Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Inovācija"

Ministru kabineta noteikumi Nr. 193Rīgā 2016. gada 29. martā (prot. Nr. 15 24. §)

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un laukuattīstības likuma 5. panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zvejniecības ilgtspējīgas attīstības pasākumā "Inovācija" un akvakultūras ilgtspējīgas attīstības pasākumā "Inovācija" (turpmāk – pasākums) saskaņā ar:

1.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (turpmāk – regula Nr. 508/2014);

1.2. Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – regula Nr. 1303/2013);

1.3. Komisijas 2014. gada 17. decembra Deleģēto Regulu (ES) Nr. 2015/288, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu papildina attiecībā uz pieteikumu nepieņemamības laikposmu un tā sākuma un beigu dienu (turpmāk – regula Nr. 2015/288).

2. Šo noteikumu izpratnē inovācija ir process, kurā tiek izstrādāti ieviešanai jauni vai ievērojami uzlaboti produkti, aprīkojums, procesi un metodes vai tiek ievērojami uzlabotas to funkcionālās īpašības un paredzamais lietošanas veids (piemēram, būtiski mainīti tehniskie parametri, sastāvdaļas un materiāli, pievienotā programmatūra, lietotājam un videi draudzīgās īpašības), kā arī izpētītas inovatīvo produktu vai procesu tehniskās un ekonomiskās īstenošanas iespējas. Inovācija tehnoloģijā ietver būtiskas izmaiņas tehnoloģiskajā procesā, iekārtās un programmatūrā, lai ievērojami uzlabotu ražošanas procesu vai ražošanas metodes, un tās ieviešana nodrošina jaunu produktu ražošanu vai ražošanas procesa ievērojamu maiņu.

3. Pasākuma "Inovācija" mērķi ir:

3.1. inovācija zvejniecībā un zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu apstrādē, izstrādājot ieviešanai jaunus vai ievērojami uzlabotus produktus, aprīkojumu, procesus vai metodes;

3.2. inovācija akvakultūrā, tajā skaitā akvakultūras produkcijas apstrādē, izstrādājot ieviešanai jaunus vai ievērojami uzlabotus produktus vai procesus, lai ieviestu jaunas akvakultūras sugas ar labu tirgus potenciālu, tostarp izpētot inovatīvo produktu vai procesu tehniskās vai ekonomiskās īstenošanas iespējas.

4. Projektu iesniegumu pieņemšanu izsludina, projektu iesniegumus iesniedz, vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo, atbalstu pieprasa, kā arī projektu uzraudzību veic un sankcijas piemēro saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

II. Atbalsta saņemšanas nosacījumi

5. Atbalsta pretendents (turpmāk – pretendents) ir:

5.1. zinātniskā institūcija, kas reģistrēta Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā un kas projektu īsteno sadarbībā ar biedrību, kura vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, ja vismaz trīs tās biedru komercdarbības joma pārsvarā ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana;

5.2. komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas nodarbojas ar zvejniecību, akvakultūru vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādi un konservēšanu un kas projektu īsteno sadarbībā ar zinātnisko institūciju, kura reģistrēta Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā;

5.3. biedrība, kas vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, ja vismaz trīs tās biedru komercdarbības joma pārsvarā ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana, un kas projektu īsteno sadarbībā ar zinātnisko institūciju, kura reģistrēta Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā;

5.4. valsts zinātniskais institūts, kas īsteno valsts politiku zivju krājumu atražošanas jomā, lai izveidotu inovāciju centru akvakultūrā;

5.5. valsts zinātniskā institūcija, kas izveido zivju apstrādes biotehnoloģiju mācību un pētniecības centru un kas projektu īsteno sadarbībā ar biedrību, kura vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu un vismaz triju tās biedru komercdarbības joma pārsvarā ir zvejniecība vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana.

5.1 Vienā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētā biedrība kā sadarbības partneris var iesaistīties tikai vienā projektā.

6. Vienā projekta iesniegumā (1. pielikums) ietver vienu no šo noteikumu 3. punktā minētajiem mērķiem.

7. Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas teritorija.

8. Nekustamais īpašums, kurā paredzēts īstenot projektu, ir atbalsta pretendenta īpašumā, valdījumā vai nomā, un to apliecina ieraksts zemesgrāmatā vai zemesgrāmatā reģistrēts ilgtermiņa nomas līgums, kurā minētais nomas termiņš nav īsāks par septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas, ja paredzēts būvēt, ierīkot, novietot vai pārbūvēt būves vai uzstādīt stacionāros pamatlīdzekļus.

9. Projekts tiek īstenots vismaz vienā no šādām jomām:

9.1. ietekmes uz vidi samazināšana;

9.2. ilgtspējīgas ražošanas metodes;

9.3. produktu pievienotā vērtība;

9.4. ražošanas procesu efektivitāte;

9.5. zvejas aprīkojums;

9.6. resursu ilgtspējīga izmantošana, tostarp energoefektivitāte ražošanas procesā;

9.7. jaunas, tirgū perspektīvas akvakultūras dzīvnieku sugas;

9.8. akvakultūras dzīvnieku labturība;

9.9. zivju miltu un zivju eļļas izmantošanas samazināšana akvakultūrā.

10. Pretendents visu projekta īstenošanas un uzraudzības laiku nodrošina projekta atbilstību pasākuma mērķim. Šo noteikumu 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā minētais pretendents projekta īstenošanas laikā testē projekta rezultātus.

11. Šo noteikumu 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā minētais pretendents projekta iesniegumam pievieno biznesa plānu, kurā ietver informāciju par:

11.1. tirgus izpēti un analīzi;

11.2. konkurenci;

11.3. līdzšinējo pieredzi inovāciju izstrādē un ieviešanā;

11.4. plānoto inovāciju – īpašību, tehnisko parametru, kvalitātes, izmantošanas veidu un citu detaļu aprakstu;

11.5. projektā plānoto darbību rezultātu turpmāko izmantošanu praksē;

11.6. sadarbības partneriem un saistību ar citiem projektiem;

11.7. sasniedzamo rezultātu ietekmējošiem riska faktoriem ar to ietekmes un iestāšanās varbūtības vērtējumu.

11.1 Šo noteikumu 5.4. un 5.5. apakšpunktā minētais pretendents pētniecības stratēģijā iekļauj informāciju par projektā plānotajām darbībām.

12. Lauku atbalsta dienests projekta iesniegumus sarindo atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem projektu atlases kritērijiem. Ja pēc projektu iesniegumu sarindošanas atbilstoši atlases kritērijiem vairāki pretendenti iegūst vienādu punktu skaitu, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir pretendentam, kas aptver lielāku sadarbības partneru skaitu. Ja sadarbības partneris ir biedrība, aprēķinā iekļauj arī to biedrības biedru skaitu, kuru komercdarbības joma pārsvarā ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana.

13. Ja projekta ieviešanas termiņš ir ilgāks par 12 mēnešiem, to sadala līdz 12 mēnešiem ilgos posmos, katram posmam nosakot veicamos darbus un sasniedzamos rezultātus.

13.1 Lai saņemtu starpposma maksājumu par šo noteikumu 13. punktā minētā posma īstenošanu, atbalsta saņēmējs iesniedz Lauku atbalsta dienestā maksājuma pieprasījumu kopā ar dokumentiem par projektā īstenotajām darbībām un pārskatu par darbības rādītājiem (3. pielikums).

13.2 Ja atbalsta saņēmējs nesaņem starpposma maksājumu, tas, sākot ar nākamo gadu pēc projekta īstenošanas uzsākšanas, visā projekta īstenošanas laikā vienu reizi kalendāra gadā iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu par projektā īstenotajām darbībām. Ja, īstenojot projektu, ir iegādāti pamatlīdzekļi un veikti būvniecības darbi, atbalsta saņēmējs, sākot ar nākamo gadu pēc projekta īstenošanas, visā projekta uzraudzības laikā katru gadu līdz 1. jūnijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu.

13.3 Projekta vērtēšanā Lauku atbalsta dienests var piesaistīt attiecīgās nozares ekspertu, kura viedokli var ņemt vērā, pieņemot lēmumu par projekta apstiprināšanu.

III. Publiskā finansējuma apmērs

14. Publiskā atbalsta apmērs:

14.1. publiskai zinātniskai institūcijai – 90 procentu no attiecināmajām izmaksām;

14.2. privātpersonu dibinātai zinātniskai institūcijai – 50 procentu no attiecināmajām izmaksām;

14.3. komersantam, zemnieku vai zvejnieku saimniecībai, kas atbilst sīko (mikro), mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, – 50 procentu no attiecināmajām izmaksām;

14.3.1 pārējiem pretendentiem, kas saskaņā ar šo noteikumu 17. punktu nav sīkais (mikro), mazais vai vidējais uzņēmums, – 30 procentu no attiecināmajām izmaksām;

14.4. biedrībai – 60 procentu no attiecināmajām izmaksām;

14.5. ražotāju organizācijai, kas atzīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zvejas un akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem, darbības nosacījumiem un darbības kontroli, – 75 procenti no attiecināmajām izmaksām;

14.6. projektiem, kas tiek īstenoti piekrastes zvejnieku vajadzībām:

14.6.1. komersantam un zemnieku vai zvejnieku saimniecībai, kura atbilst sīko (mikro), mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, kuras īpašumā ir Zemkopības ministrijas zvejas kuģu sarakstā reģistrēta zvejas laiva un kurai ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos, – 80 procentu no attiecināmajām izmaksām;

14.6.2. biedrībai, kura ir reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, kurā vismaz vienas trešdaļas biedru īpašumā ir Zemkopības ministrijas zvejas kuģu sarakstā reģistrēta zvejas laiva un kurai ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos, – 80 procentu no attiecināmajām izmaksām;

14.7. valsts zinātniskajam institūtam akvakultūras inovāciju centra izveidei – 100 procentu no attiecināmajām izmaksām;

14.8. valsts zinātniskajai institūcijai zivju apstrādes biotehnoloģiju mācību un pētniecības centra izveidei – 100 procentu no attiecināmajām izmaksām.

15. Viena projekta maksimālā attiecināmo izmaksu summa šo noteikumu 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā minētajam pretendentam ir 400 000 euro.

16. Šajos noteikumos attiecināmajām izmaksām piešķirto atbalstu var apvienot ar citu atbalstu, nepārsniedzot regulas Nr. 508/2014 95. pantā noteikto atbalsta intensitāti.

17. Uzņēmuma atbilstību sīkā (mikro), mazā un vidējā uzņēmuma statusam Lauku atbalsta dienests nosaka saskaņā ar regulas Nr. 1303/2013 2. panta 28. punktu.

IV. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

18. Pasākumā ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas:

18.1. telpu, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksa uz noteiktu laikposmu, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu, ciktāl tos izmanto šo noteikumu 3. punktā minētajiem mērķiem;

18.1.1 ar telpu lietošanu saistītu pakalpojumu, tai skaitā elektroenerģijas, ūdensapgādes un kanalizācijas, apkures (siltumenerģijas), izmaksas, kas tieši attiecināmas uz projekta īstenošanu, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu un proporcionāli izmantošanas laikam;

18.2. zinātniskās institūcijas darbinieka darba samaksa Darba likuma 59. panta izpratnē šo noteikumu 3. punktā minēto mērķu sasniegšanai, tajā skaitā projekta vadības izmaksas. Atlīdzība par darba veikšanu tiek noteikta samērīgi, ņemot vērā darba apjomu un specifiku un vidējo atalgojumu attiecīgajā institūcijā līdzīgos amatos nodarbinātajiem;

18.3. materiālu (piemēram, fizikālo, bioloģisko, ķīmisko un citu materiālu, reaktīvu, ķimikāliju, laboratorijas trauku, medikamentu pētniecībai), zinātniskās literatūras un mazvērtīgā inventāra iegādes izmaksas, tajā skaitā piegādes izmaksas, ciktāl tos izmanto šo noteikumu 3. punktā minētajiem mērķiem;

18.4. patentu pieteikumu un reģistrācijas izmaksas;

18.5. to ārējo pakalpojumu izmaksas (piemēram, līgumpētījumi ar zinātniskajām institūcijām, produktu sertificēšanas pakalpojumi, licencēšanas pakalpojumi), kurus projekta īstenošanai projekta īstenotājs iepērk no trešajām personām, ja attiecīgie pakalpojumi tiek izmantoti tikai šo noteikumu 3. punktā minētajiem mērķiem;

18.6. ar projekta īstenošanu saistītās komandējuma izmaksas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi;

18.7. projekta rezultātu testēšanas izmaksas;

18.7.1 iekārtu amortizācijas izmaksas, kuras aprēķinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti, un saskaņā ar labu grāmatvedības praksi un kuras tieši attiecināmas uz projekta īstenošanu, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu un proporcionāli izmantošanas laikam;

18.8. publiskai zinātniskai institūcijai:

18.8.1. jaunas būvniecības, pārbūves, būves ierīkošanas (būvdarbi inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē) un būves novietošanas (būvdarbi iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem) izmaksas, lai pielāgotu ēku vai telpu zinātniskajai darbībai un iekārtu vai aprīkojuma izmantošanai, tostarp nodrošinātu darba drošības, higiēnas, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasību ievērošanu pētnieciskajā darbā, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas ir atbildīgas par darbu izpildi;

18.8.2. jaunu instrumentu, iekārtu vai pētniecības aprīkojuma iegādes izmaksas, kas tieši nodrošina projekta īstenošanas procesu;

18.9. vispārējās izmaksas, tajā skaitā arhitektu, inženieru un konsultantu honorāri un izdevumi par ekspertīzes, būvuzraudzības un autoruzraudzības pakalpojumiem, juridiskajiem pakalpojumiem un tehniski ekonomisko pamatojumu, kuras ir tieši saistītas ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu un nepārsniedz septiņus procentus no pārējo šo noteikumu 18. punktā minēto attiecināmo izmaksu kopsummas, kā arī:

18.9.1. divus procentus no šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3., 18.4., 18.5., 18.6. un 18.7. apakšpunktā minētajām izmaksām;

18.9.2. septiņus procentus no šo noteikumu 18.8. apakšpunktā minētajām izmaksām.

19. Šo noteikumu 18. punktā minētajās izmaksās iekļauj arī vienreizējās izmaksas, kas saistītas ar iekārtu uzstādīšanu, lai nodrošinātu to atbilstošu darbību. Publisko finansējumu par minētajām iekārtām saņem tikai pēc to nodošanas ekspluatācijā un apliecinošu dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.

19.1 Šo noteikumu 18.1.1 un 18.7.1 apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas uz telpām un iekārtām, kas ir pretendenta un sadarbības partnera rīcībā, bet, ja sadarbības partneris ir biedrība, – to biedrības biedru rīcībā, kuru komercdarbības joma pārsvarā ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana.

20. Sadarbības partneris iesaistās pētniecības projekta īstenošanā ar tā valdījumā vai īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Šādu ieguldījumu dēļ finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam vai ka darījumam jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

21. Jaunas ēkas būvniecības izmaksas ir attiecināmas, ja ēka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju tiek klasificēta kā zinātniskai pētniecībai paredzēta ēka.

22. Šo noteikumu 18.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja projektā iesaistītais darbinieks saņem atlīdzību, noslēdzot darba līgumu, un darba laika uzskaites tabulās ieraksta, cik stundu veltīts darbam projektā, norādot atsevišķi noslodzi, un cik stundu veltīts darbam, kas nav saistīts ar projektu. Darba laiks tiek noteikts saskaņā ar darba tiesiskās attiecības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, un pamatdarbā veicamie pienākumi nedublējas ar veicamajiem pienākumiem projektā.

22.1 Ja zinātniskā institūcija projektā iesaistās kā sadarbības partneris, Lauku atbalsta dienests pārskaita atbalstu par šo noteikumu 18.1., 18.1.1, 18.2., 18.3., 18.4., 18.6., 18.7., 18.7.1 un 18.8.2. apakšpunktā minētajām un projektā īstenotajām darbībām, piemērojot šo noteikumu 14. punktā minēto pretendenta atbalsta intensitāti. Zinātniskā institūcija kā sadarbības partneris ar projekta īstenošanu saistītos darījumus atspoguļo atsevišķā grāmatvedības uzskaites sistēmā vai ievieš atbilstošu grāmatvedības kodu.

23. Pasākumā ir noteiktas šādas neattiecināmās izmaksas:

23.1. procentu maksājumi, maksa par naudas pārskaitījumiem, valūtas maiņas komisijas maksājumi un valūtas kursa svārstību dēļ radušies zaudējumi;

23.2. naudas sodi, līgumsodi un tiesas prāvu izmaksas;

23.3. tādu apakšlīgumu slēgšana, kuri mākslīgi un nepamatoti palielina projekta izmaksas un kuros samaksa ir noteikta procentos no kopējām projekta izmaksām;

23.4. izmaksas, kas saistītas ar jebkuru piegādi, pakalpojumu vai darbu, par kuru nav īstenota atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu;

23.5. esošo būvju uzturēšanas izmaksas, izņemot šo noteikumu 18.1.1 apakšpunktā minētās izmaksas;

23.6. tehniskās apkopes, rezerves daļu un ekspluatācijas izdevumi;

23.7. pievienotās vērtības nodoklis, izņemot gadījumu, kad tas nav atgūstams valsts budžeta nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī muitas nodokļi un nodevas;

23.8. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu vai programmatūru aizstāšanu ar jaunām iekārtām vai programmatūrām, kuru parametri salīdzinājumā ar esošajiem neatšķiras un kuras nenodrošina izmaiņas produktā vai tehnoloģiskajā procesā ar racionalizāciju, modernizāciju vai diversifikāciju;

23.9. izmaksas, kas saistītas ar zveju iekšējos ūdeņos;

23.10. zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu iegādes izmaksas;

23.11. izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, izņemot šo noteikumu 18.9. apakšpunktā minētās izmaksas;

23.12. citas izmaksas, kas nav attiecināmas saskaņā ar regulu Nr. 508/2014, tajā skaitā regulas Nr. 508/2014 46. panta 3., 4. un 5. punktā minēto darbību izmaksas.

24. Par jaunu vai ievērojami uzlabotu produktu, iekārtu, aprīkojumu, procesu vai metodi neuzskata:

24.1. kādas ražošanas procesa daļas izmantošanas pārtraukšanu;

24.2. aizvietošanu vai ekstensīvu palielināšanu (izmantotajiem moduļiem identisku moduļu iegādi, nebūtiskus paplašinājumus, iekārtu un programmatūras atjauninājumus). Jaunām iekārtām vai paplašinājumiem jābūt ar būtiskiem specifikācijas uzlabojumiem;