Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 188Rīgā 2016. gada 29. martā (prot. Nr. 15 11. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfonduun Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – darbības programma) prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.6.1. specifisko atbalsta mērķi "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi un tā īstenošanas nosacījumus;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim, tai skaitā vienošanās par projekta īstenošanu vai civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās vai līgums) vienpusējā uzteikuma nosacījumus;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumu un kārtību;

1.7. ar valsts atbalsta komercdarbībai saņemšanu saistītos nosacījumus.

2. Šo noteikumu izpratnē atbalsta teritorija ir revitalizējamā teritorija, kurā plānotas investīcijas šo noteikumu 35. punktā noteiktajās atbalstāmajās darbībās atbilstoši revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijai.

3. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

4. Specifiskā atbalsta īstenošanu nodrošina Kultūras ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde) un sadarbības iestāde, kas noteikta Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – likums) 12. pantā.

5. Šo noteikumu 3. punktā minētās atlases ietvaros Kultūras ministrija veic degradēto objektu un teritoriju atlasi. Katrai revitalizējamai teritorijai izstrādā un apstiprina revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģiju, kuru Kultūras ministrija iesniedz Ministru kabinetā. Pēc revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijas izskatīšanas Ministru kabinetā sadarbības iestāde uzaicina projekta iesniedzēju saskaņā ar ierobežotās projektu iesniegumu atlases nolikumu iesniegt projekta iesniegumu. Par katru atbalsta teritoriju saskaņā ar revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģiju projekta iesnieguma iesniedzējs sagatavo un iesniedz vienu projekta iesniegumu. Ja vienā atbalsta teritorijā tiek īstenotas vairākas infrastruktūras vienības, kurām ir atšķirīgi lietotāji, vienas revitalizējamās teritorijas attīstības ietvaros var iesniegt vairākus projektu iesniegumus.

5.1 Specifiskā atbalsta īstenošanas uzraudzībai atbildīgā iestāde izveido specifiskā atbalsta uzraudzības padomi (turpmāk – padome). Padomes sastāvā ir atbildīgās iestādes, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvis. Padome darbojas saskaņā ar Kultūras ministrijas apstiprinātu nolikumu.

6. Specifiskā atbalsta ietvaros atbalstu piešķir degradētu objektu un teritoriju revitalizācijai. Minēto objektu un teritoriju skaitā ir ēkas, ēku grupas un būves ar piegulošu teritoriju, kas atbilst Rīgas pilsētas ilgtspējīgās attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam, Rīgas pilsētas attīstības programmai 2014.–2020. gadam un investīciju plānam, kā arī degradētā objekta vai teritorijas kritērijiem, kas noteikti konceptuālajā ziņojumā "Par Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ieviešanu" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra rīkojumu Nr. 130 "Par konceptuālo ziņojumu "Par Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ieviešanu""). Vienlaikus katrā revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijā ir veikta šādu parametru analīze:

6.1. revitalizējamās teritorijas vai apkaimes sociāli ekonomiskā vide;

6.2. degradēto teritoriju un objektu īpatsvars;

6.3. revitalizējamās teritorijas vai apkaimes ģeogrāfiskais novietojums un transporta infrastruktūra, tai skaitā revitalizējamās teritorijas attīstības potenciāls, kas demonstrē, ka pēc investīciju veikšanas būs iespējams nodrošināt pietiekamu apmeklētāju plūsmas pieaugumu;

6.4. Rīgas pilsētas pašvaldības gatavība veikt investīcijas revitalizējamā teritorijā vai apkaimē, papildus nodrošinot kvalitatīvas publiskās infrastruktūras izveidošanu;

6.5. privātā sektora gatavība investēt revitalizējamā teritorijā vai apkaimē, radot investīciju papildinātību, veicinot uzņēmējdarbības un pakalpojumu attīstību revitalizējamā teritorijā.

II. Specifiskā atbalsta mērķis

7. Specifiskā atbalsta mērķis ir veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu, veicot ieguldījumus tādu degradēto objektu un teritoriju revitalizācijā, kas, izveidojot un pārbūvējot maza mēroga sabiedrisku, kultūras, sporta un infrastruktūras objektus, kvantitatīvā izteiksmē paredzēs lielāko revitalizācijas efektu un lielākos privātos līdzieguldījumus, kā arī nodrošinās pievienoto vērtību nacionālajā līmenī atbilstoši mērķiem un uzdevumiem, kas noteikti nacionālajos plānošanas dokumentos kultūras, sporta, tūrisma vai citās nozarēs.

8. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir Rīgas iedzīvotāji, komersanti un tūristi.

9. Specifisko atbalstu īsteno, sasniedzot šādus rādītājus:

9.1. iznākuma rādītājs līdz 2023. gada 31. decembrim:

9.1.1. pilsētas teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa ar platību, ne mazāku kā 10 000 m2;

9.1.2. pilsētā uzceltas vai atjaunotas publiskās ēkas vai komercēkas ar platību, ne mazāku kā 20 000 m2;

9.1.3. atjaunoto, izveidoto un pārbūvēto sabiedrisko objektu un infrastruktūras objektu skaits – ne mazāk kā 12 objekti;

9.2. rezultāta rādītājs līdz 2023. gada 31. decembrim – piesaistītas privātās investīcijas atbalstāmajās teritorijās trīs gadus pēc projekta pabeigšanas ne mazāk kā 210 000 000 euro apmērā;

9.3. finanšu rādītājs līdz 2018. gada 31. decembrim – sertificēti izdevumi ne mazāk kā 18 913 598 euro apmērā.

10. Šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minēto rezultāta rādītāju vērtības ir attiecināmas, ja tās radušās:

10.1. pēc revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijas izskatīšanas Ministru kabinetā;

10.2. 36 mēnešu laikā pēc projekta pabeigšanas, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

III. Specifiskajam atbalstam pieejamais finansējums

11. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 68 885 831 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums granta veidā – 58 552 956 euro, kā arī nacionālais publiskais finansējums (valsts budžeta finansējums, tai skaitā valsts budžeta dotācija pašvaldībai, un pašvaldības finansējums) un privātais finansējums – ne mazāks kā 10 332 875 euro.

12. (Svītrots ar MK 14.01.2020. noteikumiem Nr. 29)

13. (Svītrots ar MK 14.01.2020. noteikumiem Nr. 29)

14. ERAF maksimālā līdzfinansējuma likme ir 85 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai.

15. Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros būtu kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, atbalsta summa, kas ietver ERAF līdzfinansējumu un citu publisko finansējumu, nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 37. punktā norādītajām tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no tiešajām attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu. Finansējuma saņēmējam, kas ekspluatē ēku, kurā īstenotas projekta aktivitātes, ir ļauts projekta pārskata periodā paturēt samērīgu peļņu saskaņā ar Komisijas 2014. gada 3. marta Regulas Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 480/2014) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 13. maijs, Nr. L 138), 1. pielikumu.

16. Projekta iesniedzējs, ja tas ir valsts iestāde vai valsts kapitālsabiedrība, var saņemt atbalstu darbībai no publiska finansējuma, ievērojot šādus nosacījumus:

16.1. ja projektā īstenotajā infrastruktūrā neveic saimniecisku darbību, kas kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz 100 procentus;

16.2. ja projektā īstenotajā infrastruktūrā veic saimniecisko darbību, kas kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz summu, kas vajadzīga pamatdarbības zaudējumu segšanai un samērīgai peļņai attiecīgajā laikposmā. To nosaka iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

17. Projekta iesniedzējs nodrošina projekta līdzfinansējumu, ja:

17.1. projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ieskaitot valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai;

17.2. projekta iesniedzējs veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz aprēķināto finanšu iztrūkumu. Projekta iesniedzēja līdzfinansējums nodrošināms no tādiem komerciāliem vai pašu finanšu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

18. Vienai atsevišķai neatkarīgai funkcijai, kas ir izvērtēta atbilstoši specifiskā atbalsta vērtēšanas kritērijam par darbības funkcionālo nodalāmību, maksimālais ERAF izmaksu apmērs vienam šo noteikumu 9.1.3. apakšpunktā norādītajam investīciju objektam nevar pārsniegt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006, 3. panta 1. punkta "e" apakšpunktā noteiktās robežvērtības.

IV. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim un projekta īstenošanas nosacījumi

19. Projekta iesniedzējs ir Rīgas pilsētas pašvaldība vai tās izveidota iestāde, valsts iestāde, valsts kapitālsabiedrība (tai skaitā valsts kapitālsabiedrība, kura pārvalda valsts nekustamos īpašumus, ja tā projekta infrastruktūrā īsteno valsts iestāžu funkciju) vai komersanti.

20. Projektu īsteno saskaņā ar vienošanos vai līgumu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim (izņemot šo noteikumu 55. punktā minētos gadījumus).

21. Projekta iesniedzējs sadarbības partnera statusā var piesaistīt Rīgas pilsētas pašvaldību vai tās izveidotu vienu vai vairākas iestādes, vienu vai vairākas valsts iestādes (tai skaitā valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas).

22. Sadarbības partneri slēdz rakstveida sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā.

23. Sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar tā īpašumā esošu nekustamo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Šādi ieguldījumi finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nerada tādas tiesiskās attiecības, no kurām izriet, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam vai ka darījumam piemērojami normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

24. Ja projekta iesniedzējs sadarbojas ar komersantu projekta rezultāta rādītāju sasniegšanā, komersants rakstiski apliecina savu interesi par dalību projektā un apņemšanos nodrošināt šo noteikumu 9.2. apakšpunktā noteiktā rezultāta rādītāja sasniegšanu tādā apmērā, kāds nepieciešams teritorijas revitalizācijas stratēģijas īstenošanai.

25. Projekta īstenošana atbilst Rīgas pilsētas ilgtspējīgās attīstības stratēģijai 2030. gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam investīciju plānam.

26. Projekta iesniedzējs revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijā sadarbībā ar Kultūras ministriju un Rīgas pilsētas pašvaldību nosaka projekta paredzamo ietekmes areālu un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktā minētajiem iznākuma un rezultāta rādītājiem, kā arī uzkrāj datus par horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" rādītāju "Objektu skaits, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība" un datus par horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" rādītāju par veikto zaļo publisko iepirkumu summu (euro) projektu ietvaros. Ja projekta ietvaros plānots uzcelt vai atjaunot šo noteikumu 9.1.2. apakšpunktā minētās publiskās ēkas vai komercēkas vai plānots ieviest enerģiju patērējošas iekārtas šo noteikumu 9.1.3. apakšpunktā minētajos atjaunotajos, izveidotajos un pārbūvētajos objektos un infrastruktūras objektos, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu esošās ēkās vai enerģiju patērējošās iekārtās pirms projekta īstenošanas (megavatstundas). Finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par enerģijas patēriņu pēc projekta īstenošanas (megavatstundas) un nodrošināt apmeklējumu uzskaiti šo noteikumu 9.1.3. apakšpunktā minētajos sabiedriskajos objektos.

27. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nevar pretendēt uz finansējumu, ja:

27.1. projekta iesniedzējs atbilst jebkuram no likuma 23. pantā noteiktajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas noteikumiem;

27.2. projekta iesniedzējs vai tā sadarbības partneris atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 18. punkta definīciju;

27.3. Rīgas pilsētas pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);

27.4. finanšu ministrs ir iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību).

28. Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli. Projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu) nosaka atbilstoši Komisijas regulas Nr. 480/2014 1. pielikumam.

29. Specifiskā atbalsta ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā var veikt:

29.1. projekta iesniedzēja īpašumā;

29.2. sadarbības partnera īpašumā, ja sadarbības partneris ir pašvaldība, vai tās izveidota viena vai vairākas iestādes;

29.3. īpašumā, kura īpašumtiesības ir nostiprinātas uz valsts vārda ministrijas personā vai uz valsts kapitālsabiedrības vārda un ēku izmanto valsts iestāde vai kapitālsabiedrība valsts pārvaldes funkciju veikšanai.

30. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nemaina īpašumtiesības attiecībā uz atbalstītajiem infrastruktūras objektiem vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Īpašumtiesības nostiprina zemesgrāmatā, izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā vai ja īpašumtiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatā, vai īpašumtiesības ir nostiprinātas uz valsts vārda ministrijas personā vai uz valsts kapitālsabiedrības vārda un ēku izmanto valsts iestāde vai kapitālsabiedrība valsts pārvaldes funkciju veikšanai.

30.1 Ieķīlāšanas nosacījumi projekta ietvaros:

30.1 1. lai nodrošinātu konkrētā projekta īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu, finansējuma saņēmējam ir tiesības ieķīlāt finansējuma saņēmēja īpašumā esošās:

30.1 1.1. būves un zemi, kur plānoti ieguldījumi no projekta līdzekļiem;

30.1 1.2. būves, kuras uzbūvētas projekta ietvaros;

30.1 2. šo noteikumu 30.1 1. apakšpunktā minētās ķīlas vērtība nedrīkst pārsniegt nepieciešamā privātā līdzfinansējuma apmēru;

30.1 3. pirms ieķīlāšanas finansējuma saņēmējs to saskaņo ar sadarbības iestādi, sniedzot izvērtējumu par ieķīlāšanas pamatotību un iespējamiem riskiem;

30.1 4. finansējuma saņēmējam ir tiesības projektu pēcuzraudzības periodā jaunradītās vērtības ieķīlāt projektu īstenošanai komercdarbības jomā.

31. Sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Maksimālais avansa apjoms ir 90 procenti no projekta darbībām piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas un darbībām, uz kurām attiecas valsts atbalsts, maksimālais avansa apjoms ir 40 procenti. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

32. (Svītrots ar MK 25.10.2022. noteikumiem Nr. 676)

33. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ar valsts atbalstu komercdarbībai saistīta projekta dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais valsts atbalsts komercdarbībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercdarbības atbalstu.

34. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās vai līguma jebkurā no šādiem gadījumiem:

34.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai līgumu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta, tā iznākuma radītāju vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

34.2. citos gadījumos saskaņā ar vienošanos vai līgumu.

V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

35. Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu II nodaļā minētā specifiskā atbalsta mērķa un šo noteikumu 9. punktā noteikto rādītāju sasniegšanu:

35.1. atbalsta teritorijas revitalizācijas mērķim paredzēto ēku, būvju un to infrastruktūras attīstīšana;