LegalizePar Finanšu sektora attīstības plānu 2017.–2019. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 126Rīgā 2017. gada 21. martā (prot. Nr. 10 32. §)
1. Apstiprināt Finanšu sektora attīstības plānu 2017.–2019. gadam (turpmāk – plāns).
2. Finanšu ministra izveidotajai darba grupai izvērtēt plāna ieviešanas gaitu un plānā ietverto uzdevumu īstenošanas ietekmi. Finanšu ministram līdz 2017. gada 31. decembrim un 2018. gada 31. decembrim iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par turpmāko plāna uzdevumu īstenošanu.
Ministru prezidents Māris KučinskisFinanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
(Ministru kabineta2017. gada 21. martarīkojums Nr. 126)
Finanšu sektora attīstības plāns 2017.–2019. gadam
| ALTUM | AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" |
|---|---|
| ATD | VSIA Autotransporta direkcija |
| ĀM | Ārlietu ministrija |
| CSDD | VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" |
| DP | Drošības policija |
| EM | Ekonomikas ministrija |
| ES | Eiropas Savienība |
| ĢP | Ģenerālprokuratūra |
| FKTK | Finanšu un kapitāla tirgus komisija |
| FM | Finanšu ministrija |
| FSAP | Finanšu sektora attīstības padome |
| IeM | Iekšlietu ministrija |
| IZM | Izglītības un zinātnes ministrija |
| KAA | Krājaizdevu Apvienība |
| KD | Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests |
| KNAB | Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs |
| LAA | Latvijas Apdrošinātāju asociācija |
| LAFPA | Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija |
| LB | Latvijas Banka |
| LIAA | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |
| FNA | Latvijas Finanšu nozares asociācija |
| LKKSS | Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienība |
| LM | Labklājības ministrija |
| LMENA | Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācija |
| LTAB | Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs |
| MONEYVAL | Committee of experts on the evaluation of anti-money laundering measures and the financing of terrorism |
| Nasdaq Riga | Birža Nasdaq Riga |
| NILLTFN | Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršana |
| NVD | Nacionālais veselības dienests |
| OECD | Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija(Organisation for Economic Co-operation and Development) |
| PKC | Pārresoru koordinācijas centrs |
| PMLP | Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde |
| PTAC | Patērētāju tiesību aizsardzības centrs |
| SM | Satiksmes ministrija |
| STARTin | Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija |
| TM | Tieslietu ministrija |
| UR | Uzņēmumu reģistrs |
| VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| VID | Valsts ieņēmumu dienests |
| VP | Valsts policija |
| VM | Veselības ministrija |
| VRAA | Valsts reģionālās attīstības aģentūra |
| VTUA | Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra |
| ZM | Zemkopības ministrija |
| Stiprās puses | Vājās puses |
|---|---|
| – attīstīts kredītiestāžu sektors;– finanšu pakalpojumu eksports veido būtisku daļu no finanšu sektora, darbā ar starptautiskiem klientiem pieredzējuši darbinieki;– efektīvas un modernas starpbanku maksājumu sistēmas;– strauji attīstās maksājumu pakalpojumu un ne-banku kreditētāju nozares, tai skaitā savstarpējo aizdevumu platformas un citi inovatīvi pakalpojumi;– uzkrāts ievērojams līdzekļu apjoms 2.pensiju līmenī;– laba kapitāla tirgus infrastruktūra;– attīstīts valsts vērtspapīru tirgus;– pamazām palielinās mājsaimniecību uzkrājumu līmenis;– kā ES, Euro zonas, un OECD dalībvalstij apņemšanās nodrošināt augsta standarta ekonomisko politiku un pārvaldību;– vienkārša un konkurētspējīga nodokļu sistēma – 3.vieta nodokļu regulējumā starp OECD valstīm 2016.gada Nodokļu konkurētspējas indeksā;– laba komunikāciju infrastruktūra;– elastīgs darba tirgus. | – mazattīstīts kapitāla tirgus (zema kapitalizācija salīdzinot ar citām ES valstīm, ieguldījumu instrumentu nepietiekamība vietējiem institucionālajiem investoriem);– mazattīstīts apdrošināšanas tirgus (salīdzinot ar citām ES valstīm, ļoti zems apdrošināšanas prēmiju apmērs uz vienu iedzīvotāju);– vēsturiski negatīvs viedoklis par Latvijas bankām, kas balstīts notikumos ar finanšu tirgus dalībnieku izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darījumos;– palielināta finanšu sektora NILLTF riska ekspozīcija, kā rezultātā būtiski apgrūtinātas korespondējošas attiecības ar vadošajām starptautiskajām finanšu institūcijāmASV dolāru maksājumu apkalpošanā. |
| Iespējas | Draudi |
| – attīstīta transporta infrastruktūra, tai skaitā plaša tiešo lidojumu pieejamība;– dziļa integrācija starptautiskajā arēnā līdz ar dalību Eiropas Savienības vienotajā tirgū, banku savienībā, Euro zonā, OECD;– digitalizācijas un inovācijas attīstība, dodot iespējas sniegt kvalitatīvāku pakalpojumu, kā arī vieglāk iekarot citu valstu tirgus;– ģeogrāfiskā atrašanās vieta;– Brexit, kā arī plānotās darba spēka nodokļu finanšu sektorā paaugstināšana Skandināvijas reģionā ietekmes rezultātā finanšu sektora uzņēmumi var būt ieinteresēti meklēt iespējas paplašināt darbību citās valstīs, tostarp Latvijā. | – ārējās makroekonomiskās vides riski (tajā skaitā nenoteiktība saistībā ar Brexit, ES bažas par potenciālajām ASV ārpolitikas izmaiņām mainoties prezidentūrai, zemo procentu likmju vide, rūkoša banku sektora pelnītspēja ES);– paaugstināts konkurences spiediens no EEZ vienotā tirgus valstīm finanšu pakalpojuma jomā, ko pastiprina tehnoloģiju attīstība;– paaugstināti riski tikt iesaistītiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, kā rezultātā tiek zaudētas spējas apkalpot ASV dolāru maksājumus kā tiešo tā pastarpināto korespondējošo attiecību ietvaros;– regulējošo prasību arbitrāžas iespējas Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā un Latvijas konkurētspējas samazināšanās. |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.