Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" īstenošanas noteikumi

Veids Noteikumi
Publicēts 2016-05-24
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta noteikumi Nr. 323Rīgā 2016. gada 24. maijā (prot. Nr. 25 19. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķi "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un sadarbības partnerim;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. (svītrots ar MK 25.10.2022. noteikumiem Nr. 667);

1.7. vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Specifiskā atbalsta mērķis ir izglītības infrastruktūras attīstība, lai sekmētu plānoto kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura pakāpenisku ieviešanu.
3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir pašvaldību dibinātas vispārējās izglītības iestādes (turpmāk – vispārējās izglītības iestādes).
4. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
5. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā triju projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros:

5.1. pirmā projektu iesniegumu atlases kārta, kuras ietvaros paredzēts modernizēt vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās (turpmāk – pirmā atlases kārta);

5.2. otrā projektu iesniegumu atlases kārta, kuras ietvaros paredzēts modernizēt vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās (turpmāk – otrā atlases kārta);

5.3. trešā projektu iesniegumu atlases kārta, kuras ietvaros paredzēts modernizēt vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām (turpmāk – trešā atlases kārta).

6. Specifiskā atbalsta mērķi sasniedz, īstenojot šo noteikumu 23. punktā minētās atbalstāmās darbības un līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzot šādus uzraudzības rādītājus:

6.1. iznākuma rādītāju – pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajās vispārējās izglītības iestādēs, ieskaitot tās, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas, – 47 206 izglītojamie, tai skaitā 24 406 izglītojamie pirmās atlases kārtas ietvaros (tai skaitā par virssaistību finansējumu – 1 606 izglītojamie), 16 500 izglītojamo otrās atlases kārtas ietvaros un 6 300 izglītojamo trešās atlases kārtas ietvaros;

6.2. rezultāta rādītāju – pilnībā modernizētu vispārējās izglītības iestāžu skaits – 100–115;

6.3. rezultāta rādītāju – izglītojamo īpatsvars, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide, kopskaitā – 20–25 procenti;

6.4. finanšu rādītāju – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 49 200 000 euro apmērā.

7. Specifiskā atbalsta pirmo atlases kārtu īsteno atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 10. panta otrās daļas 17. punktam, vadošajai iestādei slēdzot deleģēšanas līgumu ar Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldību.

II. Prasības projekta iesniedzējam

8. Projekta iesniedzējs:

8.1. pirmajā atlases kārtā – Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Jēkabpils novada pašvaldība, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Valmieras novada pašvaldība un Ventspils valstspilsētas pašvaldība;

8.2. otrajā atlases kārtā – Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība;

8.3. trešajā atlases kārtā – Ādažu, Ropažu, Ķekavas, Mārupes un Salaspils novada pašvaldība.

9. Uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu:

9.1. pirmajā atlases kārtā nosūta pašvaldība, kurai saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 10. panta otrās daļas 17. punktu deleģēts nodrošināt integrētu teritoriālo investīciju projektu iesniegumu atlasi pēc pašvaldības attīstības programmas investīciju plāna specifiskā atbalsta projekta idejas saskaņošanas Reģionālās attīstības koordinācijas padomē ne vēlāk kā līdz 2017. gada 16. jūnijam;

9.2. otrajā atlases kārtā nosūta sadarbības iestāde pēc pašvaldības attīstības programmas investīciju plāna specifiskā atbalsta projekta idejas saskaņošanas Reģionālās attīstības koordinācijas padomē;

9.3. trešajā atlases kārtā nosūta sadarbības iestāde pēc pašvaldības attīstības programmas investīciju plāna specifiskā atbalsta projekta idejas koncepta saskaņošanas Reģionālās attīstības koordinācijas padomē;

9.4. (svītrots ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 534).

10. Specifiskā atbalsta ietvaros tiek atbalstīti projekti, kas paredzēti pašvaldību attīstības programmu investīciju plānos (pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros) vai projektu ideju konceptos (trešās atlases kārtas ietvaros), kuri saskaņoti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotajā Reģionālās attīstības koordinācijas padomē (turpmāk – koordinācijas padome).
11. Pašvaldība koordinācijas padomē pamato pašvaldību attīstības programmu investīciju plānos un projektu ideju konceptos paredzēto projektu iespējami efektīvāko ieguldījumu Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam noteikto mērķu sasniegšanā, tostarp sniedzot:

11.1. vispārējās izglītības iestāžu raksturojumu, ņemot vērā demogrāfisko un ekonomisko situāciju, tendences un prognozes un to pamatotību;

11.2. vispārējās izglītības pakalpojuma raksturojumu, pašreizējo un nākotnes vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras (izglītības iestāde, struktūrvienība, dienesta viesnīca, sporta infrastruktūra) tīklu, tā efektivitāti un ilgtspējas pamatojumu;

11.3. to vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras raksturojumu, kurās plānots veikt ieguldījumus specifiskā atbalsta ietvaros, tai skaitā norādot līdzšinējos ieguldījumus, atbilstību šo noteikumu 44. punktā minētajiem stratēģiskajiem priekšatlases kritērijiem, kā arī izvērtējot, vai pašvaldībā līdzšinējo un plānoto investīciju rezultātā tiek nodrošināta atbalstāmās vispārējās izglītības iestādes pilna pabeigtība, kas ietver šo noteikumu 23.1., 23.2, 23.3. un 23.6. apakšpunktā (attiecināms uz valsts ģimnāzijām) minētās atbalstāmās darbības;

11.4. informāciju par projektā paredzēto rezultātu sasniegšanas iespējamību gadījumā, ja netiek īstenotas darbības, kuras atbilstoši šo noteikumu 16. punktam paredzētas snieguma rezerves ietvaros (attiecināms uz pirmo atlases kārtu).

12. Pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs var īstenot sadarbības projektu ar pašvaldību, kas robežojas ar nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centra pašvaldību un kas projekta īstenošanas laikā paredz sākumskolas izveidi pamatskolas vai vidusskolas reorganizācijas rezultātā.

III. Specifiskajam atbalstam plānotais finansējums

13. Specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā 161 529 210 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 137 299 827 euro (tai skaitā 4 095 434 euro virssaistību finansējums pirmajai atlases kārtai) un nacionālais publiskais līdzfinansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija) – ne mazāks kā 24 229 383 euro.
14. Maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no kopējā projekta attiecināmā finansējuma. Pārējo finansējumu – ne mazāk kā 15 procentus no kopējā projekta attiecināmā finansējuma – veido nacionālais publiskais līdzfinansējums, ieskaitot valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai.
15. Publiskā finansējuma sadalījums pa atlases kārtām:

15.1. pirmās atlases kārtas ietvaros plānotais publiskais finansējums ir ne mazāks kā 73 672 166 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 62 621 341 euro (tai skaitā 4 095 434 euro virssaistību finansējums) un nacionālais publiskais finansējums – ne mazāks kā 11 050 825 euro;

15.2. otrās atlases kārtas ietvaros plānotais publiskais finansējums ir ne mazāks kā 72 717 638 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 61 809 991 euro un nacionālais publiskais finansējums – ne mazāks kā 10 907 647 euro;

15.3. trešās atlases kārtas ietvaros plānotais publiskais finansējums ir ne mazāks kā 15 139 406 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 12 868 495 euro un nacionālais publiskais finansējums – ne mazāks kā 2 270 911 euro.

16. Pirmajā atlases kārtā līdz 2018. gada 31. decembrim plāno ne vairāk kā 59 129 562 euro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma (tai skaitā virssaistību finansējums 4 095 434 euro) un ne mazāk kā 10 434 629 euro no nacionālā publiskā finansējuma. Projekta iesniegumā snieguma rezervei noteikto finansējumu 6,1 procenta apmērā projekta iesniedzējs var paredzēt no saviem līdzekļiem. Pēc Eiropas Komisijas lēmuma par prioritārajam virzienam "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" noteiktā snieguma ietvara izpildi projekta ietvaros palielina Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un nacionālā publiskā līdzfinansējuma apmēru.
17. (Svītrots ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 534)
18. Pirmās atlases kārtas Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir pieejams integrēto teritoriālo investīciju ieviešanā nacionālas nozīmes centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006, 7. panta 4. punktam.
19. Šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajām pašvaldībām maksimāli plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir šāds:

19.1. Daugavpils valstspilsētas pašvaldība – 4 525 000 euro;

19.2. Jelgavas valstspilsētas pašvaldība – 6 696 748 euro;

19.3. Jēkabpils novada pašvaldība – 5 997 564 euro;

19.4. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība – 6 471 654 euro;

19.5. Liepājas valstspilsētas pašvaldība – 8 816 059 euro;

19.6. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība – 5 527 654 euro;

19.7. Rīgas valstspilsētas pašvaldība – 15 056 544 euro;

19.8. Valmieras novada pašvaldība – 5 430 673 euro;

19.9. Ventspils valstspilsētas pašvaldība – 4 099 445 euro.

20. Šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētajām pašvaldībām maksimāli plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir šāds:

20.1. Aizkraukles novada pašvaldība – 1 564 280 euro;

20.2. Alūksnes novada pašvaldība – 2 325 582 euro;

20.3. Balvu novada pašvaldība – 2 530 399 euro;

20.4. Bauskas novada pašvaldība – 3 387 334 euro;

20.5. Cēsu novada pašvaldība – 4 629 193 euro;

20.6. Dobeles novada pašvaldība – 3 424 814 euro;

20.7. Gulbenes novada pašvaldība – 3 025 873 euro;

20.8. Krāslavas novada pašvaldība – 2 657 611 euro;

20.9. Kuldīgas novada pašvaldība – 3 493 257 euro;

20.10. Limbažu novada pašvaldība – 1 361 380 euro;

20.11. Līvānu novada pašvaldība – 1 359 663 euro;

20.12. Ludzas novada pašvaldība – 1 986 963 euro;

20.13. Madonas novada pašvaldība – 3 629 094 euro;

20.14. Ogres novada pašvaldība – 6 939 088 euro;

20.15. Preiļu novada pašvaldība – 1 767 134 euro;

20.16. Saldus novada pašvaldība – 3 437 043 euro;

20.17. Siguldas novada pašvaldība – 2 988 570 euro;

20.18. Smiltenes novada pašvaldība – 1 874 931 euro;

20.19. Talsu novada pašvaldība – 3 673 940 euro;

20.20. Tukuma novada pašvaldība – 4 507 512 euro;

20.21. Valkas novada pašvaldība – 1 246 330 euro.

21. Šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minētajām pašvaldībām maksimāli plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir šāds:

21.1. Ādažu novada pašvaldība – 3 598 541 euro;

21.2. Ropažu novada pašvaldība – 1 053 330 euro;

21.3. Ķekavas novada pašvaldība – 3 178 193 euro;

21.4. Mārupes novada pašvaldība – 2 778 494 euro;

21.5. Salaspils novada pašvaldība – 2 259 937 euro.

22. (Svītrots ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 534)

IV. Atbalstāmās darbības un izmaksas

23. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

23.1. ergonomiskas mācību vides izveide;

23.2. informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu ieviešana un aprīkojuma iegāde;

23.3. jaunu dabaszinātņu (fizika, ķīmija, bioloģija) un matemātikas kabinetu iekārtošana pamatizglītības programmas īstenošanai (7.–9. klase) un jaunu dabaszinātņu (fizika, ķīmija, bioloģija) un matemātikas kabinetu iekārtošana vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanai (10.–12. klase), ja, palielinoties izglītojamo skaitam, ir pamatota minēto kabinetu nepietiekamība, tai skaitā jaunas izglītības iestādes ēkas vai ēkas piebūves būvniecības vai vispārējās izglītības iestādes reorganizācijas gadījumā, vai ja vispārējās vidējās izglītības iestāde izveidota reorganizācijas rezultātā;

23.4. izglītības iestādes sporta infrastruktūras būvniecība (valsts ģimnāzijām, ģimnāzijām, vidusskolām, pamatskolām);

23.5. izglītības iestādes dienesta viesnīcas, internāta būvniecība (valsts ģimnāzijām, ģimnāzijām, vidusskolām);

23.6. reģionālā metodiskā centra attīstība (valsts ģimnāzijām);

23.7. projekta vadība un īstenošana;

23.8. projekta īstenošanas informācijas un publicitātes pasākumi.

24. Projekta ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas minētas šo noteikumu 23. punktā un sekmē šo noteikumu 2. punktā minētā specifiskā atbalsta mērķa un šo noteikumu 6. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu, nodrošinot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam noteikto izaicinājumu un problēmu risināšanu. Projektu ietvaros ir atbalstāma vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums). Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamās preces, pakalpojumus un būvdarbus iegādājas atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem iepirkuma procedūras jomā.
25. Specifiskā atbalsta ietvaros plāno šādus izmaksu veidus:

25.1. tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;

25.2. netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai;

25.3. neparedzētās izmaksas;

25.4. neattiecināmās izmaksas.

26. Šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

26.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, izņemot virsstundas, šo noteikumu 23.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

26.2. tiešās attiecināmās projekta īstenošanas izmaksas šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6. un 23.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai:

26.2.1. vispārējās izglītības iestādes jaunas ēkas būvniecības (tai skaitā ēkas piebūves) un ēkas pilna apjoma pārbūves izmaksas;

26.2.2. vispārējās izglītības iestādes ēkas un telpu pārbūves un atjaunošanas izmaksas, ievērojot šādus nosacījumus:

26.2.2.1. ieguldījumi paredzēti telpu (klašu, auditoriju, mācību laboratoriju, tai skaitā multifunkcionālu mācību telpu, bibliotēku un lasītavu) pārbūvei un atjaunošanai;

26.2.2.2. ieguldījumi paredzēti gaiteņu un sanitāro mezglu pārbūvei un atjaunošanai, ja tiek īstenoti šo noteikumu 26.2.2.1. apakšpunktā minētie pasākumi;

26.2.2.3. iekšējo inženiertīklu – iekšējo elektrotīklu, apkures sistēmu, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmu, ūdensvada tīklu, kanalizācijas tīklu, automātisko ugunsgrēka atklāšanas, trauksmes signalizācijas un automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu – izbūves un pārbūves izmaksas. Minētās izmaksas, izņemot vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmu izbūves un pārbūves izmaksas, nepārsniedz 25 procentus no šo noteikumu 26.2.2.1. un 26.2.2.2. apakšpunktā minētajām būvdarbu attiecināmajām izmaksām. Ja projekta īstenošanas rezultātā paredzēta visu projektā atbalstāmās vispārējās izglītības iestādes klašu telpu mācību vides uzlabošana, iekšējo inženiertīklu izbūves un pārbūves izmaksas, izņemot vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmu izbūves un pārbūves izmaksas, nepārsniedz 25 procentus no projekta attiecināmajām izmaksām;

26.2.3. ergonomiskas mācību vides izveides izmaksas, tai skaitā mācību telpas aprīkojuma un mēbeļu iegādes, apgaismojuma modernizēšanas un trokšņu slāpētāju izveides izmaksas;

26.2.4. inovatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanas izmaksas, tai skaitā bezvadu interneta un interneta pieslēguma izveides izmaksas, mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma un programmatūras iegādes izmaksas;

26.2.5. jaunu dabaszinātņu (ķīmijas, bioloģijas, fizikas) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu) izveide, tai skaitā telpu pārbūves, atjaunošanas un iekārtošanas izmaksas, mēbeļu, mācību iekārtu, tehnisko ierīču un aprīkojuma iegādes izmaksas;

26.2.6. mācību priekšmeta "Sports" nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādes izmaksas;

26.2.7. sporta zāles (tai skaitā multifunkcionālas jaunas ēkas) būvniecības izmaksas, sporta laukuma, sporta zāles (tai skaitā multifunkcionālas) vai baseina, ģērbtuvju un dušas telpu pārbūves un atjaunošanas izmaksas;

26.2.8. izglītības iestādes dienesta viesnīcas vai internāta būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksas un tās darbības (dzīvojamo un mācību telpu, virtuves, sanitāro mezglu, dušas telpu) nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma un mēbeļu iegādes izmaksas, nepārsniedzot 40 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

26.2.9. valsts ģimnāzijas reģionālā metodiskā centra attīstības izmaksas, tai skaitā ēkas piebūves, ēku un telpu pārbūves un atjaunošanas, un mēbeļu iegādes izmaksas, bibliotēkas fondu papildināšana, digitālo mācību grāmatu iegāde, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanas izmaksas, tai skaitā tiešsaistes komunikācijas aprīkojuma iegādes izmaksas;

26.2.10. šo noteikumu 26.2.1. apakšpunktā minētās ēkas būvniecības vai pārbūves vai šo noteikumu 26.2.7. apakšpunktā minētās sporta zāles būvniecības būvprojektā norādītās labiekārtošanas izmaksas, kas nepārsniedz trīs procentus no projektā plānotajām būvdarbu attiecināmajām izmaksām;

26.2.11. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

26.2.12. būvprojekta, tai skaitā būvprojekta minimālās stadijas, izstrādes vai aktualizēšanas izmaksas;

26.2.13. neatkarīgas būvekspertīžu veikšanas un tehniskās apsekošanas izmaksas, tai skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes un energosertifikācijas veikšanas izmaksas;

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.