Noteikumi par valsts pensijas piešķiršanu, pārrēķināšanu un izmaksu, kā arī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību invaliditātes pensijas noteikšanai

Ministru kabineta noteikumi Nr. 427Rīgā 2016. gada 5. jūlijā (prot. Nr. 33 8. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām"16. panta piekto daļu un 28. panta trešo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. likumā "Par valsts pensijām" (turpmāk – likums) noteiktās valsts pensijas (turpmāk – pensija) piešķiršanas, pārrēķināšanas un izmaksas nosacījumus un kārtību;

1.2. vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas nosacījumus invaliditātes pensijas noteikšanai, tai skaitā aprēķina formulu un iemaksu algas apmēru, ko piemēro gadījumā, ja apdrošinātajai personai likuma 16. panta pirmajā daļā noteiktajā periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi, kā arī iemaksu algas aprēķināšanas kārtību.

II. Pensijas piešķiršana

2. Lai pieprasītu pensiju, persona iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk – aģentūra) iesniegumu pensijas piešķiršanai (var izmantot tīmekļvietnē www.vsaa.lv ievietoto veidlapu), norādot šādas ziņas:

2.1. pensijas pieprasītāja vārds, uzvārds;

2.2. personas kods (ja ir, arī citas valsts identifikācijas vai sociālās apdrošināšanas numurs);

2.3. dzīvesvietas adrese Latvijā (ja dzīvo ārvalstī, adrese ārvalstī);

2.4. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

2.5. pensijas pieprasīšanas datums un pensijas veids;

2.6. kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numurs vai norāde, ka pensiju vēlas saņemt ar piegādi dzīvesvietā (norādot adresi);

2.7. informācija par nodarbinātību Latvijā vai ārvalstīs uz pensijas pieprasīšanas dienu;

2.8. informācija par citas institūcijas vai citas valsts pensijas/pabalsta saņemšanu;

2.9. informācija par apdrošināšanas periodiem citās Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs vai valstīs, ar kurām Latvijai noslēgti līgumi par sadarbību sociālās drošības jomā;

2.10. iesniegumam pievienotie dokumenti vai dokumenti, kuri vēl tiks iesniegti papildus;

2.11. cita informācija, kas var ietekmēt pensijas piešķiršanu vai izmaksu;

2.12. lēmuma saņemšanas veids.

3. Ja ar šo noteikumu 2. punktā minēto iesniegumu pieprasa apgādnieka zaudējuma pensiju vai tās daļu, par apgādājamo un mirušo apgādnieku norāda šādas ziņas:

3.1. vārds, uzvārds;

3.2. personas kods (ja ir, arī citas valsts identifikācijas vai sociālās apdrošināšanas numurs);

3.3. dzīvesvietas adrese Latvijā (ja dzīvo ārvalstī, adrese ārvalstī);

3.4. informācija par citas institūcijas vai citas valsts pensijas/pabalsta saņemšanu;

3.5. informācija par mirušā apgādnieka apdrošināšanas periodiem citās Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs vai valstīs, ar kurām Latvijai noslēgti līgumi par sadarbību sociālās drošības jomā.

4. Ja personai ir iecelts aizbildnis vai aizgādnis, iesniegumu pensijas piešķiršanai un nepieciešamos dokumentus iesniedz aizbildnis vai aizgādnis, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina aizbildnības vai aizgādnības faktu un tiesību apjomu. Šādā gadījumā iesniegumā norāda ziņas gan par sevi, gan par pensijas pieprasītāju.

5. Iesniegumu pensijas piešķiršanai persona var iesniegt klātienē (uzrādot personu apliecinošu dokumentu), elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu), izmantojot oficiālo elektronisko adresi, vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv (turpmāk – portāls www.latvija.lv), izmantojot portāla piedāvātos autentifikācijas līdzekļus. Pensijas pieprasītājs vai šo noteikumu 4. punktā minētā persona ar parakstu apliecina, ka iesniegumā minētā informācija ir patiesa, izņemot gadījumus, kad iesniegumu iesniedz, izmantojot portālu www.latvija.lv.

6. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina tiesības uz attiecīgo pensiju, ja pensijas piešķiršanai nepieciešamā informācija nav aģentūras rīcībā:

6.1. dokumentus, kas apliecina likuma pārejas noteikumu 1. un 2. punktā noteiktos pensijas pieprasītāja vai mirušā apgādnieka (apgādnieka zaudējuma pensijas gadījumā) darba un tam pielīdzinātos periodus, kas uzkrāti līdz 1995. gada 31. decembrim;

6.2. dokumentus, kas apliecina līdz 1995. gada 31. decembrim veikto darbu, kas saistīts ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem vai kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem, ja vecuma pensiju pieprasa likuma pārejas noteikumu 10. un 60. punktā noteiktajos gadījumos;

6.3. dokumentu, kas apliecina politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ja vecuma pensiju saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 29.2 punktu pieprasa politiski represētā persona vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieks un nepieciešamā informācija nav iekļauta Iedzīvotāju reģistrā;

6.4. dokumentu, kas apliecina Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka statusu, ja vecuma pensiju saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 29.1 punktu pieprasa Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieks;

6.5. ja vecuma pensiju pieprasa saskaņā ar likuma 11. panta ceturto daļu vai pārejas noteikumu 10. punktu:

6.5.1. dokumentu, kas apliecina, ka bērns likumā noteiktajā periodā ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti, ja aprūpēts bērns ar invaliditāti;

6.5.2. dokumentu par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa pienākumu pildīšanas periodu, ja bērnu aprūpējis aizbildnis;

6.5.3. aģentūrai ir tiesības pieprasīt dokumentus, kas apliecina bērna aprūpi likumā noteiktajā periodā, ja iesniegtie dokumenti un aģentūras rīcībā esošā informācija rada šaubas par bērna atrašanos vecāka (vecāku) aprūpē;

6.6. ārsta speciālista (endokrinologa) slēdzienu, ka anatomiskā defekta, t. i., maza auguma (sievietēm augums ne lielāks par 120 cm un vīriešiem ne lielāks par 130 cm) cēlonis ir slimība (hipofizārais nanisms), kuras dēļ personai ir funkcionāli traucējumi, ja vecuma pensiju saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 10. punktu pieprasa liliputs vai punduris;

6.7. ārsta speciālista (oftalmologa) slēdzienu, ka persona ir neredzīga, ja vecuma pensiju saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 10. punktu pieprasa neredzīgais;

6.8. dokumentus, kas apliecina izdienas stāžu nolikumā "Par izdienas pensijām" noteiktajā profesijā līdz 1998. gada 31. decembrim, ja saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 12. punktu persona pieprasa izdienas pensiju. Ja, pieprasot izdienas pensiju, persona ir nodarbināta, persona papildus iesniedz darba devēja izziņu par profesiju, kurā tā ir nodarbināta, ja šādas informācijas nav aģentūras rīcībā;

6.9. pieprasot apgādnieka zaudējuma pensiju, papildus iesniegumam un šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajiem dokumentiem iesniedz šādus dokumentus:

6.9.1. dokumentus, kas apliecina apgādnieka miršanas faktu un apgādājamā radniecību ar mirušo apgādnieku, ja nepieciešamā informācija nav iekļauta Iedzīvotāju reģistrā;

6.9.2. izglītības iestādes izziņu, ja apgādnieka zaudējuma pensiju pieprasa persona, kura ir vecāka par 18 gadiem, bet nav sasniegusi 24 gadu vecumu, iegūst likuma 19. panta ceturtajā daļā noteikto izglītību un mācās ārvalsts izglītības iestādē;

6.9.3. dokumentu, kas apliecina, ka invaliditāte iegūta līdz 18 gadu vecumam, ja pensiju pieprasa apgādājamais, kuram noteikta invaliditāte līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai;

6.9.4. dokumentu, kas apliecina, ka mirušā darbnespējīgiem brāļiem, māsām vai mazbērniem nav darbspējīgu vecāku, ja pensiju pieprasa kāda no šīm personām.

7. Pensijas pieprasītājs iesniedz dokumenta autora vai notāra apliecinātu dokumenta kopiju vai uzrāda dokumenta oriģinālu.

8. Iesniegumu pensijas piešķiršanai iesniedz ne agrāk kā vienu mēnesi pirms dienas, kad rodas tiesības uz pensiju, izņemot gadījumu, ja iesniegumu iesniedz citas Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalsts vai tādas valsts kompetentajā institūcijā, ar kuru noslēgts līgums par sadarbību sociālās drošības jomā.

9. Ja nepilngadīga persona ir ievietota bērnu aprūpes iestādē, iesniegumu un dokumentus pensijas pieprasīšanai iesniedz iestādes vadītājs kā bērna aizbildnis, iesniegumā norādot uz bērna vārda atvērtā konta numuru.

10. Ja persona atrodas ieslodzījuma vietā, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai ilgstoši (ilgāk par diviem mēnešiem) uzturas ārstniecības iestādē, iesniegumu pensijas piešķiršanai un nepieciešamos dokumentus var iesniegt ar attiecīgās iestādes administrācijas starpniecību.

11. Ja persona ilgstošas slimības dēļ (ilgāka par diviem mēnešiem), kuru apliecina ārsta vai ārsta palīga iesniegtais dokuments, vai persona ar I grupas invaliditāti nevar izmantot šajos noteikumos minētos iesnieguma un pensijas piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas veidus, iesniegumu var iesniegt ar pašvaldības sociālā darbinieka vai citas personas starpniecību.

12. Lai noteiktu personas dzīvesvietas valsts teritoriju atbilstoši likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktajam, aģentūra ņem vērā:

12.1. personas iesniegumā un tam pievienotajos dokumentos norādīto informāciju;

12.2. citu valsts institūciju, tai skaitā ārvalstu, sniegto informāciju;

12.3. aģentūras rīcībā esošo informāciju vai dokumentus.

13. Personas pienākums ir iesniegt papildu dokumentus, kas pierāda, ka viņa dzīvo Latvijā, ja:

13.1. personai ir deklarētā dzīvesvieta Latvijā mazāk par vienu gadu pirms pensijas pieprasīšanas;

13.2. personai ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijā;

13.3. aģentūras rīcībā ir informācija par nodarbinātību citā valstī pēdējo piecu gadu laikā pirms pensijas pieprasīšanas;

13.4. personai ir reģistrēta dzīvesvieta divās vai vairāk valstīs.

14. Šo noteikumu 13. punktā minētajos gadījumos personas dzīvesvietu Latvijā apliecinošie dokumenti ir dokumenti, kas pierāda, ka persona noteiktajā laikposmā veikusi saimnieciskas vai finansiālas darbības Latvijā, dokuments par piešķirtajiem pašvaldības sociālajiem pabalstiem un pakalpojumiem, dokuments par ilgstošu ārstniecības pakalpojumu saņemšanu Latvijā un citi dokumenti.

II1. Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšana invaliditātes pensijas piešķiršanai

14.1 Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par periodu, kāds noteikts likuma 16. panta pirmās daļas 1. punktā un kurā apdrošinātajai personai ir reģistrēta 36 mēnešu lielākā apdrošināšanas iemaksu algas summa.

14.2 Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanā ņem vērā to mēnešu apdrošināšanas iemaksu algu, no kuras veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai.

14.3 Mēnešus, kuros nepilnu kalendāra mēnesi apdrošinātajai personai ir bijusi apdrošināšanas iemaksu alga, uzskata par pilniem mēnešiem un ņem vērā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanā saskaņā ar šo noteikumu 14.6 un 14.7 punktu.

14.4 Mēneši, kuros pilnu kalendāra mēnesi apdrošinātajai personai nav bijusi reģistrēta apdrošināšanas iemaksu alga, jo apdrošinātā persona ir bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai saņēmusi slimības pabalstu, dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, slimības palīdzības pabalstu, bezdarbnieka palīdzības pabalstu, jaunā speciālista pabalstu vai atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai, ir attaisnotie periodi.

14.5 Mēnešos, kuros apdrošinātajai personai nav bijusi apdrošināšanas iemaksu alga, izņemot tos pilnos kalendāra mēnešus, kuros apdrošinātajai personai bijuši attaisnotie periodi, iemaksu algu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā tiek piešķirta pensija) un ņem vērā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanā saskaņā ar šo noteikumu 14.7 punktu.

14.6 Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, ņemot vērā šo noteikumu 14.1, 14.2 un 14.3 punktā minētos nosacījumus, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Vi – vidējā apdrošināšanas iemaksu alga;

A1, A2 .. – 36 mēnešu apdrošināšanas iemaksu alga.

14.7 Ja piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas apdrošinātajai personai apdrošināšanas iemaksu alga ir reģistrēta mazāk par 36 mēnešiem, bet vismaz vienu mēnesi ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, ņemot vērā šo noteikumu 14.2, 14.3, 14.4 un 14.5 punktā minētos nosacījumus, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Vi – vidējā apdrošināšanas iemaksu alga;

A1, A2 .. – apdrošināšanas iemaksu alga attiecīgajā kalendāra mēnesī;

Va – 40 procenti no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā tiek piešķirta pensija);

B – mēneši, kuros apdrošinātajai personai ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai;

At – pilnie kalendāra mēneši, kuros apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi attaisnoto periodu dēļ, bet ne vairāk kā starpība starp 36 mēnešiem un mēnešiem, kuros apdrošinātajai personai ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai (B).

14.8 Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 14.6 un 14.7 punktu, nevar būt mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā tiek piešķirta pensija).

III. Pensijas pārrēķināšana

15. Lai pārrēķinātu pensiju, pensijas saņēmējs aģentūrā (uzrādot personu apliecinošu dokumentu), elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu), izmantojot oficiālo elektronisko adresi, vai portālā www.latvija.lv, izmantojot portāla piedāvātos autentifikācijas līdzekļus, iesniedz iesniegumu pensijas pārrēķināšanai. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina tiesības uz attiecīgo pensijas pārrēķinu, ja pensijas pārrēķināšanai nepieciešamā informācija nav aģentūras rīcībā:

15.1. dokumentus, kas apliecina pensijas pieprasītāja vai mirušā apgādnieka (apgādnieka zaudējuma pensijas gadījumā) likuma pārejas noteikumu 1. un 2. punktā noteiktos darba un tam pielīdzinātos periodus, kas uzkrāti līdz 1995. gada 31. decembrim, ja pensiju pārrēķina sakarā ar minēto apdrošināšanas periodu papildināšanu;

15.2. šo noteikumu 6.2., 6.3., 6.4., 6.5., 6.6. un 6.7. apakšpunktā minētos dokumentus, kas apliecina personas tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, ja pieprasa vecuma pensijas pārrēķinu atbilstoši likuma pārejas noteikumu 39. punktam;

15.3. dokumentus, kas apliecina, ka palielinājies vai samazinājies to apgādājamo skaits, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja pieprasa apgādnieka zaudējuma pensijas pārrēķinu atbilstoši likuma 25. panta pirmās daļas 2. punktam vai 25. panta trešajai daļai:

15.3.1. ja apgādājamo skaits palielinās, iesniedz dokumentu, kas apliecina radniecību ar mirušo, kā arī šo noteikumu 6.9. apakšpunktā minētos dokumentus, ja tādi ir nepieciešami;

15.3.2. ja apgādājamo skaits samazinās sakarā ar mācību pārtraukumu vai atskaitīšanu no mācību iestādes mācību gada laikā, apgādājamais, kurš pārtraucis mācības izglītības iestādē ārvalstīs, iesniedz mācību iestādes izziņu;

15.3.3. ja apgādājamo skaits samazinās sakarā ar apgādājamā nāvi, iesniedz apgādājamā miršanas apliecību, ja šāda informācija nav iekļauta Iedzīvotāju reģistrā.

16. Likumā noteiktajos gadījumos, pamatojoties uz aģentūras rīcībā esošo informāciju, aģentūra veic pensijas pārrēķinu pēc savas iniciatīvas.

16.1 Lai nodrošinātu likuma 24. pantā un 25. panta otrās daļas 5. punktā noteikto automātisku pensijas pārrēķinu katru gadu 1. aprīlī vai personas izvēlētā mēneša 1. datumā, aģentūra ievēro šādus noteikumus:

16.11. automatizētu pārrēķina procesu izpilda līdz tā iepriekšējā kalendāra mēneša 20. datumam, no kura tiek veikts pārrēķins, ņemot vērā sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas veiktas vai bija jāveic uz automatizēta procesa izpildes datumu;

16.12. ja pēc šā punkta pirmajā apakšpunktā minētā pārrēķina papildus ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas par periodu pirms pensijas pārrēķināšanas, pensiju atkārtoti pārrēķina likuma pārejas noteikumu 23. punktā noteiktajā kārtībā.

IV. Pensijas izmaksa

17. Aģentūra pensijas izmaksu uzsāk ne vēlāk kā nākamajā mēnesī pēc lēmuma pieņemšanas, ja personai ir tiesības uz pensijas izmaksu.

18. Kārtējā mēnesī paredzētās pensijas izmaksā ne vēlāk kā līdz mēneša divdesmit sestajam datumam. Aģentūra nosaka pensijas izmaksas datumu:

18.1. pensiju piegādei dzīvesvietā atbilstoši Latvijas Pasta norādītajiem izmaksas datumiem konkrētajām adresēm;

18.2. pensiju pārskaitīšanai kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontā, ievērojot maksājumu skaita apstrādes ierobežojumus vienā darba dienā.

19. Ja mainās pensijas saņemšanas veids, dzīvesvietas adrese vai konta numurs, pensijas saņēmējs iesniedz aģentūrā iesniegumu par izmaiņām.

20. Ja mainās pensijas saņēmējs, iesniegumam par pensijas saņēmēja maiņu pievieno dokumentu, kas apliecina šādas maiņas pamatotību, ja šāds dokuments nav aģentūras rīcībā.

21. Pensijas izmaksas izmaiņas šo noteikumu 19. un 20. punktā minētajos gadījumos nodrošina ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

22. Pensijas izmaksu pārtrauc:

22.1. ja aģentūrā saņemta informācija vai dokumenti par pensijas saņēmēja nāvi vai bezvēsts prombūtni;

22.2. no nākamā izmaksas mēneša, ja aģentūrā saņemta informācija par pensijas saņēmēja dzīvesvietu ārvalstīs, bet pensijas saņēmējs nav iesniedzis nepieciešamos dokumentus pensijas izmaksas turpināšanai ārvalstīs vai personai zudis tiesiskais statuss Latvijā un jauns statuss nav noteikts;

22.3. no dienas, kad beigusies uzturēšanas atļauja Latvijā un aģentūras rīcībā nav ziņu par tās pagarināšanu;

22.4. no nākamā pensijas izmaksas mēneša, ja saņemts pensijas saņēmēja iesniegums par atteikšanos no pensijas;

22.5. ja atbilstoši personas sniegtajām ziņām nav iespējams veikt pensijas izmaksu;

22.6. ja ir informācija par citiem likumā noteiktajiem apstākļiem, kas ietekmē pensijas izmaksu.

23. Pensijas izmaksu atjauno likumā noteiktajā kārtībā, kad persona ir iesniegusi iesniegumu un attiecīgus dokumentus, ja aģentūras rīcībā nav nepieciešamās informācijas.

24. Lai nodrošinātu likuma 32. panta divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā noteikto priekšlaicīgās vecuma pensijas izmaksas nosacījumu izpildi, aģentūra, pamatojoties uz citu valsts institūciju vai pensijas saņēmēja sniegto informāciju, pārtrauc minētās pensijas izmaksu ar dienu, kad pensijas saņēmējs ieguvis obligāti sociāli apdrošināmās personas (darba ņēmēja, pašnodarbinātā vai personas, kas piedalās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos) statusu, vai ar dienu, kad personai piešķirts bezdarbnieka pabalsts. Priekšlaicīgās vecuma pensijas izmaksu atjauno likuma 32. pantā noteiktajā apmērā ar dienu, kad minētais statuss zudis vai pārtraukta bezdarbnieka pabalsta izmaksa, vai vecuma pensiju sāk izmaksāt pilnā apmērā, ja sasniegts likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktais vecums.