Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība 16. pasākuma "Sadarbība" 16.1. apakšpasākumam "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai" un 16.2. apakšpasākumam "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā

Ministru kabineta noteikumi Nr. 222Rīgā 2017. gada 25. aprīlī (prot. Nr. 21 25. §)

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma5. panta ceturto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu (turpmāk – atbalsts) 16. pasākuma "Sadarbība" (turpmāk – pasākums) 16.1. apakšpasākumam "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai" un 16.2. apakšpasākumam "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā.

2. Finansējums pasākumam tiek piešķirts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (turpmāk – regula Nr. 1305/2013). Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar šiem noteikumiem var pieņemt līdz 2023. gada 31. decembrim.

3. Pasākuma mērķis ir veicināt sadarbību lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecības produktu (izņemot zivsaimniecības produktus) pārstrādē, lai risinātu šo nozaru praktiskās vajadzības, dodot iespēju izstrādāt jaunus produktus, procesus, tehnoloģijas un metodes un ieviešot tās praksē.

3.1 Lauku atbalsta dienests un atbalsta pretendents apstrādā personas datus (personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, e-pasta adresi, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru, nekustamā īpašuma adresi un kadastra numuru), lai, administrējot pasākumu, varētu identificēt personu. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā fiziskās personas datus uzglabā līdz 2030. gada 31. decembrim un pēc tam iznīcina saskaņā ar Arhīva likumā noteiktajām prasībām.

4. Atbalsts pasākumā prioritāri tiek sniegts:

4.1. ekonomiski dzīvotspējīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas sistēmu attīstībai, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus;

4.2. lauksaimniecības un mežsaimniecības resursu saglabāšanai un efektivitātes uzlabošanai (piemēram, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG), palielināt energoefektivitāti, ieviest precīzās un bezatlikuma tehnoloģijas, samazinot mēslošanas līdzekļu un pesticīdu lietošanu, kā arī veicinot oglekļa uzglabāšanu un CO2 piesaisti);

4.3. pilna ražošanas cikla nodrošināšanai no primāro lauksaimniecības produktu ražotāja līdz gatavās produkcijas pārstrādātājam un sadarbības veicināšanai, lai rastu kompleksu un ilgtspējīgu risinājumu;

4.4. lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšanai, izmantojot vietējās izejvielas;

4.5. ekonomisko rādītāju uzlabošanai lauku saimniecībās un lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumos, kā arī privāto mežu apsaimniekošanā, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus;

4.6. pārtikas un kokmateriālu īsās piegādes ķēdes stiprināšanai, veicinot sadarbību starp vietējiem ražotājiem, lai samazinātu attālumu starp ražotāju un galapatērētāju, kā arī starpnieku skaitu un veicinātu tiešo iegādi no pārtikas ražotāja.

5. Noteikumos lietoti šādi termini:

5.1. sadarbība – sadarbība starp vismaz divām neatkarīgām pusēm, lai apmainītos ar zināšanām vai tehnoloģiju vai sasniegtu kopīgu mērķi, pamatojoties uz darba dalīšanu un kopīgi nosakot sadarbības projekta tvērumu, dodot ieguldījumu tā īstenošanā un dalot projekta risku un rezultātus. Par sadarbības veidiem neuzskata pētniecības pakalpojumu sniegšanu;

5.2. sadarbības partneri – neatkarīgas līgumslēdzēju puses, kas savā starpā noslēgušas sadarbības līgumu par projekta īstenošanu un nodrošina efektīvu sadarbību;

5.3. sadarbības līgums – līgums, kas noslēgts starp sadarbības partneriem;

5.4. pētnieks – zinātniskā institūcija, kas reģistrēta Zinātnisko institūciju reģistrā un piedalās sadarbības projekta īstenošanā;

5.5. produktīvās investīcijas – ar projekta mērķi tieši saistīti ieguldījumi materiālajos aktīvos (piemēram, tehnikā, iekārtās un to aprīkojumā), kas pēc projekta īstenošanas var tikt izmantoti saimnieciskajā darbībā un kas tieši nodrošina peļņas gūšanu vai produktu ražošanas procesus;

5.6. jaunrade – process vai darbība, ar kuru vismaz nacionālā mērogā tiek izstrādāts jauns produkts, tehnoloģija, process vai metode un kurā tiek iesaistīts galvenokārt valsts intelektuālais potenciāls, nodrošinot nepārtrauktu mijiedarbību visa procesa laikā un tajā iesaistot zinātni, tirgus izpēti un gatavās produkcijas ražošanu;

5.7. jauns produkts – prece, metode vai pakalpojums, kas ir pilnīgi jauns vai kam ir uzlabotas funkcionālās īpašības vai mainīts paredzamais lietošanas veids, tai skaitā mainīti vai uzlaboti tehniskie parametri, sastāvdaļas, materiāli, pievienotā programmatūra vai lietotājam draudzīgas īpašības. Jaunām iekārtām vai paplašinājumiem jābūt ar būtiskiem specifikācijas uzlabojumiem. Par jaunu produktu neuzskata:

5.7.1. kādas procesa daļas izmantošanas pārtraukšanu;

5.7.2. kapitāla aizvietošanu vai ekstensīvu palielināšanu – izmantotajiem moduļiem identisku moduļu iegādi, nebūtiskus paplašinājumus, iekārtu un programmatūras atjauninājumus;

5.7.3. komponentu cenu maiņas dēļ radušās izmaiņas. Produkta cenas vai ražošanas procesa produktivitātes izmaiņas nav produktu jaunrade;

5.7.4. produktu pielāgojumus konkrētām vajadzībām (piemēram, produkta pielāgošanu klienta vajadzībām bez tādām jaunā produkta funkcionālo vai tehnisko īpašību izmaiņām, kas nodrošina lielāku jaunā produkta konkurētspēju salīdzinājumā ar esošiem produktiem);

5.7.5. ikdienas, sezonas un cikliskas izmaiņas un uzlabojumus;

5.7.6. dizaina, tai skaitā garšas un smaržas, izmaiņas, kas nemaina funkcijas, lietojumu vai tehniskās īpašības;

5.7.7. citu ražotāju preču vai procesu tālākpārdošanu;

5.7.8. uzlabojumus tirgvedības veicināšanai, tai skaitā estētiskas izmaiņas;

5.7.9. organizatorisko procesu uzlabošanu komersanta darbībā;

5.8. jauna tehnoloģija – jauna un salīdzinājumā ar nozarē sasniegto tehnisko līmeni sevi vēl nepierādījusi tehnoloģija, kas ir saistīta ar tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risku un nav esošas tehnoloģijas optimizācija vai uzlabošana;

5.9. lauksaimnieks – juridiska vai fiziska persona, kas ražojusi lauksaimniecības produktus un guvusi ieņēmumus no lauksaimniecības produktu pārdošanas pēdējā noslēgtajā gadā;

5.10. mežsaimnieks – meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;

5.11. lauksaimniecības produkts – līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētie lauksaimniecības produkti (izņemot zivsaimniecības produktus);

5.12. mežsaimniecība – meža zemes apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana, veicot mērķtiecīgas mežsaimnieciskās darbības jebkurā meža audzēšanas cikla posmā un aptverot koksnes un nekoksnes vērtības, lai nodrošinātu meža produkcijas sagādi tālākai pārstrādei vai tiešai izmantošanai, ietverot meža produkcijas pārstrādi. Atbalsts saistībā ar šiem noteikumiem netiek sniegts kokapstrādei;

5.13. lauksaimniecības produktu pārstrāde – jebkura darbība ar lauksaimniecības produktu, tai skaitā karsēšana, kūpināšana, konservēšana, nogatavināšana, žāvēšana, marinēšana, ekstrakcija, ekstrūzija, malšana, saldēšana vai vienlaikus vairāki šie procesi, kas maina sākotnējo produktu. Par lauksaimniecības produktu pārstrādi uzskatāma arī dzīvnieku kaušana un sadalīšana;

5.14. lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmums – saimnieciskās darbības veicējs, kā arī individuālais komersants vai juridiska persona, kas pārstrādā lauksaimniecības produktus;

5.15. kooperatīvs – atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība vai atbilstīga mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kas saņēmusi atbilstības statusu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu;

5.16. process – secīgu darbību kopums konkrēta apakšpasākuma mērķa sasniegšanai;

5.17. metode – veids vai paņēmiens konkrēta apakšpasākuma mērķa sasniegšanai;

5.18. Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai darba grupa (turpmāk – EIP darba grupa) – darba grupa, kuru izveidojuši sadarbības partneri, lai īstenotu projektus, kas sekmē Eiropas Inovāciju partnerības mērķu sasniegšanu;

5.19. vadošais partneris – darba grupas partneris, kas ir tiesīgs pārstāvēt sadarbības partnerus, iesniegt projekta iesniegumu Lauku atbalsta dienestā, saņemt atbalstu, kā arī vadīt un koordinēt projekta īstenošanu un nodrošināt priekšapmaksas tālāku novirzīšanu sadarbības partneriem atbilstoši to īstenotajām darbībām;

5.20. Eiropas Inovāciju partnerības tīkls (turpmāk – EIP tīkls) – Eiropas Komisijas izveidots tīkls, kas darbojas Eiropas Savienības līmenī un, lai palīdzētu sasniegt Eiropas Inovāciju partnerības izvirzītos mērķus, apvieno tādu darbību īstenošanā iesaistītās darba grupas, konsultāciju dienestus un pētniekus, kuru mērķis ir veicināt inovācijas lauksaimniecībā, atvieglojot pieredzes un zināšanu apmaiņu;

5.21. Eiropas Inovāciju partnerības tīkla kontaktpunkts (turpmāk – EIP tīkla kontaktpunkts) – sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", kas saistībā ar Valsts lauku tīkla funkcijām nodrošina tehnisko palīdzību uz jaunradi vērstu projektu ideju izstrādei, potenciālo EIP darba grupu izveidei un potenciālo partneru piesaistei;

5.22. projekta koordinators – persona, kas koordinē projekta īstenošanu;

5.23. individuālais pētījuma projekts – pētījuma projekts, ko īsteno viens pētījuma īstenotājs;

5.24. fundamentāls pētījums – eksperimentālais vai teorētiskais darbs, ko veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par lietām un parādībām, neparedzot nekādu tiešu komerciālu pielietojumu vai izmantošanu;

5.25. rūpnieciskais pētījums – plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs, kura mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un prasmes jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai jau esošo produktu, procesu vai pakalpojumu būtiskai uzlabošanai. Tas ietver kompleksu sistēmu komplektējošo daļu radīšanu un var ietvert prototipu veidošanu laboratorijas vidē vai vidē, kurā tiek simulētas saskarnes ar pastāvošām sistēmām, kā arī izmēģinājuma līniju radīšanu, ja tas nepieciešams rūpnieciskajiem pētījumiem, jo īpaši nepatentētu tehnoloģiju validēšanai;

5.26. eksperimentālā izstrāde – esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, darījumdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju iegūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana, lai izstrādātu jaunus vai uzlabotus produktus, procesus vai pakalpojumus. Tajā var ietilpt arī, piemēram, darbības, kuru mērķis ir jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu konceptuāla noteikšana, plānošana un dokumentēšana. Eksperimentālā izstrāde var ietvert prototipu izgatavošanu, demonstrējumus, izmēģinājumprojektus, jaunu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu testēšanu un validēšanu vidē, kas atspoguļo reālus darbības apstākļus, ja galvenais mērķis ir tehniski uzlabot produktus, procesus vai pakalpojumus, kuri vēl nav pietiekami stabilizējušies. Tā var ietvert tāda komerciāli izmantojama prototipa izgatavošanu vai izmēģinājumprojekta izstrādi, kurš ir gala komercprodukts un kura ražošana ir pārāk dārga, lai to izmantotu vienīgi demonstrējumu un validēšanas nolūkā. Eksperimentālā izstrāde neietver ierastās vai regulārās izmaiņas, kas skar esošos produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, pakalpojumus un citas operācijas darbības procesā, pat ja minētās izmaiņas ir pielīdzināmas uzlabojumiem;

5.27. priekšizpēte – projekta potenciāla novērtējums un analīze, kuras mērķis ir atvieglot lēmuma pieņemšanas procesu, objektīvi un racionāli apzinot projekta priekšrocības, trūkumus, iespējas un draudus, kā arī noteikt tā īstenošanai vajadzīgos resursus un tā izdošanās izredzes kopumā;

5.28. eksperimentāla tehnoloģija – iekārta vai integrēta ražošanas līnija, kas sastāv no vairākiem komponentiem vai iekārtām.

6. Projektu iesniegumu pieņemšanu izsludina, projektu iesniegumus iesniedz, vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo, kā arī atbalstu pieprasa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

7. Pasākumam ir divi apakšpasākumi:

7.1. atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai (turpmāk – 16.1. apakšpasākums);

7.2. atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei (turpmāk – 16.2. apakšpasākums).

8. Projekta īstenošanas laikā EIP darba grupa vai atbalsta saņēmēju grupa, izmantojot vismaz EIP tīklu, var regulāri publiskot informāciju par projekta īstenošanas gaitu, iekļaujot šo noteikumu 9. punktā minēto projekta rezultātu aprakstu un projektā plānoto darbību kopsavilkumu.

9. Sadarbības projektu pēc tā īstenošanas, ietverot arī projekta laikā veikto pētījumu, pilnā apjomā publicē Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē. EIP darba grupa vai atbalsta saņēmēju grupa projekta rezultātus apraksta un izplata bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, izmantojot EIP tīklu. Projekta rezultātu izplatīšanai papildus var izmantot arī brīvas piekļuves datubāzes, atklātās publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru. Projekta rezultātu aprakstā iekļauj vismaz šādu informāciju:

9.1. projekta nosaukumu;

9.2. informācijas sagatavotāju;

9.3. projekta koordinatoru un tā kontaktinformāciju;

9.4. sadarbības partnerus un to kontaktinformāciju;

9.5. darbības un projekta kopsavilkumu, ietverot mērķus, problēmas un iespējas, ieguvumus un iespējas galalietotājam, galvenās darbības, sasniegtos praktiskos rezultātus un rekomendācijas;

9.6. projekta īstenošanas periodu;

9.7. kopējās projekta izmaksas;

9.8. projekta pamatjēdzienus.

10. Ja projekta īstenošanas mērķis ir saistīts ar lauksaimniecības vai meža produktu pārstrādi, labuma guvēji no tā īstenošanas ir arī primārie ražotāji lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.

11. Maksimālais projekta īstenošanas termiņš ir pieci gadi no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 30. jūnijam.

12. Atbalsts pasākumā netiek piešķirts jau uzsāktu projektu īstenošanai, individuālajiem pētniecības projektiem, intelektuālā īpašuma tiesību projektiem, fundamentāliem pētījumiem un priekšizpētei, kā arī jauna produkta, procesa, tehnoloģijas vai metodes komercializēšanai (ieviešanai praksē). Pasākumā netiek atbalstīti ieguldījumi natūrā.

13. Ja projekta iesniedzējs vai ar to saistītās personas ir īstenojušas, īsteno vai plāno īstenot citus projektus saistībā ar šajā projektā paredzēto eksperimentālo tehnoloģiju vai rūpniecisko pētījumu, projekta iesniegumā sniedz informāciju par visiem projektiem un skaidro, kā tiks novērsts dubultā finansējuma risks.

14. Sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar savā valdījumā vai īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Šādu ieguldījumu dēļ finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm vai ka darījumam jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

15. Projektam paredzēto piegāžu vai pakalpojumu iepirkumā ievēro normatīvo aktu prasības par iepirkuma procedūras piemērošanu.

15.1 Pirms projektā plānoto darbību uzsākšanas vai līguma noslēgšanas ar piegāžu vai pakalpojuma sniedzēju vadošais partneris iesniedz saskaņošanai Lauku atbalsta dienestā iepirkumu dokumentāciju, tostarp cenu aptauju. Projektā plānotās darbības uzsāk un līgumu ar piegāžu vai pakalpojuma sniedzēju noslēdz pēc saskaņojuma saņemšanas no Lauku atbalsta dienesta. Šo nosacījumu atbalsta pretendentam nepiemēro, ja iepirkuma kopējā summa nepārsniedz 5000 euro.

16. Vadošais partneris un sadarbības partneri visus ar projekta īstenošanu saistītos darījumus atspoguļo atsevišķā grāmatvedības uzskaites sistēmā vai ievieš atbilstošu grāmatvedības kodu. Vadošais partneris un sadarbības partneri informāciju par darījumiem iespēju robežās reģistrē elektroniski un dara to pieejamu pēc kompetento dienestu pieprasījuma.

17. Vadošais partneris un sadarbības partneri neatkarīgi no sava juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai saimnieciskās darbības veida (peļņu gūstoša vai bezpeļņas institūcija) publiskā finansējuma saņemšanai kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 2. panta 24. punktā vai 1. pielikumā noteiktajai definīcijai.

18. Katrs sadarbības partneris sniedz ieguldījumu sadarbības projekta īstenošanā un dalās projekta riskā un rezultātos. Katram sadarbības partnerim projektu īstenošanā ir savas attiecināmās izmaksas.

19. Ja sadarbības projekta ieviešanas termiņš ir garāks par sešiem mēnešiem, to sadala posmos. Katram posmam nosaka veicamos darbus un sasniedzamos rezultātus.

20. EIP darba grupa vai atbalsta saņēmēju grupa uzskatāma par jaunu atbalsta saņēmēju, ja EIP darba grupas vai atbalsta saņēmēju grupas sadarbības partneru skaits mainās vairāk nekā par 70 procentiem, šajā skaitā neietverot pētniekus.

21. Pasākumā sniegtais atbalsts par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar pārklāties ar atbalstu no citiem līdzīgiem atbalsta pasākumiem.

22. Saistītās personas pasākumā vērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

2. Atbalsta saņemšanas nosacījumi 16.1. apakšpasākumā

23. 16.1. apakšpasākuma mērķis ir vismaz nacionāli nozīmīgu uz jaunradi vērstu projektu īstenošana lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē vai tās sektorā, atbalstot tādu projektu īstenošanu, kas paredz jaunradītus risinājumus nozarē vai tās sektorā, ar iespējami plašāku potenciālo labuma guvēju loku, lai sekmētu nozares attīstību kopumā.

24. 16.1. apakšpasākumā atlase notiek divos posmos:

24.1. projekta idejas atlase un EIP darba grupas apstiprināšana;

24.2. detalizēti sagatavotu projektu iesniegumu atlase.

25. 16.1. apakšpasākumā atbalsts tiek sniegts saistībā ar šo noteikumu 4. punktā minētajām tēmām, kā arī citām tēmām Eiropas Inovāciju partnerības mērķu sasniegšanai saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 55. pantu.

2.1. Projekta idejas atlase (1. posms)

26. Atbalsta pretendents ir potenciālā EIP darba grupa, kas apvieno lauksaimniekus, mežsaimniekus, lauksaimniecības produktu pārstrādātājus, lauksaimniecības, mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares nevalstisko organizāciju vai kooperatīvu pārstāvjus, konsultantus, pētniekus, tai skaitā studentus, vai citas jaunradē ieinteresētās puses.

27. Atbalsta pretendents atbilst šādiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem: