Noteikumi par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases pirmo un otro kārtu un 13.1.5. specifisko atbalsta mērķi "Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē"

Ministru kabineta noteikumi Nr. 870Rīgā 2016. gada 20. decembrī (prot. Nr. 69 71. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu unKohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" (turpmāk – 9.3.2. specifiskais atbalsts) projektu iesniegumu atlases pirmo un otro kārtu un 13.1.5. specifisko atbalsta mērķi "Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē" (turpmāk – 13.1.5. specifiskais atbalsts) (turpmāk abi kopā – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu iesniedzējiem (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.5. atbalstāmo darbību izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. vienošanās un līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlases īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

II. Specifiskā atbalsta mērķis

5. 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās un teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru. 13.1.5. specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ārkārtējās situācijās, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru.

6. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir ārstniecības iestādes.

7. Specifiskā atbalsta ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

7.1. rezultāta rādītāji:

7.1.1. 9.3.2. specifiskā atbalsta ietvaros sasniedzama ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās – apmeklējumu skaits 2,5–2,8;

7.1.2. 13.1.5. specifiskā atbalsta ietvaros izveidotas papildu gultas vietas Covid-19 pacientiem – 449 gultas vietas;

7.2. iznākuma rādītāji:

7.2.1. 9.3.2. specifiskā atbalsta ietvaros uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, – 608 ārstniecības iestādes, tai skaitā:

7.2.1.1. projektu iesniegumu atlases pirmajā kārtā – 14 ārstniecības iestādes;

7.2.1.2. projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā – viena ārstniecības iestāde;

7.2.2. 9.3.2. specifiskā atbalsta ietvaros iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi, – 1 839 598 iedzīvotāji;

7.2.3. 9.3.2. specifiskā atbalsta ietvaros Covid-19 infekcijas izplatības seku mazināšanai attīstītās infrastruktūras kopējās publiskās izmaksas – 30 356 471 euro;

7.2.4. 13.1.5. specifiskā atbalsta ietvaros uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, – vismaz septiņas ārstniecības iestādes;

7.2.5. 13.1.5. specifiskā atbalsta ietvaros attīstītās infrastruktūras vērtība Covid-19 seku mazināšanai – kopējās publiskās izmaksas 51 573 785 euro;

7.3. 9.3.2. specifiskā atbalsta ietvaros finanšu uzraudzības rādītājs – sertificēti attiecināmie izdevumi 7 796 118 euro apmērā, tai skaitā:

7.3.1. projektu iesniegumu atlases pirmajā kārtā – 7 796 118 euro;

7.3.2. projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā – 0 euro.

III. Specifiskā atbalsta finansējums

8. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 363 579 361 euro (no tā virssaistību finansējums – 40 312 177 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 267 454 744 euro (no tā virssaistību finansējums – 34 265 350 euro un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums no REACT-EU – 51 573 785 euro) un nacionālais finansējums – 96 124 617 euro (maksimālais valsts budžeta finansējums – 83 326 833 euro (no tā virssaistību finansējums – 4 612 096 euro) un minimālais privātais finansējums – 12 797 784 euro (no tā virssaistību finansējums – 1 434 731 euro)). Finansējums sadalījumā pa 9.3.2. specifiskā atbalsta un 13.1.5. specifiskā atbalsta mērķiem:

8.1. 9.3.2. specifiskā atbalsta ietvaros plānotais attiecināmais finansējums ir vismaz 295 979 360 euro (no tā virssaistību finansējums – 40 312 177 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 215 880 959 euro (no tā virssaistību finansējums – 34 265 350 euro) un nacionālais finansējums – 80 098 401 euro (maksimālais valsts budžeta finansējums – 67 300 617 euro (no tā virssaistību finansējums – 4 612 096 euro) un minimālais privātais līdzfinansējums – 12 797 784 euro (no tā virssaistību finansējums – 1 434 731 euro));

8.2. 13.1.5. specifiskā atbalsta ietvaros plānotais attiecināmais finansējums ir vismaz 67 600 001 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums no REACT-EU – 51 573 785 euro un nacionālais finansējums vismaz 16 026 216 euro.

9. Specifiskā atbalsta finansējums sadalījumā pa atlases kārtām:

9.1. 9.3.2. specifiskā atbalsta pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 228 105 545 euro (no tā virssaistību finansējums – 40 312 177 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 188 003 496 euro (no tā virssaistību finansējums – 34 265 350 euro) un nacionālais finansējums – 40 102 049 euro (valsts budžeta finansējums – 31 455 716 euro (no tā virssaistību finansējums – līdz 4 612 096 euro) un privātais finansējums – 8 646 333 euro (no tā virssaistību finansējums – 1 434 731 euro)), kas iekļauj 9.3.2. specifiskā atbalsta finansējumu un 13.1.5. specifiskā atbalsta finansējumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu:

9.1.1. specifiskā atbalsta pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas pirmās apakškārtas ietvaros kopējais attiecināmais finansējums ir 132 536 512 euro (no tā virssaistību finansējums – 10 405 413 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 110 705 653 euro (no tā virssaistību finansējums – 8 844 600 euro) un nacionālais finansējums – 21 830 859 euro (maksimālais valsts budžeta finansējums – 15 222 609 euro (no tā virssaistību finansējums – 936 487 euro) un minimālais privātais finansējums – 6 608 250 euro (no tā virssaistību finansējums – 624 326 euro));

9.1.2. specifiskā atbalsta pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas otrās apakškārtas ietvaros kopējais attiecināmais finansējums ir 73 397 187 euro (no tā virssaistību finansējums – 29 906 764 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 60 382 370 euro (no tā virssaistību finansējums – 25 420 750 euro) un nacionālais finansējums – 13 014 817 euro (valsts budžeta finansējums – 10 976 734 euro (no tā virssaistību finansējums – līdz 3 675 609 euro) un privātais finansējums – 2 038 083 euro (no tā virssaistību finansējums – 810 405 euro));

9.1.3. 9.3.2. specifiskā atbalsta pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas trešās apakškārtas ietvaros kopējais attiecināmais finansējums ir 22 171 846 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 16 915 473 euro un nacionālais finansējums – 5 256 373 euro (maksimālais valsts budžeta finansējums – 5 256 373 euro);

9.2. 9.3.2. specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 135 473 816 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 79 451 248 euro un nacionālais finansējums – 56 022 568 euro (valsts budžeta finansējums – 51 871 117 euro un privātais finansējums – 4 151 451 euro).

10. 9.3.2. specifiskā atbalsta pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas pirmās, otrās un trešās apakškārtas ietvaros:

10.1. 9.3.2. specifiskā atbalsta finansējuma attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 85 procentus, bet valsts budžeta finansējums – deviņus procentus no šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētā atlases kārtai plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, izņemot šo noteikumu 1. pielikuma 1.2.3. apakšpunktā minēto atbalsta saņēmēju, kuram attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 85 procentus, bet valsts budžeta finansējums – 15 procentus no šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētā atlases kārtai plānotā kopējā attiecināmā finansējuma;

10.2. 13.1.5. specifiskā atbalsta finansējuma attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums no REACT-EU nepārsniedz šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto maksimālo attiecināmo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu no REACT-EU un 76,30 procentus no 13.1.5. specifiskā atbalsta mērķim pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma, bet valsts budžeta finansējums – šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto maksimālo attiecināmo nacionālo finansējumu un 23,71 procentu no atlases kārtai plānotā kopējā publiskā attiecināmā finansējuma. Attiecināmais privātais līdzfinansējums katram projektam tiek noteikts saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu.

11. Otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 58,65 procentus, bet valsts budžeta finansējums – 38,25 procentus no šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētā atlases kārtai plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

IV. Atbalsta piešķiršanas nosacījumi

12. Atbalsts piešķirams saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES).

13. Finansējuma saņēmējs aprēķina infrastruktūras izmantošanas atbalstāmo darbību proporciju valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai un piemēro to projekta kopējam finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru, atbilstoši šādam aprēķinam:

13.1. projekta kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

x – gadu skaits, kuriem tika aprēķināts projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs;

Ipubl – attiecīgā gada publisko izmaksu maksimālais apmērs (euro);

13.2. attiecīgā gada publisko izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

y – attiecīgā projekta ietvaros veicamo atbalstāmo darbību skaits;

S – attiecīgās atbalstāmās darbības kopējās izmaksas (euro);

Lv – uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā);

Lm – uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks citu darbību veikšanai (stundas gadā);

13.3. uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmajai infrastruktūrai, kurai nav iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai, laika sadalījumu nosaka atbilstoši vidējai ārstniecības iestādes infrastruktūras izmantošanas proporcijai, kas aprēķināta, infrastruktūrai, kurai ir iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai, sadalot kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru ar šīs infrastruktūras kopējām izmaksām.

14. Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķina, izmantojot pēdējā gada datus vai divu pēdējo gadu vidējos datus par infrastruktūras izmantošanu. Ja iepriekšējo gadu dati par infrastruktūras izmantošanu nav pieejami vai tie atšķiras no attīstāmās infrastruktūras izmantošanas prognozes vairāk par pieciem procentiem, finansējuma saņēmējs izmanto plānotos infrastruktūras izmantošanas datus līdz brīdim, kad ir pieejami dati par attīstītās infrastruktūras izmantošanu.

15. Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinus apstiprina ar finansējuma saņēmēja rīkojumu, aprēķina rezultātus norāda šo noteikumu 2. pielikumā minētajā veidlapā un pievieno vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu pielikumā. Apstiprināto finansējuma saņēmēja rīkojumu finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē:

15.1. iesniedzot projekta iesniegumu;

15.2. iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu;

15.3. (svītrots ar MK 28.10.2025. noteikumiem Nr. 636).

16. Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 13.1. apakšpunktu, sadarbības iestāde kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas nepalielina.

17. Ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar šo noteikumu 13.1. apakšpunktu aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs ir mazāks par piešķirto kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru (turpmāk – pārmērīga kompensācija), tad:

17.1. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām publiskajām izmaksām, finansējuma saņēmējs var neveikt izmaiņas projektā līdz pēcprojekta uzraudzības perioda beigām;

17.2. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs pārsniedz piecus procentus no projekta kopējām publiskajām izmaksām, finansējuma saņēmējs mēneša laikā pēc pārmērīgas kompensācijas konstatēšanas iesniedz grozījumus projektā, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz piecus procentus;

17.3. finansējuma saņēmējs kopā ar pēdējo pēcprojekta uzraudzības pārskatu iesniedz grozījumus projektā, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas nav.

17.1 Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

18. Pilnvarojuma uzlicējam un atbalsta saņēmējam ir pienākums dokumentāciju par saņemto atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt atbalsta sniedzējam, kas nav pilnvarojuma uzlicējs, bet piešķir komercdarbības atbalstu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām, ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

18.1 (Svītrots ar MK 28.10.2025. noteikumiem Nr. 636)

19. Ja projekta ietvaros paredzēts attīstīt infrastruktūru, kuru finansējuma saņēmējs iznomā citai ārstniecības iestādei veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, šo noteikumu 25. punktā minētās atbalstāmās darbības ir atbalstāmas finansēšanai no publiskiem līdzekļiem, ievērojot infrastruktūras izmantošanas proporcijas noteikšanas kārtību, ja tiek izpildīti visi šie nosacījumi:

19.1. finansējuma saņēmējam ir noteikts pienākums nodrošināt infrastruktūru citai ārstniecības iestādei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, un par to ir noslēgts attiecīgs līgums, ievērojot normatīvos aktus par atlīdzības maksājumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

19.2. infrastruktūras nomas maksa noteikta, ievērojot šādus nosacījumus:

19.2.1. infrastruktūras nomas maksas apmērs nepārsniedz saprātīgas peļņas un tādu ārstniecības iestādes izmaksu summu, kuras netiek finansētas no publiskā finansējuma un kuras tieši vai netieši saistītas ar infrastruktūras iznomāšanu;

19.2.2. saprātīga peļņa tiek aprēķināta tikai tām ārstniecības iestādes izmaksām, kas netiek finansētas no publiskā finansējuma;

19.2.3. saprātīgas peļņas procents tiek noteikts kā komersantu finanšu analīzes rādītājs "Finansiālās rentabilitātes procents pēc nodokļiem" atbilstoši saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai (NACE 2. red.) attiecīgajā pārskata gadā;

19.3. finansējuma saņēmējs ar attiecīgiem dokumentiem pamatoti un pārskatāmi var pierādīt infrastruktūras nomas maksas aprēķinu.

20. Finansējuma saņēmējs nosaka darba laiku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai projekta ietvaros attīstītajā infrastruktūrā (ja attiecīgo darba laiku var noteikt) un uzskaita minēto informāciju.

21. Finansējuma saņēmējs skaidri nodala valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu no citu darbību veikšanas (un ar tām saistītās finanšu plūsmas). Ienākumus, kas gūti projekta ietvaros, sniedzot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus vai nodrošinot infrastruktūru citai ārstniecības iestādei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, izmanto, lai segtu tikai tās izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Ja ienākumi tiek gūti projekta ietvaros, nodrošinot infrastruktūru citai ārstniecības iestādei, attiecīgajiem ienākumiem jāatbilst šo noteikumu 19. punktā minētajām prasībām. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka dokumentācija, kas saistīta ar šajā punktā minēto nosacījumu izpildi un attiecas uz projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru, tiek saglabāta un ir pieejama sadarbības iestādei, kas veic šo noteikumu 13. punktā minētās infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina kontroli.

22. Šo noteikumu 23. un 24. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem (izņemot šo noteikumu 1. pielikuma 1.2.3. apakšpunktā minēto finansējuma saņēmēju), kas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir noslēgts deleģēšanas līgums ar Nacionālo veselības dienestu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Līgumā norāda:

22.1. konkrētus sniedzamos sabiedriskos pakalpojumus;

22.2. prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamajām investīcijām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā, lai nodrošinātu minētos pakalpojumus saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam noteiktajām prasībām;

22.3. līguma darbības laiku, kas nepārsniedz 10 gadus;

22.4. sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

22.5. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

22.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

22.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

22.1 Šo noteikumu 1. pielikuma 1.2.3. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmējam atbalsts tiek sniegts deleģētās valsts funkcijas nodrošināšanai, un tas nav kvalificējams kā valsts atbalsts. Finansējuma saņēmējs valsts deleģētās funkcijas īstenošanai paredzētās darbības un izmaksas nodala no citiem pakalpojumiem (tostarp maksas pakalpojumiem).

V. Prasības specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlases iesniedzējiem