Slīteres nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 751Rīgā 2016. gada 29. novembrī (prot. Nr. 65 15. §)

Izdoti saskaņā ar Slīteres nacionālāparka likuma 3. panta otro daļu, likuma"Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"13. panta otro daļu un 14. panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Slīteres nacionālā parka (turpmāk – nacionālais parks) individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus;

1.2. meža apsaimniekošanas plāna saturu, tā izstrādes un apstiprināšanas kārtību;

1.3. nacionālā parka teritorijas apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.4. nacionālā parka teritorijā esošos dabas pieminekļus, to aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Nacionālā parka robežas, stingrā režīma zonas un regulējamā režīma zonas robežas dabā apzīmē ar speciālo informatīvo zīmi, kuras paraugs, izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

3. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par nacionālā parka teritorijā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

4. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šajos noteikumos minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

2. Vispārīgie aprobežojumi nacionālā parka teritorijā

5. Nacionālā parka teritorijā ievēro izliktās aizlieguma un brīdinājuma zīmes, kā arī pārvietošanās ierobežojumus vietās, kur to neatļauj aizlieguma zīmes un nožogojumi, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu un uzraudzību vai valsts aizsardzību, vai cilvēku glābšanu un meklēšanu. Pašpatēriņa un rūpnieciskās zvejas vajadzībām aizliegts pārvietoties bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas.

6. Nacionālā parka teritorijā atļauti autoceļu, elektrisko tīklu un citu komunikāciju un infrastruktūras objektu uzturēšanas un aizsardzības darbi atbilstoši to aizsardzību, ekspluatāciju un drošību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

7. Nacionālā parka teritorijā zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem aizliegts savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot nacionālā parka apmeklētāju pārvietošanos:

7.1. pa virszemes ūdensobjektiem, izņemot pārvietošanos pa virszemes ūdensobjektiem, kas pilnībā atrodas vienā nekustamajā īpašumā;

7.2. pa ceļiem un takām, kas paredzētas nacionālā parka un tajā esošo publiski pieejamo dabas tūrisma un izziņas objektu apskatei.

8. Nacionālā parka teritorijā bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts:

8.1. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus speciāli norādītām vietām;

8.2. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos;

8.3. ierīkot slēpņošanas (geocaching) punktus;

8.4. brīvā dabā izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus).

9. Nacionālā parka teritorijā aizliegts:

9.1. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

9.2. iegūstot savvaļas augus, sēnes, sūnas un ķērpjus, bojāt vai iznīcināt zemsedzi, kā arī izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu (izņemot mellenes) vākšanai;

9.3. reģistrēt plantāciju mežu un izveidot mežaparkus;

9.4. lietot mežaudzēs minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai;

9.5. uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW vai darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem, vai augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu;

9.6. bojāt vai iznīcināt publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, informācijas stendus, informācijas un norādes zīmes, skatu torņus, telšu vietas, ugunskuru vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju un informācijas centrus);

9.7. izmantot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus neatbilstoši informācijas stendā norādītajam mērķim;

9.8. rakstīt, zīmēt un gravēt uz iežu atsegumiem;

9.9. pārvietoties pa iežu atsegumiem, ūdens un ledus kritumiem, kā arī izmantot tos atpūtas, sporta un citu pasākumu rīkošanai;

9.10. ainavu aizsardzības un dabas lieguma zonās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē (pludmalē un teritorijā līdz mežaudzei) novākt erozijas procesa rezultātā izgāzto koku sakņu daļas un tās stumbra daļas, kuras stiprina krasta kāpu noturību pret eroziju, izņemot gadījumu, ja tās traucē šajos noteikumos atļauto pārvietošanos gar krastu vai publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanu;

9.11. cirst kokus, kuri vecāki par 140 gadiem vai kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) kokus;

9.12. bojāt augošus kokus, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanai;

9.13. veidot mežā kokmateriālu treilēšanas un pievešanas ceļus taisnās līnijās, izņemot gadījumu, ja nav citu iespēju izveidot kokmateriālu treilēšanas un pievešanas ceļus;

9.14. makšķerēt un zvejot Pēterezeros, tādējādi nodrošinot īpaši aizsargājamo augu sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību;

9.15. makšķerēt Ķikāna (Sīkraga) upē un grāvī no 1. marta līdz 31. maijam, tādējādi nodrošinot īpaši aizsargājamo putnu sugu netraucētu ligzdošanu;

9.16. veikt arheoloģiskās, ģeoloģiskās un paleontoloģiskās izpētes darbus bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas, izņemot ģeoloģiskās izpētes darbus būvniecības vajadzībām teritorijās, kur atļauta apbūve.

10. Nacionālā parka teritorijā meža atjaunošanā un ieaudzēšanā atļauts izmantot vietējās koku sugas, kuras minētas šo noteikumu 3. pielikuma I daļā.

11. Nacionālā parka teritorijā meža zemēs nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, tādējādi iespēju robežās saglabājot meža zemsedzi un meža dabisko vidi tajā mītošajām sugām, vienlaikus nodrošinot trūdošo koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

12. Aizliegts brīvā dabā piebarot savvaļas sugu dzīvniekus un meža zemēs ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces, kā arī meža zemēs novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams zinātniskajiem pētījumiem. Darbībām, kas zinātniskos pētījumos saistītas ar savvaļas dzīvnieku piebarošanu, nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.

13. Medību tiesību lietotājiem, kuru medību iecirkņos ietilpst medību platības nacionālā parka teritorijā un ārpus nacionālā parka, Valsts meža dienests, izdodot medību atļaujas, tajās papildus norāda arī medību atļauju izmantošanas teritoriju.

14. Medību tiesību īpašnieks vai lietotājs nacionālā parka teritorijā viena mēneša laikā pēc medību norises iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē informāciju par medību laikā sastaptajiem un nomedītajiem savvaļas sugu dzīvniekiem, iegūtajām trofejām un nomedīto dzīvnieku bioloģiskajiem parametriem.

15. Nacionālā parka teritorijā klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku un izbēgušu nebrīvē audzētu dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošo starptautisko līgumu un citu normatīvo aktu prasības, atļauta visu gadu.

16. Nacionālā parka teritorijā vai tās daļā Dabas aizsardzības pārvalde var noteikt medību liegumu, par to publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un individuāli informējot par medību liegumu katru attiecīgās teritorijas medību tiesību īpašnieku vai lietotāju. Vienlaikus informāciju par liegumu Dabas aizsardzības pārvalde ievieto savā tīmekļvietnē un pašvaldības publicē savā bezmaksas izdevumā (ja tāds ir).

3. Stingrā režīma zona un regulējamā režīma zona

17. Stingrā režīma zonā aizliegts uzturēties, iegūt dabas resursus un veikt saimniecisko vai cita veida darbību, izņemot šādas darbības:

17.1. kontrolēt teritorijas aizsardzības režīma ievērošanu;

17.2. īstenot ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumus, glābt un meklēt cilvēkus;

17.3. uzturēt ceļu, būvju un infrastruktūras objektus, kā arī tos atjaunot būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

17.4. pārvietoties pa dabā norādītām publiski pieejamām dabas takām;

17.5. izsekot un nomedīt medībās ievainotu dzīvnieku, iepriekš par to mutiski paziņojot Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonai;

17.6. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

17.6.1. veikt zinātniskās pētniecības darbus, monitoringu un meža inventarizāciju;

17.6.2. īstenot nepieciešamos pasākumus ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai;

17.6.3. apmeklēt stingrā režīma zonu Dabas aizsardzības pārvaldes, zinātniski pētniecisko un augstākās izglītības iestāžu organizētos dabas izglītības pasākumos;

17.6.4. regulēt nemedījamo sugu dzīvnieku skaitu vai medības, lai nepieļautu epizootiju izplatīšanos, kā arī tad, ja dzīvnieku populāciju blīvums stingrā režīma zonas teritorijā pārsniedz ekosistēmu dabisko ietilpību, izraisot īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu degradāciju, ģeomorfoloģisko veidojumu eroziju un degradāciju, hidroloģiskā režīma izmaiņas, savvaļas augu un dzīvnieku populāciju skaitlisku samazināšanos, kas rada draudus minēto populāciju turpmākajai eksistencei.

18. Regulējamā režīma zonā aizliegts uzturēties, iegūt dabas resursus, veikt saimniecisko vai cita veida darbību, izņemot šādas darbības:

18.1. kontrolēt teritorijas aizsardzības režīma ievērošanu;

18.2. īstenot ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumus, glābt un meklēt cilvēkus;

18.3. uzturēt ceļu, būvju un infrastruktūras objektus, kā arī tos atjaunot būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

18.4. pārvietoties pa ceļu Košrags–Dūmele (Apakšceļš);

18.5. apmeklēt regulējamā režīma zonu no 1. augusta līdz 31. janvārim, lai iegūtu savvaļas sēnes un ogas;

18.6. medīt mežacūkas (Sus scrofa) no 1. augusta līdz 31. janvārim;

18.7. izsekot un nomedīt medībās ievainotu dzīvnieku, iepriekš par to mutiski paziņojot Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonai;

18.8. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

18.8.1. veikt zinātniskās pētniecības darbus, monitoringu un meža inventarizāciju;

18.8.2. īstenot nepieciešamos pasākumus ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai;

18.8.3. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus, kas paredzēti dabas aizsardzības plānā;

18.8.4. apmeklēt regulējamā režīma zonu Dabas aizsardzības pārvaldes, zinātniski pētniecisko un augstākās izglītības iestāžu organizētos dabas izglītības pasākumos;

18.8.5. medīt (izņemot šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minēto gadījumu) vai regulēt nemedījamo sugu dzīvnieku skaitu, lai nepieļautu epizootiju izplatīšanos, kā arī tad, ja dzīvnieku populāciju blīvums regulējamā režīma zonas teritorijā pārsniedz ekosistēmu dabisko ietilpību, izraisot īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu degradāciju, ģeomorfoloģisko veidojumu eroziju un degradāciju, hidroloģiskā režīma izmaiņas, savvaļas augu un dzīvnieku populāciju skaitlisku samazināšanos, kas rada draudus minēto populāciju turpmākajai eksistencei;

18.8.6. medības (izņemot šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minēto gadījumu) medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu novēršanai Kolkas un Vaides ciemā. Šajā gadījumā Dabas aizsardzības pārvalde rakstisku atļauju izsniedz, ja postījumu vietā ir veikti aizsardzības pasākumi pret iespējamiem medījamo dzīvnieku postījumiem un postījumu faktu, postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu un veiktos aizsardzības pasākumus ir noteikusi Medību koordinācijas komisija, kurā pieaicināts Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis.

4. Dabas lieguma zona

19. Dabas lieguma zonā aizliegts:

19.1. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, kā arī pa pludmali, kāpām un purviem, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzību, vai cilvēku glābšanu un meklēšanu. Pašpatēriņa un rūpnieciskās zvejas vajadzībām aizliegts pārvietoties bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas;

19.2. pārvietoties ar zirgiem, zirgu pajūgiem un velosipēdiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, kā arī pa kāpām, izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem pa pludmali, kā arī gadījumus, ja pārvietošanās notiek pa maršrutiem (atbilstoši maršruta izveidošanas mērķim), kuru izveidošanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, vai pārvietošanās ir saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzību, vai cilvēku glābšanu un meklēšanu;

19.3. nosusināt purvus, mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;

19.4. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot, uzvedot melnzemi, ieaudzējot mežu) meža pļavas un lauces, izņemot šo noteikumu 19.10. apakšpunktā minētos gadījumus;

19.5. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta ezeru, upju, vecupju un strautu krasta līnija un gultne, izņemot upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanu bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas;

19.6. rīkot velosacensības, autosacensības, motosacensības, rallijus, treniņbraucienus, izmēģinājuma braucienus, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības ārpus telpām, izņemot minētās darbības, ko veic pa pašvaldības autoceļiem;

19.7. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas rīkot velosacensības, orientēšanās sacensības un cita veida sporta un piedzīvojumu sacensības brīvā dabā;

19.8. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

19.9. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām;

19.10. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, kā arī aizliegts bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

19.10.1. veikt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu, aizsardzību un saglabāšanu;

19.10.2. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus;

19.10.3. veikt ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums vai novietojums;

19.11. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to atjaunošanu un pārbūvi, izņemot šādas darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

19.11.1. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošana, aizsardzība un saglabāšana;

19.11.2. upju dabiskā tecējuma, ūdensteču un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošana;

19.11.3. zivju migrācijas ceļu atjaunošana;

19.11.4. esošo meža ceļu uzturēšana;

19.11.5. darbības, ko veic, lai novērstu teritoriju applūšanu ārpus dabas lieguma zonas vai līdz šim neapplūdušu teritoriju applūšanu dabas lieguma zonas teritorijā;

19.12. ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku – ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku – audzētavas, kā arī iežogot platības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē, izņemot šādas audzētavas un iežogotas platības pagalmos un dārzos;

19.13. norobežot ar žogiem meža zemes, kas lielākas par 0,12 hektāriem;

19.14. lasīt dzērvenes Pēterezera vigā no 10. oktobra līdz 20. septembrim, tādējādi nodrošinot īpaši aizsargājamo augu sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību;

19.15. atrakt dzīvnieku alas (arī medījot), izņemot bebru (Castor fiber) alas;

19.16. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

19.16.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes, kurās piedalās vairāk par 60 cilvēkiem, izņemot pasākumus un nometnes, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;

19.16.2. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus;

19.16.3. veikt ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums.

20. Dabas lieguma zonā meža zemēs aizliegts:

20.1. veikt mežsaimniecisko darbību no 1. marta līdz 31. augustam, izņemot:

20.1.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

20.1.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu, kokus atstājot mežaudzē;

20.1.3. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

20.1.4. atjaunot mežu stādot vai sējot;

20.2. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

20.3. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes pirmā stāva valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

20.3.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;

20.3.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;

20.3.3. apšu audzēm – 30 gadu;

20.4. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatupunktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

20.5. atjaunot mežu stādot vai sējot.

21. Dabas lieguma zonā meža zemēs atļauts veikt mežsaimniecisko darbību ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

21.1. no 1. marta līdz 31. augustam gadījumos, ja meteoroloģisko apstākļu dēļ putnu ligzdošana nav sākusies;

21.2. no 1. augusta – grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa, slapjā vēra, slapjās gāršas, purvāja, niedrāja, dumbrāja un liekņas meža tipos, ja meteoroloģisko apstākļu dēļ augsne ir izžuvusi.

22. Dabas lieguma zonā, cērtot kokus kopšanas cirtē, saglabā:

22.1. rēķinot uz cirsmas hektāru, vismaz 15 augtspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot šo noteikumu 9.11. apakšpunktā minētos kokus un resnākos kokus (koki, kuru caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru), kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus, kokus ar deguma rētām un priedes ar sasveķojuma pazīmēm;

22.2. sausseržus un kadiķus;

22.3. pameža un paaugas grupas 10 metru rādiusā ap lapsu (Vulpes vulpes) un āpšu (Meles meles) alām.

23. Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai tad, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.