Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 845Rīgā 2016. gada 20. decembrī (prot. Nr. 69 48. §)

Izdoti saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmasiestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonuar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma16. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – iestāde) amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersona) darbības un tās rezultātu novērtēšanas (turpmāk – novērtēšana) kārtību.

2. Amatpersonas novērtēšanai ir šādi mērķi:

2.1. novērtēt amatpersonas darbību un tās rezultātus atbilstoši novērtēšanas kritērijiem;

2.2. noteikt uz rezultātu sasniegšanu vērstus amatpersonas uzdevumus;

2.3. noteikt amatpersonas mācību un attīstības vajadzības;

2.4. noteikt amatpersonas profesionālās izaugsmes iespējas;

2.5. identificēt nepieciešamās izmaiņas amatpersonas amata aprakstā;

2.6. nodrošināt regulāru atgriezenisko saiti starp amatpersonu un amatpersonas tiešo vadītāju par amatpersonas darbību un tās rezultātiem;

2.7. novērtēt augsto ētikas standartu ievērošanu.

3. Amatpersonas novērtēšanas process sastāv no šādiem posmiem:

3.1. amatpersonas darbības un tās rezultātu plānošana:

3.1.1. izpildāmo uzdevumu un amata (dienesta) pienākumu izpildes prasību noteikšana nākamajam novērtēšanas periodam;

3.1.2. rīcība atbilstoši kompetencei;

3.1.3. mācību un attīstības vajadzību definēšana;

3.2. amatpersonas novērtēšana saskaņā ar šo noteikumu 30. punktā norādītajiem novērtēšanas kritērijiem;

3.3. novērtēšanas pārrunas (turpmāk – pārrunas), attiecīgi amatpersonas tiešajam vadītājam vai attiecīgā ministra izveidotajai novērtēšanas komisijai vai iestādes vadītāja izveidotajai novērtēšanas komisijai (turpmāk – novērtēšanas komisija) tiekoties ar amatpersonu, lai analizētu amatpersonas darbību un tās rezultātus un vienotos par amatpersonas darbības un tās rezultātu kopējo vērtējumu.

4. Ir šādi amatpersonas novērtēšanas veidi:

4.1. kārtējā novērtēšana (tai skaitā pēc amatpersonas pārcelšanas citā amatā);

4.2. kadeta novērtēšana;

4.3. ārpuskārtas novērtēšana;

4.4. atkārtotā novērtēšana;

4.5. novērtēšana pēc ilgstošas attaisnotas prombūtnes;

4.6. novērtēšana pirms pārbaudes termiņa beigām.

5. Amatpersonas kārtējo novērtēšanu veic reizi gadā. Iestādes vadītājs atsevišķām amatu grupām, ņemot vērā to amata dienesta pienākumu izpildes specifiku, var noteikt citu kārtējās novērtēšanas periodu, kas nepārsniedz divus gadus.

6. Valsts policijas koledžas, Valsts robežsardzes koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas kadeta (turpmāk – kadets) novērtēšanas procedūru piesaista kadeta izglītības programmas noslēguma pārbaudījumu kārtošanas laikam.

7. Iestādes vadītājs, pamatojoties uz amatpersonas tiešā vadītāja ziņojumu, var pieņemt lēmumu par amatpersonas ārpuskārtas novērtēšanu, ja būtiski mainās amatpersonas amata (dienesta) pienākumu izpildes kvalitāte vai pienākumu apjoms.

8. Atkārtotu amatpersonas novērtēšanu veic šo noteikumu 42. vai 44. punktā minētajā gadījumā.

9. Novērtēšanu pēc amatpersonas ilgstošas attaisnotas prombūtnes (piemēram, bērna kopšanas atvaļinājums, ilgstoša darbnespēja) veic, ja ir pagājis novērtēšanas periods un pēc atgriešanās no ilgstošas attaisnotas prombūtnes amatpersona ir nodienējusi amatā ne mazāk kā trīs mēnešus. Novērtēšanu veic sešu mēnešu laikā pēc amatpersonas atgriešanās no ilgstošas attaisnotas prombūtnes.

9.1 Kārtējo novērtēšanu pēc pārcelšanas citā amatā veic, ja ir pagājis novērtēšanas periods un pēc pārcelšanas citā amatā amatpersona tajā ir nodienējusi ne mazāk kā trīs mēnešus. Novērtēšanu veic sešu mēnešu laikā pēc amatpersonas pārcelšanas citā amatā.

9.2 Novērtēšanu pirms pārbaudes termiņa beigām veic ne vēlāk kā nedēļu pirms amatpersonai noteiktā pārbaudes termiņa beigām.

10. Amatpersonas novērtēšanu atliek šādos gadījumos:

10.1. pret amatpersonu ierosināta disciplinārlieta par darbību vai bezdarbību, kas veikta novērtēšanas periodā;

10.2. amatpersona ir atstādināta no amata pienākumu izpildes;

10.3. amatpersonas pārejošas darbnespējas, atvaļinājuma vai komandējuma laikā, kā arī laikā, kad amatpersona nepilda pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

II. Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtēšanas process

11. Uzsākot amatpersonas novērtēšanas procesu, attiecīgi amatpersonas tiešais vadītājs vai novērtēšanas komisija plāno pārrunas ar amatpersonu, paredzot sagatavošanās laiku amatpersonai un laiku pārrunām ar amatpersonu.

12. Pirms pārrunām:

12.1. amatpersona, izņemot iestādes vadītāju un viņa vietnieku (turpmāk – iestādes vadītājs) un Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes vadītāju un viņa vietnieku (turpmāk – izglītības iestādes vadītājs), aizpilda amatpersonas novērtējuma veidlapu (1. pielikums), izņemot laukus "Amatpersonas tiešā vadītāja komentārs" un "Vērtējums", 4. punktu "Paplašinātā novērtēšana", 5. punktu "Pārrunu laikā papildus izteiktie argumenti", 7. punktu "Kopsavilkums" un lauku "Amatpersonas gala komentārs", un iesniedz to savam tiešajam vadītājam;

12.2. iestādes vadītājs vai izglītības iestādes vadītājs (iestādes vadītāja vietnieks) aizpilda vadītāja novērtējuma veidlapu (2. pielikums), izņemot laukus "Novērtēšanas komisijas komentārs" un "Vērtējums", 4. punktu "Paplašinātā novērtēšana", 4.1 punktu "Amatpersonas tiešā vadītāja viedoklis", 5. punktu "Pārrunu laikā papildus izteiktie argumenti", 7. punktu "Kopsavilkums" un lauku "Amatpersonas gala komentārs". Pēc vadītāja novērtējuma veidlapas aizpildīšanas iestādes vadītājs vai izglītības iestādes vadītājs (iestādes vadītāja vietnieks) iesniedz to savam tiešajam vadītājam, ja tāds ir, veidlapas 4.1 punkta "Amatpersonas tiešā vadītāja viedoklis" aizpildīšanai vai iesniedz to novērtēšanas komisijai;

12.3. iestādes vadītāja vai izglītības iestādes vadītāja (iestādes vadītāja vietnieka) tiešais vadītājs aizpilda vadītāja novērtējuma veidlapas (2. pielikums) 4.1 punktu "Amatpersonas tiešā vadītāja viedoklis" un iesniedz to novērtēšanas komisijai.

13. Attiecīgi amatpersonas tiešais vadītājs vai novērtēšanas komisija izskata sagatavoto amatpersonas novērtējuma veidlapu vai vadītāja novērtējuma veidlapu (turpmāk – novērtējuma veidlapa) un aizpilda novērtējuma veidlapas laukus "Vadītāja komentārs" vai "Novērtēšanas komisijas komentārs", izņemot laukus "Vērtējums", 4. punktu "Paplašinātā novērtēšana", 5. punktu "Pārrunu laikā papildus izteiktie argumenti", 6. punktu "Turpmākās darbības un attīstības plāns", 7. punktu "Kopsavilkums", lauku "Amatpersonas tiešā vadītāja gala komentārs" vai "Novērtēšanas komisijas gala komentārs".

14. Attiecīgi amatpersonas tiešais vadītājs vai novērtēšanas komisija organizē pārrunas ar novērtējamo amatpersonu, nosaka to norises laiku un vietu un vismaz trīs darbdienas iepriekš paziņo par to amatpersonai.

15. Pārrunu laikā analizē un vērtē iepriekšējā novērtēšanā amatpersonai noteikto uzdevumu izpildi, amata pienākumu izpildi, amatpersonas rīcību atbilstoši kompetenču rīcības rādītājiem un dienesta disciplīnu, abpusēji izsakot un fiksējot novērtējuma veidlapas 5. punktā "Pārrunu laikā izteiktie argumenti" argumentus, kuri pamato vērtējumu, kā arī nosaka nākamajā novērtēšanas periodā veicamos uzdevumus, nepieciešamās izmaiņas amatpersonas amata aprakstā, vērtē iepriekšējā periodā noteikto mācību efektivitāti, nosaka amatpersonas mācību un attīstības vajadzības nākamajam periodam un analizē iespējamo karjeras attīstību, aizpildot novērtējuma veidlapas 6. punktu "Turpmākas darbības un attīstības plāns".

16. Pārrunu noslēgumā attiecīgi amatpersonas tiešais vadītājs vai novērtēšanas komisija aizpilda novērtējuma veidlapas laukus "Vērtējums" un 7. punktu "Kopsavilkums" un informē amatpersonu par novērtēšanas rezultātu. Amatpersona aizpilda novērtējuma veidlapas lauku "Amatpersonas gala komentārs" un attiecīgi amatpersonas tiešais vadītājs vai novērtēšanas komisija aizpilda novērtējuma veidlapas lauku "Amatpersonas tiešā vadītāja gala komentārs" vai "Novērtēšanas komisijas gala komentārs". Ja amatpersona nepiekrīt novērtējuma veidlapas saturam un novērtējumam, to pamato ar argumentētu komentāru novērtējuma veidlapas laukā "Amatpersonas gala komentārs". Amatpersona un attiecīgi amatpersonas tiešais vadītājs vai novērtēšanas komisija paraksta novērtējuma veidlapu.

17. Amatpersonas novērtēšanas procesā var iesaistīt arī citas personas, kuras var sniegt viedokli par amatpersonas darbību un tās rezultātiem, tādējādi organizējot paplašināto novērtēšanu.

18. Attiecīgi iestādes vadītājs, izglītības iestādes vadītājs vai attiecīgais ministrs nosaka amatus, uz kuriem attiecināma paplašinātā novērtēšana, kā arī personas, kuras piedalās paplašinātajā novērtēšanā.

19. Paplašināto novērtēšanu var veikt amatpersonas padotie, kolēģi, citi vadītāji, sadarbības partneri, klienti, nevalstisko organizāciju pārstāvji.

19.1 Ja pirms amatpersonas novērtēšanas termiņa beigām mainās amatpersonas tiešais vadītājs un viņš nevar veikt (nodrošināt) objektīvu amatpersonas novērtēšanu, var organizēt paplašināto novērtēšanu, lūdzot amatpersonas iepriekšējam tiešajam vadītājam vai augstākai amatpersonai, vai citai amatpersonai, kura var sniegt objektīvu amatpersonas kompetenču novērtējumu, veikt amatpersonai noteikto kompetenču novērtēšanu.

20. Uzsākot amatpersonas paplašināto novērtēšanu, attiecīgi amatpersonas tiešais vadītājs vai novērtēšanas komisija sagatavo paplašinātās novērtēšanas veidlapu (3. pielikums), aizpildot tajā sadaļas "Novērtējamā amatpersona" un "Novērtējamās amatpersonas tiešais vadītājs", kā arī sadaļā "Kompetences", norādot amatpersonai vērtējamās kompetences, un iesniedz to aizpildīšanai katram paplašinātās novērtēšanas veicējam.

21. Paplašinātās novērtēšanas veicējs kompetences vērtē saskaņā ar šo noteikumu 32. un 35. punktā noteikto kārtību.

22. Aizpildīto paplašinātās novērtēšanas veidlapu paplašinātās novērtēšanas veicējs iesniedz attiecīgi amatpersonas tiešajam vadītājam vai novērtēšanas komisijai, kura, apkopojot visas par amatpersonu saņemtās paplašinātās novērtēšanas veidlapas, atspoguļo paplašinātās novērtēšanas procesā iegūto informāciju par kompetenču novērtēšanu, aizpildot novērtējuma veidlapas 4. punktu "Paplašinātā novērtēšana".

23. Paplašinātajai novērtēšanai ir ieteikuma raksturs, un tajā iegūto informāciju attiecīgi amatpersonas tiešais vadītājs vai novērtēšanas komisija izvērtē, nosakot kompetenču vērtējumus.

24. Novērtējuma veidlapu sagatavo vienā eksemplārā un uzglabā attiecīgās iestādes personālvadības struktūrvienības lietvedībā.

III. Novērtēšanas komisijas sastāvs un lēmuma pieņemšanas kārtība

25. Novērtēšanas komisijas sastāvā ir novērtēšanas komisijas priekšsēdētājs un ne mazāk kā trīs novērtēšanas komisijas locekļi. Novērtēšanas komisijas sastāvā iekļauj iestādes personāla struktūrvienības pārstāvi.

26. Novērtēšanas komisija var novērtēt amatpersonu, ja novērtēšanas komisijas sēdē piedalās ne mazāk kā puse no novērtēšanas komisijas sastāva.

27. Novērtēšanas komisijas sēdes protokolē.

28. Novērtēšanas komisija pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir novērtēšanas komisijas priekšsēdētāja balss.

29. Iestādes vadītāja izveidotā novērtēšanas komisija, izskatot apstrīdēto amatpersonas novērtēšanu, sēdē izteiktos viedokļus, faktus, argumentus, pamatojumus un pieņemto lēmumu norāda novērtēšanas komisijas sēdes protokolā.

IV. Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtēšana

30. Amatpersonas darbību un tās rezultātus novērtē, analizējot un vērtējot šādus novērtēšanas kritērijus:

30.1. amata pienākumu un uzdevumu izpilde – rezultatīvie rādītāji, attieksme pret amata (dienesta) pienākumu izpildi atbilstoši noteiktajām prasībām;

30.2. kompetence – profesionālās zināšanas un iemaņas (tai skaitā profesionālo apmācību ieskaišu rezultāti, svešvalodu zināšanas, dienestam nepieciešamās kvalifikācijas paaugstināšana novērtēšanas periodā), iniciatīva (dalība darba grupās, dažādos projektos, jauninājumu ieviešana savā darbībā, dalība informatīvajos pasākumos, piedalīšanās iestādes sporta un profesionālajās sacensībās, tai skaitā pasākumu un sacensību rīkošana);

30.3. dienesta disciplīna – izteiktie aizrādījumi un piemērotie disciplinārsodi.

31. Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējot amata dienesta pienākumu izpildes specifiku, nosaka amatu dalījumu amatu grupās un amatu grupām vērtējamās kompetences. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogu vienādi klasificētiem amatiem vienas struktūrvienības ietvaros nosaka vienādas kompetences, izņemot vadības kompetences, kas var atšķirties dažādu līmeņu speciālistu vai struktūrvienību vadītāju vietnieku amatiem. Visām amatu grupām obligāti vērtējamā kompetence ir ētiskums un godprātība.

32. Kompetences vērtē atbilstoši definētajiem rīcības rādītājiem (4. pielikums).

V. Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējuma noteikšana

33. Amatpersonas darbību un tās rezultātus vērtē, nosakot vienu no šādām amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējuma pakāpēm (turpmāk – novērtējuma pakāpe):

33.1. A 1 – atbilst noteiktajām prasībām, var virzīt iecelšanai augstākā amatā;

33.2. A 2 – atbilst noteiktajām prasībām;

33.3. B – daļēji neatbilst noteiktajām prasībām;

33.4. C – neatbilst noteiktajām prasībām.

34. Amata pienākumu izpildes vērtējumu veido viens no šādiem vērtējumiem:

34.1. amatpersona kvalitatīvi veic amata (dienesta) pienākumus, to izpilde pārsniedz izvirzītās prasības – 8;

34.2. amatpersona kvalitatīvi veic amata (dienesta) pienākumus – 6;

34.3. amatpersona nepietiekami kvalitatīvi veic kādu no amata (dienesta) pienākumiem, konstatēti konkrēti trūkumi, kurus iespējams novērst periodā līdz nākamajai novērtēšanai, – 4;

34.4. amatpersona nepietiekami kvalitatīvi veic amata (dienesta) pienākumus, konstatēti būtiski trūkumi – 2.

35. Katra kompetence vērtējama atsevišķi (teicami – 10, ļoti labi – 8, labi – 6, jāpilnveido – 4, neapmierinoši – 2). Aprēķināto (vidējo) kompetenču vērtējumu iegūst, summējot katras kompetences vērtējumu un iegūto summu dalot ar vērtēto kompetenču skaitu.

35.1 Ja veikta amatpersonas paplašinātā novērtēšana, aprēķināto (vidējo) kompetenču vērtējumu iegūst, summējot katra vērtētāja kompetenču aprēķināto (vidējo) vērtējumu un iegūto summu dalot ar vērtētāju skaitu.

36. Dienesta disciplīnas vērtējumu iegūst, summējot amatpersonai katra izteiktā aizrādījuma un piemērotā disciplinārsoda punktus, ja amatpersonai novērtēšanas periodā ir:

36.1. izteikts aizrādījums – 0,25;

36.2. piemērota piezīme – 0,5;

36.3. piemērots rājiens – 0,75;

36.4. piemērota mēneša amatalgas samazināšana par 10–20 procentiem no mēneša amatalgas uz laiku no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem – 1;

36.5. piemērota pazemināšana dienesta pakāpē par vienu pakāpi uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam – 1,25;

36.6. piemērota pazemināšana amatā – 1,5.

37. Kopējo vērtējumu iegūst, summējot amata pienākumu izpildes vērtējumu un kompetenču aprēķināto vērtējumu un atņemot dienesta disciplīnas vērtējumu (ar precizitāti divi cipari aiz komata).

38. Pamatojoties uz kopējā vērtējumā iegūto summu (punktu skaitu), nosaka amatpersonas novērtējuma pakāpi: A 1, ja iegūti 15,75–18 punkti; A 2, ja iegūti 11,26–15,74 punkti; B, ja iegūti 7,25–11,25 punkti; C, ja iegūtais punktu skaits ir mazāks par 7,25 punktiem.

39. Ja amatpersonas novērtējuma pakāpe ir A 1, B vai C, attiecīgi amatpersonas tiešais vadītājs vai novērtēšanas komisija novērtējuma veidlapā vai novērtējuma apstrīdēšanas gadījumā novērtēšanas komisijas sēdes protokolā sniedz precīzu, izsmeļošu, uz faktiem balstītu lēmuma pamatojumu. Novērtējuma pakāpi pamato, attiecīgi aizpildot novērtējuma veidlapas lauku "Amatpersonas tiešā vadītāja gala komentārs" vai "Novērtēšanas komisijas gala komentārs", arī gadījumā, ja amatpersona nepiekrīt novērtējuma pakāpei.

VI. Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējuma apstrīdēšanas kārtība

40. Ja amatpersona, izņemot iestādes vadītāju, izglītības iestādes vadītāju un amatpersonu, kura novērtēta šo noteikumu 4.6. apakšpunktā minētajā gadījumā, nepiekrīt tiešā vadītāja novērtējumam, amatpersona novērtēšanas rezultātu var apstrīdēt piecu darbdienu laikā, iesniedzot iesniegumu iestādes vadītājam. Iestādes vadītājs iesniegumu nodod izskatīšanai iestādes vadītāja izveidotajai novērtēšanas komisijai.

41. Iestādes vadītāja izveidotās novērtēšanas komisijas sēdē piedalās arī amatpersona, kura ir apstrīdējusi novērtēšanas rezultātu, un amatpersonas tiešais vadītājs.

42. Iestādes vadītāja izveidotā novērtēšanas komisija 20 darbdienu laikā izvērtē amatpersonas tiešā vadītāja un amatpersonas viedokli, atzīmē pušu argumentus, sagatavo atzinumu un pieņem lēmumu par novērtēšanas rezultāta maiņu, atstāšanu bez izmaiņām vai atkārtotu novērtēšanu.

43. Iestādes vadītāja, izglītības iestādes vadītāja un šo noteikumu 4.6. apakšpunktā minētajā gadījumā novērtētās amatpersonas novērtējums nav apstrīdams.

VII. Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējuma izmantošana

44. Ja amatpersonas novērtējuma pakāpe ir B, pēc sešiem mēnešiem veic amatpersonas atkārtotu novērtēšanu (izņemot gadījumu, ja amatpersona novērtēta saskaņā ar šo noteikumu 4.6. apakšpunktu). Ja atkārtotajā novērtēšanā amatpersonas novērtējuma pakāpe ir B, tiek uzskatīts, ka amatpersonai nav pietiekamu profesionālo spēju amata aprakstā noteikto pienākumu veikšanai, un pēc amatpersonas profesionālo spēju izvērtēšanas var pieņemt lēmumu par amatpersonas pārcelšanu citā amatā, kas atbilst amatpersonas profesionālajām spējām, vai amatpersonas atvaļināšanu no dienesta (izņemot kadetus) sakarā ar neatbilstību amatam, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā vai nav cita amata, kuru amatpersonai attiecīgajā iestādē piedāvāt un kuram noteiktajām prasībām amatpersona atbilst.

45. Ja amatpersonas novērtējuma pakāpe ir C, tiek uzskatīts, ka amatpersonai nav pietiekamu profesionālo spēju amata aprakstā noteikto pienākumu veikšanai, un pieņem lēmumu par amatpersonas pārcelšanu citā amatā, kas atbilst amatpersonas profesionālajām spējām, vai amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar neatbilstību amatam, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā vai nav cita amata, kuru amatpersonai attiecīgajā iestādē piedāvāt un kuram noteiktajām prasībām amatpersona atbilst.

45.1 Ja amatpersonas novērtēšanā pirms pārbaudes termiņa beigām novērtējuma pakāpe ir B vai C, tiek uzskatīts, ka amatpersonai nav pietiekamu profesionālo spēju amata aprakstā noteikto pienākumu veikšanai, un amatpersona atvaļināma no dienesta sakarā ar pārbaudes laika neizturēšanu.

VIII. Noslēguma jautājumi

46. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007. gada 7. augusta noteikumus Nr. 532 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 129. nr.; 2009, 53. nr.; 2014, 77. nr.).

47. Novērtēšanu par periodu līdz 2016. gada 31. decembrim veic saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 7. augusta noteikumiem Nr. 532 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība".