Zaudējis spēku - Rīgas brīvostas noteikumi

115. Kuģa stāvēšanas laikā pie piestātnes uz kuģa nodrošina sardzi. Kuģim jābūt droši pietauvotam, aprīkotam ar apgaismotu trapu, zem kura nostiprināts drošības tīkls. Trapa tuvumā atrodas glābšanas riņķis ar līni.

116. Vienlaicīgas kuģu tauvošanās operācijas pie blakus esošām piestātnēm ir aizliegtas.

117. Tauvot kuģi pie otra kuģa borta drīkst tikai ar ostas kapteiņa un abu kuģu kapteiņu piekrišanu, ja straumes ātrums Daugavā nepārsniedz 1 mezglu.

118. Tauvot kuģus pie otra kuģa borta ir aizliegts, ja:

118.1. kuģis veic fumigāciju;

118.2. uz kuģa ir IMDG kodeksā noteiktās bīstamības klases kravas vai šo kravu atliekas.

119. Naftas produktu termināļi un tankkuģi ievēro ISGOTT rekomendācijas.

120. Sašķidrinātās gāzes termināļi un sašķidrinātās gāzes tankkuģi ievēro SIGTTO rekomendācijas.

121. Kuģošanas drošības apsvērumu dēļ tankkuģi pie piestātnes pietauvo tā, lai tam pirms iziešanas no ostas nav jāveic apgriešanās manevrs.

122. Ja uz kuģa ir IMDG kodeksā noteiktās bīstamības klases kravas, kuģim jābūt pastāvīgā gatavībā iziet jūrā.

123. Saņemot vētras brīdinājumu, kuģa kapteinis veic papildu pasākumus drošai kuģa stāvēšanai, informējot par to KSVC.

124. Ja kuģa tauvošanās vai enkura ierīces nav darba gatavībā, pirms paredzamajām pārtauvošanās operācijām par to informē KSVC, lai tiktu saskaņota turpmākā darbība. Par pārtauvošanu uzskatāma arī tāda operācija, kuras laikā kuģi pārvieto gar piestātni tālāk par 100 metriem.

125. Pie piestātnes kuģiem aizliegts izgriezt aiz ārējā borta kravas bomjus un klāja celtņus, ja tas nav nepieciešams kravas operāciju veikšanai.

126. Nolaist kuģa laivas ostas akvatorijā drīkst tikai ar ostas kapteiņa atļauju, izņemot ārkārtējus gadījumus. Treniņapmācību gadījumos ārējā borta glābšanas laivas drīkst nolaist uz īsu brīdi līdz ūdenslīmenim, informējot par to KSVC.

127. Kuģim, veicot galveno dzinēju, stūres vai enkuru iekārtu remontu un citus kuģa remontdarbus, ja tas atrodas ārpus kuģu remonta vai kuģu būves rūpnīcu teritorijas, tā brīvguļu saskaņo ar ostas kapteini un ostas ugunsdrošības inspektoru.

128. Stāvot pie piestātnes tumšajā diennakts laikā, kuģa klājam jābūt labi izgaismotam, bet navigācijas ugunīm izslēgtām. Liellaivas, kura ir pietauvota kuģa ārējam bortam un tiek izmantota kravu pārkraušanai, ārējam bortam ir jābūt izgaismotam.

129. Mazizmēra kuģiem ir ierobežota pieeja visām ostas teritorijā esošajām piestātnēm, un to izmantošana bez saskaņošanas ar Pārvaldi vai piestātnes lietotāju ir aizliegta. Šī prasība neattiecas uz kuģiem, kurus izmanto valsts dienestu, tajā skaitā kontroles dienestu, pienākumu izpildē.

8. Vides aizsardzības noteikumi un bīstamo un piesārņojošo kravu aprite ostā

130. Brīvostā personas ievēro MARPOL konvencijas, Helsinku konvencijas un attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības.

131. No krasta objektiem un kuģiem ostas akvatorijā aizliegts novadīt:

131.1. visu veidu naftu un naftu saturošus produktus, kaitīgas un bīstamas ķīmiskas vielas;

131.2. kuģu kravas tilpņu vai tanku mazgāšanas ūdeņus;

131.3. jebkādu kravu paliekas, kravas separāciju materiālus un jebkāda cita veida atkritumus.

132. Piesārņoto ūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārstiem ostā ir jābūt aizvērtiem un aizzīmogotiem.

133. Ostā ir aizliegts:

133.1. veikt kuģa korpusa mazgāšanas, tīrīšanas un krāsošanas darbus, izņemot vietās ar speciālu aprīkojumu, ievērojot vides aizsardzības prasības;

133.2. darbināt kuģa atkritumu sadedzināšanas iekārtu;

133.3. izmantot tualetes, kurām nav ierīkotas slēgtās notekūdeņu uzkrāšanas tvertnes vai ja kuģis nav aprīkots ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām saskaņā ar MARPOL konvencijas prasībām;

133.4. uzglabāt naftas produktu atlikumus neatbilstošās vietās.

134. Ja, veicot kravas operācijas, tiek pārsniegtas normatīvajos aktos noteiktās pieļaujamās vides piesārņojuma normas, kraušanas intensitāti nekavējoties samazina līdz apjomam, līdz šīs normas tiek ievērotas.

135. Kuģu radīto atkritumu pieņemšana ostā notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu un Pārvaldes apstiprinātajam plānam "Kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plāns Rīgas brīvostā". Par šo pakalpojumu iekasē atbilstošu maksu.

136. Naftas produktu un kaitīgo šķidro lejamkravu pārkraušanas piestātnēs kravas operācijas notiek saskaņā ar šo termināļu ekspluatācijas noteikumiem. Pirms kravas operāciju uzsākšanas visus naftas tankkuģus un ķīmisko produktu tankkuģus ierobežo ar bonām, izņemot ledus apstākļos. Pārējā laikā bonas, naftas un kaitīgo šķidro lejamkravu savākšanas aprīkojums ir sagatavots atbilstoši piestātnes avāriju likvidācijas plānam. Naftas un ķīmisko produktu pārkraušanas piestātne ir apgādāta ar absorbentiem, kuri nodrošina vismaz pusi no iespējamā piesārņojuma apjoma absorbēšanu, un skimmeri, kura jauda nav mazāka par 20 m3/h. Par minēto prasību izpildi ir atbildīgs piestātnes vai termināļa lietotājs.

137. Bonām un naftas produktu savākšanas aprīkojumam uz bunkurētājkuģa jābūt sagatavotam atbilstoši šī kuģa avārijas seku likvidācijas plānam.

138. Kuģa bunkurēšanas operācijas drīkst uzsākt, ja ir atbilstoši aizpildīta un abpusēji parakstīta bunkurēšanas kontroles lapa.

139. Naftas vai ķīmisko vielu pārkraušanas terminālim, piestātnei vai piestātņu grupai jābūt VVD apstiprinātam darbības plānam neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem. Par minēto prasību izpildi pilnībā ir atbildīgs termināļa vai piestātnes/piestātņu lietotājs.

140. Ostas akvatorijā ūdens virsmas attīrīšanai no naftas un tās produktiem aizliegts izmantot preparātus, kuri izšķīdina vai nogremdē peldošo naftu un tās produktus.

141. Ja kravas operāciju vai kuģa bunkurēšanas laikā uz kuģu klāja vai aiz to borta notiek naftas vai ķīmisko produktu noplūde, šīs operācijas nekavējoties jāpārtrauc un jāziņo KSVC un kuģa aģentam, kā arī nekavējoties jāuzsāk piesārņojuma likvidācijas darbi. Piestātnes operators veic piesārņojuma likvidācijas darbus uz piestātnes vai ostas akvatorijā saskaņā ar savas piestātnes plānu "Darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumā Rīgas brīvostā".

142. Kuģa īpašnieks ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies šo noteikumu 141.punktā noteikto vielu noplūdes gadījumā no kuģa.

143. Piestātnes lietotājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies šo noteikumu 141.punktā noteikto vielu noplūdes gadījumā no piestātnes pārvaldībā esošās teritorijas.

144. Vēja ātrumam sasniedzot 10 m/s un vairāk, pārtrauc putekļus radošu beramo kravu kraušanu.

145. Par novērotajiem teritorijas vai akvatorijas piesārņojuma gadījumiem kuģa kapteinis ziņo KSVC, bet piestātnes lietotājs, kā arī jebkura ostas teritorijā nodarbinātā persona par to ziņo Ostas policijas Sabiedriskās kārtības dienesta Operatīvās vadības nodaļai.

146. Piestātnes lietotājs ir atbildīgs par teritorijas un tai piegulošās akvatorijas tīrību saskaņā ar PTEN.

147. Kuģi ar radioaktīvajām vielām var ienākt ostā un veikt kravas operācijas, ievērojot INF kodeksā un IMDG kodeksā noteiktās prasības, pirms tam informējot Pārvaldi. Ja kuģis ar radioaktīvajām vielām var apdraudēt vidi vai cilvēkus, ostas kapteinis pēc saskaņošanas ar VVD Radiācijas drošības centru var aizliegt kuģim ienākt ostā.

148. Termināļu īpašnieki un ostas komersanti, kuri nodarbojas ar bīstamo un piesārņojošo kravu operācijām, pilnībā ir atbildīgi par šo kravu kraušanu, glabāšanu un transportēšanu ostas teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības bīstamo un piesārņojošo kravu apritei un kontrolei ostās, un Pārvaldes apstiprināto Ugunsdrošības noteikumu prasībām.

149. Bīstamo un piesārņojošo kravu termināļos ir jābūt izstrādātam civilās aizsardzības plānam, kas saskaņots VUGD.

150. Ja tiek plānota darbības maiņa uz bīstamām kravām vai piesārņojošām kravām, termināļa īpašnieki vai ostas komersanti informē Pārvaldi un saņem nepieciešamās atļaujas un saskaņojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

151. Ja uz kuģa atrodas IMDG kodeksā noteiktās 1.klases (eksplozīvās) vai 5.2.klases (organiskie peroksīdi) kravas iepakojumā, ievēro normatīvajos aktos par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās noteiktās prasības attiecībā uz kuģa ar bīstamu kravu atrašanās vietu ostā.

152. Piestātnes lietotāji kravu konteineru pārbaudes, mazgāšanas un remonta vietas saskaņo ar Pārvaldi.

9. Padziļināšanas darbi ostā

153. Hidroceltniecības darbus, kas saistīti ar zemūdens kabeļiem un zemūdens komunikācijām, un visu veidu padziļināšanas darbus ostas akvatorijā veic saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, pirms tam to saskaņojot rakstveidā ar Pārvaldi un ostas kapteini.

154. Pirms padziļināšanas darbu uzsākšanas padziļināšanas darbu vadītājs saskaņo ar ostas kapteini darbu procedūru, darbības shēmu un enkuru, boju un trošu izvietojumu.

155. Par jebkurām izmaiņām darba procesā padziļināšanas darbu kuģi operatīvi ziņo KSVC. Izmaiņas trošu, enkuru un boju izvietojumā saskaņo ar KSVC.

156. Veicot padziļināšanas darbus, kuģis ievēro COLREG konvencijas noteikumus un radiosakaru prasības Brīvostā. Visiem kuģiem, tuvojoties padziļināšanas darbu kuģim, ir jārīkojas atbilstoši COLREG konvencijā noteiktajam, ja nav izziņots citādi.

157. Padziļināšanas darbu kuģi, kuri strādā ostas akvatorijā, atbrīvo vai dod ceļu kuģiem, kuri ienāk ostā vai iziet no ostas.

158. Ja padziļināšanas darbu kuģim vienlaikus tuvojas kuģi no pretējiem virzieniem, priekšroka ir kuģim, kas iet pa straumi.

159. Pirms satiksmes uzsākšanas padziļināšanas darbu kuģi un grunts pārvadāšanas kuģi pieprasa atļauju KSVC un rīkojas atbilstoši šajos noteikumos noteiktajam.

10. Ostas drošības un aizsardzības pamatprincipi

160. Ostas, piestātņu, termināļu un teritoriju aizsardzības organizāciju un pasākumus veic atbilstoši ISPS kodeksā un normatīvajos aktos, kas nosaka kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasības, noteiktajam un Latvijas Jūras administrācijas apstiprinātajiem aizsardzības plāniem.

161. Par ostas iekārtās notikušām ārkārtas situācijām šīs nodaļas izpratnē ostas iekārtas aizsardzības virsnieks nekavējoties informē ostas aizsardzības virsnieku un Ostas policijas Sabiedriskās kārtības dienesta Operatīvās vadības nodaļu.

162. Ostas teritorijā caurlaižu un apsardzes režīmu nosaka Pārvalde. Komersanti, izvēloties apsardzes pakalpojumu sniedzēju, saskaņo to ar Pārvaldi.

163. Pārvalde veic visu komersantu uzraudzību, tajā skaitā arī apsardzes uzņēmumu uzraudzību, un tai ir tiesības apturēt šo komersantu darbību Brīvostas teritorijā, ja komersants nepilda vai neievēro Pārvaldes apstiprinātajā nolikumā par caurlaižu režīmu Brīvostā minētajos spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

164. Transporta un personu iekļūšana ostas komersanta teritorijā un izkļūšana no tās notiek saskaņā ar Brīvostas nolikumu "Par caurlaižu režīmu Rīgas brīvostā".

165. Komersanti izveido caurlaižu kontroles punktus un saskaņo tos ar Pārvaldi.

166. Kravu ievešana vai izvešana, kā arī autotransporta līdzekļu pārvietošanās ostas muitas kontroles zonas robežās notiek, ostas komersanta amatpersonām saskaņojot kravas tehnoloģiskās shēmas ar Pārvaldi un muitas dienestu.

167. Aizliegts novietot un uzglabāt transportlīdzekli, kas var traucēt ostas iekšējo satiksmi. Koplietošanas ceļu un stāvlaukumu izmantošana notiek atbilstoši Brīvostas nolikumam "Par caurlaižu režīmu Rīgas brīvostā".

168. Kuģu apkalpes locekļi un viņu piederīgie var šķērsot Brīvostas teritoriju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta regulā Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), Imigrācijas likumā un nolikumā "Par caurlaižu režīmu Rīgas brīvostā" noteiktajam.

169. Par ostas teritorijā, piestātnēs vai noliktavās esošo kravu un transportlīdzekļu saglabāšanu atbild attiecīgās piestātnes vai noliktavas īpašnieks vai lietotājs.

11. Muitas, robežkontroles, sanitārais, ugunsdrošības, veterinārais, fitosanitārais, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroles režīms ostā

11.1. Muitas režīms

170. Kuģi, ienākot ostā un izejot no tās, ir pakļauti muitas kontrolei.

171. Aizliegts uzsākt kuģa izkraušanu vai iekraušanu ārējā reidā, iekšējā reidā vai piestātnē, kā arī kuģa personālam nokāpt krastā pirms muitas formalitāšu nokārtošanas un muitas iestādes atļaujas saņemšanas.

172. Preču ievešana Brīvostas teritorijā esošas licencētas kapitālsabiedrības brīvās zonas teritorijā un izvešana no tās notiek saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par preču ievešanu brīvo zonu teritorijās un izvešanu no tām.

173. Licencētas kapitālsabiedrības nodrošina brīvās zonas teritorijā esošo preču uzskaiti. Fiziskās personas un transportlīdzekļi, ierodoties Brīvostas teritorijā un atstājot to, ir pakļauti muitas kontrolei.

174. Preču pārvietošanu brīvās zonas teritorijā, ievešanu brīvajā zonā un izvešanu no brīvās zonas veic saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta apstiprinātu tehnoloģisko shēmu. Ostas policija kontrolē tehnoloģisko shēmu izpildi saskaņā ar kompetenci, ko nosaka savstarpējā vienošanās starp Rīgas brīvostas pārvaldi un Valsts ieņēmumu dienestu.

11.2. Robežkontroles režīms

175. Robežkontroles režīmu Brīvostā nosaka Latvijas Republikas valsts robežas likums un citi Latvijas Republikas normatīvie akti, kā arī starptautiskie normatīvie akti.

176. Personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu saskaņā ar Latvijas Republikas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem.

177. Robežkontrole Brīvostā notiek atbilstoši Rīgas ostas robežkontroles tehnoloģijai, kas saskaņota ar Pārvaldi.

178. Uz visiem kuģiem jābūt apkalpes sarakstiem un, ja uz kuģa ir pasažieri, – arī pasažieru sarakstiem (FAL 6.veidlapa) vai kuģa pasažieru reģistrācijas informācijai atbilstoši normatīvajos aktos par ostu formalitātēm noteiktajam.

11.3. Sanitārais režīms

179. Sanitāro režīmu Brīvostā nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti par sabiedrības veselības aizsardzību.

180. Veselības inspekcija sabiedrības veselības apdraudējumu risku novēršanai vai samazināšanai atbilstoši savai kompetencei uzrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu epidemioloģiskās drošības un vides veselības jomā, dzeramā ūdens nekaitīguma jomā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu tirdzniecībā un profesionālajā lietošanā, kā arī izvērtē normatīvo aktu prasību izpildi un iespējamu sabiedrības veselības apdraudējumu Brīvostā.

181. Veselības inspekcija veic kuģa higiēnisko novērtējumu saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem.

182. Piestātnes lietotājs ir atbildīgs par piestātnes sanitāri higiēniskā stāvokļa uzturēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

11.4. Veterinārais, fitosanitārais, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroles režīms ostā

183. Kravas veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroli ostā veic PVD tam speciāli aprīkotās kontroles vietās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm atbilstoši apstiprinātajai Rīgas ostas robežkontroles vietas pārbaudes tehnoloģijai.

184. PVD informē Pārvaldi, ja ir pamatotas aizdomas par veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas prasību pārkāpumiem Brīvostas teritorijā.

11.5. Civilās aizsardzības un ugunsdrošības noteikumi

185. Ja Brīvostas teritorijā izveidojas ārkārtas situācija vai notiek katastrofa, piestātnes lietotājs nekavējoties par to ziņo VUGD pa vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112, Ostas policijas Sabiedriskās kārtības dienesta Operatīvās vadības nodaļai un atkarībā no notikuma veida – speciālajiem dienestiem un organizē darbu saskaņā ar attiecīgo starpresoru sadarbības plānu atkarībā no situācijas.

186. Piestātnes lietotājs saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu atbild par civilās aizsardzības pasākumu izpildi komercsabiedrībā.

187. Visas juridiskās un fiziskās personas, kas darbojas vai atrodas Brīvostas teritorijā, ievēro Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu un citus normatīvos aktus, kuri reglamentē ugunsdrošību. Par ugunsdrošību attiecīgajā Brīvostas teritorijas daļā atbild tās īpašnieks vai lietotājs.

188. Par ugunsdrošību uz kuģiem, kas atrodas ostas akvatorijā, ir atbildīgs kuģa kapteinis.

189. Kuģiem atrodoties ostas akvatorijā, to ugunsdzēsības sistēmas un aprīkojums ir darba kārtībā un gatavs tūlītējai lietošanai. Kuģim ir jābūt gatavam pieslēgties krasta ugunsdzēsības sistēmām.

190. Izceļoties ugunsgrēkam uz kuģa, kuģa sardze izsludina trauksmi, organizē ugunsgrēka likvidāciju un ziņo KSVC un VUGD, kurš nepieciešamības gadījumā piedalās ugunsgrēka dzēšanā.

191. Konstatējot ugunsgrēku ostas teritorijā, persona, kas to atklājusi, nekavējoties par to ziņo VUGD pa vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma tālruni 112, informē Ostas policiju, piestātnes lietotāju un uzsāk ugunsgrēka likvidāciju ar visiem pieejamajiem līdzekļiem. Piestātnes lietotājs pēc ugunsgrēka atklāšanas vai paziņojuma par ugunsgrēku saņemšanas izsludina trauksmi un organizē ugunsgrēka dzēšanu.

192. Ostas kapteinis ir tiesīgs norīkot velkoņus ugunsgrēka dzēšanai uz kuģiem un, cik tas praktiski iespējams, Brīvostas teritorijā.

193. Atļauju īslaicīgu ugunsbīstamu darbu veikšanai uz kuģošanas līdzekļiem, kuri neatrodas pie remonta piestātnēm, izsniedz kuģa kapteinis, saskaņojot ar ostas kapteini. Ja kuģis atrodas pie termināļa piestātnes, ugunsbīstamo darbu atļauju papildus saskaņo ar termināli.

194. Kuģis bunkurēšanas vai citu bīstamu kravu operāciju laikā paceļ signālkarogu "Bravo" un tumšajā diennakts laikā ieslēdz sarkanu riņķuguni.

195. Gāzes, ķīmisko un naftas produktu tankkuģiem bunkurēšanas operācijas veic pirms vai pēc kravas operācijām. Kravas operāciju laikā citiem kuģiem aizliegts pietauvoties gāzes, ķīmisko un naftas produktu tankkuģiem.

196. Piestātnes lietotājam neatkarīgi no ugunsgrēka izcelšanās vietas atļauj izmantot piestātnē esošo ūdensapgādes sistēmu un ugunsdzēsības līdzekļus.

197. Piestātnes lietotājs nodrošina kravu izvietojumu tādā veidā, lai būtu nodrošināta piekļuve kravām un ugunsdzēsības aprīkojumam. Evakuācijas ceļiem jābūt brīviem.

11.6. Bīstamo un piesārņojošo kravu kraušanas un uzglabāšanas noteikumi ostā

198. Visas juridiskās un fiziskās personas, kuras veic darbības ar bīstamām un piesārņojošām kravām ostā, ievēro Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, Bīstamo kravu aprites likumā un normatīvajos aktos par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās noteiktās prasības.

199. Ostas policijas Ostas iekšējā drošības dienesta Ostas kontroles nodaļas inspektori kontrolē bīstamo un piesārņojošo kravu drošu transportēšanu un uzglabāšanu. Piestātnes lietotājs pēc Ostas policijas Ostas iekšējā drošības dienesta Ostas kontroles nodaļas inspektora pieprasījuma nekavējoties izsniedz informāciju par visām terminālī esošajām bīstamajām un piesārņojošajām kravām. Piestātnes lietotājs novērš Ostas policijas Ostas iekšējā drošības dienesta Ostas kontroles nodaļas inspektora atklātos trūkumus noteiktajos termiņos.

200. Pirms bīstamo un piesārņojošo kravu kraušanas un uzglabāšanas terminālis iesniedz Pārvaldei bīstamo kravu transportēšanas tehnoloģisko shēmu un bīstamo kravu uzglabāšanas vietu aprakstu.

12. Ostā ņemamās maksas

201. Ostas maksas un maksas par pakalpojumiem tarifu robežlīmeņus apstiprina Pārvalde saskaņā ar Likumu par ostām. Pārvalde 45 dienas pirms ostas maksu grozījumu stāšanās spēkā nodrošina ostas maksu grozījumu pieejamību Pārvaldes tīmekļvietnē www.rop.lv.

202. Kuģi, kas ienāk ostā, maksu par navigācijas pakalpojumiem maksā Latvijas Jūras administrācijai atbilstoši Likumā par ostām un normatīvajos aktos par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajam.

203. Kuģa aģents nodrošina noteikto ostas maksu un maksu par pakalpojumiem samaksu Pārvaldei, komersantiem un Latvijas Jūras administrācijai, kā arī to iekasēšanu no kuģu īpašniekiem atbilstoši Brīvostā noteiktajiem tarifiem un maksājumu kārtībai.

13. Hidrotehnisko būvju un iekārtu ekspluatācija

204. Piestātņu lietotāji reizi gadā iesniedz ostas kapteinim datus par dziļumiem 35 metru platā joslā no piestātnes.

205. Beramkravu, metāllūžņu, papīrmalkas un tamlīdzīgu kravu piestātņu lietotāji reizi 6 mēnešos iesniedz ostas kapteinim aktus par ūdenslīdēju veikto zemūdens piestāšanās joslas apskati.

206. Hidrotehnisko būvju, kas ir fiziskas vai juridiskas personas īpašumā vai pārvaldījumā, tehnisko apskati veic reizi gadā.

207. Nepieciešamības gadījumā ostas kapteinis var pieprasīt ārpuskārtas dziļumu mērīšanu, akvatorijas apsekošanu ar cieto trali un/vai, izmantojot ūdenslīdējus.

208. Kuģiem aizliegts pie piestātnes darbināt dzenskrūvi, izņemot kuģa pietauvošanās vai attauvošanās laikā.

209. Ja kuģa darbības rezultātā piestātnei vai citai ostas būvei, ostas ierīcei vai iekārtai ir radīti bojājumi, Pārvaldes un piestātnes lietotāja pārstāvji kopīgi ar kuģa kapteini veic vietas pirmreizējo apskati un sastāda notikuma aktu. Attiecīgo remontdarbu izdevumu novērtējumu veic piestātnes lietotāja eksperts un to kā pretenzijas ierosinājumu iesniedz kuģa īpašniekam. Kuģis var atstāt ostu, ja tam ir kuģa īpašnieka vai kuģa īpašnieka apdrošinātāja kompānijas izdevumu segšanas garantijas vēstule.

210. Zaudējumus, ko kuģis radījis piestātnei vai citai ostas būvei, ostas ierīcei vai iekārtai, sedz kuģa īpašnieks.

14. Atbildība par ostas noteikumu pārkāpšanu

211. Valsts robežapsardzes, muitas un citu valsts pārvaldes institūciju izdotos normatīvos aktus, kas saistīti ar darbību ostas teritorijā, saskaņo ar Pārvaldi.

212. Par šo noteikumu prasību neievērošanu personas ir saucamas pie administratīvās vai kriminālatbildības attiecīgos normatīvajos aktos paredzētā kārtībā. Personu saukšana pie administratīvās vai kriminālatbildības neatbrīvo no nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma civiltiesiskā kartībā.

213. Pārvalde nav atbildīga par citas juridiskās vai fiziskās personas darbības vai bezdarbības rezultātiem un ir tiesīga prasīt jebkura ostai nodarītā zaudējuma kompensāciju atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajam.

214. Personai, kurai nav attiecīgas pilnvaras (licences), un juridiskām personām, kurām nav noslēgts līgums ar Pārvaldi, aizliegts veikt jebkura veida darbību Brīvostā, kā arī pildīt jebkurus ar ostas darbību saistītus pienākumus Brīvostā.

15. Papildnosacījumi

215. Kuģi, komersanti, organizācijas, juridiskās un fiziskās personas, kas atrodas vai veic komercdarbību ostā, papildus šajos noteikumos minētajiem Latvijas Republikas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem ievēro:

215.1. IMO Rekomendācijas drošai bīstamo kravu transportēšanai un ar to saistītajām aktivitātēm ostās (Recommendations on the Safe Transport of Dangerous Cargoes and Related Activities in Port Areas, IMO cirkulārs MSC.1/Circ.1216);

215.2. IMO Kravu drošas kraušanas un nostiprināšanas kodeksu ar grozījumiem (IMO Code of Safe Practice for Cargo Stowage and Securing, IMO rezolūcija A.714(17));

215.3. Starptautiskās kravas pārkraušanas koordinēšanas asociācijas 1997.gada publikāciju "Ro-ro termināļu droša darbība" (ICHCA Safe Operation of Ro-ro Terminals, 1997);

215.4. IMO Beramkravu kuģu iekraušanas un izkraušanas drošas prakses kodeksu (BLU kodekss, Code of Practice for the Safe Loading and Unloading of Bulk Carriers (BLU Code), IMO rezolūcija A.862(20));

215.5. IMO, Starptautiskās Darba organizācijas un ANO Eiropas Ekonomiskās komitejas Vadlīnijas kravas transporta vienību iepakošanai (IMO/ ILO/ UN ECE Guidelines for Packing of Cargo Transport Units (CTUs), 1997 MSC/Circ.787);

215.6. Starptautiskās ostu asociācijas rokasgrāmatu "Bīstamās kravas un ostas vide: Praktiskās vadlīnijas ostām vides jautājumos" (Dangerous Goods and Port Environment: Practical Guidelines for Ports on Environmental Issues (IAPH guidelines));

215.7. Starptautisko naftas tankkuģu un termināļu drošības rokasgrāmatu (ICS /OCIMF/ IAPH International Safety Guide for Oil Tankers & Terminals – ISGOTT);

215.8. Starptautisko gāzes tankkuģu un termināļu drošības rokasgrāmatu (Liquefied Gas Handling Principles on Ships and in Terminals – SIGTTO);

215.9. Starptautisko graudu beramkravu drošas pārvadāšanas kodeksu (International Code for the Safe Carriage of Grain in Bulk, IMO rezolūcija MSC.23(59));

215.10. IMO Drošas prakses kodeksu kokmateriālu pārvadāšanai uz kuģa klāja un tā grozījumus (Code of Safe Practice for Ships Carrying Timber Deck Cargoes, as amended, IMO rezolūcija A.1048(27));

215.11. Starptautiskās kravas pārkraušanas koordinēšanas asociācijas 1998.gada publikāciju "Droša darbība uz konteineru kuģiem" (ICHCA Safe Working on Container Ships, 1998);

215.12. Starptautisko kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksu (International Ship and Port Facility (ISPS) Code).

16. Noslēguma jautājumi

216. Šo noteikumu 34.punkts un 108.1.apakšpunkts stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī.