Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadales noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 472Rīgā 2016. gada 15. jūlijā (prot. Nr. 36 14. §)

Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma27. panta desmito daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tiek plānots un koordinēts vilcienu kustības gada grafiks, sadalīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda (turpmāk – infrastruktūras jauda) (arī šīs infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja (turpmāk – būtisko funkciju veicējs) un infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infrastruktūra ir pārslogota) un notiek sadarbība, sadalot infrastruktūras jaudu vairāk nekā vienā tīklā;

1.2. pārvadājumu veikšanas iesnieguma (turpmāk – pieteikums) vai apkopes darbu veikšanas paziņojuma saturu, tam pievienojamos dokumentus, to izskatīšanas kārtību;

1.3. infrastruktūras jaudas palielināšanas plāna saturu;

1.4. rīcību vilcienu kustības organizēšanai, arī tad, ja radušies traucējumi, kā arī tad, ja infrastruktūras jauda tiek pieprasīta pēc vilcienu kustības grafika izstrādāšanas;

1.5. principus kritēriju izstrādei, lai konstatētu, ka piešķirtās jaudas ietvaros sliežu ceļi vai to daļa netiek izmantota.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ārpusplāna vilciens (ad hoc) – vilciens, kas izmanto infrastruktūras jaudu un par kuru pieteikums iesniegts pēc datuma, kas tīkla pārskatā noteikts kā pieteikumu novēlotais iesniegšanas termiņš;

2.2. infrastruktūras iecirknis – vairākos posmos sadalīta dzelzceļa līnija starp stacijām (arī starp staciju un valsts robežu), kurās var mainīt kustības virzienu, vilces līdzekļus vai lokomotīvju brigādes;

2.3. jaudas sadales plāns – būtisko funkciju veicēja apstiprināts dokuments, kas atspoguļo tā lēmumu par infrastruktūras jaudas sadali, norādot pieteikuma iesniedzējiem iedalīto vilcienu ceļu skaitu, kā arī aptuvenos vilcienu nosūtīšanas vai pienākšanas laikus, ja tādi minēti pieteikumā;

2.4. vilcienu ceļu iedalīšana – operatīvā infrastruktūras jaudas sadale, kurā katram vilcienam ieplāno konkrētu vilcienu ceļu atbilstoši pārvadātāju priekšlikumiem par tiem piešķirtās infrastruktūras jaudas izmantošanu, ārpusplāna vilcienu pieteikumiem un infrastruktūras pārvaldītāja apkopes darbu veikšanas paziņojumiem un priekšlikumiem vilcienu kustības organizācijai;

2.5. saimniecības vilciens – vilciens, kas nepiedalās dzelzceļa kravu vai pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu, bet ir saistīts ar dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, kā arī remontu un būvniecības darbu veikšanu.

3. Infrastruktūras jaudu sadala taisnīgi, nediskriminējoši un ievērojot sniegtās informācijas konfidencialitāti, kā arī nodrošinot efektīvu infrastruktūras izmantošanu.

4. Infrastruktūras jaudu piešķir uz 12 mēnešu ilgu laikposmu, kas sākas pusnaktī no attiecīgā gada decembra otrās sestdienas uz svētdienu.

5. Ja starptautisko vilcienu ceļu izveide sadarbībā ar tādu valstu infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem), kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, notiek termiņos, kas ir atšķirīgi no šo noteikumu 4. punktā minētā termiņa, infrastruktūras jaudas sadales plānā piemēro šos atšķirīgos termiņus.

II. Pieteikuma un apkopes darbu veikšanas paziņojuma saturs un izskatīšanas kārtība

6. Infrastruktūras jaudas pieprasījuma pieteikumu infrastruktūras jaudas iestrādāšanai vilcienu kustības grafikā pieteikuma iesniedzēji iesniedz katru gadu ne agrāk kā 12 mēnešus un ne vēlāk kā astoņus mēnešus pirms vilcienu kustības grafika maiņas. Pieteikuma iesniedzēji, kas nav pārvadātāji, norāda arī sākotnēji izraudzīto pārvadātāju.

6.1 Būtisko funkciju veicējs izskata arī pēc šo noteikumu 6. punktā minētā termiņa beigām saņemtos pieteikumus, ja tādi tiek iesniegti līdz datumam, kas tīkla pārskatā noteikts kā pieteikumu novēlotas iesniegšanas termiņš.

7. Pieteikumā norāda:

7.1. pieprasītā infrastruktūras iecirkņa nosaukumu atbilstoši tīkla pārskatā minētajam nosaukumam. Pieteikuma iesniedzēji, kuriem viena iecirkņa robežās mainās vilcienu skaits, pieteikumā šo iecirkni sadala posmos pa iecirknī esošajām stacijām, kurās mainās vilcienu skaits;

7.2. diennaktī prognozējamo vilcienu skaitu (pārvadātāji norāda arī jaudu (ja tāda ir), kas nepieciešama pieteikumu iesniedzēju plānotajiem pārvadājumiem, savukārt pieteikuma iesniedzēji, kas nav pārvadātāji, attiecībā uz kravas pārvadājumiem vilcienu skaita vietā drīkst norādīt tikai prognozējamo kravas pārvadājumu apjomu: tonnas gadā vai diennaktī);

7.3. aptuveno vilcienu nosūtīšanas vai pienākšanas laiku vilcienu kustības maršrutā, ja pieteikuma iesniedzējam tas ir būtiski, vai arī tajā ietver norādi, ka vilcienu ceļu iedalīšana var notikt operatīvi;

7.4. braukšanas periodiskumu vai vilcienu kustības izmaiņu apstākļus, ja pieteikuma iesniedzēji prognozē sezonālas vai citas svārstības;

7.5. prognozējamo vilcienu sadalījumu pa maršruta galastacijām, pasažieru pārvadājumiem norādot vēlamos pieturas punktus katram vilcienam;

7.6. informāciju par vilces nodrošinājumu:

7.6.1. pārvadātājam pieejamos vilces līdzekļa veidus (sērijas);

7.6.2. vilces līdzekļu faktiski iespējamo kustības ātrumu infrastruktūras iecirknī (ievērojot visus ierobežojumus);

7.6.3. vilces līdzekļu pastāvīgo dislokācijas vietu;

7.6.4. vilces līdzekļu apgrozības punktu pieprasītajā infrastruktūras iecirknī;

7.6.5. (svītrots ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 353);

7.6.6. lokomotīvju brigāžu darba kārtību konkrētajā vilcienu maršrutā, tai skaitā brigāžu apgrozības punktos, norādot arī, vai tajos ir paredzēta atpūta;

7.7. plānoto vilcienu svaru un garumu (fiziskās vienībās), ko var pavilkt attiecīgais vilces līdzeklis pieteiktajā infrastruktūras iecirknī (ievērojot visus ierobežojumus);

7.8. plānotās vagonu tehniskās apkalpošanas vietas maršrutā;

7.9. pārējos īpašos nosacījumus, kas ietekmē vilcienu kustības laiku un apstākļus (ja tādi ir), pievienojot detalizētu skaidrojumu;

7.10. saziņai ar pieteikuma iesniedzēju izmantojamos oficiālos elektroniskos saziņas līdzekļus (kontaktinformāciju).

8. Pieteikuma iesniedzējs pieteikumam pievieno:

8.1. iepriekšējā gadā piešķirtās infrastruktūras jaudas (ja tāda bija) izmantošanas analīzi;

8.2. informāciju par dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu apmaksu iepriekšējā infrastruktūras jaudas piešķiršanas periodā, maksājumu garantijas, ja līdzšinējās saistības par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nav izpildītas;

8.3. ja tīkla pārskatā tas prasīts – dokumentu, kas apliecina garantijas par to, ko infrastruktūras pārvaldītājs pamatoti sagaida attiecībā uz ieņēmumiem un infrastruktūras izmantošanu nākotnē, ievērojot Komisijas 2015. gada 6. janvāra Īstenošanas regulu (ES) 2015/10 par kritērijiem pieteikuma iesniedzējiem, kas pieteikušies uz dzelzceļa infrastruktūras jaudu, un Īstenošanas regulas (ES) 870/2014 atcelšanu;

8.4. dokumentus, kas apliecina dzelzceļa pārvadājumu pakalpojuma prioritāti, ja infrastruktūras jauda tiek pieprasīta tādu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, kam saskaņā ar Dzelzceļa likuma 27. panta trešo daļu ir prioritāte infrastruktūras jaudas sadalīšanā;

8.5. infrastruktūras jaudas pieprasījuma pamatojumu par iespējamiem pārvadājumu apjomiem;

8.6. ja pieteikumu iesniedzējs ir pārvadātājs – apliecinājumu, ka tam ir visas nepieciešamās licences, atļaujas, līgumi, apdrošināšanas polises, sertifikāti un citi dokumenti attiecībā uz visu pieprasītās infrastruktūras jaudas periodu. Ja uz infrastruktūras jaudas pieprasījuma pieteikuma iesniegšanas brīdi iesniedzējam trūkst kāda no nepieciešamajiem dokumentiem, to norāda pieteikumā.

9. Iepriekš saskaņotajiem vilcienu ceļiem, kas izveidoti vairāk nekā vienā tīklā (izņemot valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis), pieteikuma iesniedzēji var pieprasīt jaudu būtisko funkciju veicējam, kurš tālāk pieprasa infrastruktūras jaudu no citiem infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem) pieteikuma iesniedzēja vārdā.

10. Ja pieteikumā nepieciešami grozījumi vai papildinājumi, būtisko funkciju veicējs par to paziņo pieteikuma iesniedzējam, izmantojot oficiālos elektroniskos saziņas līdzekļus. Pieteikuma iesniedzējs izdara nepieciešamos grozījumus vai papildinājumus pieteikumā un piecu darbdienu laikā no paziņošanas brīža rakstveidā iesniedz tos būtisko funkciju veicējam.

11. Būtisko funkciju veicējs nosaka sadalāmo infrastruktūras jaudu, ņemot vērā tīkla pārskatā norādītos infrastruktūras iecirkņus, kuros var iedalīt infrastruktūras jaudu, un infrastruktūras iecirkņu caurlaides spēju, kā arī atlicinot infrastruktūras jaudas daļu ārpusplāna vilcieniem un, pamatojoties uz apkopes darbu veikšanas paziņojumu, – infrastruktūras pārvaldītāja plānotajiem apkopes darbiem.

11.1 Būtisko funkciju veicējs infrastruktūras jaudas sadales shēmā nosaka kārtību, kādā tiek pieņemti un izskatīti infrastruktūras jaudas pieprasījuma pieteikumi iecirkņiem, kuriem publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statuss piešķirts pēc datuma, kas tīkla pārskatā noteikts kā pieteikumu novēlotas iesniegšanas termiņš.

12. Infrastruktūras pārvaldītājs katru gadu ne vēlāk kā astoņus mēnešus pirms vilcienu kustības gada grafika maiņas iesniedz būtisko funkciju veicējam apkopes darbu veikšanas paziņojumu nākamajam periodam. Paziņojuma veidlapu nosaka būtisko funkciju veicējs infrastruktūras jaudas sadales shēmā. Paziņojumā ietver šādu informāciju:

12.1. apkopes darbu raksturojumu;

12.2. apkopes darbiem pieprasītā infrastruktūras iecirkņa nosaukumu atbilstoši infrastruktūras tīkla pārskatā minētajam nosaukumam, norādot konkrētu vietu iecirknī, tai skaitā infrastruktūras iecirkņus, kurus izmanto, lai pārvietotu apkopes darbiem nepieciešamos saimniecības vilcienus;

12.3. plānotās apkopes darbu veikšanas dienas, kā arī diennakts daļu un, ja to iespējams noteikt, stundu, kad paredzēts sākt un beigt infrastruktūras jaudas ierobežojumu;

12.4. vilcienu ceļu skaitu, kas ir nepieciešams saimniecības vilcieniem;

12.5. infrastruktūras caurlaides spējas ierobežojumus apkopes darbu veikšanas laikā.

13. Sadalot infrastruktūras jaudu, ja iespējams, pieteikuma iesniedzējiem piešķir visu pieteikumos pieprasīto infrastruktūras jaudu, nosakot prioritāti vilcieniem saskaņā ar Dzelzceļa likuma 27. panta trešo daļu un atbilstoši ar citu valstu infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem) saskaņotajiem kustības sarakstiem. Infrastruktūras jaudas sadales kārtība pierobežu iecirkņos ar trešajām valstīm var atšķirties no vispārējās, un, ja atšķiras, tā tiek noteikta infrastruktūras jaudas sadales shēmā.

14. Ja pieprasītā infrastruktūras jauda nepārsniedz sadalāmo jaudu, būtisko funkciju veicējs līdz datumam, kas tīkla pārskatā noteikts kā šo noteikumu 6. punktā minēto pieteikumu izskatīšanas termiņš, pieņem lēmumu par infrastruktūras jaudas sadali un apstiprina infrastruktūras jaudas sadales plānu nākamajam jaudas sadales periodam.

15. Ja pieteikumā norādīts aptuvenais vilciena nosūtīšanas vai pienākšanas laiks, to norāda infrastruktūras jaudas sadales plānā un ievēro, sastādot vilcienu kustības gada grafiku.

16. Ja pieteikumos nav norādīti aptuvenie vilcienu nosūtīšanas vai pienākšanas laiki, būtisko funkciju veicējs apmierina pieprasījumus, iedalot tiem norādīto vilcienu ceļu skaitu diennaktī. Konkrēto vilcienu nosūtīšanas vai pienākšanas laiku šādiem pieprasījumiem būtisko funkciju veicējs nosaka, veicot vilcienu ceļu iedalīšanu. Šādos gadījumos pieteikuma iesniedzējs pats veic tam piešķirtās infrastruktūras jaudas izmantošanas uzskaiti un, ja tam piešķirtā infrastruktūras jauda nav pietiekama, iesniedz ārpusplāna vilciena pieteikumu.

16.1 Būtisko funkciju veicējs saskaņā ar tīkla pārskatā publicēto procesu pieņem lēmumu par šo noteikumu 6.1 punktā minētajiem pieteikumiem laikposmā, kas sākas pēc šo noteikumu 6. punktā minēto pieteikumu izskatīšanas termiņa un beidzas attiecīgajā datumā, kas tīkla pārskatā noteikts kā novēloti iesniegtu pieteikumu izskatīšanas termiņš.

17. Nepieprasīto un nesadalīto infrastruktūras jaudu būtisko funkciju veicējs sadala novēloti iesniegtu pieteikumu izskatīšanas termiņā, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēju vai tehnoloģisko procesu veicēju pieteikumiem, ja tādi tiek iesniegti pēc šo noteikumu 6. punktā minētā termiņa līdz datumam, kas tīkla pārskatā noteikts kā pieteikumu novēlotas iesniegšanas termiņš. Uz nesadalīto infrastruktūras jaudas daļu kādā iecirknī pārvadātājs var pretendēt arī tad, ja tā drošības sertifikātā šis iecirknis vēl nav iekļauts.

17.1 Būtisko funkciju veicējs infrastruktūras jaudas sadales shēmā nosaka kārtību, kādā tiek pieņemti un izskatīti infrastruktūras jaudas pieprasījuma pieteikumi regulārajiem pārvadājumiem, kas iesniegti pēc datuma, kas tīkla pārskatā noteikts kā pieteikumu novēlotas iesniegšanas termiņš.

18. Infrastruktūras jaudu, par kuru saskaņā ar Dzelzceļa likuma 27.2 pantu ir noslēgta pamata vienošanās, sadala, piemērojot arī Komisijas 2016. gada 7. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) 2016/545 par procedūrām un kritērijiem, kas saistīti ar pamata vienošanos par dzelzceļa infrastruktūras jaudas piešķiršanu.

19. Ja pieteikuma iesniedzējs, kas nav pārvadātājs, pēc infrastruktūras jaudas sadales plāna apstiprināšanas izraugās citu pārvadātāju, pieteikuma iesniedzējs par to vismaz nedēļu iepriekš rakstiski informē būtisko funkciju veicēju un iesniedz informāciju par izmaiņām (ja tādas ir) šo noteikumu 7.6., 7.8. un 7.9. apakšpunktā minētajās ziņās.

III. Infrastruktūras jaudas sadales koordinēšana

20. Ja pieprasītā infrastruktūras jauda ir lielāka nekā sadalāmā jauda un pieprasījumus nav iespējams apmierināt bez koordinēšanas, būtisko funkciju veicējs, koordinējot pieprasījumus, cenšas nodrošināt visu prasību iespējami labāku saskaņošanu.

21. Būtisko funkciju veicējs veic koordinēšanu, apspriežoties ar pieteikumu iesniedzējiem, kuru pieprasījumus nav iespējams apmierināt. Koordinēšanai nepieciešamā apspriešana veicama samērīgā laikā, ievērojot konfidencialitāti (neizpaužot citu pieteikuma iesniedzēju identitāti, ja vien attiecīgie pieteikuma iesniedzēji nav piekrituši šādai izpaušanai), bez maksas rakstiskā vai elektroniskā veidā apmainoties ar šādu informāciju:

21.1. pieprasītā infrastruktūras jauda tajos pašos maršrutos;

21.2. pagaidām piešķirtā infrastruktūras jaudas daļa tajos pašos maršrutos;

21.3. infrastruktūras jauda, kas tiek piedāvāta alternatīvajos maršrutos;

21.4. kritēriji, kas tiek izmantoti infrastruktūras jaudas sadales procesā.

22. Būtisko funkciju veicējs infrastruktūras jaudas sadales shēmā norāda koordinēšanas procesa kārtību. Tajā atspoguļo starptautisko vilcienu ceļu organizēšanas sarežģītību, sekas, ko izmaiņas var radīt citiem infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem) un citu informāciju.

23. Koordinēšanas procesā būtisko funkciju veicējs var piedāvāt infrastruktūras jaudu, kas atšķiras no pieprasītās jaudas, šajā nolūkā piedāvājot pieteikuma iesniedzējiem, attiecīgi grozot pieteikumus, veikt šādus pasākumus:

23.1. izvēlēties citu pieteiktā maršruta laiku (ja pieteikumā minēts laiks);

23.2. izvēlēties citu maršrutu, nekā norādīts pieteikumā;

23.3. samazināt pasažieru vilcienu braukšanas ilgumu, samazinot pieturu skaitu vai citādi;

23.4. izmantot vilces līdzekļus ar labākiem tehniskajiem parametriem;

23.5. atteikties no kādas pieprasītās infrastruktūras jaudas daļas.

24. Ja pieteikuma iesniedzēji piekrīt grozīt pieteikumu saskaņā ar šo noteikumu 23. punktu, infrastruktūras jauda tiek piešķirta atbilstoši grozītajiem pieteikumiem.

25. Ja pieteikuma iesniedzēji nepiekrīt grozīt pieteikumus, tad, neierobežojot tiesības iesniegt sūdzību Valsts dzelzceļa administrācijā un tās pilnvaras attiecībā uz sūdzību izskatīšanu un tirgus uzraudzību dzelzceļa jomā, ar infrastruktūras jaudas sadali saistītu domstarpību gadījumā var piemērot arī būtisko funkciju veicēja apstiprināto domstarpību izšķiršanas procedūru, kas norādīta jaudas sadales shēmā. Šajā gadījumā lēmumu par jaudas sadali pieņem 10 darbdienu laikā no procedūras piemērošanas dienas, bet ne vēlāk kā līdz datumam, kas tīkla pārskatā noteikts kā šo noteikumu 6. punktā minēto pieteikumu izskatīšanas termiņš.

IV. Infrastruktūras jaudas analīze un rīcība, ja infrastruktūra ir pārslogota

26. Dzelzceļa likuma 27. panta devītajā daļā minētajā gadījumā būtisko funkciju veicējs brīdina zināmos pieteikumu iesniedzējus, pārvadātājus un infrastruktūras pārvaldītāju, ka var tikt piemērota Dzelzceļa likuma 11. panta trešajā daļā minētā papildu maksa.

27. Ja netiek piemērota papildu maksa saskaņā ar Dzelzceļa likuma 11. panta trešo daļu vai ja tā nav sniegusi gaidīto rezultātu un infrastruktūra ir atzīta par pārslogotu, būtisko funkciju veicējs, sadalot jaudu, papildus piemēro šādus kritērijus:

27.1. pakalpojuma sabiedrisko nozīmību salīdzinājumā ar jebkuru citu pakalpojumu, kas līdz ar to vairs nebūs pieejams;

27.2. pārvadātāja un infrastruktūras pārvaldītāja sadarbības pieredzi, ja tāda ir;

27.3. plānoto infrastruktūras izmantošanas regularitāti, intensitāti un ilgumu;

27.4. vilcienu tehnisko parametru atbilstību efektīvas infrastruktūras izmantošanas nodrošināšanai;

27.5. informāciju par dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu apmaksu iepriekšējā infrastruktūras jaudas piešķiršanas periodā, ja tāda ir.

28. Ja ir konstatēts, ka infrastruktūras iecirknis saskaņā ar Dzelzceļa likuma 27. panta devīto daļu ir pārslogots un netiek īstenots šo noteikumu 31. punktā minētais jaudas palielināšanas plāns, būtisko funkciju veicējs, lai konstatētu infrastruktūras jaudas ierobežojumus, veic jaudas analīzi, kurā aplūko infrastruktūru, tās darbību, dažādo piedāvāto pakalpojumu specifiku un visu šo faktoru ietekmi uz infrastruktūras jaudu.

29. Būtisko funkciju veicējs iesaista infrastruktūras pārvaldītāju jaudas analīzē, pieprasot iesniegt priekšlikumus par metodēm un pasākumiem, ko varētu veikt, lai mazinātu pārslogotību īsā un vidēji ilgā laikposmā. Iespējamie pasākumi ietver jo īpaši maršrutu maiņu, pakalpojuma sniegšanas laika maiņu, kustības ātruma maiņu un infrastruktūras uzlabojumus.

30. Jaudas analīzi pabeidz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad infrastruktūra atbilstoši Dzelzceļa likuma 27. panta devītajai daļai ir atzīta par pārslogotu.

31. Pēc apspriešanās ar pārslogotās infrastruktūras lietotājiem par pārslodzes iemeslu novēršanas piedāvājumiem un pamatojoties uz ierosināto pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi, infrastruktūras pārvaldītājs ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc analīzes rezultātu saņemšanas no būtisko funkciju veicēja izstrādā un apstiprina infrastruktūras jaudas palielināšanas plānu. Tajā norāda:

31.1. pārslogotības iemeslus;

31.2. iespējamo vilcienu satiksmes attīstību nākotnē;

31.3. infrastruktūras attīstības ierobežojumus;

31.4. infrastruktūras jaudas palielināšanas iespējas un izmaksas, ietverot iespējamās piekļuves maksas izmaiņas;

31.5. darbības, kas jāveic, lai palielinātu infrastruktūras jaudu;

31.6. plānā paredzēto pasākumu īstenošanas grafiku.

32. Infrastruktūras pārvaldītājs var piedāvāt pieteikuma iesniedzējiem piedalīties infrastruktūras jaudas palielināšanas pasākumos konkrētajā infrastruktūras iecirknī vai tā daļā.

V. Rīcība vilcienu kustības organizēšanai