Noteikumi par informācijas apmaiņas un uzraudzības kārtību Iekšējā tirgus informācijas sistēmas ietvaros, informācijas apmaiņā iesaistīto iestāžu atbildību un Eiropas profesionālās kartes izdošanas kārtību

Ministru kabineta noteikumi Nr. 419Rīgā 2016. gada 28. jūnijā (prot. Nr. 32 6. §)

Izdoti saskaņā ar Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 22. pantaotro daļu, likuma "Par reglamentētajām profesijāmun profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 36. panta11. punktu un 56. panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (turpmāk – IMI sistēma) ietvaros notiek informācijas apmaiņa starp Latvijas Republikas atbildīgajām iestādēm vai tirgus uzraudzības iestādēm un citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu (turpmāk – dalībvalstis) atbildīgajām iestādēm vai tirgus uzraudzības iestādēm un Eiropas Komisiju;

1.2. informācijas apmaiņā iesaistīto atbildīgo iestāžu un tirgus uzraudzības iestāžu tiesības un atbildību un informācijas apmaiņas uzraudzību;

1.3. kārtību, kādā IMI sistēmā izdod un anulē Eiropas profesionālo karti, un kārtību, kādā IMI sistēmā nodrošina ar Eiropas profesionālās kartes pieteikumu saņemšanu un Eiropas profesionālās kartes pretendenta (turpmāk – pretendents) personiskās lietas vešanu saistīto informāciju, tās apstrādi un turpmāku virzību;

1.4. kārtību, kādā IMI sistēmā pieņem, izskata un nosūta uzņemošās valsts kompetentajām institūcijām to personu pieteikumus, kuras izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvušas Latvijas Republikā un pretendē uz Eiropas profesionālās kartes saņemšanu citās dalībvalstīs;

1.4.1 institūcijas, kas izdod un anulē Eiropas profesionālo karti un nodrošina ar Eiropas profesionālās kartes pieteikumu saņemšanu un pretendenta personiskās lietas vešanu saistīto informāciju, tās apstrādi un tālāku virzību;

1.4.2 institūcijas, kas pieņem, izskata un nosūta uzņemošās valsts kompetentajām institūcijām to personu pieteikumus, kuras izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvušas Latvijas Republikā un pretendē uz Eiropas profesionālās kartes saņemšanu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs;

1.5. kārtību, kādā IMI sistēmā citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām nosūta informāciju par personām ar profesionālo kvalifikāciju, kurām Latvijas Republikā ir ierobežotas vai liegtas tiesības veikt profesionālo darbību reglamentētajā profesijā;

1.6. kārtību, kādā IMI sistēmā no citas dalībvalsts saņemtā informācija par personām ar profesionālo kvalifikāciju, kurām ir ierobežotas vai liegtas tiesības veikt profesionālo darbību reglamentētajās profesijās, nosūtāma apstrādei (tai skaitā dzēšanai) institūcijām, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās;

1.7. institūcijas, kas citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām nosūta informāciju par personām ar profesionālo kvalifikāciju, kurām Latvijas Republikā ir ierobežotas vai liegtas tiesības veikt profesionālo darbību reglamentētajā profesijā.

2. IMI sistēmas izmantošanas mērķis ir nodrošināt informācijas apmaiņu starp Latvijas Republikas atbildīgajām iestādēm vai tirgus uzraudzības iestādēm un dalībvalstu atbildīgajām iestādēm vai tirgus uzraudzības iestādēm un Eiropas Komisiju, piemērojot Eiropas Savienības tiesību aktus jomās, kuras iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (turpmāk – regula Nr. 1024/2012), pielikumā, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu starp pretendentiem, Latvijas Republikas un dalībvalstu atbildīgajām iestādēm saskaņā ar Eiropas Komisijas 2015. gada 24. jūnija Īstenošanas regulu Nr. 2015/983 par Eiropas profesionālās kartes izdošanu un brīdināšanas mehānisma piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (turpmāk – regula Nr. 2015/983).

3. Informācijas apmaiņa šo noteikumu izpratnē ir:

3.1. atbildīgo iestāžu pieprasījumi sniegt informāciju, pieprasījumi veikt kontroles pasākumus un pārbaudes, kā arī atbildes uz šiem pieprasījumiem saskaņā ar šo noteikumu III nodaļā minēto kārtību;

3.2. brīdinājuma informācijas apmaiņa saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļā minēto kārtību;

3.3. atsevišķu pieprasījumu un paziņojumu informācijas apmaiņa, ja tiek ierobežota pakalpojumu sniegšana, saskaņā ar šo noteikumu V nodaļā minēto kārtību;

3.4. paziņošana par tehnisko noteikumu projektiem pakalpojumu jomā saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļā minēto kārtību.

4. IMI sistēmā atbildīgās iestādes un tirgus uzraudzības iestādes apmainās ar personas datiem un turpmāk apstrādā tos tikai šajos noteikumos minētajos nolūkos.

5. IMI sistēmā atbildīgās iestādes un tirgus uzraudzības iestādes apmainās ar personas datiem un apstrādā tos saskaņā ar regulu Nr. 1024/2012, regulu Nr. 2015/983 un normatīvajiem aktiem datu aizsardzības jomā.

6. Informācijas apmaiņa IMI sistēmā notiek, izmantojot tīmekļvietni https://ec.europa.eu/internal_market/imi-net. Eiropas profesionālās kartes pieteikumu pretendents iesniedz tīmekļvietnē, kas pieejama ar tīmekļvietnes https://ec.europa.eu/epc starpniecību.

7. Nacionālais IMI sistēmas koordinators un piekļuves pārvaldnieks Latvijā ir Ekonomikas ministrija.

7.1 IMI sistēmas koordinatori atbilstoši kompetencei ir šādas iestādes:

7.11. modulī "Informācijas pieprasījums (profesionālās kvalifikācijas)" – Izglītības un zinātnes ministrija un Zemkopības ministrija;

7.12. modulī "Paziņojums (profesionālās kvalifikācijas veselības aprūpes jomā)" – Izglītības un zinātnes ministrija;

7.13. modulī "Informācijas pieprasījums (pakalpojumi)" – Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Veselības ministrija, Zemkopības ministrija;

7.14. modulī "Brīdinājums (pakalpojumi)" – Ekonomikas ministrija, Kultūras ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Veselības ministrija;

7.15. modulī "Paziņojums (pakalpojumi)" – Aizsardzības ministrija, Būvniecības valsts kontroles birojs, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija;

7.16. modulī "Informācijas pieprasījums (darba ņēmēju norīkošana)" – Labklājības ministrija;

7.17. modulī "Iespējamu pārkāpumu paziņošana (darbinieku norīkojumi)" – Valsts darba inspekcija;

7.18. modulī "Pieprasījums paziņot lēmumu (darbinieku norīkošana)" – Valsts darba inspekcija;

7.19. modulī "Pieprasījums ar mērķi atgūt sankciju/naudas sodu (darbinieku norīkošana)" – Valsts darba inspekcija;

7.110. modulī "Informācijas pieprasījums (pacientu tiesības)" – Veselības ministrija;

7.111. modulī "SOLVIT – gadījumu izskatīšana" – Ekonomikas ministrija;

7.112. modulī "Informācijas pieprasījums (kultūras priekšmeti)" – Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde;

7.113. modulī "Paziņojums (kultūras priekšmeti)" – Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde;

7.114. modulī "EPC (Eiropas profesionālā karte – EPC pieprasījumi)" – Izglītības un zinātnes ministrija;

7.115. modulī "EPC (Eiropas profesionālā karte – valsts prasību paziņojums)" – Akadēmiskās informācijas centrs, Izglītības un zinātnes ministrija;

7.116. modulī "Tipa apstiprinājumi (autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika)" – sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Sertifikācijas un testēšanas centrs";

7.117. moduļos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), 56., 60., 61., 62., 64., 65. un 66. pantu – Datu valsts inspekcija;

7.118. modulī "Publiski dokumenti. Informācijas pieprasījums (par dokumentu autentiskumu)" – Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija;

7.119. modulī "Šaujamieroči – Atļauju paziņošana" – Valsts policija;

7.120. modulī "CPC – Savstarpējas palīdzības lūgums" – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs;

7.121. modulī "CPC – Ar paziņojumiem saistīts lūgums" – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs;

7.122. modulī "CPC – Koordinēta rīcība" – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs;

7.123. modulī "CPC – Koordinētas rīcības uzsākšana" – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs;

7.124. modulī "CPC – Ārējie brīdinājumi" – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs;

7.125. modulī "CPC – Brīdinājumi" – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs;

7.126. modulī "ETSTCK – Pieprasījumi (Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls)" – Tieslietu ministrija;

7.127. modulī "Autotransports – Deklarācija par norīkošanu darbā" – Valsts darba inspekcija, Valsts policija, Valsts robežsardze, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija";

7.128. modulī "Autotransports – Uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumi" – Valsts policija, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija";

7.129. modulī "Autotransports – Sociālie noteikumi" – Valsts policija, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija";

7.130. modulī "Autotransports – Paziņojums par sociālajiem noteikumiem" – Valsts policija, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija";

7.131. modulī "Vienotā digitālā vārteja – Paziņošana par izņēmuma gadījumiem, kad nepiemēro tiešsaistes procedūras" – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

7.132. modulī "Vienotā digitālā vārteja – Pieprasījums pārbaudīt elektronisko apliecinājumu autentiskumu" – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

7.2 IMI sistēmas piekļuves pārvaldnieki ir:

7.21. Iekšlietu ministrija atbilstoši šo noteikumu 7.13., 7.15. un 7.118. apakšpunktā minētajai kompetencei;

7.22. Izglītības un zinātnes ministrija atbilstoši šo noteikumu 7.11., 7.12., 7.13., 7.114. un 7.115. apakšpunktā minētajai kompetencei;

7.23. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atbilstoši šo noteikumu 7.14., 7.120., 7.121., 7.122., 7.123., 7.124. un 7.125. apakšpunktā minētajai kompetencei;

7.24. Tieslietu ministrija atbilstoši šo noteikumu 7.13., 7.118. un 7.126. apakšpunktā minētajai kompetencei.

II. Atbildīgās iestādes un tirgus uzraudzības iestādes tiesības un pienākumi IMI sistēmā

8. Atbildīgajai iestādei un tirgus uzraudzības iestādei atbilstoši kompetencei ir šādas tiesības:

8.1. piekļūt vienai vai vairākām IMI sistēmas atbalstītajām regulējuma jomām un IMI sistēmā pieejamo reģistru sarakstam;

8.2. izmantot IMI sistēmas datubāzi, lai meklētu atbildīgo iestādi vai tirgus uzraudzības iestādi citā dalībvalstī;

8.3. papildus reģistrēt IMI sistēmas lietotājus savā iestādē;

8.4. rediģēt un dzēst IMI sistēmas lietotāju profilus savā iestādē.

9. Atbildīgajai iestādei un tirgus uzraudzības iestādei atbilstoši kompetencei ir šādi pienākumi:

9.1. nodrošināt pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un kontroli, īstenojot informācijas apmaiņu IMI sistēmā ar citām dalībvalstīm;

9.2. atbilstoši šo noteikumu III nodaļā minētajai kārtībai, izmantojot IMI sistēmu, pieprasīt no citas dalībvalsts atbildīgajām iestādēm vai tirgus uzraudzības iestādēm informāciju vai kontroles pasākumu un pārbaužu veikšanu;

9.3. atbilstoši šo noteikumu IV nodaļā minētajai kārtībai, izmantojot IMI sistēmu, īstenot brīdinājuma informācijas apmaiņu, ja tiek konstatēts, ka pakalpojumu sniedzēja darbība var radīt kaitējumu cilvēka veselībai, drošumam vai videi;

9.4. atbilstoši šo noteikumu V nodaļā minētajai kārtībai, izmantojot IMI sistēmu, īstenot informācijas apmaiņu, ja tiek ierobežota pakalpojumu sniegšana;

9.5. veikt informācijas apmaiņu IMI sistēmā tikai par konkrētu pakalpojumu sniedzēju;

9.6. atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā minētajai kārtībai paziņot Eiropas Komisijai un citām dalībvalstīm par tehnisko noteikumu projektiem pakalpojumu jomā.

10. Atbildīgajai iestādei un tirgus uzraudzības iestādei, kas vienlaikus ir arī IMI sistēmas piekļuves pārvaldnieks, papildus šo noteikumu 8. un 9. punktā minētajām tiesībām un pienākumiem ir šādi pienākumi:

10.1. regulāri identificēt un reģistrēt savas jomas atbildīgās iestādes IMI sistēmā;

10.2. dzēst no IMI sistēmas atbildīgo iestādi, ko tā reģistrējusi, ja attiecīgā iestāde turpmāk nav kompetenta iesaistīties IMI sistēmas aktivitātēs;

10.3. reģistrējot iestādi IMI sistēmā, piešķirt tai pieeju noteiktai tiesiskā regulējuma jomai;

10.4. pārraudzīt tās IMI sistēmā reģistrēto atbildīgo iestāžu informācijas apmaiņu;

10.5. pārrunu veidā risināt domstarpības, kas radušās atbildīgajām iestādēm, lai nodrošinātu apmierinošu IMI sistēmas aktivitāšu īstenošanu;

10.6. rakstiski informēt atbildīgās iestādes vadītāju, ja IMI sistēmā reģistrētās šīs iestādes personas nepilda ar IMI sistēmu saistītus pienākumus, un lūgt veikt atbilstošus pasākumus, lai rastu pozitīvu risinājumu;

10.7. ja pēc šo noteikumu 10.6. apakšpunktā minētā pieprasījuma pozitīvs risinājums nav panākts, IMI sistēmas piekļuves pārvaldnieks rakstiski informē nacionālo IMI sistēmas koordinatoru un lūdz veikt atbilstošus pasākumus, lai rastu pozitīvu risinājumu;

10.8. ja ar IMI sistēmas aktivitātēm saistīti strīdus jautājumi netiek atrisināti, sazināties ar nacionālo IMI sistēmas koordinatoru un informēt par neatrisināto jautājumu.

11. Atbildīgajai iestādei, kas vienlaikus ir arī nacionālais IMI sistēmas koordinators, papildus šo noteikumu 8. un 9. punktā minētajām tiesībām un pienākumiem ir regulas Nr. 1024/2012 6. panta 1. punktā noteiktie pienākumi.

12. Tirgus uzraudzības iestādei, kas vienlaikus ir arī brīdinājuma informācijas koordinators, papildus šo noteikumu 8. un 9. punktā minētajām tiesībām un pienākumiem ir šādi pienākumi:

12.1. ja iegūta informācija par Latvijas Republikā reģistrētu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz pakalpojumus citās dalībvalstīs un kura rīcība vai konkrētas darbības varētu radīt nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai, drošumam vai videi, informēt citu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes, kurās pakalpojumu sniedzējs sniedz pakalpojumu, un Eiropas Komisiju, izmantojot IMI sistēmas brīdinājuma informācijas apmaiņu;

12.2. ja iegūta informācija par citas dalībvalsts pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz pakalpojumu Latvijas Republikas teritorijā vai citas dalībvalsts teritorijā un kura rīcība vai konkrētas darbības varētu radīt nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai, drošumam vai videi, informēt citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādi, kurā pakalpojumu sniedzējs reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs vai sniedz pakalpojumu, un Eiropas Komisiju, izmantojot IMI sistēmas brīdinājuma informācijas apmaiņu;

12.3. atsaukt vai atcelt brīdinājuma informāciju IMI sistēmā, ja pakalpojumu sniedzēja rīcība vai konkrētas darbības, kas varētu radīt nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai, drošumam vai videi, nav īstenojušās vai vairs neeksistē;

12.4. izbeigt brīdinājuma informācijas apmaiņu IMI sistēmā, ja ir novērsts kaitējums cilvēka veselībai, drošumam vai videi, ko rada pakalpojumu sniedzēja rīcība vai konkrētas darbības;

12.5. iebilst dalībvalstīm par brīdinājuma informācijas atsaukšanu vai izbeigšanu, ja tās rīcībā ir informācija, kas pierāda, ka joprojām pastāv kaitējums cilvēka veselībai, drošumam vai videi;

12.6. regulāri identificēt un reģistrēt papildus brīdinājuma informācijas apmaiņā iesaistītās tirgus uzraudzības iestādes.

III. Atbildīgo iestāžu vai tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījumi sniegt informāciju, veikt kontroles pasākumus un pārbaudes, kā arī atbildes uz šiem pieprasījumiem

13. Lai nodrošinātu pakalpojumu sniedzēju un to sniegto pakalpojumu uzraudzību un izvairītos no kontroles dublēšanās attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji citā dalībvalstī, atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde nosūta citas dalībvalsts atbildīgajām iestādēm vai tirgus uzraudzības iestādēm pieprasījumu sniegt informāciju vai veikt kontroles pasākumus un pārbaudes.

14. Lai nodrošinātu pilnīgu informācijas sniegšanu, atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde atbilstoši kompetencei iesaistās informācijas apmaiņā ar citām atbildīgajām iestādēm vai tirgus uzraudzības iestādēm.

15. Ja nepieciešama papildu informācija, atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde nosūta un pieprasa papildu informāciju no citas dalībvalsts atbildīgās iestādes vai tirgus uzraudzības iestādes.

16. Ja atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde nav kompetenta iesaistīties informācijas apmaiņā, tā triju darbdienu laikā pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas pārsūta informācijas pieprasījumu citai atbildīgajai iestādei vai uzraudzības iestādei, kas ir kompetenta iesaistīties informācijas apmaiņā.

17. Ja atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde nespēj identificēt šo noteikumu 16. punktā minēto atbildīgo iestādi vai tirgus uzraudzības iestādi, tā pārsūta informācijas pieprasījumu savam IMI sistēmas piekļuves pārvaldniekam vai, ja tāda nav, nacionālajam IMI sistēmas koordinatoram, kas iestādi reģistrējis IMI sistēmā.

18. Atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde atbilstoši kompetencei lemj par piemērotākajām informācijas iegūšanas iespējām, ja iestādes rīcībā nav pieprasītās informācijas. Atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde var pieprasīt no Latvijas Republikā reģistrēta pakalpojumu sniedzēja informāciju, kas nepieciešama uzraudzības un informācijas apmaiņas nodrošināšanai, ja šī informācija nav citas atbildīgās iestādes vai uzraudzības iestādes rīcībā.

19. Pēc dalībvalsts atbildīgās iestādes vai tirgus uzraudzības iestādes informācijas pieprasījuma saņemšanas atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde sniedz informāciju pieprasījumā norādītajā termiņā. Ja tas nav iespējams, ievēro regulas Nr. 1024/2012 7. panta 1. punktā noteikto termiņu.

20. Ja informāciju nav iespējams sniegt pieprasījumā norādītajā termiņā, atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde triju darbdienu laikā pēc dalībvalsts informācijas pieprasījuma saņemšanas ziņo attiecīgās dalībvalsts atbildīgajai iestādei vai tirgus uzraudzības iestādei par grūtībām, kas rodas atbildes sagatavošanā un sniegšanā, un vienojas par citu informācijas sniegšanas termiņu.

21. Atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde septiņu dienu laikā pēc informācijas pieprasījuma atbildes saņemšanas no citas dalībvalsts atbildīgās iestādes vai tirgus uzraudzības iestādes pieņem atbildi uz informācijas pieprasījumu vai pieprasa papildu informāciju.

22. Ja atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde 30 dienu laikā nav saņēmusi atbildi uz informācijas pieprasījumu vai ziņojumu par informācijas sniegšanas grūtībām, tā informē savu IMI sistēmas piekļuves pārvaldnieku vai, ja tāda nav, nacionālo IMI sistēmas koordinatoru.

23. IMI sistēmas piekļuves pārvaldnieks vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 22. punktā minētās informācijas saņemšanas pārsūta to nacionālajam IMI sistēmas koordinatoram.

24. Atbildīgā iestāde un tirgus uzraudzības iestāde regulāri atjauno savas iestādes datus IMI sistēmā, nodrošinot, ka informācija ir precīza un patiesa.

25. Lai uzlabotu IMI sistēmas mašīntulkojuma kvalitāti, informācijas apriti brīvā teksta formā atbildīgās iestādes un tirgus uzraudzības iestādes veido pēc iespējas precīzāk, ar vienkāršiem, īsiem teikumiem.

IV. Brīdinājuma informācijas apmaiņa