Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atkarīgais pārvaldījuma subjekts — juridiskā persona, kas atrodas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ietekmē un darbojas Latvijā. Ietekme šā likuma izpratnē ir tieša vai netieša ietekmes īstenošana uz likuma vai līguma pamata ar balsstiesībām, tiesībām iecelt vai atcelt pārvaldes institūcijas locekļus;

2) ieņēmumi no tiesību pārvaldības — atlīdzība, kuru kolektīvā pārvaldījuma organizācija iekasē autortiesību vai blakustiesību subjektu interesēs, pārvaldot viņu mantiskās tiesības, tai skaitā ieņēmumi no atlīdzības ieguldījumiem;

3) kolektīvā pārvaldījuma līgums — līgums, ar kuru autortiesību vai blakustiesību subjekts uztic kolektīvā pārvaldījuma organizācijai pārvaldīt savas autortiesību vai blakustiesību subjekta mantiskās tiesības viņa interesēs;

4) kolektīvā pārvaldījuma organizācija — juridiskā persona, kura uz likuma vai līguma pamata ir tiesīga pārvaldīt autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, ja tās darbības mērķis vai viens no galvenajiem darbības mērķiem ir šāda pārvaldījuma veikšana pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, un kura vismaz vai nu atrodas tās biedru ietekmē, vai kuras darbības mērķis nav peļņas gūšana;

5) muzikālo darbu tiešsaistes tiesības — tiešsaistes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās muzikālā darba autora reproducēšanas tiesības un publiskošanas tiesības, tai skaitā tiesības padarīt darbu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

6) neatkarīgā pārvaldījuma sabiedrība — juridiskā persona, kuras darbības mērķis ir peļņas gūšana un kura uz likuma vai līguma pamata ir tiesīga pārvaldīt vairāku tiesību subjektu autortiesības vai blakustiesības, ja šīs sabiedrības darbības mērķis vai viens no galvenajiem darbības mērķiem ir pārvaldījuma veikšana pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, un kura neatrodas šo subjektu ietekmē;

7) pārstāvības līgums — līgums, ar kuru kolektīvā pārvaldījuma organizācija tās pārvaldītās autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības pilnvaro pārvaldīt citai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai;

8) pārvaldījuma izdevumi — autortiesību vai blakustiesību subjektu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma izmaksu segšanas summas, kuras kolektīvā pārvaldījuma organizācija atskaita vai kompensē no ieņēmumiem no tiesību pārvaldības.

2. pants. Likuma mērķis un piemērošanas joma

(1) Likuma mērķis ir radīt tiesiskos priekšnoteikumus autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma efektīvai veikšanai.

(2) Likums regulē kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, neatkarīgo pārvaldījuma sabiedrību un atkarīgo pārvaldījuma subjektu darbību, pārvaldot autortiesību un blakustiesību subjektu tiesības minēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, kā arī nosaka kolektīvā pārvaldījuma veicēju darbības uzraudzības kārtību un strīdu risināšanas speciālos noteikumus.

(3) Šā likuma noteikumus piemēro atkarīgajiem pārvaldījuma subjektiem, ciktāl tie veic kolektīvā pārvaldījuma organizācijai raksturīgās darbības. Neatkarīgi no tā, kādas kolektīvā pārvaldījuma organizācijai raksturīgās darbības veic atkarīgie pārvaldījuma subjekti, tiem piemēro šā likuma 14. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumus, kā arī veic to uzraudzību saskaņā ar šā likuma 64. panta noteikumiem.

(4) Šā likuma 30. panta pirmās daļas, 36., 37. panta un 38. panta 1., 2., 6., 7. un 8. punkta noteikumus piemēro arī neatkarīgajām pārvaldījuma sabiedrībām. To uzraudzību veic saskaņā ar šā likuma 65. panta noteikumiem.

II nodaļaMantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma pamatnoteikumi

3. pants. Mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums

(1) Autortiesību vai blakustiesību subjekti var uzticēt kolektīvi pārvaldīt tikai mantiskās tiesības.

(2) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai kolektīvi pārvalda attiecībā uz:

1) publisku izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās;

2) nomu, īri un publisku patapināšanu (izņemot datorprogrammas, datubāzes un mākslas darbus);

3) retranslēšanu (izņemot raidorganizāciju tiesības neatkarīgi no tā, vai tās ir pašas raidorganizācijas tiesības vai raidorganizācijai šīs tiesības nodevuši autortiesību vai blakustiesību subjekti);

4) reproducēšanu personiskai lietošanai;

5) reprogrāfisko reproducēšanu personiskai lietošanai;

6) vizuālās mākslas oriģināldarbu tālākpārdošanu;

7) komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu;

8) publiskošanu, ko veic signālu izplatītājs ar tiešās ievades starpniecību Autortiesību likuma 46.2 panta izpratnē.

(21) Ja retranslēšana tiek veikta ar interneta piekļuves pakalpojuma starpniecību, šā panta otro daļu piemēro tikai gadījumā, kad retranslācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina autorizētiem lietotājiem piekļuvi raidījumiem drošā vidē.

(22) Interneta piekļuves pakalpojums šā panta 2.1 daļas izpratnē ir pakalpojums, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra regulas (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā 2. panta 2. punktā.

(3) Mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz šā panta otrajā daļā norādīto autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu vienlaikus var veikt tikai viena katras autortiesību un blakustiesību subjektu grupas izveidota kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(4) Autortiesību vai blakustiesību subjekts šā likuma 6. pantā noteiktajā gadījumā un apjomā ir tiesīgs individuāli pārvaldīt savas tiesības attiecībā uz šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 7. un 8. punktā norādīto autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu, izņemot publisku patapināšanu.

(5) Autortiesību vai blakustiesību subjekta paša izsniegtā licence vai noslēgtais licences līgums attiecībā uz šā panta otrajā daļā norādīto izmantošanu, kā arī attiecībā uz to tiesību izmantošanu, kuru pārvaldīšana saskaņā ar kolektīvā pārvaldījuma līgumu uzticēta kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, nav spēkā. Šis nosacījums neattiecas uz šā likuma 6. pantā noteikto gadījumu.

4. pants. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošana

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošanu Latvijā, tās darbību, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(2) Kolektīvā pārvaldījuma organizāciju autoru mantisko tiesību kolektīvai pārvaldīšanai izveido autori.

(3) Kolektīvā pārvaldījuma organizāciju blakustiesību kolektīvai pārvaldīšanai izveido blakustiesību subjekti.

III nodaļaAutortiesību vai blakustiesību subjektu pārstāvība

5. pants. Pienākums pārstāvēt autortiesību vai blakustiesību subjektus un kolektīvā pārvaldījuma līguma noslēgšana

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija pēc autortiesību vai blakustiesību subjekta pieprasījuma noslēdz ar viņu kolektīvā pārvaldījuma līgumu, uzņemoties pārvaldīt autortiesību vai blakustiesību subjekta brīvi izraudzītas mantiskās tiesības attiecībā uz viņa brīvi izraudzītiem darbu vai blakustiesību objektu veidiem un teritoriju, ja:

1) pārvaldāmās tiesības, darbi vai blakustiesību objekti, kā arī teritorija, kurā veicams pārvaldījums, ietilpst kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbības jomā;

2) nav objektīvi pamatota iemesla atteikumam uzņemties veikt kolektīvo pārvaldījumu.

(2) Kolektīvā pārvaldījuma līgumu slēdz rakstveidā, norādot tās mantiskās tiesības un darbu vai blakustiesību objektu veidus, kurus autortiesību vai blakustiesību subjekts uztic pārvaldīt kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

(3) Attiecībā uz šā likuma 3. panta otrajā daļā norādītajiem darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga pārstāvēt autortiesību un blakustiesību subjektus bez kolektīvā pārvaldījuma līguma noslēgšanas. Šādā gadījumā autortiesību vai blakustiesību subjekti ir tiesīgi pieprasīt, lai kolektīvā pārvaldījuma organizācija izmaksā viņiem pienākošos atlīdzību saskaņā ar izdarīto ieņēmumu no tiesību pārvaldības sadali.

(4) Neatkarīgi no pārstāvības pamata kolektīvā pārvaldījuma organizācija piemēro tās pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesību pārvaldīšanai vienlīdzīgus noteikumus, tai skaitā attiecībā uz atlīdzības noteikšanu, pārvaldījuma izdevumiem, ieņēmumu no tiesību pārvaldības iekasēšanu, sadali un atlīdzības izmaksu.

6. pants. Nekomerciāla izmantošana

(1) Noslēdzot kolektīvā pārvaldījuma līgumu, kā arī šā likuma 5. panta trešajā daļā norādītajā gadījumā autortiesību vai blakustiesību subjekts ir tiesīgs pats izsniegt licences savu darbu vai blakustiesību objektu nekomerciālai izmantošanai arī tad, ja autortiesību vai blakustiesību subjekts ir uzticējis kolektīvā pārvaldījuma organizācijai pārvaldīt attiecīgās mantiskās tiesības vai šīs tiesības tiek pārvaldītas tikai kolektīvi.

(2) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija izstrādā nosacījumus, saskaņā ar kuriem pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjekti var izsniegt licences savu darbu vai blakustiesību objektu nekomerciālai izmantošanai. Šādi nosacījumi nedrīkst nepamatoti aizskart un ierobežot autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības izsniegt šajā pantā minētās licences.

(3) Licence, kas izsniegta, neievērojot šā panta otrajā daļā minēto, nav spēkā.

7. pants. Kolektīvā pārvaldījuma izbeigšana

(1) Autortiesību vai blakustiesību subjektam ir tiesības izbeigt kolektīvā pārvaldījuma līgumu vai noteiktu tiesību, darbu vai blakustiesību objektu veidu kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz brīvi izraudzītām teritorijām, paziņojot par to kolektīvā pārvaldījuma organizācijai vismaz sešus mēnešus iepriekš, ja līgumā nav noteikts īsāks paziņošanas termiņš.

(2) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija var kolektīvā pārvaldījuma līgumā paredzēt, ka līguma vai noteiktu tiesību, darbu vai blakustiesību objektu veidu kolektīvā pārvaldījuma izbeigšana, kas minēta šā panta pirmajā daļā, stājas spēkā attiecīgā finanšu gada beigās.

(3) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija turpina pārvaldīt autortiesību vai blakustiesību subjekta labā tādus ieņēmumus no tiesību pārvaldības, kas iekasēti šā autortiesību vai blakustiesību subjekta interesēs:

1) par laika periodu pirms attiecīgā kolektīvā pārvaldījuma līguma vai noteiktu tiesību, darbu vai blakustiesību objektu veidu kolektīvā pārvaldījuma izbeigšanas;

2) saskaņā ar licencēm, kas izsniegtas pirms kolektīvā pārvaldījuma līguma vai noteiktu tiesību, darbu vai blakustiesību objektu veidu kolektīvā pārvaldījuma izbeigšanās.

8. pants. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas biedru uzņemšana

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija uzņem par saviem biedriem autortiesību vai blakustiesību subjektus un to apvienības, tai skaitā citas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, ja tās ievēro šīs organizācijas statūtos noteiktos biedru uzņemšanas noteikumus.

(2) Biedru uzņemšanas noteikumiem jābūt objektīviem, skaidriem un nediskriminējošiem.

(3) Kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ir pienākums uzņemt par tās biedru ikvienu šīs organizācijas pārstāvētu autortiesību vai blakustiesību subjektu.

(4) Ja biedra kandidāts neatbilst kādai no statūtos noteiktajām biedriem izvirzītajām prasībām, neievēro biedru uzņemšanas noteikumus vai iepriekš bijis izslēgts no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas par statūtu pārkāpšanu, kolektīvā pārvaldījuma organizācija var pieņemt pamatotu lēmumu par atteikumu uzņemt biedru un pieņemto lēmumu rakstveidā izsniedz biedra kandidātam.

9. pants. Elektroniskā saziņa

Kolektīvā pārvaldījuma organizācija nodrošina, ka tās biedri un pārstāvētie autortiesību vai blakustiesību subjekti var sazināties ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

10. pants. Biedru un pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu uzskaite

Kolektīvā pārvaldījuma organizācija ved reģistru par tās biedriem, uz līguma pamata pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem un par tiem uz likuma pamata pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem, kuriem šī organizācija ir izmaksājusi atlīdzību, un ierakstus minētajā reģistrā regulāri atjaunina. Kolektīvā pārvaldījuma organizācija par tās uz likuma vai līguma pamata pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem attiecīgajā reģistrā norāda katra subjekta vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju saziņai ar attiecīgo subjektu, kā arī citus datus, kuriem ir nozīme, pārvaldot autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības.

IV nodaļaKolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārvalde un iekšējā uzraudzība

11. pants. Biedru diskriminācijas aizliegums kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārvaldē

Kolektīvā pārvaldījuma organizācija nodrošina, ka tās biedriem ir tiesības piedalīties organizācijas pārvaldē bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas. Dažādu autortiesību vai blakustiesību subjektu grupām tiek nodrošināta taisnīga un līdzsvarota dalība organizācijas pārvaldē.

12. pants. Biedru sapulces kompetence

(1) Biedru sapulces kompetencē papildus Biedrību un nodibinājumu likumā norādītajai biedru sapulces kompetencei ietilpst šādi jautājumi:

1) padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana, viņu darba rezultātu izvērtēšana, atalgojuma un citu mantisko labumu apstiprināšana;

2) valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;

3) valdes locekļu darba rezultātu izvērtēšana, viņu atalgojuma un citu mantisko labumu apstiprināšana;

4) revidenta iecelšana un atcelšana;

5) ikgadējā atklātības ziņojuma apstiprināšana;

6) ieņēmumu no tiesību pārvaldības sadales vispārīgo noteikumu apstiprināšana (20. pants);

7) neizmaksājamo ieņēmumu no tiesību pārvaldības izmantošanas vispārīgo noteikumu apstiprināšana (23. pants);

8) ieņēmumu no tiesību pārvaldības vispārīgo ieguldījumu noteikumu apstiprināšana;

9) vispārīgo noteikumu par atskaitījumiem no ieņēmumiem no tiesību pārvaldības, tai skaitā par pārvaldījuma izdevumiem un par atskaitījumiem sociālo, kultūras un izglītības pakalpojumu sniegšanai, apstiprināšana (24. pants);

10) risku pārvaldības vispārīgo noteikumu apstiprināšana;

11) nekustamo īpašumu iegādes, atsavināšanas un hipotekāro darījumu apstiprināšana;

12) apvienošanās un apvienību apstiprināšana, sabiedrību dibināšana, citu sabiedrību vai to daļu iegāde;

13) aizņēmumu, aizdevumu un to nodrošinājuma, tai skaitā galvojumu, apstiprināšana;

14) nosacījumu attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesībām izsniegt licences savu darbu un blakustiesību objektu nekomerciālai izmantošanai apstiprināšana.

(2) Šā panta pirmās daļas 2., 3., 4., 10., 11., 12., 13. un 14. punktā minētās pilnvaras biedru sapulce var deleģēt kolektīvā pārvaldījuma organizācijas padomei.

13. pants. Biedru sapulces sasaukšana un biedru dalība sapulcē

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija biedru sapulci sasauc vismaz reizi gadā.

(2) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija savos statūtos nosaka kārtību, kādā tās biedri, kuri nepiedalās biedru sapulcē klātienē, var piedalīties biedru sapulcē un īstenot savas tiesības, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

(3) Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas biedri ir tiesīgi piedalīties biedru sapulcē ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību, ja vien tas nerada interešu konfliktu. Pārstāvim izsniegtā pilnvara ir spēkā uz attiecīgo biedru sapulci. Pārstāvim ir pienākums balsot saskaņā ar pilnvarotāja norādījumiem. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas statūtos var noteikt ierobežojumus to biedru pilnvarojumu skaitam, kurus pārstāv viens pilnvarotais pārstāvis.

14. pants. Valdes locekļa interešu konflikta nepieļaujamība

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas valde vada un pārstāv kolektīvā pārvaldījuma organizāciju tās pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu interesēs.

(2) Valdes loceklim, pildot savus pienākumus, ir aizliegts atrasties interešu konfliktā.

(3) Valdes loceklis atrodas interešu konfliktā, ja viņam jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valdes locekļa amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šā valdes locekļa, viņa radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Par radiniekiem šā panta izpratnē atzīstami tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais. Par darījuma partneriem šā panta izpratnē atzīstamas fiziskās vai juridiskās personas vai uz līguma pamata izveidotas fizisko un juridisko personu apvienības, kuras ar valdes locekli noslēgušas darījumus par summu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

(4) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija nosaka kārtību, kādā tiek novērsts tās valdes locekļa interešu konflikts. Attiecībā uz interešu konfliktu, kuru nevar novērst objektīvu iemeslu dēļ, kolektīvā pārvaldījuma organizācija nosaka kārtību, kādā šis interešu konflikts tiek noteikts, atklāts un pārvaldīts, tostarp izbeigts, kas nodrošina, ka interešu konflikts nekaitē kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvēto autortiesību un blakustiesību subjektu likumiskajām interesēm.

(5) Katrs valdes loceklis biedru sapulcei sniedz ikgadēju ziņojumu, kurā iekļauj informāciju par:

1) visām savām interesēm kolektīvā pārvaldījuma organizācijā;

2) atalgojumu vai jebkāda cita veida labumiem, kurus viņš iepriekšējā finanšu gadā saņēmis no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas;

3) atlīdzību, kuru viņš iepriekšējā finanšu gadā saņēmis no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas kā tās pārstāvētais autortiesību vai blakustiesību subjekts;

4) faktisku vai iespējamu konfliktu starp personīgajām interesēm un kolektīvā pārvaldījuma organizācijas interesēm vai starp saistībām pret kolektīvā pārvaldījuma organizāciju un saistībām pret trešajām personām.

15. pants. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas padome

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas padome ir kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārraudzības institūcija, kas pārstāv biedru intereses biedru sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga kolektīvā pārvaldījuma organizācijas valdes darbību.

(2) Padomē ir vismaz trīs locekļi. Kolektīvā pārvaldījuma organizācija pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu grupām nodrošina taisnīgu un līdzsvarotu dalību padomē.

(3) Par padomes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona. Par padomes locekli nedrīkst būt kolektīvā pārvaldījuma organizācijas valdes loceklis, persona, kura ir noslēgusi darba līgumu ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, vai atkarīgā pārvaldījuma subjekta valdes vai padomes loceklis. Statūtos var paredzēt arī citus ierobežojumus padomes loceklim.

(4) Padomi ievēlē uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem. Padomes locekļus ievēlē un atsauc ar biedru sapulces lēmumu. Padomes loceklim nav tiesību nodot savas pilnvaras trešajām personām. Padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju.