Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 319Rīgā 2016. gada 24. maijā (prot. Nr. 25 7. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu unKohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķi "Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot drošības līmeni ostās un novērst problemātisko punktu radītos ierobežojumus Eiropas transporta tīkla infrastruktūras darbībā.

3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir visu transporta veidu satiksmes dalībnieki, kravu un pasažieru pārvadātāji.

4. Specifiskā atbalsta ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

4.1. līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzamais iznākuma rādītājs:

4.1.1. rekonstruēto hidrotehnisko būvju skaits – 4;

4.1.2. rekonstruēto ielu un dzelzceļa garums – 12 km;

4.2. līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzamie rezultāta rādītāji:

4.2.1. laikapstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves reidā vidēji gadā – 70 stundas;

4.2.2. sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošu pievadceļu īpatsvars samazināts no 62 % līdz 47 %;

4.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 33 802 200 euro apmērā.

5. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

6. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Satiksmes ministrija.

7. Specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 83 665 358 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 71 113 776 euro un privātais finansējums – vismaz 12 551 58​​​​2 euro.

7.1 Ja atbalstu plānots sniegt saimnieciskās darbības veikšanai un tas ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, atbalstu sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu vai Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula Nr. 651/2014), 56."b" pantu.

8. Ja atbalsts projektam nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, maksimālais attiecināmais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir 85 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Ja atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, publiskais finansējums, tai skaitā maksimālais attiecināmais Kohēzijas fonda finansējums, kopā nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu, kuru atskaita no attiecināmajām izmaksām saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu, vienlaikus ievērojot Regulas Nr. 651/2014 56."b" panta 5. un 6. punktā noteikto atbalsta intensitātes ierobežojumu. Ja plānotais atbalsts, piemērojot Regulas Nr. 651/2014 nosacījumus, nepārsniedz 5 miljonus euro, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. Ja atbalsts projektam tiek sniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, maksimālais publiskais finansējums nepārsniedz Eiropas Komisijas lēmumā noteikto.

9. Finansējuma saņēmējiem plānotais maksimālais Kohēzijas fonda finansējums ir:

9.1. Rīgas brīvostas pārvaldei – 6 505 360 euro;

9.2. Ventspils brīvostas pārvaldei – 32 084 786 euro;

9.3. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei – 32 523 630 euro.

10. Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim, lai slēgtu līgumus par projektu īstenošanu, ir 98 573 116 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 83 787 148 euro un privātais finansējums – ne mazāk kā 14 785 968 euro.

10.1 Finansējuma saņēmējiem līdz 2018. gada 31. decembrim pieejamais maksimālais Kohēzijas fonda finansējums ir:

10.1 1. Rīgas brīvostas pārvaldei – 23 175 842 euro;

10.1 2. Ventspils brīvostas pārvaldei – 30 305 653 euro;

10.1 3. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei – 30 305 653 euro.

10.2 Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi vai Ministru kabineta lēmuma par priekšfinansētās snieguma rezerves piešķiršanu var ierosināt sadarbības iestādei palielināt finansējuma saņēmējam pieejamo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 9. punktā minētajam maksimālajam apmēram, ja sasniegti kopējie 6. prioritārā virziena Kohēzijas fonda rādītāji un projekta individuālie mērķi.

11. Ja atbalsts projektam ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu, projekta iesniedzējs projekta īstenošanai papildus Kohēzijas fonda līdzfinansējumam, kas pieejams līdz 2018. gada 31. decembrim, var plānot piesaistīt citus publiskos līdzekļus snieguma rezerves finansējuma apjomā (piemēram, projekta iesniedzēja aizņēmums Valsts kasē, nepārsniedzot maksimālo publiskā finansējuma apjomu). Civiltiesiskajā līgumā par projekta īstenošanu nosaka projekta īstenošanai nepieciešamā publiskā finansējuma apmēru. Atbilstoši šo noteikumu 10.2 punktam sadarbības iestāde var palielināt projektam Kohēzijas fonda finansējuma apmēru, nepalielinot sākotnēji noteikto publiskā finansējuma apmēru. Apliecinājumu par citu publisko līdzekļu pieejamību projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē līdz civiltiesiskā līguma noslēgšanai par projekta īstenošanu un Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma piešķiršanu.

12. Ja projekts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs projekta īstenošanai papildus Kohēzijas fonda līdzfinansējumam, kas pieejams līdz 2018. gada 31. decembrim, var paredzēt privātos līdzekļus, lai priekšfinansētu snieguma rezervi. Atbilstoši šo noteikumu 10.2 punktam sadarbības iestāde var palielināt Kohēzijas fonda finansējuma apmēru projektam.

II. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim

13. Projekta iesniedzējs ir Rīgas brīvostas pārvalde, Ventspils brīvostas pārvalde un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. Ja projekts tiek apstiprināts, projekta iesniedzējs ir arī finansējuma saņēmējs.

14. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nevar pretendēt uz finansējumu, ja tas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam un uz to attiecas vismaz viens no Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā minētajiem kritērijiem. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris iesniedz apliecinājumu, ka tas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma varētu pieprasīt maksātnespējas procedūru.

14.1 Rīgas Brīvostas pārvalde kā finansējuma saņēmējs var piesaistīt Rīgas valstspilsētas pašvaldību kā sadarbības partneri, nodrošinot, ka sadarbības partneris projekta ietvaros īsteno tikai tādas darbības, kurām sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.

14.2 Šo noteikumu 14.1 punktā minētais finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris divu mēnešu laikā pēc Ministru kabineta noteikumu grozījumu spēkā stāšanās iesniedz sadarbības iestādē ar sadarbības partneri noslēgtu sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

14.3 Sadarbības līgumā nosaka kārtību, kādā tiek īstenota šo noteikumu 14.1 punktā minētā projekta iesniedzēja un sadarbības partnera sadarbība projekta īstenošanā, ja nepieciešams, iekļaujot arī jautājumus par īpašumtiesību nodošanu, projekta rezultātu uzturēšanu un ilgtspēju, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošināta projekta funkcionalitāte līdz 2026. gada 31. oktobrim.

14.4 Rīgas valstspilsētas pašvaldība kā sadarbības partneris, iesaistoties projekta īstenošanā atbilstoši šajos noteikumos minētajā sadarbības līgumā ietvertajiem nosacījumiem, var paredzēt nodrošināt valsts budžeta dotāciju tādā apmērā, kāds tika piešķirts Austrumu maģistrāles 2. kārtas projektam ar Ministru kabineta 2021. gada 2. jūnija rīkojumu Nr. 390 "Par atbalstītajiem augstas gatavības pašvaldību investīciju projektiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai, kuriem piešķirams valsts budžeta finansējums", pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 55 40.§) 8. punktu.

15. Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz sadarbības iestādē projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām, pievienojot projektam veikto izmaksu un ieguvumu analīzi un projekta iesniedzēja sagatavotu izvērtējumu par komercdarbības atbalstu projektā. Projekta iesniedzējam, veicot izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), jāievēro, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli. Projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu) nosaka atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 13. maijs, Nr. L 138) (turpmāk – Regula Nr. 480/2014), 1. pielikumam.

15.1 Ja atbalstu projektam sniedz saskaņā ar Regulu Nr. 651/2014:

15.1 1. projekta iesniedzēji, kas darbojas arī Regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punktā noteiktajās nozarēs, nodrošina izmaksu nošķiršanu, lai darbības Regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punktā minētajās nozarēs negūtu labumu no piešķirtā atbalsta;

15.1 2. uz projekta iesniedzējiem neattiecina Regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumus par neizpildītu līdzekļu atgūšanu un 1. panta 4. punkta "c" apakšpunktu;

15.1 3. uz projekta iesniedzējiem attiecina Regulas Nr. 651/2014 4. panta 1. punkta "ee" apakšpunktu un 5. pantu;

15.1 4. projekta iesniedzēji ievēro Regulas Nr. 651/2014 56."b" panta 7. un 8. punktā noteiktās prasības.

15.2 Ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 56."b" pantu un ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības, nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic šo noteikumu 15. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

16. Specifiskā atbalsta īstenošanā ir atbalstāmas šādas darbības:

16.1. to molu, viļņlaužu, krasta nostiprinājumu un piestātņu pārbūve un atjaunošana, kas nav iznomātas vai ko nav plānots iznomāt komercdarbībai;

16.2. lielo ostu infrastruktūras kompleksam piederošo inženiertīklu būvniecība;

16.3. autotransporta un dzelzceļa pievadceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecība;

16.4. ar ugunsdzēsības un vides aizsardzības prasību ievērošanu saistīto iekārtu iegāde un infrastruktūras būvniecība;

16.5. kuģu ceļu uzlabošana, lai paaugstinātu kuģošanas drošību.

16.1 Ja atbalstu projektam sniedz saskaņā ar Regulu Nr. 651/2014, atbalstāmas ir darbības, kas atbilst Regulas Nr. 651/2014 2. panta 157. punktā minētajai ostas infrastruktūras definīcijai un 159. punktā minētajai piekļuves infrastruktūras definīcijai. Atbalstu nesniedz darbībām, kas noteiktas Regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" apakšpunktā vai ja izvirzīts 1. panta 2. punkta "d" apakšpunktā minētais nosacījums.

16.2 Šo noteikumu ietvaros saņemto komercdarbības atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 8. panta nosacījumiem drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, tai skaitā ar de minimis atbalstu, attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot šo noteikumu 8. punktā norādīto maksimālo publiskā finansējuma apmēru, kā arī citā atbalsta programmā, individuālajā atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā noteikto publiskā atbalsta maksimālo summu un atbalsta intensitāti.

17. Specifiskā atbalsta ietvaros plāno tiešās attiecināmās izmaksas, ja tās ir nepieciešamas projektā noteikto mērķu sasniegšanai:

17.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās piemaksas un nodokļus, ņemot vērā, ka:

17.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir vienādas ar pieciem miljoniem euro vai lielākas par tiem;

17.1.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

17.1.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

17.2. projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tai skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas, tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde un ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas;

17.3. būvprojekta izstrādes un ar to saistīto būvekspertīžu izmaksas;

17.4. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas un normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas;

17.5. jaunas būvniecības un/vai esošas būves pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, tai skaitā:

17.5.1. virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves izmaksas – ne vairāk kā 15 procentu no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas. Izmaksas attiecināmas tikai tad, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, ielu, ceļu, dzelzceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārbūves un ieguldījumi pārbūvē tiek veikti, nemainot tehniskos parametrus un neradot priekšrocības to īpašniekiem;

17.5.2. satiksmes drošības aprīkojuma uzstādīšanas un atjaunošanas izmaksas (piemēram, ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi atbilstoši būvprojekta risinājumam) – ne vairāk kā 10 procentu no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas;

17.5.3. labiekārtošanas izmaksas atbilstoši būvprojekta risinājumam ir atbalstāmas tādā apmērā, lai izpildītu Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā;

17.6. ar obligāto ugunsdzēsības un citu drošības prasību ievērošanu saistītās izmaksas;

17.7. izmaksas vides aizsardzības prasību nodrošināšanai, ciktāl to paredz normatīvo aktu prasības;

17.8. zemes iegādes izmaksas, ja zemes iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzētās būvniecības īstenošanai (ne vairāk kā 10 procentu no attiecināmo izmaksu kopsummas);

17.9. informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

17.10. kuģu ceļu padziļināšanas, paplašināšanas un iztaisnošanas izmaksas.

18. Šo noteikumu 17.3. un 17.4. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta būvdarbu līguma summas.

19. Šo noteikumu 17.2. un 17.4. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

20. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 17. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmās izmaksas, ja tās nav atgūstamas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

21. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju 15 procentu apmērā no šo noteikumu 17.1. apakšpunktā noteiktajām izmaksām:

21.1. ko aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata;

21.2. neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu.

22. Netiešo izmaksu vienoto likmi nepiemēro projektiem, kas kvalificējami kā valsts atbalsts komercdarbībai.

23. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāma vides prasību integrācija būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

24. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas izmaksas atbilstoši būvprojekta risinājumam.

25. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas vai būvniecības līgumu izmaksu ietvaros.

26. Specifiskā atbalsta atbalstāmo darbību ietvaros radušās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām finansēšanai no Kohēzijas fonda, ja tās atbilst šo noteikumu 16. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām un šo noteikumu 17., 18., 19. un 21. punktā noteiktajiem izmaksu apjoma ierobežojumiem, ir radušās ne agrāk kā 2014. gada 1. janvārī un atbalsts projektam nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.

27. Ja atbalsts projektam uzskatāms par komercdarbības atbalstu un tas tiek sniegts saskaņā ar Regulu Nr. 651/2014, darbu ar projektu var sākt no dienas, kad projekta iesniedzējs ir iesniedzis iesniegumu sadarbības iestādē vai – ja atbalsts tiek kumulēts – kad visas atbalsta sniedzējas iestādes pieņēmušas lēmumu par publiskā finansējuma piešķiršanu, tai skaitā snieguma rezerves priekšfinansēšanu. Šo noteikumu izpratnē par darbu sākumu ir uzskatāmas darbības, kas atbilst Regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. apakšpunktā noteiktajam. Ja projekts tiek īstenots saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, darbu ar projektu var uzsākt atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par projekta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

28. Specifiskā atbalsta neattiecināmās izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem, ir:

28.1. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 17., 18., 19. un 21. punktā minētos izmaksu ierobežojumus;

28.2. izmaksas, kas nav minētas šo noteikumu 17. punktā un nav tieši saistītas ar šo noteikumu 16. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām, bet ir nepieciešamas sekmīgai projekta īstenošanai un mērķa sasniegšanai atbilstoši būvprojektam;

28.3. ja atbalsts projektam uzskatāms par komercdarbības atbalstu:

28.3.1. šo noteikumu 17.1. (neveido pamatlīdzekļu vērtību), 17.2. un 17.3. apakšpunktā minētās izmaksas, kā arī izmaksas, kas attiecas uz darbībām, kuras nav saistītas ar transportu, tostarp uz rūpnieciskās ražošanas iekārtām, kas darbojas ostā, uz birojiem vai veikaliem, kā arī uz ostas būvēm un uz Regulas Nr. 651/2014 56."b" panta 3. punktā minēto aprīkojumu;