļauj valsts institūciju pārstāvjus (ievērojot to kompetences sadalījumu), attiecīgās pašvaldības pārstāvi, kā arī, ja nepieciešams, ekspertus. Valsts vides dienests apkopo ziņas par ekspertiem vai institūcijām, kuras var sniegt informāciju, ko var izmantot rūpniecisko avāriju izvērtēšanā, novēršanā vai to bīstamības un seku samazināšanā.

100. Atbildīgā persona pēc rūpnieciskās avārijas rakstiski informē Valsts vides dienestu par:

100.1. rūpnieciskās avārijas apstākļiem un iespējamiem cēloņiem;

100.2. rūpnieciskajā avārijā iesaistītajām bīstamajām vielām – to nosaukumus, bīstamās īpašības vai klasifikāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk – regula Nr. 1272/2008), un produktu identifikatorus, piemēram, CAS numurus;

100.3. pieejamo informāciju par rūpnieciskās avārijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi;

100.4. sadarbībā ar valsts institūcijām veiktajiem pasākumiem;

100.5. pasākumiem, kas paredzēti, lai:

100.5.1. samazinātu notikušās rūpnieciskās avārijas vidēja termiņa un ilgtermiņa iedarbību un sekas;

100.5.2. izpētītu šīs avārijas ilgtermiņa iedarbību un sekas;

100.5.3. novērstu šādas avārijas atkārtošanās iespēju.

101. Ja tiek atklāti papildu fakti, atbildīgā persona precizē un papildina informāciju, kas sniegta atbilstoši šo noteikumu 100. punktam.

102. Avārijas izvērtēšanas komisija:

102.1. vāc informāciju un izvērtē rūpniecisko avāriju, lai izpētītu tās tehniskos un tehnoloģiskos cēloņus un apstākļus, kā arī objekta drošības pārvaldības sistēmas problēmas, kas varēja ietekmēt šādas avārijas rašanos;

102.2. pamatojoties uz rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas materiāliem, izvērtē šīs avārijas apstākļus, cēloņus un sekas, kā arī rūpnieciskās avārijas seku radīto risku cilvēkiem vai videi;

102.3. sagatavo rakstisku atzinumu par notikušo rūpniecisko avāriju un ieteikumus vai norādījumus par turpmāk veicamajiem pasākumiem, lai samazinātu avārijas ilglaicīgo ietekmi uz cilvēkiem un vidi un novērstu līdzīgas rūpnieciskās avārijas.

103. Atbildīgā persona, pamatojoties uz avārijas izvērtēšanas komisijas atzinumu un ieteikumiem, kā arī valsts institūciju veikto pārbaužu aktiem un protokoliem:

103.1. īsteno īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa atjaunošanas pasākumus, kas nepieciešami, lai rūpnieciskās avārijas ietekmi uz cilvēkiem vai vidi samazinātu vai novērstu, tai skaitā:

103.1.1. savāc rūpnieciskās avārijas laikā radušos atkritumus, atdala bīstamos atkritumus, nodrošina to drošu pagaidu uzglabāšanu un nogādā tos speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu savākšanas vai pagaidu uzglabāšanas vietās tā, lai tie neapdraudētu cilvēkus, vidi vai personas īpašumu;

103.1.2. veic monitoringu (piemēram, ņem un analizē paraugus, veic mērījumus) un izstrādā prognozes, kas nepieciešamas, lai noteiktu vai novērtētu rūpnieciskās avārijas seku apjomu, smagumu un izplatību, kā arī šīs avārijas kaitīgo iedarbību uz cilvēkiem un vidi;

103.1.3. veic piesārņotās vietas sanāciju;

103.1.4. veic citus pasākumus, kas nepieciešami rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai;

103.2. īsteno pasākumus, lai novērstu rūpnieciskās avārijas atkārtošanās iespēju;

103.3. ja nepieciešams, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā precizē un papildina rūpnieciskās avārijas novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu.

104. Valsts vides dienests, pamatojoties uz atbildīgās personas iesniegto informāciju un avārijas izvērtēšanas komisijas savākto informāciju, uztur datubāzi par Latvijas teritorijā notikušajām rūpnieciskajām avārijām un veiktajiem pasākumiem. Minētajā datubāzē ir šāda informācija:

104.1. rūpnieciskās avārijas norises datums, tās sākuma laiks, ilgums un vieta;

104.2. tā objekta un iekārtas nosaukums un adrese, kurā notikusi rūpnieciskā avārija, kā arī ziņas par objekta atbildīgo personu un īpašnieku;

104.3. rūpnieciskās avārijas apstākļi, norādot iesaistītās bīstamās vielas un to tiešo iedarbību uz cilvēkiem vai vidi;

104.4. veiktie rūpnieciskās avārijas ierobežošanas, likvidēšanas un seku samazināšanas pasākumi, kā arī piesardzības pasākumi;

104.5. veiktie pasākumi, lai novērstu rūpnieciskās avārijas atkārtošanos.

XII. Sadarbība ar Eiropas Komisiju un citām valstīm

105. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un pašvaldību sagatavoto informāciju, informē:

105.1. Eiropas Komisiju par šo noteikumu ieviešanu;

105.2. attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas, ja:

105.2.1. paredzētas tādas darbības vietas izmaiņas, kuru rezultātā tā kļūst par šo noteikumu objektu un rūpnieciskā avārija tajā varētu radīt pārrobežu iedarbību;

105.2.2. paredzētas tādas esošā objekta vai iekārtas izmaiņas, kuru rezultātā rūpnieciskā avārija objektā vai iekārtā varētu radīt pārrobežu iedarbību;

105.2.3. objektam vai iekārtai, uz kuru attiecas šie noteikumi un kas atrodas citas dalībvalsts robežas tuvumā, piemēro šo noteikumu 23.9. apakšpunktu un neizstrādā ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, pamatojot, kādēļ šo plānu nolemts neizstrādāt.

106. Informācijai, ko sniedz citai valstij, jābūt pietiekamai, lai attiecīgā valsts varētu ņemt vērā objekta bīstamību un risku, sagatavojot ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un civilās aizsardzības plānus, kā arī informēt sabiedrību.

107. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija un to padotībā esošās iestādes iesaistās informācijas apmaiņā un, ja nepieciešams, sniedz informāciju Eiropas Komisijai un tās institūcijām jautājumos par rūpniecisko avāriju novēršanu un to seku mazināšanu, īpaši šajos noteikumos paredzēto pasākumu ieviešanu, darbību un efektivitāti, kā arī gadījumā, ja uzskata, ka bīstama viela nevar radīt lielu avāriju bīstamību, sniedz paziņojumu un informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu attiecīgās bīstamās vielas bīstamību veselībai, fizikālo bīstamību un bīstamību videi.

108. Vides pārraudzības valsts birojs sniedz Eiropas Komisijas datubāzē informāciju par objektiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi, norādot:

108.1. par darbības veikšanu un drošības nodrošināšanu atbildīgā objekta īpašnieka, turētāja vai darbību veicēja organizācijas nosaukumu;

108.2. objekta nosaukumu un pilnu adresi;

108.3. objekta darbības jomu vai jomas.

109. Valsts vides dienests organizē un piedalās Eiropas Komisijas veicinātajā sadarbības programmā "Mutual Joint Visit", kas paredzēta dalībvalstu pieredzes apmaiņai, zināšanu apvienošanai un objektu inspekcijas vienotu (kopīgu) kritēriju izstrādei.

110. Valsts vides dienests, pamatojoties uz datubāzē esošajiem datiem, sagatavo un pēc rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas sniedz iespējami ātri, bet ne vēlāk kā gadu pēc avārijas Eiropas Komisijai šo noteikumu 104. punktā minēto informāciju vismaz par tām notikušajām rūpnieciskajām avārijām, kuru sekas atbilst šo noteikumu 8. pielikumā norādītajiem kritērijiem vai pārsniedz tos. Valsts vides dienests, sniedzot informāciju Eiropas Komisijas datubāzē par notikušajām rūpnieciskajām avārijām, norāda arī savu nosaukumu un pilnu adresi.

111. Valsts vides dienests izmanto un, ja nepieciešams, sniedz citām šajos noteikumos minētajām institūcijām Eiropas Komisijas datubāzē pieejamo informāciju par notikušajām rūpnieciskajām avārijām, ņemot vērā prasības, kas noteiktas ierobežotas pieejamības informācijas sniegšanai (ja sniedzamajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss), tai skaitā:

111.1. dalībvalstu kompetento iestāžu sniegto informāciju:

111.1.1. uzreiz pēc avārijas izplatīto informāciju;

111.1.2. detalizētāku informāciju par avāriju;

111.2. lielu rūpniecisko avāriju cēloņu analīzi;

111.3. informāciju par rūpniecisko avāriju izvērtēšanas, ierobežošanas un likvidēšanas gaitā gūto pieredzi;

111.4. informāciju par preventīvajiem pasākumiem lielu rūpniecisko avāriju novēršanai vai to riska samazināšanai;

111.5. informāciju par organizācijām, kas spēj sniegt konsultācijas vai būtisku informāciju attiecībā uz rūpniecisko avāriju izraisīšanos, novēršanu un seku mazināšanu;

111.6. informāciju par preventīvajiem pasākumiem, lai nepieļautu avāriju (īpaši, līdzīgu avāriju) atkārtošanos.

112. Eiropas Komisijas datubāzē par notikušajām rūpnieciskajām avārijām sniegtā informācija, kurai nav noteikts ierobežotas pieejamības statuss, sabiedrībai pieejama internetā.

113. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija un Iekšlietu ministrija, to padotībā esošās iestādes un pašvaldības, veicot pasākumus šo noteikumu īstenošanā un sadarbojoties ar Eiropas Komisiju, ja nepieciešams, iesaista ekspertus, sabiedriskās organizācijas un citas ieinteresētās puses.

XIII. Novērtējuma finansējums

114. Izdevumus, kas saistīti ar ekspertu pakalpojumiem (iesnieguma, rūpniecisko avāriju novēršanas programmas, drošības pārskata vai objekta civilās aizsardzības plāna novērtēšana, domino efekta izvērtēšana vai rūpniecisko avāriju izvērtēšana), sedz no darbību veicēja līdzekļiem.

XIV. Noslēguma jautājumi

115. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 19. jūlija noteikumus Nr. 532 "Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 121. nr.; 2008, 52. nr.; 2009, 166. nr.; 2011, 154. nr.; 2014, 32. nr.).

116. Ja esoša objekta atbildīgā persona līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai:

116.1. iesniegusi rūpniecisko avāriju novēršanas programmu, kurā norādītā informācija atbilst šo noteikumu 3. pielikuma II daļā minētajām prasībām un kurā ņemta vērā bīstamo vielu klasifikācija saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008, tad atbildīgajai personai nav jāiesniedz jauns iesniegums un jauna rūpniecisko avāriju novēršanas programma, un ir spēkā Vides pārraudzības valsts biroja pieņemtie lēmumi, ja objektā nav veiktas vai plānotas izmaiņas, kas norādītas šo noteikumu 26. punktā, un uz objektu attiecas šo noteikumu 15. punkts;

116.2. iesniegusi drošības pārskatu, kurā norādītā informācija atbilst šo noteikumu 4. pielikumā minētajām prasībām un kurā ņemta vērā bīstamo vielu klasifikācija saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008, un objekta civilās aizsardzības plānu, kurā norādītā informācija atbilst šo noteikumu 5. pielikumā minētajām prasībām, tad atbildīgajai personai nav jāiesniedz jauns iesniegums, drošības pārskats un civilās aizsardzības plāns, un ir spēkā Vides pārraudzības valsts biroja pieņemtie lēmumi (attiecībā uz drošības pārskatu) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieņemtie lēmumi (attiecībā uz objekta civilās aizsardzības plānu), ja nav veiktas vai plānotas izmaiņas, kas norādītas šo noteikumu 26. punktā, un uz objektu attiecas šo noteikumu 16. punkts.

117. Šo noteikumu 116. punktā minētās objekta atbildīgās personas izstrādā vai precizē informatīvo materiālu sabiedrībai atbilstoši 7. pielikumam, saskaņo to ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un līdz 2017. gada 1. jūnijam elektroniski iesniedz Valsts vides dienestā.

118. Līdz 2016. gada 1. jūnijam atbildīgā persona iesniedz šādus dokumentus:

118.1. par darbības vietu, par kuru iepriekš nav iesniegts iesniegums, bet kas darbojas vai nodota ekspluatācijā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un bīstamās vielas maksimālais daudzums šajā darbības vietā var sasniegt vai pārsniegt šo noteikumu 1. pielikumā norādītos kvalificējošos daudzumus zemāka riska līmeņa objektiem vai bīstamo vielu daudzuma kritērijs (zemāka riska līmeņa objektiem) ir viens vai lielāks par vienu:

118.1.1. iesniegumu Valsts vides dienestā;

118.1.2. Vides pārraudzības valsts birojā – rūpniecisko avāriju novēršanas programmu, ja uz objektu attiecas šo noteikumu 15. punkts;

118.2. par esošo objektu iesniedz:

118.2.1. iesniegumu Valsts vides dienestā, ja esoša objekta iepriekš (pirms šo noteikumu spēkā stāšanās) izstrādātajā rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā nav ņemta vērā bīstamo vielu klasifikācija saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008;

118.2.2. rūpniecisko avāriju novēršanas programmu Vides pārraudzības valsts birojā, ja iepriekš izstrādātajā rūpniecisko avāriju novēršanas programmā sniegtā informācija neatbilst šo noteikumu 3. pielikuma II daļā minētajām prasībām un uz objektu attiecas šo noteikumu 15. punkts;

118.2.3. Vides pārraudzības valsts birojā drošības pārskatu, ja iepriekš izstrādātajā drošības pārskatā sniegtā informācija neatbilst šo noteikumu 4. pielikumā minētajām prasībām un uz objektu attiecas šo noteikumu 16. punkts;

118.2.4. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā objekta civilās aizsardzības plānu, ja iepriekš izstrādātajā objekta civilās aizsardzības plānā sniegtā informācija neatbilst šo noteikumu 5. pielikumā minētajām prasībām un uz objektu attiecas šo noteikumu 16. punkts.

119. Atbildīgā persona līdz 2017. gada 1. jūnijam iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā drošības pārskatu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā objekta civilās aizsardzības plānu, ja:

119.1. uz objektu attiecas šo noteikumu 16. punkts, bet iepriekš šim objektam ir izstrādāta rūpniecisko avāriju novēršanas programma;

119.2. darbības vieta, par kuru iepriekš nav iesniegts drošības pārskats, bet kas darbojas vai nodota ekspluatācijā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un bīstamās vielas maksimālais daudzums šajā darbības vietā var sasniegt vai pārsniegt šo noteikumu 1. pielikumā norādītos kvalificējošos daudzumus augstāka riska līmeņa objektiem vai bīstamo vielu daudzuma kritērijs (augstāka riska līmeņa objektiem) ir viens vai lielāks par vienu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvas 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK.

Ministru prezidents Māris KučinskisVides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

1. pielikumsMinistru kabineta2016. gada 1. martanoteikumiem Nr. 131

Bīstamās vielas un to kvalificējošie daudzumi

Bīstamības kategorijas saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008	Bīstamības kategorijas saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008	Bīstamo vielu kvalificējošais daudzums (tonnās), lai piemērotu	Bīstamo vielu kvalificējošais daudzums (tonnās), lai piemērotu
Bīstamības kategorijas saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008	Bīstamības kategorijas saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008	prasības, kas attiecas uz zemāka riska līmeņa objektiem	prasības, kas attiecas uz augstāka riska līmeņa objektiem
1. aile	1. aile	2. aile	3. aile
"H" iedaļa. Bīstamība veselībai	"H" iedaļa. Bīstamība veselībai	"H" iedaļa. Bīstamība veselībai	"H" iedaļa. Bīstamība veselībai
H1	Akūtā toksicitāte1. kategorija, visi iedarbības ceļi	5	20
H2	Akūtā toksicitāte:2. kategorija, visi iedarbības ceļi;3. kategorija, iedarbības ceļš ieelpojot1	50	200
H3	Toksiska ietekme uz konkrētiem mērķorgāniem (STOT) – vienreizēja iedarbībaSTOT SE 1. kategorija	50	200
"P" iedaļa. Fizikālā bīstamība	"P" iedaļa. Fizikālā bīstamība	"P" iedaļa. Fizikālā bīstamība	"P" iedaļa. Fizikālā bīstamība
P1a	Sprādzienbīstami materiāli2:nestabili sprādzienbīstami materiāli;sprādzienbīstami materiāli, kas iekļauti regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.1.2. daļas Klasificēšanas kritēriji norādītajām 1.1., 1.2., 1.3., 1.5. vai 1.6. apakšgrupām;vielas vai maisījumi, kas ir sprādzienbīstami saskaņā ar Komisijas 2008. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 440/2008 par testēšanas metožu noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) A.14 metodi3 un neietilpst organisko peroksīdu vai pašreaģējošu vielu un maisījumu kategorijā	10	50
P1b	Sprādzienbīstami materiāli2Sprāgstvielas, regulas Nr. 1272/2012 I pielikuma 2.1.2. daļas Klasificēšanas kritēriji 1.4. apakšgrupa4	50	200
P2	Uzliesmojošas gāzesUzliesmojošas gāzes, 1. vai 2. kategorija	10	50
P3a	Uzliesmojoši aerosoli51. vai 2. kategorijas uzliesmojoši aerosoli, kuru sastāvā ir 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošas gāzes vai 1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi	150 (neto)	500 (neto)
P3b	Uzliesmojoši aerosoli51. vai 2. kategorijas uzliesmojoši aerosoli, kuru sastāvā nav 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošas gāzes vai 1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, un to var dokumentāri pierādīt	5 000 (neto)	50 000 (neto)
P4	Oksidējošas gāzesOksidējošas gāzes, 1. kategorija	50	200
P5a	Uzliesmojoši šķidrumi1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi;2. vai 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, kas uzglabāti temperatūrā, kas ir augstāka par to viršanas temperatūru;citi šķidrumi ar uzliesmošanas temperatūru ≤ 60 °C, ko uzglabā temperatūrā, kas ir augstāka par to viršanas temperatūru6	10	50
P5b	Uzliesmojoši šķidrumi2. un 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, kuri īpašos apstākļos, piemēram, ja ir augsts spiediens vai augsta temperatūra, var izraisīt vai palielināt rūpniecisko avāriju risku;citi šķidrumi ar uzliesmošanas temperatūru ≤ 60 °C, kuri īpašos apstākļos, piemēram, ja ir augsts spiediens vai augsta temperatūra, var izraisīt vai palielināt rūpniecisko avāriju risku6	50	200
P5c	Uzliesmojoši šķidrumi2. un 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, uz kuriem neattiecas P5a un P5b kategorija	5 000	50 000
P6a	Pašreaģējošas vielas un maisījumi un organiskie peroksīdiA vai B veida pašreaģējošas vielas un maisījumi vai A vai B veida organiskie peroksīdi	10	50
P6b	Pašreaģējošas vielas un maisījumi un organiskie peroksīdiC, D, E vai F veida pašreaģējošas vielas un maisījumi vai C, D, E vai F veida organiskie peroksīdi	50	200
P7	Pirofori šķidrumi un cietvielas:1. kategorijas pirofori šķidrumi;1. kategorijas piroforas cietvielas	50	200
P8	Oksidējoši šķidrumi un cietvielas:1., 2. vai 3. kategorijas oksidējoši šķidrumi; 1., 2. vai 3. kategorijas oksidējošas cietvielas	50	200
"E" iedaļa. Bīstamība videi	"E" iedaļa. Bīstamība videi	"E" iedaļa. Bīstamība videi	"E" iedaļa. Bīstamība videi
E1	Ūdens videi bīstama viela,akūtas toksicitātes 1. kategorija vai hroniskas toksicitātes 1. kategorija	100	200
E2	Ūdens videi bīstama viela,hroniskas toksicitātes 2. kategorija	200	500
"O" iedaļa. Cita bīstamība	"O" iedaļa. Cita bīstamība	"O" iedaļa. Cita bīstamība	"O" iedaļa. Cita bīstamība
O1	Vielas vai maisījumi ar bīstamības apzīmējumu EUH014	100	500
O2	Vielas vai maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, 1. kategorija	100	500
O3	Vielas vai maisījumi ar bīstamības apzīmējumu EUH029	50	200
Nr. p. k.	Bīstamās vielas un bīstamo vielu grupas	CAS numurs1	Bīstamo vielu kvalificējošais daudzums (tonnās), lai piemērotu
---	---	---	---
Nr. p. k.	Bīstamās vielas un bīstamo vielu grupas	CAS numurs1	prasības, kas attiecas uz zemāka riska līmeņa objektiem
Nr. p. k.	1. aile	CAS numurs1	2. aile
1.	Amonija nitrātu saturošs kompleksais mēslojums, kas satur arī fosfātus vai kāliju, vai abus un kas var pašsadalīties2, ja tajā amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs ir:- no 15,75 masas %3 līdz 24,5 masas %4 no kompleksā mēslojuma, bet kopējais degošo vai organisko vielu saturs ir mazāks vai vienāds ar 0,4 % vai šis kompleksais mēslojums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Regulas (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (turpmāk – regula Nr. 2003/2003) III pielikuma 2. iedaļā noteiktajām prasībām;- mazāks vai vienāds ar 15,75 masas %5 no kompleksā mēslojuma, bet degošo vielu saturs nav ierobežots	–	5 000
2.	Amonija nitrātu saturošs mēslojums, kas atbilst regulas Nr. 2003/2003 III pielikuma 2. iedaļā noteiktajām prasībām:- tikai amonija nitrātu saturošs mēslojums;- kompleksais amonija nitrāta mēslojums, kurā amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa daudzums ir:a) vairāk nekā 24,5 masas % no kompleksā amonija nitrāta mēslojuma, izņemot amonija nitrāta maisījumus ar dolomītiem, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90 %;b) vairāk nekā 15,75 masas % no kompleksā amonija nitrāta mēslojuma, ja tas ir amonija nitrāta un amonija sulfāta maisījums;c) vairāk nekā 28 masas %6 no kompleksā amonija nitrāta mēslojuma, ja tas ir amonija nitrāta maisījums ar dolomītu, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90 %	–	1 250
3.	Amonija nitrāts un maisījumi, kas satur amonija nitrātu un kuros amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs ir:- no 24,5 masas % līdz 28 masas % no maisījuma un kas satur ne vairāk kā 0,4 % degošu vielu;- vairāk nekā 28 masas % no maisījuma un kas satur ne vairāk kā 0,2 % degošu vielu;- amonija nitrāta ūdens šķīdumi, kuros amonija nitrāta koncentrācija ir vairāk nekā 80 masas % no šī šķīduma	–	350
4.	Amonija nitrātu saturoši specifikācijai neatbilstoši ražojumi un mēslošanas līdzekļi, kas nav izturējuši detonācijas pārbaudi, tai skaitā:- ražošanas gaitā izbrāķētas izejvielas, produkti, palīgmateriāli, starpprodukti vai izstrādājumi;- maisījumi, kuri satur amonija nitrātu, amonija nitrāts, kompleksais amonija nitrāta mēslojums un amonija nitrātu saturoši mēslošanas līdzekļi (kuros nav citu pamatsastāvdaļu), ja tos kā neatbilstošus šīs tabulas 2. un 3. punktā norādītajiem nosacījumiem lietotājs nogādā vai nosūta atpakaļ ražotājam, atdod pagaidu uzglabāšanai vai nodod utilizācijai, otrreizējai pārstrādei vai apstrādei, lai to turpmāka izmantošana būtu droša;- šīs tabulas 1. punkta pirmajā atkāpē un 2. punktā norādītie mēslošanas līdzekļi, kas neatbilst regulas Nr. 2003/2003 III pielikuma 2. iedaļā noteiktajām prasībām	–	10
5.	Kompleksais kālija nitrāta mēslojums mikrogranulu un granulu veidā un kam ir tāda pati bīstamības kategorija kā tīram kālija nitrātam	–	5 000
6.	Kompleksais kālija nitrāta mēslojums kristāliskā veidā un kam ir tāda pati bīstamības kategorija kā tīram kālija nitrātam	–	1 250
7.	Arsēna pentoksīds, arsēnskābe un tās sāļi	1303-28-2	1
8.	Arsēna trioksīds, arsēnpaskābe un tās sāļi	1327-53-3
9.	Broms	7726-95-6	20
10.	Hlors	7782-50-5	10
11.	Niķeļa savienojumi ieelpojama pulvera veidā: niķeļa monoksīds, niķeļa dioksīds, niķeļa sulfīds, trīsvērtīgā niķeļa disulfīds, divvērtīgā niķeļa trioksīds	–
12.	Etilēnimīns	151-56-4	10
13.	Fluors	7782-41-4	10
14.	Formaldehīds (koncentrācija ≥ 90 %)	50-00-0	5
15.	Ūdeņradis	1333-74-0	5
16.	Hlorūdeņradis (sašķidrināta gāze)	7647-01-0	25
17.	Svina alkilsavienojumi	–	5
18.	1. vai 2. kategorijas sašķidrinātas uzliesmojošās gāzes (tostarp sašķidrināta naftas gāze (sašķidrinātu ogļūdeņražu maisījums, kas iegūts naftas pārstrādes rezultātā)) un dabasgāze7	–	50
19.	Acetilēns	74-86-2	5
20.	Etilēnoksīds	75-21-8	5
21.	Propilēnoksīds	75-56-9	5
22.	Metanols	67-56-1	500
23.	4,4′-metilēnbis(2-hloranilīns) un tā sāļi, pulverveidā	101-14-4
24.	Metilizocianāts	624-83-9
25.	Skābeklis	7782-44-7	200
26.	2,4-toluoldiizocianāts2,6-toluoldiizocianāts	584-84-991-08-7	10
27.	Karbonildihlorīds (fosgēns)	75-44-5	0,3
28.	Arsīns (arsēntrihidrīds)	7784-42-1	0,2
29.	Fosfīns (ūdeņraža fosfīds)	7803-51-2	0,2
30.	Sēra dihlorīds	10545-99-0
31.	Sēra trioksīds	7446-11-9	15
32.	Polihlordibenzofurāni un polihlordibenzodioksīni8	–
33.	Kancerogēnas vielas vai maisījumi, kas satur vairāk nekā 5 masas % vienu vai vairākas šādas kancerogēnas vielas:- 4-aminobifenils un tā sāļi;- benztrihlorīds;- benzidīns un tā sāļi;- bis(hlormetil)ēteris;- hlormetilmetilēteris;- 1,2-dibrometāns;- dietilsulfāts;- dimetilsulfāts;- dimetilkarbamoilhlorīds;- 1,2-dibrom-3-hlorpropāns;- 1,2-dimetilhidrazīns;- dimetilnitrozamīns;- heksametilfosforskābes triamīds;- hidrazīns;- 2-naftilamīns un tā sāļi;- 4-nitrodifenils;- 1,3-propānsultons	–	0,5
34.	Naftas produkti un alternatīvi degvielas veidi:a) benzīni un ligroīni;b) petrolejas (ieskaitot reaktīvo dzinēju degviela);c) gāzeļļas (ieskaitot dīzeļdegvielu, šķidro krāšņu kurināmo un gāzeļļas maisījumus);d) mazuts un citas smagās degvieleļļas;e) alternatīvi degvielas veidi, kuri kalpo tiem pašiem nolūkiem un kuriem ir līdzīgas īpašības attiecībā uz uzliesmojamību un bīstamību videi kā šī punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajām vielām	–	2 500
35.	Bezūdens amonjaks	7664-41-7	50
36.	Bora trifluorīds	7637-07-2	5
37.	Ūdeņraža sulfīds	7783-06-4	5
38.	Piperidīns	110-89-4	50
39.	Bis(2-dimetilaminoetil)(metil)amīns	3030-47-5	50
40.	3-(2-etilheksiloksi)propilamīns	5397-31-9	50
41.	Nātrija hipohlorīta maisījumi9, kas klasificēti kā 1. kategorijas akūti toksiski ūdens organismiem [H400] un satur mazāk nekā 5 % aktīvā hlora, un nav iekļauti citās šā pielikuma 1. tabulā minētajās bīstamības kategorijās		200
42.	Propilamīns10	107-10-8	500
43.	Terc-butilakrilāts10	1663-39-4	200
44.	2-metilbut-3-butēnnitrils10	16529-56-9	500
45.	3,5-dimetil-1,3,5,2H-tetrahidrotiadiazīn-2-tions(dazomets)10	533-74-4	100
46.	Metilakrilāts10	96-33-3	500
47.	3-metilpiridīns10	108-99-6	500
48.	1-brom-3-hlorpropāns10	109-70-6	500

Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

2. pielikumsMinistru kabineta2016. gada 1. martanoteikumiem Nr. 131

Informācija, kas jānorāda iesniegumā par bīstamajām vielām objektā

Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

3. pielikumsMinistru kabineta2016. gada 1. martanoteikumiem Nr. 131

Objekta rūpniecisko avāriju novēršanas politikas dokuments un programma

Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

4. pielikumsMinistru kabineta2016. gada 1. martanoteikumiem Nr. 131

Informācija, kas iekļaujama drošības pārskatā

Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

5. pielikumsMinistru kabineta2016. gada 1. martanoteikumiem Nr. 131

Objekta civilās aizsardzības plānā iekļaujamā informācija

Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

6. pielikumsMinistru kabineta2016. gada 1. martanoteikumiem Nr. 131

Ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā iekļaujamā informācija

Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

7. pielikumsMinistru kabineta2016. gada 1. martanoteikumiem Nr. 131

Informatīvais materiāls sabiedrībai

Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

8. pielikumsMinistru kabineta2016. gada 1. martanoteikumiem Nr. 131

Rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas un informācijas sniegšanas kritēriji

Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards