Ministru kabineta rīkojums Nr. 507Rīgā 2016. gada 7. septembrī (prot. Nr. 44 29. §)
1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietverto risinājuma 1. variantu "Risinājums aktīvās novecošanās situācijas uzlabošanai" (turpmāk – risinājuma 1. variants).
2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju risinājuma 1. varianta īstenošanā. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju, Nodarbinātības valsts aģentūru, Valsts darba inspekciju un Sociālās integrācijas valsts aģentūru par līdzatbildīgajām institūcijām, kas atbilstoši kompetencei nodrošina risinājuma 1. varianta īstenošanu.
3. (Svītrots ar MK 06.09.2022. rīkojumu Nr. 591)
4. Labklājības ministrijai līdz 2016. gada 30. decembrim izveidot konceptuālā ziņojuma īstenošanas pārraudzības darba grupu, kā arī izstrādāt un līdz 2017. gada 31. martam iesniegt Ministru prezidentam priekšlikumus par to problēmu risināšanu, kuras nenovērš konceptuālajā ziņojumā piedāvātie risinājumi, un identificēt nepieciešamos precizējumus un papildinājumus ministriju politikas plānošanā.
Ministru prezidents Māris KučinskisLabklājības ministra vietā –satiksmes ministrs Uldis Augulis
(Ministru kabineta2016. gada 7. septembrarīkojums Nr. 507)
Konceptuālais ziņojums"Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā"
| ANI |
Aktīvās novecošanās indekss |
| DDVVI |
Darba drošības un vides veselības institūts |
| EM |
Ekonomikas ministrija |
| GMI |
Garantētais minimālais ienākumu līmenis |
| IZM |
Izglītības un zinātnes ministrija |
| LBAS |
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība |
| LDDK |
Latvijas Darba devēju konfederācija |
| LM |
Labklājības ministrija |
| LPS |
Latvijas Pašvaldību savienība |
| LTRK |
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera |
| NVA |
Nodarbinātības valsts aģentūra |
| NVD |
Nacionālais veselības dienests |
| PB |
Pasaules Banka |
| PIPP |
Pieaugušo izglītības pārvaldības padome |
| SAM |
Specifiskais atbalsta mērķis |
| SIVA |
Sociālās integrācijas valsts aģentūra |
| SPKC |
Slimību un profilakses kontroles centrs |
| VARAM |
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| VDI |
Valsts darba inspekcija |
| VM |
Veselības ministrija |
| Priekšrocības |
| - Nodarbinātības jomā gados vecākos iedzīvotājus Latvijā raksturo augsta līdzdalība darba tirgū.- Normatīvie akti paredz obligāto veselības pārbaužu nodrošināšanu darbiniekiem.- Atbilstoši PB aktīvās novecošanās pētījumam nākotnē gados vecākie iedzīvotāji būs labāk izglītoti, kas pozitīvi ietekmēs to darba tirgus situāciju.- Skaitliski lielākā daļa gados vecāku iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un gandrīz puse dzīvo Rīgā un Pierīgā, kur ir pieejams plašs dažādu pakalpojumu klāsts. |
| Izaicinājumi |
| - Gados vecākos iedzīvotājus pirmspensijas vecumā raksturo augsts bezdarba un īpaši ilgstošā bezdarba risks, ko ietekmē darba tirgum neatbilstošas zināšanas un prasmes, slikts veselības stāvoklis, aprūpes pienākumi un zema mobilitāte.- Dažādu paaudžu sadarbība un stereotipu mazināšana pret gados vecākiem cilvēkiem.- Gados vecāko darbinieku darba vietu kvalitāte (gan darba vides pielāgojuma, gan atalgojuma ziņā) ir salīdzinoši zema, kas ietekmē to darba tirgus situāciju un darbspēju.- Pēdējos gados vērojams pirmreizēji konstatēto arodslimnieku skaita pieaugums, turklāt bieži arodslimības tiek konstatētas vēlīni.- Gados vecāko iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītības pasākumos ir zema, īpaši iedzīvotāju ar zemāku izglītības līmeni, vienkāršākās profesijās nodarbināto, kā arī ekonomiski neaktīvo un bezdarbnieku vidū.- Latvijā pusmūža un gados vecāku cilvēku veselības rādītāji ir krietni zemāki nekā vidēji ES.- Primārās veselības aprūpes ietvaros ir liels gados vecāko iedzīvotāju apmeklējumu īpatsvars, kas ir saistīts ar hronisko slimību izplatību šajā vecuma grupā.- Primārās veselības ārstu komandas profilaktisko apskašu ietvaros veikto pacienta veselības stāvokļa novērtējumu no nodarbinātības un arodrisku aspekta ir nepieciešams pilnveidot.- Veselības aprūpes personāla informētību par vecākā gadagājuma iedzīvotāju bezdarba riskiem saistībā ar veselības stāvokli ir nepieciešams pilnveidot. |
| Iespējas |
| - Atbilstoši demogrāfiskajām tendencēm Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināts pensionēšanās vecums, tādējādi veicinot ilgāku līdzdalību darba tirgū un pensiju sistēmas ilgtspēju.- Preventīvo pasākumu nodrošinājums un pieejamība gados vecākiem iedzīvotājiem, kā arī dažādu paaudžu sadarbība veicina gados vecāko iedzīvotāju ilgāku darba mūžu un mazina gados vecāko iedzīvotāju bezdarba risku.- Darba tirgū pastāvošo šķēršļu mazināšanas kompleksu pasākumu nodrošinājums sekmē gados vecāko bezdarbnieku iekārtošanos darbā un veicina to konkurētspēju darba tirgū.- Darba devēju lomas atbilstošas darba vides nodrošināšanā veicināšana, kā arī sabiedrības kopumā izpratnes paaugstināšana par aktīvās novecošanās jautājumiem, uzlabo gados vecāko iedzīvotāju darba tirgus situāciju.- Izpratnes palielināšanās par pieaugušo izglītības nozīmi konkurētspējas veicināšanai darba tirgū sekmē gados vecāku iedzīvotāju spēju elastīgāk piemēroties darba tirgus izmaiņām.- Bērnu un gados vecāko iedzīvotāju aprūpes pakalpojumu pieejamība un ar to saistīti elastīgāki darba organizācijas risinājumi vecina gados vecāku iedzīvotāju ilgāku palikšanu darba tirgū.- Veselības pārbaužu nodrošināšana un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība kopumā veicina ilgāku palikšanu darba tirgū un samazina bezdarba ilgumu. |
| Riski |
| - Darba tirgus situācijas attīstība tuvākajos gados kļūs mērenāka, ņemot vērā ekonomisko situāciju pasaulē.- Latvijas sabiedrības novecošanās un iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenču rezultātā samazinās darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars, kas rada izaicinājumus ekonomiskajai izaugsmei un ilgtspējīgai sociālai politikai.- Gados jaunāko un vidēja vecuma iedzīvotāju emigrācija pēc pievienošanās ES un ekonomiskās krīzes laikā veicina Latvijas sabiedrības novecošanās procesus.- Zemas kvalitātes darba vietas var samazināt gados vecāko iedzīvotāju vēlmi palikt darba tirgū vai tiekties uz to.- Stereotipi un savu spēju pārlieku zems novērtējums kavē darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma atbilstošu salāgošanos. |
Legalize