Ugunsdrošības noteikumi

307. Pabeidzot ugunsbīstamos darbus, darba veicējs:

307.1. norīkojumā izdara ierakstu par datumu un laiku, kad darbi pabeigti;

307.2. norīkojumā izdara ierakstu par darba vietas pārbaudes datumu un laiku;

307.3. paraksta norīkojumu.

308. Atbildīgā persona vai tās rakstveidā pilnvarota persona pēc ugunsbīstamo darbu pabeigšanas un darba vietas pārbaudes paraksta norīkojumu.

309. Ugunsbīstamo darbu pagaidu vietas nodrošina ar aparātiem, kuru kopējā dzēstspēja ir vismaz 55A 233B.

310. Vietu, kur paredzēts veikt ugunsbīstamo darbu, 5 m attālumā atbrīvo no degtspējīgiem materiāliem.

311. Ja vietu, kur paredzēts veikt ugunsbīstamo darbu, 5 m attālumā nav iespējams atbrīvot no degtspējīgiem materiāliem, tos aizsargā no aizdegšanās.

312. Ugunsbīstamo darbu pastāvīgā vieta:

312.1. atrodas teritorijā vismaz 10 m attālumā no degtspējīgām (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F) objekta konstrukcijām;

312.2. atrodas no cita lietošanas veida ugunsdroši atdalītā telpā;

312.3. atrodas telpā ar degtnespējīgu (ugunsreakcijas klase A1FL) grīdu;

312.4. ir norobežota no citām darba vietām ar vismaz 2,5 m augstām vienlaidu starpsienām no degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla.

313. Ugunsbīstamo darbu vietu pastāvīgi attīra no degtspējīgiem materiāliem.

314. Veicot ugunsbīstamos darbus, aizliegts:

314.1. metināt, griezt, lodēt un karsēt:

314.1.1. konstrukcijas un izstrādājumus, ja uz tiem ir nenožuvuši degtspējīgu šķidrumu pārklājumi;

314.1.2. tvertnes, iekārtas un komunikācijas, kas pildītas ar degtspējīgām vielām un materiāliem vai kurās ir sprādzienbīstama koncentrācija;

314.1.3. metāla daudzslāņu konstrukcijas, kas pildītas ar degtspējīgu (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F) siltumizolāciju;

314.1.4. vietās, kur ir sprādzienbīstama koncentrācija;

314.1.5. dobjas konstrukcijas, nepārliecinoties par to saturu;

314.2. lietot apģērbu un cimdus ar eļļas, taukvielu vai degtspējīgu šķidrumu traipiem;

314.3. novietot degvielu tuvāk par 10 m no darbu veikšanas vietas;

314.4. elektrometināšanā par atpakaļvadu izmantot zemējuma tīklu, kā arī objekta inženiertīklu un tehnoloģisko iekārtu metāla konstrukcijas.

12. Darbi ar degtspējīgiem šķidrumiem

315. Degtspējīgus šķidrumus sagatavo speciāli šim nolūkam paredzētās telpās ar atsevišķu ventilācijas sistēmu.

316. Ierīces un rīki, kurus izmanto degtspējīgu šķidrumu sagatavošanas un lietošanas procesā, nedrīkst šķilt dzirksteles, un tiem ir 1.5. marķējums (1. pielikums).

317. Apstrādājot objekta konstrukcijas ar degtspējīgiem šķidrumiem, nepieļauj sprādzienbīstamas koncentrācijas veidošanos, nodrošinot telpu vēdināšanu. Objekta apstrādi sāk no vietas, kas atrodas vistālāk no evakuācijas izejas.

318. Objektā, kurā sagatavo lakas un krāsas, kā arī krāso, mazgā un attauko izstrādājumus, grīdas ir degtnespējīgas (ugunsreakcijas klase A1FL) un dzirksteļdrošas.

319. Aizliegts krāsot, mazgāt un attaukot detaļas, kā arī gatavot šķidrumu maisījumus, ja nedarbojas ventilācijas sistēma.

320. Krāsošanas skapju, kameru un kabīņu vilkmes ventilācijas sistēmas nedrīkst izmantot bez degtspējīgu krāsu un laku daļiņu efektīvas uztveršanas ierīcēm.

321. Krāsošanas kameras katru dienu attīra no degtspējīgu materiālu nogulsnējumiem.

322. Izlijušo laku, krāsu un šķīdinātāju nekavējoties savāc un nogādā šo vielu uzglabāšanai paredzētā vietā.

323. Maisījumus ar degtspējīgiem šķidrumiem pārvieto neplīstošā un blīvi noslēgtā kannā, tvertnē vai speciāli tam paredzētā iepakojumā.

13. Speciālās prasības saimnieciskās darbības objektiem

13.1. Publisks objekts

324. Ja atbildīgā persona nav publiska pasākuma organizators, katram publiskam pasākumam izstrādā individuālu ugunsdrošības instrukciju, iekļaujot objekta ugunsdrošības instrukcijā ietverto informāciju.

325. Publiska pasākuma atbildīgā persona (turpmāk – pasākuma atbildīgā persona) nodrošina ugunsdrošības instruktāžu pasākuma norisē nodarbinātajām un organizatoriski iesaistītajām personām. Veikto ugunsdrošības instruktāžu reģistrē Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (10. pielikums).

326. Publiskajā objektā cilvēku skaits un tiem paredzēto vietu skaits nedrīkst pārsniegt šajos noteikumos vai būvprojektā paredzēto skaitu. Minimālā platība vienam cilvēkam ir 1 m2 (izņemot izglītības iestādes un telpas ar stacionāri pie grīdas piestiprinātām sēdvietām).

327. Publiska pasākuma norises telpā, kurā ir vairāk par 200 sēdvietām, krēslus un sēdekļus sastiprina rindās un nodrošina, lai tie evakuācijas gadījumā nesagāztos. Publiska pasākuma norises telpā, kurā sēdvietas izvietotas ar grīdas līmeņu starpību, krēslus piestiprina pie grīdas.

328. Pārvietojamas būves publiskam pasākumam būvē no grūti degtspējīgām (ugunsreakcijas klase A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1; B-s3,d2) vai degtnespējīgām (ugunsreakcijas klase A1) būvkonstrukcijām un materiāliem.

329. Objektā, kurā notiek publisks pasākums, cietā kurināmā apkures ierīču kurināšanu pārtrauc divas stundas pirms pasākuma.

330. Publiskā objektā atklātu uguni un pirotehniku izmanto tikai ar pasākuma atbildīgās personas rakstisku atļauju, ja nodrošināti pasākumi, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos.

331. Ja publiskā pasākumā izmanto pirotehniskos izstrādājumus, ievēro pirotehnisko izstrādājumu apriti regulējošo normatīvo aktu un pirotehnisko izstrādājumu ražotāja prasības.

332. Ja publiskā pasākumā izmanto speciālos efektus un iekārtas, ievēro iekārtu un ierīču ražotāja noteiktos ekspluatācijas noteikumus un šajos noteikumos minētās ugunsdrošības prasības.

333. Pasākuma atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības prasību ievērošanu un uzraudzību visa pasākuma norises laikā. Nodarbināto, kurš uzrauga ugunsdrošības prasību ievērošanu visa pasākuma norises laikā, īpaši instruē par ugunsdrošību un rīcību ugunsgrēka gadījumā.

334. Publisku pasākumu, kurā vienlaikus piedalās vairāk par 50 cilvēkiem, aizliegts rīkot:

334.1. telpā ar aizrestotiem logiem vai logiem, kas nav atverami vai viegli izsitami, vai ja ir citi šķēršļi cilvēku glābšanai;

334.2. telpā, kurā nav paredzēti dūmu izvades risinājumi;

334.3. būvē, kuras platība pārsniedz 300 m2 un kurā nav ierīkota automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz atklātām pagaidu būvēm;

334.4. būvē un telpā, kuras evakuācijas ceļi un izejas neatbilst šo noteikumu prasībām.

335. Publiska objekta atbildīgā persona vai pasākuma atbildīgā persona nodrošina, ka degtspējīgs transformējams (pārvietojams) skatuves noformējums un skatuves dekorācijas ir apstrādātas ar ugunsaizsarglīdzekļiem (nodrošinot to ugunsreakcijas klasi vismaz A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1 vai B-s3,d2) vai ir degtnespējīgas (ugunsreakcijas klase A1).

336. Persona, kura apstrādā degtspējīgas transformējamas (pārvietojamas) skatuves, dekorācijas un skatuves noformējumu ar ugunsaizsarglīdzekļiem, par minēto darbu veikšanu sagatavo aktu. Aktā norāda šādu informāciju:

336.1. vārds un uzvārds;

336.2. apstrādes darbu veikšanas datums;

336.3. apstrādes darbu apjoms, norādot, kāds transformējamas (pārvietojamas) skatuves, dekorācijas un skatuves noformējums tika apstrādāts;

336.4. ugunsaizsarglīdzekļa nosaukums un atbilstību apliecinošs dokuments (ugunsaizsarglīdzekļa atbilstību apliecinošo dokumentu pievieno aktam);

336.5. ugunsaizsarglīdzekļa ražotāja norādītie apstrādes nosacījumi;

336.6. apliecinājums, ka apstrādes darbi veikti, ievērojot ugunsaizsarglīdzekļa ražotāja nosacījumus.

337. Pēc izrādes vai mēģinājuma ugunsdrošības priekškaru nekavējoties aizver, lai norobežotu skatuvi no skatītāju zāles.

338. Starp dekorācijām un skatuves norobežojošām konstrukcijām nodrošina vismaz 1 m platu eju pa skatuves perimetru.

339. Skatuves robežās vienlaikus novieto ne vairāk kā divām izrādēm nepieciešamās dekorācijas un skatuves noformējumu.

340. Publiskā objektā, ja tas atbilstoši lietošanas veidam nav paredzēts cilvēku izmitināšanai naktī, atļauts izmitināt cilvēkus naktī, ja:

340.1. objektā ir ierīkota automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma;

340.2. objekts ir nodrošināts ar balss izziņošanas ierīcēm (piemēram, ruporiem, megafoniem, mikrofoniem ar skaļruņiem), kas paredzētas cilvēku apziņošanai ugunsgrēka vai citu apdraudējumu gadījumā;

340.3. evakuācijas ceļu skaits un platums ir atbilstošs izmitināto cilvēku skaitam;

340.4. evakuācija ir nodrošināta tieši uz āru no būves zemes virmas līmenī, ja personas tiek izmitinātas ne augstāk par trešo stāvu, vai, ja personas tiek izmitinātas augstāk par trešo stāvu, evakuācija ir nodrošināta caur aizsargātu evakuācijas ceļu vai dūmaizsargātu un ugunsaizsargātu kāpņu telpu.

341. Publiskā objektā aizliegts:

341.1. uzglabāt dekorācijas, butaforijas un inventāru tam neparedzētās vietās;

341.2. starmešu un sofišu stiklu vietā izmantot degtspējīgus gaismas filtrus;

341.3. skatītāju zāles un balkonu ejās novietot papildkrēslus;

341.4. ekspluatēt un uzglabāt sašķidrinātas naftas gāzes balonus vietās, kur notiek publisks pasākums, ja gāzes svars balonos var pārsniegt 14 kilogramus.

13.2. Tirdzniecības objekts

342. Tirdzniecības objektā aizliegts ierīkot tirdzniecības vietas un novietot preces, kā arī citus priekšmetus tirdzniecības zāles ejās, ja tiek samazināts šo noteikumu 241. punktā minētais evakuācijas ceļu platums.

343. Aizliegts pārdot un uzglabāt degtspējīgus šķidrumus nepiemērotā vai bojātā kannā, tvertnē vai iepakojumā.

344. Kannu, tvertni vai iepakojumu, kurā atrodas degtspējīgs šķidrums, novieto stabili.

345. Sašķidrinātas gāzes balonu tirdzniecības vietā aizliegts uzpildīt vai remontēt balonus.

346. Atklātās un pagaidu tirdzniecības vietās:

346.1. tirdzniecības rindas iekārto, nodrošinot starp tām vismaz 2 m platas ejas, un pēc katriem 30 m tirdzniecības rindu ierīko vismaz 1,2 m platu šķērseju;

346.2. nojumes uzstāda grupās, nepārsniedzot 500 m2 platību (brīvo platību ieskaitot). Starp grupām nodrošina vismaz 6 m attālumu;

346.3. aizliegts uzglabāt materiālus uz tirdzniecības objekta rampas;

346.4. nojumes iekārto ne tuvāk par 10 m no būvēm.

13.3. Noliktavu objekts un teritorija

347. Noliktavu objektā pretim noliktavas durvju ailām evakuācijas ceļos atstāj ejas šo ailu platumā, bet ne šaurākas par 1 m.

348. (Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

349. Noliktavā, kurā glabā balonus ar degtspējīgām gāzēm, apkurei izmanto ūdens, zemspiediena tvaika vai gaisa apkures ierīču sildelementus.

350. Atklātu uguni izmanto ar atbildīgās personas vai tās pilnvarotas personas rakstisku atļauju. Atbildīgā persona izvērtē ugunsgrēka iespējamos izcelšanās riskus un nodrošina nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos. Atļaujā norāda atklātas uguns izmantošanas laikā par ugunsdrošību atbildīgo nodarbināto.

351. Aizliegts pēc darba beigām darba vietās un tam neparedzētās vietās atstāt degtspējīgus atkritumus, degtspējīgas šķidras bīstamas vielas un izmantotos slaukāmos materiālus.

352. Noliktavu objektā aizliegts:

352.1. uzstādīt cietā kurināmā vietējās apkures ierīces;

352.2. uzglabāt materiālus uz noliktavas rampas;

352.3. (svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585).

13.4. Gāzes iekārtu, ierīču un balonu ekspluatācijas prasības objektā un teritorijā

353. Objektā, kurā iespējama degtspējīgu gāzu noplūde, veic pasākumus, lai nepieļautu sprādzienbīstamas koncentrācijas izveidošanos.

354. Objektā, kur atrodas apkures iekārta vai ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi ar kopējo nominālo siltuma jaudu, lielāku par 50 kW, kā arī ja apkures iekārta vai ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi (neatkarīgi no apkures iekārtas vai ierīces jaudas), atrodas pagrabā vai cokolstāvā, uzstāda detektoru, kas signalizē par gāzes noplūdi. Detektoru uztur darba kārtībā.

355. Sašķidrinātas naftas gāzes tvertņu uzpildes laikā, lai nepieļautu gāzes noplūdi teritorijā esošajos pazemes inženiertīklos, to lūkas hermētiski noslēdz.

356. Uzglabājot un lietojot gāzes balonus, tos aizsargā no siltuma avotu iedarbības.

357. Gāzes balonus novieto ne tuvāk par 1 m no siltuma avotiem un ne tuvāk par 5 m no atklātas liesmas.

358. Degtspējīgu gāzu kompresoru stacijā pie ieejas izvieto ventilācijas iekārtu distances iedarbināšanas ierīces.

359. Balonus ar degtspējīgām gāzēm un vielām vai oksidējošām gāzēm un vielām (izņemot balonus, kas pievienoti inženiertīkliem vai darba aprīkojumam) uzglabā ārpus objekta metāla skapjos ar vēdināšanas atverēm pie objekta būves ugunsdrošām ārsienām bez logiem vai ne mazāk par 6 m no būvēm. Veselības aprūpes iestāžu telpās atļauts uzglabāt oksidējošo gāzu balonu rezervi ar kopējo ietilpību līdz 24 litriem, ja šīs gāzes paredzētas cilvēka dzīvības nodrošināšanas iekārtai.

360. Teritorijā, uzglabājot gāzes balonus grēdās, to augstums nedrīkst pārsniegt 1,5 m. Gāzes balonu ventiļi ir pavērsti uz vienu pusi. Starp gāzes baloniem ievieto amortizējoša materiāla starplikas.

361. Attiecībā uz tukšiem un uzpildītiem gāzes baloniem ievēro vienādus drošības pasākumus.

362. Aizliegts:

362.1. rīkojoties ar skābekļa balonu, pieļaut tā saskari ar eļļām un eļļainiem materiāliem;

362.2. pārvietojot skābekļa balonus ar rokām, satvert tos aiz ventiļiem;

362.3. objektā un teritorijā, kurā veic darbības ar degtspējīgām un oksidējošām gāzēm, nodarbinātajiem nēsāt apģērbu no materiāla, kas uzkrāj statisko elektrību, un apavus ar naglām un apkalumiem, kas var radīt dzirksteles.

13.5. Akmeņogļu, kūdras, kokapstrādes, kokmateriālu un cietu degtspējīgu materiālu un vielu ražošanas un uzglabāšanas objekti un teritorijas

363. Objektu un teritoriju, kur paredzēts uzglabāt akmeņogles un kūdru, attīra no degtspējīgiem atkritumiem un kultūraugu atliekām, grunti noplanē un noblietē.

364. Akmeņogļu un kūdras grēdas nedrīkst izvietot virs siltuma avotiem (tvaika un karsta ūdens cauruļvadiem, silta gaisa kanāliem).

365. Dažādu veidu ogles, gabalkūdru un frēzkūdru krauj atsevišķās grēdās.

366. Kraujot dažādu veidu ogles, gabalkūdru un frēzkūdru grēdās, nepieļauj degtspējīgu svešķermeņu iekraušanu grēdā.

367. Akmeņogļu, skaidu, sasmalcinātu šķiedru vai kūdras grēdās kontrolē temperatūru. Ja temperatūra ir sasniegusi 60 °C, sasilušo materiālu izņem un novieto atsevišķi.

368. Aizliegts dzēst ar ūdeni aizdegušās vai sakarsušās ogles akmeņogļu grēdā. Aizdegušās ogles dzēš ar ūdeni tikai pēc to izņemšanas no grēdas. Pēc nodzēšanas aizliegts tās iekraut atpakaļ grēdā.

369. Akmeņogļu, kūdras un cietu degtspējīgu materiālu un vielu grēdas maksimālā platība nedrīkst pārsniegt 2000 m2 un augstums 20 m. Minimālais ugunsdrošības attālums starp grēdām ir 8 m, bet ne mazāks par grēdu augstumu. Ugunsdrošības attālums no grēdām līdz ēkām un būvēm ir 8 m, bet ne mazāks par grēdas augstumu. Pie grēdām gar to garākajām malām nodrošina piebrauktuves vismaz no divām pusēm.

(13.6. Apakšnodaļas nosaukums svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

370. Būvkonstrukcijas un elektriskos gaismas ķermeņus attīra no koksnes putekļiem, skaidām un citiem degtspējīgiem materiāliem. Tehnoloģiskās iekārtas, elektroiekārtas, apkures ierīces un iekārtas reizi diennaktī atbrīvo no koksnes putekļiem, skaidām un citiem degtspējīgiem materiāliem.

371. Aizliegts teritoriju piegružot ar ražošanas atkritumiem.

372. Kokapstrādes iekārtas, kurām darba procesā rodas putekļi, kas ir smalkāki par 1 mm, aprīko ar skaidu un putekļu nosūces sistēmām, ja to ražotājs ir paredzējis putekļu nosūces sistēmu. Aizliegts strādāt ar izslēgtām mehāniskās ventilācijas, skaidu un putekļu nosūces sistēmām.

373. Putekļu savākšanas kameras un ciklonus tur aizvērtus. Ciklonus nedrīkst pārpildīt.

374. Ekspluatējot ar eļļu pildītu tehnoloģisko iekārtu, uzrauga, lai eļļa nenoplūst un nepiesūcina kokmateriālus un koka konstrukcijas.

375. Līmi, kuras sastāvā ir sintētiskie sveķi vai viegli degtspējīgi šķīdinātāji, uzglabā ugunsdroši nodalītās noliktavās vai metāla kastēs.

376. Kokmateriālu kaltei temperatūras režīmu žāvēšanas kamerās uztur ar automātiskiem temperatūras regulatoriem.

377. Ja kokmateriālu kaltēs ar žāvējamo izstrādājumu nepārtrauktu virzību apstājas konveijers, apsildīšanas sistēma automātiski atslēdzas.

378. Kokapstrādes un kokmateriālu uzglabāšanas objektos un teritorijā kokmateriālus krauj grēdās saskaņā ar iepriekš izstrādātām tehnoloģiskajām kartēm.

379. Kokapstrādes un kokmateriālu uzglabāšanas objektos aizliegts ierīkot cietā kurināmā vietējās apkures iekārtas un ierīces.

380. Vietu, kur paredzēts izkraut zāģmateriālus vai baļķus, attīra no degtspējīgiem atkritumiem.

381. Pieejas un piebrauktuves kokmateriālu grēdām, kā arī ugunsdrošības atstarpes starp tām uztur brīvas.

382. Karstā, saulainā un vējainā laikā teritoriju starp grēdām un ap tām katru dienu aplaista ar ūdeni.

13.7. Šķiedraugu uzglabāšanas objekts un teritorija

383. Teritorijā maksimāli pieļaujamā vienas grēdas, stirpas vai gubas (turpmāk – krautne) platība nedrīkst pārsniegt 320 m2, bet augstums – 10 m.

384. Šķiedraugu krautnes atrodas drošā attālumā no objekta, bet ne tuvāk par 30 m. Attālums no krautnes līdz elektropārvades gaisa līnijām ir vienāds ar pusotra līnijas balsta augstumu.

385. Starp krautnēm nodrošina 15 m platas atstarpes.

386. Krautnes nosedz ar pārklājumu no degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) vai grūti degtspējīga (ugunsreakcijas klase A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1; B-s3,d2) materiāla.

387. Transportējot šķiedraugus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tos nosedz ar pārklājumu no degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) vai grūti degtspējīga (ugunsreakcijas klase A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1; B-s3,d2) materiāla.

388. Mehāniskos transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem, kurus izmanto šķiedraugu pārvadāšanai, nodrošina ar dzirksteļu slāpētājiem.

389. Šķiedraugu uzglabāšanas objektā:

389.1. maksimālais krautnes laukums nedrīkst pārsniegt 22 x 11 m, bet augstums – 8 m;

389.2. attālums no krautnēm līdz elektroiekārtām un elektroierīcēm nedrīkst būt mazāks par 1 m;

389.3. attālums starp krautnēm nedrīkst būt mazāks par 2 m;

389.4. attālums no krautnēm līdz objekta norobežojošām konstrukcijām nedrīkst būt mazāks par 0,7 m.

13.8. Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objekts un teritorija

390. Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objektā un teritorijā transportlīdzekļu dzinēju izplūdes caurules aprīko ar dzirksteļu slāpētājiem un uzrauga, lai dzinēja kolektora un izplūdes caurules savienojuma starplikās nebūtu plīsumu un bojājumu.

391. Lauksaimniecības transportlīdzekļa, traktortehnikas, agregāta un tehnoloģiskās iekārtas rotējošo detaļu un mezglu vārpstas regulāri attīra no degtspējīgiem materiāliem.

392. Starp salmu vai siena grēdām, nojumēm vai stirpām nodrošina 20 m platas atstarpes.

393. Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objekta elektroenerģijas atslēgšanas ierīci uzstāda ārpusē uz degtnespējīgas (ugunsreakcijas klase A1) sienas, bet, ja siena ir degtspējīga (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F), – uz savrup stāvoša balsta 2,5 m attālumā no objekta sienas.

394. Lauksaimniecības produktu žāvēšanas ventilatoru novieto objekta ārpusē 1 m attālumā no degtnespējīgām (ugunsreakcijas klase A1) sienām un 2,5 m attālumā no degtspējīgām (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F) objekta norobežojošām konstrukcijām. Gaisa plūsmas caurules ir no degtnespējīgiem (ugunsreakcijas klase A1) materiāliem.

395. Lauksaimniecības produktu žāvēšanas ventilatoru nožogo ar degtnespējīga materiāla sietu, lai nepieļautu svešķermeņu nokļūšanu ventilatorā.

396. Lauksaimniecības produktu žāvēšanas ventilatoru iedarbināšanas ierīci uzstāda uz degtnespējīgām (ugunsreakcijas klase A1) vai grūti degtspējīgām (ugunsreakcijas klase A2-s1,d0; B-s1,d0; B-s2,d0; B-s2,d1; B-s2,d2; B-s3,d0; B-s3,d1; B-s3,d2) konstrukcijām.

397. Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objektā, kur iespējama putekļu veidošanās, izmanto elektroierīces un iekārtas sprādziendrošā izpildījumā un ar attiecīgu marķējumu.

398. Lauksaimniecības produktu kaltes objektu nodrošina ar temperatūras kontroles ierīci, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos.

399. Ja lauksaimniecības produktu kaltes tehnoloģija netiek regulēta automātiski, kaltes laikā atbildīgā persona nodrošina nepārtrauktu kaltes objekta uzraudzību.

400. Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objektā, kur iespējama ražošanas putekļu veidošanās:

400.1. uzstāda putekļu nosūces ierīces, lai novērstu putekļu izplatīšanos objektā;

400.2. objekta konstrukcijas krāso no putekļu krāsas atšķirīgos krāsu toņos;

400.3. tvertņu un bunkuru lūkas un lūciņas pašteces līnijās, gaisa vados un aspirācijas sistēmās pastāvīgi atrodas noslēgtā stāvoklī.

401. Durvis un vārtus, pa kuriem paredzēts evakuēt lopus, uztur brīvus un viegli atveramus.

402. Uzglabājot lopbarību kūts bēniņu telpās, ap dūmvadiem (pa perimetru) 1 m attālumā ierīko nožogojumu.

13.9. Kūdras ieguves objekts un teritorija

403. Izstrādājot kūdras ieguves teritoriju, mehāniskos transportlīdzekļus un kūdras ieguves tehniskos līdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem aprīko ar dzirksteļu slāpētājiem. Transportlīdzekļus, kūdras ieguves tehniskos līdzekļus un iekārtas reizi diennaktī attīra no putekļiem un citiem degtspējīgiem nosēdumiem.

404. Katru transportlīdzekli un kūdras ieguves tehnisko līdzekli nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, spaini un 5 m garu virvi. Ugunsdzēsības aparāta dzēstspēja kūdras ieguves tehniskajam līdzeklim ir vismaz 34A 233B.

405. Kūdras ieguves teritoriju nodrošina ar ugunsdzēsības līdzekļiem (12. pielikums).

406. Kūdras ieguves teritorijā izmantojamā motorsūkņa ražība ir vismaz 600 litru minūtē.

407. Katru motorsūkni aprīko ar:

407.1. vismaz vienu divzaru dalītāju;

407.2. diviem noslēdzamiem ugunsdzēsības stobriem;

407.3. šļūtenēm, kuru diametrs ir lielāks par 51 mm un kuru kopējais garums ir vismaz 120 m;

407.4. šļūtenēm, kuru diametrs ir 51 mm, kopējais garums vismaz 200 m un kas aprīkotas ar 50 mm diametra "Bogdanova" tipa savienojumiem.

408. Lai ierobežotu ugunsgrēka izplatīšanos un kūdras degšanu kūdras iegulas dziļākajos slāņos, ieguves objektā ierīko ūdens ņemšanas vietas un grāvjus. Attālums no jebkuras vietas kūdras ieguves objektā līdz ūdens ņemšanas vietai nedrīkst būt lielāks par 800 metriem. Vienā ūdens ņemšanas vietā paredz ne mazāk kā 108 m3 ūdens. Sausos laikapstākļos ūdens daudzumam ir pieļaujams samazināties līdz 72 m3.

409. (Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

410. Meža ugunsnedrošajā laikposmā kūdras ieguves teritorijā aizliegts veidot atklātu liesmu.

411. Kūdras ieguves teritorijā vai uzglabāšanas objektā organizē kūdras temperatūras kontroli atbilstoši kūdras ieguves tehnoloģijai. Konstatējot kūdras temperatūras bīstamu paaugstināšanos, veic pasākumus, kas novērš ugunsgrēka izcelšanos.

411.1 Meža ugunsnedrošajā laikposmā kūdras ieguves teritorijā aizliegts veikt darbus ar mehāniskiem transportlīdzekļiem un sliežu ceļu transportlīdzekļiem, ja vēja ātrums kūdras ieguves vietā pārsniedz 12 m/s.

13.10. Meža objekts

412. Valsts meža dienests katru gadu nosaka meža ugunsnedrošo laikposmu un izsludina tā sākumu un beigas visā Latvijas teritorijā. Pašvaldības pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu attiecīgajā administratīvajā teritorijā var noteikt un izsludināt citu meža ugunsnedrošo laikposmu.

413. Sevišķas ugunsbīstamības apstākļos pašvaldībām ir tiesības veikt pasākumus, kas samazina ugunsgrēku izcelšanās iespējas meža objektā.

414. Lai samazinātu ugunsgrēku izcelšanās iespējas meža objektā, veido mineralizētās joslas. Mineralizētu joslu katru gadu atjauno un meža ugunsnedrošajā laikposmā uztur ugunsdrošā stāvoklī.

415. Ja valsts un pašvaldību autoceļš robežojas ar meža objektu, kuru veido I ugunsbīstamības klases mežaudzes un izcirtumi (13. pielikums), valsts un pašvaldību autoceļa atbildīgā persona nodrošina mineralizētās joslas ierīkošanu vai vismaz 1,5 m platu grāvi, ja mineralizētās joslas ierīkošanas vietā augsnes kūdras slānis nav biezāks par 0,15 m un nodalījuma joslas platums to pieļauj.

416. Ja dzelzceļš robežojas ar meža objektu, kuru veido I ugunsbīstamības klases mežaudzes un izcirtumi (13. pielikums), dzelzceļa infrastruktūras objekta atbildīgā persona nodrošina mineralizētās joslas ierīkošanu vai vismaz 1,5 m platu grāvi dzelzceļa nodalījuma joslā, ja mineralizētās joslas ierīkošanas vietā augsnes kūdras slānis nav biezāks par 0,15 m un dzelzceļa nodalījuma joslas platums un izvietojums pieļauj šādas infrastruktūras izbūvi.

417. Meža objekta atbildīgā persona:

417.1. nodrošina mineralizēto joslu ierīkošanu meža ugunsdzēsības tehnikai pieejamās kvartālu stigās (izņemot kvartālu stigas, kuras tiek izmantotas kā dabiskās brauktuves un kuru platums ir vismaz 2,5 m), kas šķērso vismaz 50 ha lielu meža objektu, kuru veido I ugunsbīstamības klases mežaudžu kopas un izcirtumi (13. pielikums), vietās, kur augsnes kūdras slānis nav biezāks par 0,15 m;

417.2. ieaudzētas mežaudžu platības, kas lielākas par 50 ha, I un II ugunsbīstamības klases meža tipos sadala daļās ar dabisko brauktuvi tā, lai mežaudzes nepārsniedz 25 ha;

417.3. meža objekta autoceļos un dabiskajās brauktuvēs, kas var tikt izmantotas ugunsdzēsības vajadzībām, katru gadu līdz 1. maijam novāc pielūžņojumu, kas var traucēt ugunsdzēsības transporta pārvietošanos;

417.4. katru gadu līdz 1. maijam sakārto ceļus un piebrauktuves ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un uztur tās tādā stāvoklī, lai nodrošinātu ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšanu.

417.1 Ja šo noteikumu 415., 416. punktā vai 417.1. apakšpunktā minētās prasības nav izpildāmas, valsts un pašvaldību autoceļa atbildīgā persona, dzelzceļa infrastruktūras atbildīgā persona un meža objekta atbildīgā persona iesniedz Valsts meža dienestā iesniegumu. Valsts meža dienests, pamatojoties uz iesniegumu, var noteikt citus nosacījumus mineralizētās joslas ierīkošanai.

418. Ja meža objekta atbildīgā persona apsaimnieko vienlaidu meža zemes platību, kas lielāka par 5000 ha, tā izstrādā meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu visam meža objektam un īsteno to. Plānam pievieno meža objekta kartogrāfisko materiālu.

418.1 Meža objekta atbilstību šo noteikumu 418. punktā minētajam kritērijam nosaka pēc stāvokļa Meža valsts reģistrā uz kārtējā gada 1. oktobri. Valsts meža dienests līdz kārtējā gada 1. novembrim informē meža objekta atbildīgo personu par nepieciešamību iesniegt ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu un meža objekta kartogrāfisko materiālu.

419. Par vienlaidu meža objekta platību uzskata viena meža objekta atbildīgās personas īpašumā vai valdījumā esošas zemes vienības ar zemes lietošanas veidu "mežs", ja tās atrodas ne tālāk par 100 m viena no otras vai ja tās sadala līnijveida infrastruktūras objekti (ceļi, stigas, grāvji, trases, elektrolīniju gaisa pārvadi).

420. Meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānā iekļauj:

420.1. meža objekta atbildīgo personu sarakstu, tālruņu numurus, elektroniskā pasta adreses;

420.2. ugunsdzēsības vajadzībām izmantojamās tehnikas un līdzekļu sarakstu;

420.3. meža objekta shēmu elektroniskā veidā, kas sagatavota atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas apriti. Shēmā norāda:

420.3.1. meža kvartālu tīklu;

420.3.2. ugunsdzēsības tehnikai pieejamos ceļus un dabiskās brauktuves, kas šķērso mežus un purvus;

420.3.3. ūdensteces un meliorācijas grāvju tīklu ar tiltiem;

420.3.4. ūdensņemšanas vietas un ūdenskrātuves;

420.3.5. mineralizētās joslas;

420.3.6. rekreācijas objektus;

420.3.7. sadalījumu pa ugunsbīstamības klasēm (13. pielikums);

420.4. (svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585).