Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 152Rīgā 2016. gada 8. martā (prot. Nr. 12 27. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfonduun Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķi "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" (turpmāk – 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķis) un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.1. pasākumu "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" (turpmāk – 13.1.3.1. pasākums) (turpmāk abi kopā – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. vienošanās vai civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu vienpusējā uzteikuma nosacījumus;

1.6. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā šādu projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros:

2.1. pirmā projektu iesniegumu atlases kārta "Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunojamo energoresursu izmantošana nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – pirmā atlases kārta);

2.2. otrā projektu iesniegumu atlases kārta "Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunojamo energoresursu izmantošana ārpus nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām" (turpmāk – otrā atlases kārta);

2.3. trešā projektu iesniegumu atlases kārta "Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunojamo energoresursu izmantošana reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – trešā atlases kārta);

2.4. ceturtā projektu iesniegumu atlases kārta "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās" (turpmāk – ceturtā atlases kārta).

2.1 Specifisko atbalstu piektās atlases kārtas "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" (turpmāk – piektā atlases kārta) ietvaros īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Specifiskā atbalsta īstenošanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Specifiskā atbalsta pirmo atlases kārtu īsteno atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 10. panta otrās daļas 17. punktam, vadošajai iestādei slēdzot deleģēšanas līgumu ar Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldību.

5. Pirmās atlases kārtas ietvaros atbalsta Reģionālās attīstības koordinācijas padomē saskaņotus pašvaldību attīstības programmās paredzētos projektus.

6. Otrās, trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros atbalsta projektus, kuru ideju koncepti ir saskaņoti Reģionālās attīstības koordinācijas padomē.

7. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

II. Specifiskā atbalsta mērķis

8. Specifiskā atbalsta mērķis ir samazināt primārās enerģijas patēriņu, sekmējot energoefektivitātes paaugstināšanu un pašvaldību izdevumu samazināšanos par energoapgādi un veicot ieguldījumus pašvaldību infrastruktūrā atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajām prioritātēm.

9. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir Latvijas Republikas pašvaldības.

10. Specifisko atbalstu īsteno, sasniedzot šādus rādītājus:

10.1. iznākuma rādītājus, izņemot šo noteikumu 24.1 punktā minēto gadījumu, – līdz 2023. gada 31. decembrim:

10.1.1. primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās – vismaz 29 359 766 kilovatstundas gadā, tai skaitā:

10.1.1.1. no virssaistībām finansētajos projektos – 2 114 703 kilovatstundas gadā;

10.1.1.2. par finansējumu, kas norādīts šo noteikumu 14.2. apakšpunktā, – vismaz 5 099 489 kilovatstundas gadā;

10.1.1.3. (svītrots ar MK 21.02.2023. noteikumiem Nr. 75);

10.1.2. no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – vismaz 1,428 megavati, tai skaitā vismaz 0,479 megavati trešās atlases kārtas projektos;

10.1.3. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – vismaz 8 038 ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas, tai skaitā:

10.1.3.1. no virssaistībām finansētajos projektos – 534 ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas;

10.1.3.2. par finansējumu, kas norādīts šo noteikumu 14.2. apakšpunktā, – vismaz 1 689 kilovatstundas gadā;

10.2. rezultāta rādītāju – līdz 2023. gada 31. decembrim sasniegtais vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei – ne vairāk kā 120 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā;

10.3. finanšu rādītāju – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 14 773 486 euro apmērā.

11. Šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju vērtības nosaka kā gada vidējo vērtību triju gadu laikā pēc projekta pabeigšanas vai finansējuma saņēmēja izvēlētu viena kalendāra gada vērtību pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, nepārsniedzot šo noteikumu 10.1. apakšpunktā noteikto termiņu.

11.1 Trešās atlases kārtas ietvaros atbalstu sniedz projektiem, kuros paredzēti ieguldījumi šo noteikumu 10.1.2. apakšpunktā minētā iznākuma rādītāja sasniegšanā.

12. Ja ēkas siltumapgādē izmanto atjaunojamos energoresursus, tad pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā:

12.1. ogļskābās gāzes ekvivalenta aprēķinā piemēro ogļskābās gāzes ekvivalenta faktoru 0,264;

12.2. primārās enerģijas patēriņa aprēķinā piemēro konversijas koeficientu 1,0.

12.1 Ja ieguldījumus plāno sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja infrastruktūrā atbilstoši šo noteikumu 41.3.1 apakšpunktam, piektajā atlases kārtā ogļskābās gāzes ekvivalenta emisiju samazinājumu aprēķina atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem.

13. Ja, īstenojot projektu, šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju vērtības, kuras plānotas projektā, netiek sasniegtas atbilstoši apstiprinātajā projekta iesniegumā noteiktajam, projekta iesniedzējs atmaksā sadarbības iestādei Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu:

13.1. atbilstoši tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā:

C – projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro);

RF – faktiskā projekta iznākuma rādītāja vērtība, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā (kilovatstundas gadā, megavati vai ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas gadā);

RA – apstiprinātā projekta iznākuma rādītāja vērtība, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā (kilovatstundas gadā, megavati vai ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas gadā);

13.2. 100 procentu apmērā, ja iznākuma rādītāju izpildes vērtība sasniegta 0–15 procentu (neieskaitot) apmērā.

III. Specifiskajam atbalstam pieejamais finansējums

14. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais finansējums ir vismaz 100 566 185 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 82 762 410 euro (no tā virssaistību finansējums – 4 842 669 euro), pašvaldību finansējums un valsts budžeta dotācija pašvaldībām – vismaz 15 084 929 euro un valsts budžeta finansējums – 2 718 846 euro. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais finansējums:

14.1. 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotais finansējums ir vismaz 63 475 488 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 53 954 164 euro (no tā virssaistību finansējums – 4 842 669 euro) un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām) – vismaz 9 521 324 euro;

14.2. 13.1.3.1. pasākuma ietvaros plānotais finansējums ir vismaz 37 090 697 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 28 808 246 euro, pašvaldību finansējums un valsts budžeta dotācija pašvaldībām – vismaz 5 563 605 euro un valsts budžeta finansējums – 2 718 846 euro.

15. Finansējuma sadalījums pa atlases kārtām:

15.1. pirmajā atlases kārtā finansējumu plāno 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros, un tas nepārsniedz 35 833 872 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 30 458 791 euro (no tā virssaistību finansējums – 4 842 669 euro) un nacionālais finansējums – ne vairāk kā 5 375 081 euro;

15.2. otrajā atlases kārtā finansējumu plāno 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros, un tas nepārsniedz 12 758 057 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 10 844 348 euro un nacionālais finansējums – ne vairāk kā 1 913 709 euro;

15.3. trešajā atlases kārtā finansējumu plāno 13.1.3.1. pasākuma ietvaros, un tas nepārsniedz 3 657 545 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 108 913 euro un nacionālais finansējums – ne vairāk kā 548 632 euro;

15.4. ceturtajā atlases kārtā finansējumu plāno 13.1.3.1. pasākuma ietvaros, un tas nepārsniedz 4 283 111 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 640 644 euro un nacionālais finansējums – ne vairāk kā 642 467 euro;

15.5. piektajā atlases kārtā plānotais finansējums ir 44 033 600 euro (14 883 559 euro 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros un 29 150 041 euro 13.1.3.1. pasākuma ietvaros), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 34 709 714 euro (12 651 025 euro 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros un 22 058 689 euro 13.1.3.1. pasākuma ietvaros) un nacionālais finansējums – vismaz 9 323 886 euro, tai skaitā pašvaldību finansējums un valsts budžeta dotācija pašvaldībām – vismaz 6 605 040 euro (2 232 534 euro 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros un 4 372 506 euro 13.1.3.1. pasākuma ietvaros) un valsts budžeta finansējums – 2 718 846 euro (13.1.3.1. pasākuma ietvaros):

15.5.1. projektiem, kuros īsteno šo noteikumu 41.1., 41.2. un 41.3. apakšpunktā minētās darbības, plānotais finansējums ir vismaz 32 268 894 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – vismaz 27 428 560 euro un nacionālais finansējums – vismaz 4 840 334 euro;

15.5.2. projektiem, kuros īsteno šo noteikumu 41.3.1 apakšpunktā minētās darbības, plānotais finansējums ir vismaz 11 764 706 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – vismaz 10 000 000 euro un nacionālais finansējums – vismaz 1 764 706 euro.

16. (Svītrots ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 484)

17. (Svītrots ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 484)

17.1 Neizmantoto pirmās, otrās, trešās un ceturtās atlases kārtas finansējumu un finansējumu, kas trešajā un ceturtajā atlases kārtā atbrīvojies projektu īstenošanas rezultātā, novirza piektajai atlases kārtai. Neizmantoto šo noteikumu 15.5.2. apakšpunktā paredzēto piektās atlases kārtas finansējumu un finansējumu, kas atbrīvojies šo noteikumu 15.5.2. apakšpunktā paredzēto 13.1.3.1. pasākuma projektu īstenošanas rezultātā, novirza šo noteikumu 15.5.1. apakšpunktā paredzētajiem piektās atlases kārtas projektiem. Ja atklātā projektu iesniegumu atlasē iesniegtajos projektos, kuros īsteno 41.1., 41.2. un 41.3. apakšpunktā minētās darbības, plānots mazāks finansējums nekā šo noteikumu 15.5.1. apakšpunktā paredzētais, bet projektos, kuros īsteno šo noteikumu 41.3.1 apakšpunktā minētās darbības, finansējums pārsniedz šo noteikumu 15.5.2. apakšpunktā paredzēto finansējumu, neizmantoto šo noteikumu 15.5.1. apakšpunktā paredzēto piektās atlases kārtas finansējumu novirza šo noteikumu 15.5.2. apakšpunktā minētajiem piektās atlases kārtas projektiem.

18. Finansējumu specifiskā atbalsta ietvaros piešķir atmaksājamas palīdzības veidā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. L 347/320), 67., 68. un 69. pantam.

19. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums projektā nepārsniedz 85 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām.

19.1 Ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nav mazāks par 30 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

20. Projekta iesniedzēja līdzfinansējumā paredz valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai.

21. Projekta minimālais kopējo izmaksu apmērs nav mazāks par 50 000 euro.

22. Otrās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs īsteno ne vairāk kā trīs projektus, kuriem kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 1 000 000 euro.

22.1 Ceturtās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs īsteno ne vairāk kā vienu projektu, kura kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 500 000 euro.

22.2 Piektās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 23.5. apakšpunktā minētās valstspilsētas vai novada vienas pašvaldības viens vai vairāki projektu iesniedzēji īsteno projektus, kuru kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 5 000 000 euro.

IV. Prasības projekta iesniedzējam un specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi

23. Projekta iesniedzējs:

23.1. pirmajā atlases kārtā ir nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

23.2. otrajā atlases kārtā ir pašvaldība ārpus nacionālas nozīmes attīstības centriem vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

23.3. trešajā atlases kārtā ir reģionālas nozīmes attīstības centra pašvaldība – Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība vai tās izveidota iestāde vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

23.4. ceturtajā atlases kārtā ir šo noteikumu 23.1. un 23.3. apakšpunktā minētā nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centra pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

23.5. piektajā atlases kārtā ir valstspilsētas vai novada pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai minēto pašvaldību kapitālsabiedrība, vai publiski privātā kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai šajā apakšpunktā minētajai pašvaldībai. Šajā punktā minētās kapitālsabiedrības veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgušas pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

24. Projektu īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim, izņemot šo noteikumu 24.1 punktā minēto gadījumu.

24.1 Gadījumos, kad finansējuma saņēmējs nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās darbības un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus līdz 2023. gada 31. decembrim, finansējuma saņēmējs var pabeigt projektā plānotās darbības par saviem līdzekļiem un sasniegt plānotos iznākuma rādītājus līdz 2024. gada 31. oktobrim, ja sadarbības iestāde, saskaņojot ar atbildīgo iestādi, sniedz pozitīvu atzinumu par projekta termiņa pagarināšanu.

24.2 Šo noteikumu 24.1 punktā minētajā gadījumā finansējuma saņēmējs:

24.21. līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz sadarbības iestādē priekšlikumus grozījumiem vienošanās vai civiltiesiskā līgumā par projekta īstenošanu;

24.22. noslēguma maksājuma pieprasījumā nodala līdz 2023. gada 31. decembrim pabeigtās projekta darbības, sasniegtos iznākuma rādītājus un veiktos izdevumus no projekta darbībām un iznākuma rādītājiem, kas tiks sasniegti līdz 2024. gada 31. oktobrim;

24.23. līdz 2024. gada 31. oktobrim iesniedz sadarbības iestādē pamatojošo dokumentāciju par pabeigtajām darbībām un sasniegtajiem iznākuma rādītājiem.

24.3 Sadarbības iestāde apstiprina un veic maksājumus par šo noteikumu 24.22. apakšpunktā minētā noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautajiem attiecināmajiem izdevumiem, kas veikti līdz 2023. gada 31. decembrim.

24.4 Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu 24.1 punktā minētajā gadījumā nepabeidz visas plānotās projekta darbības par saviem līdzekļiem un nesasniedz visus plānotos iznākuma rādītājus līdz 2024. gada 31. oktobrim, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projektā izmaksāto finansējumu saskaņā ar vienošanos vai civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu.

25. Projekta iesniedzējs par katru ēku, ēkas daļu vai kopēju ēku grupu var iesniegt vienu projekta iesniegumu. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut investīcijas vairākās ēkās, kuras atrodas vienā adresē un kurām ir kopīga enerģijas uzskaite.

25.1 Piektās atlases kārtas ietvaros, ja ieguldījumi plānoti sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja infrastruktūrā atbilstoši šo noteikumu 41.3.1 apakšpunktam, projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu par vienu ūdenssaimniecības pakalpojumu sistēmu. Ja plānotas investīcijas ēkās atbilstoši šo noteikumu 41.1., 41.2. un 41.3. apakšpunktam un darbībās atbilstoši šo noteikumu 41.3.1 apakšpunktam, projektu iesniedz par katru daļu atsevišķi, ievērojot šo noteikumu 15.5. apakšpunktā noteikto finansējuma sadalījumu.

26. Pašvaldība, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta īstenošanu iekļauj pašvaldības attīstības programmā (pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros). Projekta idejas konceptā (otrās un ceturtās atlases kārtas ietvaros) norāda projektā sasniedzamos iznākuma rādītājus.

27. Finansējuma saņēmējs uzraudzības periodā uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minētajiem iznākuma rādītājiem un iesniedz tos sadarbības iestādei.

28. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda būves enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par enerģijas patēriņu (megavatstundas) pēc projekta īstenošanas.