Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 158Rīgā 2017. gada 21. martā (prot. Nr. 14 19. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfonduun Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķi "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda projektu iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. ar valsts atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus;

1.8. vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

5. Specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās – sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības jomā (turpmāk – prioritārās jomas) – iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas.

6. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas.

7. Specifiskā atbalsta ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi specifiskā atbalsta uzraudzības rādītāji:

7.1. rezultāta rādītājs – atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas, – 506;

7.2. iznākuma rādītājs – reģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas, – 1812, tai skaitā līdz 2020. gada 31. decembrim – 709 personas;

7.3. līdz 2018. gada 31. decembrim ir sasniedzams finanšu rādītājs – sertificēti attiecināmie izdevumi 643 009 euro apmērā.

II. Specifiskā atbalsta finansējums

8. Specifiskā atbalsta ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 18 969 242 euro (no tā virssaistību finansējums – 1 870 349 euro), tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 16 123 855 euro (no tā virssaistību finansējums – 1 589 796 euro) un valsts budžeta finansējums – 2 845 387 euro (no tā virssaistību finansējums – 280 553 euro).

9. Attiecināmais Eiropas Sociālā fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no šo noteikumu 8. punktā minētā specifiskajam atbalstam pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma.

10. Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu. Šo noteikumu 15. punktā minētās izmaksas par šo noteikumu 37. punktā minētās kārtības un šo noteikumu 38. punktā minētā plāna izstrādi cilvēkresursu piesaistei reģioniem ir attiecināmas, ja tās radušās no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

III. Prasības projekta iesniedzējam

11. Projekta iesniedzējs, kas pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu kļūst par finansējuma saņēmēju, specifiskā atbalsta ietvaros ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē – Veselības ministrija.

12. Projekta iesniedzējs sagatavo un uzaicinājumā noteiktajā termiņā iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē saskaņā ar projekta iesnieguma atlases nolikuma prasībām.

IV. Atbalstāmās darbības un izmaksas

13. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

13.1. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;

13.1.1 finansējuma saņēmēja personāla komandējumu un darba braucienu nodrošināšana;

13.2. pasākumi ārstniecības personu piesaistei;

13.3. pasākumi pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai;

13.4. informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana;

13.5. ārstniecības personu informēšana un piesaiste kompensāciju saņemšanai.

14. Šo noteikumu 13. punktā minētās atbalstāmās darbības:

14.1. ir vērstas uz valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamības uzlabošanu prioritārajās jomās;

14.2. tiek īstenotas teritorijās ārpus Rīgas, kur ir konstatēts ārstniecības personāla trūkums.

15. Šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības attiecināmās izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – regula Nr. 1303/2013), 68.a panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi 7 procentu apmērā no pārējām šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētajām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām. Minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas.

16. Šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksu pozīcijas:

16.1. vienreizēja kompensācija ārstniecības personām par darbu reģionos;

16.2. ikmēneša uzturēšanās izmaksu kompensācija ārstniecības personām;

16.3. atbalsta pasākumu kompensācija ģimenes ārsta prakses pārņemšanai par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu:

16.3.1. ģimenes ārstam, kurš nodod ģimenes ārsta praksi;

16.3.2. ģimenes ārstam, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi.

17. Šo noteikumu 16.1. un 16.2. apakšpunktā minēto izmaksu pozīciju ietvaros ir atbalstāmi pasākumi ārstniecības personu piesaistei, ja:

17.1. vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

17.1.1. uz kompensāciju var pretendēt šādas ārstniecības personas darbam prioritārajās jomās un ar tām saistītajās specialitātēs (turpmāk – atbalstāmās specialitātes):

17.1.1.1. ārsts un zobārsts, kas sertificēti specialitātē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārstniecības personu sertifikāciju;

17.1.1.2. ārsta palīgs, medicīnas māsa, māsas palīgs, vecmāte, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, mākslas terapeits, zobu higiēnists, zobārsta asistents un zobārstniecības māsa, kas reģistrēti ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveidi;

17.1.2. uz kompensāciju var pretendēt ārstniecības personas, kuras pretendē uz darbu ārstniecības iestādē, kas atrodas ārpus Rīgas (turpmāk – atbalstāmā iestāde);

17.1.3. uz kompensāciju var pretendēt ārstniecības personas, kuras kompensācijas saņemšanai ir noslēgušas līgumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā:

17.1.3.1. ja ārstniecības persona pretendē uz darbu stacionārā ārstniecības iestādē, līgums paredz stacionāro ārstniecības pakalpojumu sniegšanu;

17.1.3.2. ja ārstniecības persona pretendē uz darbu ģimenes ārsta praksē, līgums paredz primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu;

17.1.3.3. ja ārstniecības persona pretendē uz darbu psihiatrijas ambulatoro pakalpojumu sniegšanā, līgums paredz ambulatoro ārstniecības pakalpojumu sniegšanu;

17.1.3.4. ja ārstniecības persona pretendē uz darbu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā pirmsslimnīcas posmā, ir noslēgts darba līgums ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu;

17.1.3.5. ja sertificēts zobārsts, zobu higiēnists, zobārsta asistents un zobārstniecības māsa pretendē uz darbu valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu sniegšanā, līgums paredz zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu;

17.1.3.6. ja ārstniecības persona pretendē uz darbu atbalstāmajā specialitātē Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, ir noslēgts darba līgums ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru;

17.1.3.7. ja ārstniecības persona pretendē uz darbu atbalstāmajā specialitātē sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas nodrošina valsts apmaksāto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu, ir noslēgts darba līgums ar minēto institūciju;

17.1.3.8. ja ārstniecības persona pretendē uz darbu atbalstāmajā specialitātē Valsts asinsdonoru centrā, ir noslēgts darba līgums ar Valsts asinsdonoru centru;

17.1.4. šo noteikumu 17.1.3.1., 17.1.3.2., 17.1.3.3., 17.1.3.4., 17.1.3.6., 17.1.3.7. un 17.1.3.8. apakšpunktā minētie līgumi ir noslēgti vismaz uz pieciem gadiem par normālo (tai skaitā saīsināto) darba laiku neatkarīgi no darba laika organizācijas (piemēram, nakts darbs, maiņu darbs vai summētais darba laiks), izņemot šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minēto kompensāciju, par kuru var slēgt līgumu bez noteikta līguma darbības termiņa;

17.1.4.1 šo noteikumu 17.1.3.5. apakšpunktā minētais līgums ar ārstniecības iestādi vai Nacionālo veselības dienestu par pakalpojumu sniegšanu Nacionālā veselības dienesta noteiktajās teritorijās, kurās speciālistu skaits nav pietiekams, ir noslēgts vismaz uz pieciem gadiem Nacionālā veselības dienesta noteiktajā apjomā, kas ir pielīdzināms šo noteikumu 17.1.4. apakšpunktā minētajam darba laikam, izņemot šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minēto kompensāciju, kas izmaksājama saskaņā ar šo noteikumu 20.1.2. apakšpunktu un par kuru var slēgt līgumu bez noteikta līguma darbības termiņa;

17.1.5. ārstniecības persona nav sasniegusi pensijas vecumu;

17.2. ir izpildīti šādi papildu nosacījumi:

17.2.1. uz kompensāciju var pretendēt ārsts, kuram ir derīgs ārsta specialitātes sertifikāts un kurš šo noteikumu spēkā stāšanās dienā nav strādājis noteiktajā atbalstāmajā specialitātē atbalstāmajā iestādē;

17.2.2. uz kompensāciju var pretendēt ārsta palīgs, medicīnas māsa, māsas palīgs, vecmāte, fizioterapeits un ergoterapeits, ja šo noteikumu spēkā stāšanās dienā tas nav strādājis atbalstāmajā profesijā ārstniecības iestādē Latvijā;

17.2.3. uz kompensāciju var pretendēt zobārsts, kuram ir derīgs sertifikāts un kurš šo noteikumu spēkā stāšanās dienā nav strādājis noteiktajā atbalstāmajā specialitātē, sniedzot valsts apmaksātos zobārstniecības pakalpojumus atbalstāmajā iestādē;

17.2.4. uz kompensāciju var pretendēt zobu higiēnists, zobārstniecības māsa un zobārsta asistents, kurš plāno sniegt zobārstniecības pakalpojumus vienā komandā ar šo noteikumu 17.2.3. apakšpunktā minēto ārstniecības personu un šo noteikumu spēkā stāšanās dienā nav strādājis atbalstāmajā profesijā ārstniecības iestādē Latvijā.

18. Šo noteikumu 16.3. apakšpunktā minētās izmaksu pozīcijas ietvaros ir atbalstāmi pasākumi ģimenes ārsta prakses nodošanai, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

18.1. uz kompensāciju par ģimenes ārsta prakses nodošanu var pretendēt tāda ģimenes ārsta prakse, kura atrodas ārpus Rīgas;

18.2. ģimenes ārsts, kas pārņem praksi, pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas līdz kompensācijas pieteikuma iesniegšanas brīdim nav strādājis par ģimenes ārstu ar pacientu sarakstā reģistrētām personām ģimenes ārsta praksē, kura atrodas ārpus Rīgas;

18.3. kompensācijas saņemšanas brīdī ģimenes ārsts, kas nodod ģimenes ārsta praksi, ir sasniedzis pensijas vecumu;

18.4. kompensācijas saņemšanas brīdī ģimenes ārsts, kas pārņem ģimenes ārsta praksi, nav sasniedzis pensijas vecumu;

18.5. paredzēts, ka ģimenes ārsts, kas pārņem ģimenes ārsta praksi, noslēdz līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu uz pieciem gadiem.

18.1 Par atbalstāmajiem pasākumiem ārstniecības personu piesaistei un šo noteikumu 16. punktā minētajām izmaksu pozīcijām, izpildot šo noteikumu 17. un 18. punktā minētos nosacījumus, projekta iesniedzējs un ārstniecības persona slēdz līgumu par kompensācijas saņemšanu (turpmāk – kompensācijas līgums).

18.2 Ārstniecības personas atbilstību šo noteikumu 17. un 18. punktā minētajiem kompensācijas nosacījumiem pārbauda kompensācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī.

18.3 Lai kontrolētu šo noteikumu 17.1.4. un 17.1.4.1 apakšpunktā ietverto prasību izpildi, finansējuma saņēmējs pēc šo noteikumu 17.1.3.1., 17.1.3.2., 17.1.3.3., 17.1.3.4., 17.1.3.5., 17.1.3.6., 17.1.3.7. un 17.1.3.8. apakšpunktā minēto institūciju pieprasījuma, kuras saņēmušas valsts atbalstu šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros, sniedz informāciju par ārstniecības personas darba apjomu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā.

18.4 Ārstniecības personas, kas strādā ārstniecības iestādē ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijā, šo noteikumu 17.1.4. un 17.1.4.1 apakšpunktā ietverto prasību izpildi ir tiesīgas nodrošināt visās sadarbības teritorijas ārstniecības iestādēs, kuras atrodas ārpus Rīgas.

18.5 Ja šo noteikumu 17.1.3.1., 17.1.3.2., 17.1.3.3., 17.1.3.4., 17.1.3.5., 17.1.3.6., 17.1.3.7. un 17.1.3.8. apakšpunktā minētās institūcijas izbeidz šo noteikumu 17.1.3. apakšpunktā minēto līgumu darbību vai samazina ārstniecības personas darba apjomu, ārstniecības personai ir tiesības turpināt darbu atbalstāmajā specialitātē citā atbalstāmajā iestādē, ja tiek izpildīti šo noteikumu 17.1.4. un 17.1.4.1 apakšpunktā minētie nosacījumi. Katrā individuālā gadījumā lēmumu par ārstniecības iestādes maiņas pamatotību un atbalstīšanu pieņem konsultatīvā darba grupa.

18.6 Šo noteikumu 17.1.4. un 17.1.4.1 apakšpunktā minēto prasību izpilde 17.1.1.1. apakšpunktā minētajām ārstniecības personām var ietvert noteikumos par rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību noteikto prasību izpildi attiecībā uz nodarbinātību rezidentūras laikā un pēc rezidentūras beigšanas neatkarīgi no specialitātes, kurā tā tiek veikta.

19. Šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētā izmaksu pozīcija ārstniecības personām par darbu reģionos ietver vienreizēju kompensāciju piecu mēnešu algas apmērā atbilstoši ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai noteiktajai zemākajai algai saskaņā ar 2021. gada 1. jūnijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām (turpmāk – ārstniecības personas zemākās algas apmērs) un vienreizēju papildu kompensāciju ārstniecības personas vienas zemākās algas apmērā par katru kompensācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī esošu ārstniecības personas ģimenes locekli, kas var būt laulātais, bērns vai cita apgādībā esoša persona.

20. Šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētā izmaksu pozīcija ietver ikmēneša uzturēšanās izmaksu kompensāciju vienai ārstniecības personai, kuru par šo noteikumu 20.1.1. vai 20.1.2. apakšpunktā minēto periodu izmaksā pēc kompensācijas līguma noslēgšanas, ievērojot šādus nosacījumus:

20.1. kompensācijas saņemšanas periods ir:

20.1.1. līdz 24 mēnešiem, ja kompensāciju saņem papildus šo noteikumu 16.1. vai 16.3.2. apakšpunktā minētajām kompensācijām;

20.1.2. līdz sešiem mēnešiem, ja kompensāciju saņem atsevišķi no šo noteikumu 16.1. vai 16.3.2. apakšpunktā minētajām kompensācijām, un termiņš pagarināms līdz 24 mēnešiem, ja nodrošināta atbilstība šo noteikumu 20.1.1. apakšpunktam;

20.2. kompensācijas apmērs ikmēneša uzturēšanās izmaksu kompensēšanai ir 200 euro, ievērojot šādus nosacījumus:

20.2.1. no pirmā līdz divpadsmitajam mēnesim – 100 procentu no ikmēneša uzturēšanās izmaksu kompensācijas;

20.2.2. no trīspadsmitā līdz astoņpadsmitajam mēnesim – 70 procentu no ikmēneša uzturēšanās izmaksu kompensācijas;

20.2.3. no deviņpadsmitā līdz divdesmit ceturtajam mēnesim – 30 procentu no ikmēneša uzturēšanās izmaksu kompensācijas.

21. Šo noteikumu 16.3. apakšpunktā minētā izmaksu pozīcija ietver izmaksas par atbalsta pasākumiem ģimenes ārsta prakses nodošanai un ietver šādas pozīcijas:

21.1. kompensācija ģimenes ārstam, kurš nodod ģimenes ārsta praksi. Kompensāciju aprēķina 50 procentu apmērā no vidējās iepriekšējo 12 mēnešu periodā izmaksātās un Nacionālā veselības dienesta ģimenes ārsta praksei samaksātās ikmēneša summas atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, reizinot to ar trīs. Kompensāciju var izmaksāt, slēdzot kompensācijas līgumu;

21.2. kompensācija ģimenes ārstam, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi. Kompensāciju aprēķina, ņemot vērā ārstniecības personas zemākās algas apmēru, reizinot to ar trīs. Kompensāciju var izmaksāt, slēdzot kompensācijas līgumu, un to var saņemt papildus šo noteikumu 16.1. un 16.2. apakšpunktā minētajām kompensācijām vai atsevišķi.

21.1 Ģimenes ārsta prakses pārņemšana uzskatāma par pabeigtu brīdī, kad ģimenes ārsts, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi, ir noslēdzis līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu.

22. Ārstniecības persona katru šo noteikumu 16.1., 16.2. un 16.3. apakšpunktā minēto kompensācijas veidu var saņemt vienu reizi projekta īstenošanas laikā.

23. Šo noteikumu 13.3. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība ietver:

23.1. (svītrots ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 495);

23.2. projekta ietvaros sniegto paliatīvās aprūpes pakalpojumu izmaksas;

23.3. izmaksas, kas projekta ietvaros saistītas ar veselības punkta pilotprojekta vadību un veselības punkta darbības nodrošināšanu.

24. Šo noteikumu 13.4. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība ietver informācijas un publicitātes nodrošināšanas pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, kā arī izmaksas, kas radušās saistībā ar informācijas nodrošināšanu specifiskā atbalsta mērķa sasniegšanai.

24.1 Šo noteikumu 13.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības finansējums nepārsniedz 0,5 procentus no šo noteikumu 8. punktā minētā kopējā pieejamā finansējuma, un tās ietvaros ir attiecināmas izmaksas par šo noteikumu 16. punktā minēto mērķa grupu informēšanas pasākumiem, tai skaitā konferencēm, semināriem, izstādēm, drukātiem materiāliem, kā arī par informācijas ievietošanu nacionālajos un reģionālajos plašsaziņas līdzekļos.

25. Šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas neparedzētās izmaksas līdz diviem procentiem no šo noteikumu 8. punktā minētā kopējā specifiskā atbalsta mērķim pieejamā finansējuma, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju. Neparedzēto izdevumu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi.

26. Šo noteikumu 13.1.1 apakšpunktā, 15., 16., 23., 24., 24.1, 27.1 un 27.2 punktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās izmaksas, tai skaitā:

26.1. šo noteikumu 15. punktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās personāla atlīdzības izmaksas;

26.2. šo noteikumu 13.1.1 apakšpunktā, 16., 23., 24., 24.1, 27.1 un 27.2 punktā minētās izmaksas veido projekta pārējās tiešās attiecināmās īstenošanas izmaksas.