Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 253Rīgā 2017. gada 9. maijā (prot. Nr. 23 3. §)

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktu un otrās daļas 5., 7. un 10. punktu un 14.1 panta ceturto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus;

1.2. būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu;

1.3. būvatļaujā un paskaidrojuma rakstā iekļaujamos nosacījumus;

1.4. gadījumus, kad nepieciešama sabiedrības informēšana par būvniecības ieceri, un šādas informēšanas kārtību;

1.5. atkāpju saskaņošanas kārtību;

1.6. būvprojekta ekspertīzes apjomu;

1.7. par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju;

1.8. būves konservācijas kārtību;

1.9. būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā;

1.10. būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā;

1.11. gadījumus, kuros piemērojama atzīmes veikšana ar noklusējumu.

2. Noteikumi:

2.1. neattiecas uz ēkām, dzelzceļa būvēm, elektronisko sakaru būvēm, enerģijas ražošanas hidrotehniskajām būvēm ar jaudu līdz 2 MW, hidrotehniskajām (izņemot ostu hidrotehniskās inženierbūves) un meliorācijas būvēm, ar radiācijas drošību saistītajām būvēm, autoceļiem, ielām un būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā;

2.2. attiecas uz inženierbūvēm, kas nav norādītas šo noteikumu 2.1. apakšpunktā;

2.3. attiecas uz būvju iekšējiem inženiertīkliem, izņemot elektronisko sakaru komersantu iekšējos elektronisko sakaru inženiertīklus.

3. Šajos noteikumos noteikto inženierbūvju būvniecības (turpmāk – būvniecība) procesa kontroli un tiesiskumu nodrošina institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas:

3.1. Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. un 1.1 punktā un pārejas noteikumu 19. punktā minētajos gadījumos – Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs);

3.2. citos gadījumos – attiecīgās administratīvās teritorijas būvvalde.

4. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607)

5. Būvniecības ieceres dokumentāciju par plānoto būvniecību iesniedz tajā būvvaldē, kura atbild par attiecīgo administratīvo teritoriju. Ja būvniecība plānota vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, būvniecības ieceres dokumentāciju iesniedz:

5.1. visās būvvaldēs, kuru atbildībā esošajā administratīvajā teritorijā plānota būvniecība, un būvniecības process no ieceres līdz pieņemšanai ekspluatācijā katrā noris atsevišķi;

5.2. tās pašvaldības būvvaldē, kurai deleģēta atsevišķu uzdevumu izpilde būvniecības procesa ietvaros.

6. Paskaidrojuma raksts (1. pielikums) vai būvniecības iesniegums (4. pielikums) (turpmāk kopā – būvniecības ieceres iesniegums) vai cita būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama:

6.1. avārijas novēršanas vai tās seku likvidēšanas būvdarbiem;

6.2. žoga novietošanai, ja to, pildot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, veic valsts pārvaldes iestāde;

6.3. saskaņojot ar zemes gabala īpašnieku, būves īpašnieku vai, ja tāda nav, tad ar zemes gabala, būves tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, ja normatīvajos aktos par saskaņojuma nepieciešamību nav noteikts citādi, un ievērojot citos normatīvajos aktos noteiktās prasības:

6.3.1. iekšējo inženiertīklu (būves piederums, kas sastāv no cauruļvadiem, kabeļiem, vadiem, aprīkojuma, iekārtām un ierīcēm un paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, ūdens un citu resursu pārvadei vai sadalei) būvdarbiem (izņemot šo noteikumu 6.1 1. apakšpunktā minētos gadījumus), ja tie atbilst šo noteikumu 6.5 punktā minētajiem nosacījumiem;

6.3.2. hidranta, aizbīdņa, kapes vai citas ierīces nomaiņas darbiem, dabas stihijas, zādzības un citu neparedzētu apstākļu dēļ radušos bojājumu likvidēšanas darbiem, atsevišķu bojāto vai nolietoto iekārtu nomaiņai;

6.3.3. pirmās grupas inženierbūves (izņemot gāzes inženiertīklu pievadu ostas teritorijā un naftas produktu inženiertīklu pievadu) atjaunošanai;

6.3.4. atsevišķu labiekārtojuma elementu (piemēram, soliņi, celiņi, vaļēja terase (kas nav saistīta ar ēku), medību torņi ar augstumu līdz 10 m, bērnu rotaļu ierīces, sporta aprīkojums, atsevišķas laternas un apgaismes ķermeņi, karogu masti ar augstumu līdz 12 m (ieskaitot), dārza kamīni, ielu norādes stabi, laipas, brīvi stāvošas atkritumu tvertnes, virszemes vai pazemes rezervuāri ar ietilpību līdz 5 m3 (izņemot gadījumu, ja tie paredzēti bīstamu ķīmisko vielu uzglabāšanai), velosipēdu statīvi), žoga un pirmās grupas sporta laukuma (bez inženiertīkliem) būvdarbiem, kā arī kapavietas aprīkojuma (piemēram, kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta) būvdarbiem;

6.3.4.1 reklāmas un informācijas stendu (vienpusēji, divpusēji, apaļi vai trīsplakņu piloni, citi figurāli objekti) ar augstumu līdz 6 m būvniecībai vai nojaukšanai;

6.3.4.2 elektrolīnijas gaisvada pieslēgumam, kas ierīkojams elektroizolētā izpildījumā vienā pārlaidumā ar garumu līdz 10 m, nešķērsojot ielu brauktuves, ceļus un citas virszemes būves (izņemot žogu un ietvi);

6.3.5. tādas inženierbūves (izņemot ārējos inženiertīklus) nojaukšanai, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kura jānojauc līdz šā termiņa beigām (turpmāk – sezonas inženierbūve);

6.3.6. būvtāfeles novietošanai un nojaukšanai;

6.3.7. inženierbūves novietošanai uz publiska pasākuma vai ielu tirdzniecības atļaujā norādīto laiku;

6.3.8. hidrotehnisko būvju gruntsūdens un pazemes ūdens monitoringa pjezometrisko un izpētes urbumu būvdarbiem;

6.4. atsevišķu elementu atjaunošanas būvdarbiem pastāvīgi norobežotās un nepiederošām personām slēgtās energoapgādes komersantu objektu teritorijās (piemēram, elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotnēs, apakšstaciju, sadales punktu, komutācijas punktu un tamlīdzīgās norobežotās teritorijās).

6.1 Paziņojumu par būvniecību piemēro šādos gadījumos:

6.1 1. daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas iekšējā inženiertīkla ierīkošanai vai pārbūvei, kā arī citu būvju iekšējā inženiertīkla ierīkošanai vai pārbūvei, ja tie neatbilst šo noteikumu 6.5 punktā minētajiem nosacījumiem;

6.1 2. pirmās grupas inženierbūves nojaukšanai;

6.1 3. inženiertīkla pievada jaunai būvniecībai, ierīkošanai vai pārbūvei atbilstoši šo noteikumu 18. punktam;

6.1 4. energoapgādes komersanta veicamiem būvdarbiem (izņemot šo noteikumu 6. punktā minētos gadījumus):

6.1 4.1. brīvstāvošas elektroenerģijas sadalnes jaunai būvniecībai un pārbūvei (izņemot šo noteikumu 33.1 punktā minētos gadījumus);

6.1 4.2. pārbūves un nojaukšanas būvdarbiem pastāvīgi norobežotās un nepiederošām personām slēgtās energoapgādes komersantu objektu teritorijās;

6.1 4.3. energoapgādes komersantu objektu elektroenerģijas inženiertīklu ierīkošanai vai pārbūvei to aizsargjoslā vai sarkano līniju robežās;

6.1 4.4. elektroenerģijas inženiertīklu pievadu ierīkošanai vai pārbūvei energoapgādes objektu vajadzībām;

6.1 4.5. otrās grupas elektroenerģijas līnijveida energoapgādes objekta (vai elektrolīnijas) nojaukšanai.

6.2 Paskaidrojuma rakstu (1. pielikums) piemēro šādos gadījumos:

6.21. pirmās grupas inženierbūves (izņemot inženiertīklu pievadus) jaunai būvniecībai, novietošanai un pārbūvei (izņemot šo noteikumu 6.3.4. un 6.14. apakšpunktā minētos gadījumus) vai otrās grupas rezervuāra ar būvtilpumu līdz 50 m3 jaunai būvniecībai, novietošanai un pārbūvei;

6.2 2. inženiertīklu pievadu jaunai būvniecībai un pārbūvei (izņemot šo noteikumu 6.3.4.2, 6.1 3. un 6.1 4. apakšpunktā minētos gadījumus);

6.2 3. karoga masta būvdarbiem (izņemot atjaunošanu), ja masta augstums pārsniedz 12 m, bet nepārsniedz 18 m;

6.2 4. reklāmas un informācijas stendu būvniecībai, ja stenda augstums pārsniedz 6 m;

6.2 5. otrās un trešās grupas inženierbūves atjaunošanai (izņemot šo noteikumu 6.4. un 6.1 4. apakšpunktā minētos gadījumus);

6.2 6. otrās un trešās grupas inženierbūves nojaukšanai (izņemot šo noteikumu 6.1 4.2. un 6.1 4.5. apakšpunktā minētos nojaukšanas darbus);

6.2 7. otrās grupas urbumu jaunai būvniecībai, atjaunošanai, ierīkošanai, nojaukšanai vai pārbūvei;

6.2 8. inženierbūves konservācijai.

6.3 Gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 6., 6.1 un 6.2 punktā, iesniedz būvniecības iesniegumu (4. pielikums), izstrādā būvprojektu minimālā sastāvā un saņem būvatļauju.

6.4 Lai veiktu šo noteikumu 6.1 punktā minētos būvdarbus, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paziņojumu par būvniecību (4.1 pielikums).

6.5 Iekšējā inženiertīkla ierīkošana nav uzskatāma par darbību, kas pazemina būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

6.5 1. urbuma diametrs nesošajās konstrukcijās vai nesošajos elementos nepārsniedz 50 mm, attālums starp urbumiem ir vismaz 0,5 m;

6.5 2. urbjot netiek skarts konstrukcijas stiegrojums vai citi nestspējas nodrošinājuma elementi.

7. Inženierbūves telpas vai telpu grupas vienkāršotajai atjaunošanai vai lietošanas veida maiņai bez pārbūves piemēro ēku būvnoteikumus. Karoga masta ar augstumu virs 18 m, bet līdz 100 m (ieskaitot), būvdarbiem neatkarīgi no tā plānotās būvdarbu veikšanas vietas piemēro otrās grupas inženierbūves būvniecības kārtību, bet virs 100 m piemēro trešās grupas inženierbūves būvniecības kārtību.

2. Būvniecības ierosināšana un nepieciešamie dokumenti

2.1. Būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošana

8. Būvniecības ierosinātājs vienojas ar būvspeciālistu vai būvkomersantu atbilstošā projektēšanas jomas darbības sfērā par attiecīgajai būvniecības iecerei nepieciešamās dokumentācijas izstrādi. Atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un paredzētajam būvniecības veidam aizpilda vienu no būvniecības ieceres iesniegumiem.

8.1 Ja paredzēts elektroenerģijas sadalni ievietot ēkas sienā, konstruktīvā mezgla risinājumu izstrādā būvspeciālists ēku konstrukciju projektēšanā.

9. Būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju atsevišķu labiekārtojuma elementu un žogu būvdarbiem.

10. Būvspeciālists vai būvkomersants būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanai var pieaicināt citus būvspeciālistus. Pieaicinātie būvspeciālisti paraksta vai apstiprina būvniecības informācijas sistēmā to izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju.

11. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, ievērojot Būvniecības likumā noteiktos būvniecības principus.

12. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527)

13. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvspeciālists (izņemot gadījumu, ja būvniecības ieceri izstrādā pats būvniecības ierosinātājs).

14. Būvniecības ierosinātājs šo noteikumu 9. punktā minētajā gadījumā, būvspeciālists vai būvkomersants izstrādā paskaidrojuma rakstu tādā apjomā, kāds noteikts šajos noteikumos un ir nepieciešams būvniecības ieceres īstenošanai.

14.1 Ja plānotajai būvniecībai, kuru īsteno, pamatojoties uz paskaidrojuma rakstu, atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešami tehniskie vai īpašie noteikumi, atļaujas vai saskaņojumi, tos pieprasa un saņem pirms attiecīgās būvniecības ieceres dokumentācijas iesniegšanas institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

15. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

16. Ja jaunas būves būvniecībai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir saskaņojusi būvniecības ieceres dokumentāciju, šīs plānotās būves papildu inženiertīkla pievada būvniecībai var iesniegt minētajā institūcijā atsevišķu būvniecības ieceres dokumentāciju. Iesniedzot atsevišķu būvniecības ieceres dokumentāciju, būvniecības ierosinātājs pievieno iepriekš saskaņoto savietoto projektējamo ārējo inženiertīklu plānu, lai papildu inženiertīkla pievads nepārklājas ar iepriekš saskaņoto ārējo inženiertīklu risinājumu.

17. Šo noteikumu 6.1 1. apakšpunktā minētajā gadījumā pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības informācijas sistēmā iesniedz paziņojumu par būvniecību. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas iekšējā inženiertīkla ierīkošanas vai pārbūves gadījumā pievieno atbilstoša būvspeciālista apstiprinātu iekšējo inženiertīklu novietojuma plānu, kurā norādīts iekšējā inženiertīkla novietojums būvē vai telpu grupā, uz būves stāva plāna vai telpu grupas plāna, un izvērtējumu par daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas iekšējo inženiertīklu ierīkošanas vai pārbūves ietekmi uz pakalpojuma pieejamību un būves nesošajām konstrukcijām. Novietojuma plānu saskaņo ar būves vai telpu grupas īpašnieku vai, ja tāda nav, – ar tiesisko valdītāju un pakalpojuma sniedzēju, ja to ir norādījis pakalpojuma sniedzējs. Ja tiek veiktas darbības, kas pazemina būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību, tad konstruktīvā mezgla risinājumu izstrādā būvspeciālists ēku konstrukciju projektēšanā. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir tiesīga veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli.

18. Šo noteikumu 6.1 3. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja inženiertīkla pievada jauna būvniecība, ierīkošana vai pārbūve plānota būvei piegulošā zemes gabala robežās un līdz būvei piegulošā zemes gabala robežai ir izbūvēts ārējā inženiertīkla atzars, pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības informācijas sistēmā iesniedz paziņojumu par būvniecību, kuram pievieno atbilstoša būvspeciālista apstiprinātu inženiertīkla pievada novietojuma plānu, kurā norādīts inženiertīkla pievada novietojums zemes gabalā un tā ārējie izmēri, vizuāli uztveramā formā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna vai būvju situācijas plāna (šo noteikumu 2.2. apakšnodaļā minētajos gadījumos). Novietojuma plānu saskaņo ar zemes gabala īpašnieku vai, ja tāda nav, – ar tiesisko valdītāju un pakalpojuma sniedzēju, ja to ir norādījis pakalpojuma sniedzējs, kurš inženiertīklu pievadu izmanto vai izmantos pakalpojuma sniegšanai. Ja pakalpojuma sniedzējs, kurš inženiertīklu pievadu izmanto vai izmantos pakalpojuma sniegšanai, nodarbina atbilstošu būvspeciālistu, tad viņš pats var izstrādāt šajā punktā noteikto inženiertīkla pievada novietojuma plānu. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir tiesīga veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli.

18.1 Šo noteikumu 6.1 2. apakšpunktā minētajā gadījumā pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības informācijas sistēmā iesniedz paziņojumu par būvniecību, kuram pievieno būvspeciālista apstiprinātu inženierbūves novietojuma plānu zemes gabalā ar tās ārējiem izmēriem vizuāli uztveramā formā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna, būvju situācijas plāna vai inženiertīklu izvietojuma shēmas, kurā norādīta nojaucamā inženierbūve, un skaidrojošo aprakstu par plānotajiem darbiem un darbu metodēm.

18.2 Šo noteikumu 6.1 4. apakšpunktā minētajā gadījumā pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības informācijas sistēmā iesniedz paziņojumu par būvniecību, kuram atbilstoši plānotajiem būvdarbiem pievieno būvspeciālista apstiprinātus projektēšanas uzdevumā energoapgādes komersanta noteiktos dokumentus.

2.2. Projektēšanas pamatnes

18.3 Projektēšanas pamatnes ir šādas:

18.3 1. būvju situācijas plāns;

18.3 2. topogrāfiskais plāns;

18.3 3. situācijas plāns;

18.3 4. inženiertīklu izvietojuma shēma.

19. Būvju situācijas plāns (turpmāk – būvju situācijas plāns) ir augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas, ielu sarkano līniju, zemes vienību robežu un to kadastra apzīmējumu un zemes vienību daļu un to kadastra apzīmējumu savietots attēlojums vizuāli uztveramā formā (M 1:50; M 1:250; M 1:500; M 1:1000).

20. Būvju situācijas plānu nesagatavo, ja:

20.1. pašvaldības vai personas, kurai pašvaldība deleģējusi augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes uzturēšanu, (turpmāk – datubāzes turētājs), rīcībā nav augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas par dzelzceļa, valsts autoceļa vai pašvaldību autoceļa vai ielas aizsargjoslas teritorijas daļu, kurā ir plānota būvdarbu veikšana;

20.2. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta atzīme par zemes vienības robežu neatbilstību.

21. Būvju situācijas plānu sagatavo ģeodēziskajos darbos sertificēta persona (turpmāk – mērnieks) vai datubāzes turētājs. Būvju situācijas plānu nesagatavo datubāzes turētājs, ja tā rīcībā nav augstas detalizācijas topogrāfiskās informācija par visu zemes vienību vai teritoriju, kas noteikta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos.

22. Būvju situācijas plānu sagatavo:

22.1. zemes vienībai vai teritorijai, kas noteikta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos;

22.2. atbilstoši noteiktajai precizitātei normatīvajos aktos augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas jomā;

22.3. elektroniski vektordatu formā un attēlo elektroniski vektordatu formā vai papīra izdruku veidā.

23. Būvju situācijas plāna sagatavošanai nepieciešamo informāciju tās sagatavotājs pieprasa no:

23.1. datubāzes uzturētāja – pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes datus un ielu sarkanās līnijas;

23.2. Valsts zemes dienesta – Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskos datus (kadastra karti) topogrāfiskās uzmērīšanas vajadzībām;

23.3. citām personām, ja tas nepieciešams.

24. Mērnieks veic mērījumu apvidū atbilstoši augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, ja:

24.1. datubāzes turētāja rīcībā nav augstas detalizācijas topogrāfiskās informācija par visu zemes vienību vai teritoriju, kas noteikta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos, vai augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijā nav attēlotas apvidū esošās būves;

24.2. virszemes stāvoklis apvidū neatbilst pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijas datubāzē uzkrātajai topogrāfiskajai informācijai.

25. Novietojuma plānu, būvprojekta minimālā sastāvā rasējumus un būvprojekta rasējumus atbilstošā mērogā var izstrādāt uz zemes gabala būvju situācijas plāna, izņemot šo noteikumu 20. un 26. punktā noteikto gadījumu.

26. Būvju situācijas plāns nav izmantojums gadījumā, ja plānota otrās vai trešās grupas inženierbūves pārbūve, mainot inženierbūves apjomu, vai ja plānota otrās vai trešās grupas inženierbūves jauna būvniecība vai novietošana.

27. Ja būvprojekta minimālā sastāvā rasējumi ir izstrādāti uz būvju situācijas plāna, tad būvprojekta rasējumus var izstrādāt uz būvju situācijas plāna.

28. Ja būvprojekta minimālā sastāvā rasējumi ir izstrādāti uz topogrāfiskā plāna, būvprojekta rasējumus var izstrādāt uz būvju situācijas plāna, izņemot šo noteikumu 20. un 26. punktā noteiktos gadījumus.

29. Ja novietojuma plānu, būvprojekta minimālā sastāvā rasējumus vai būvprojekta rasējumus izstrādā uz būvju situācijas plāna, tad paskaidrojuma raksta I daļai, būvprojektam minimālajā sastāvā vai būvprojektam nepievieno topogrāfisko plānu vai situācijas plānu, bet pievieno būvju situācijas plānu.