Zaudējis spēku - Pārvaldības sistēmas izveides normatīvie noteikumi

72. Sabiedrība Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 267. panta otrajā daļā minētajā aktīvu un saistību novērtēšanas politikā un procedūrās ietver vismaz šādus elementus:

72.1. metodoloģiju, kritērijus un datu avotus, lai novērtētu, vai attiecīgā aktīva tirgus ir aktīvs vai neaktīvs;

72.2. prasības, kas nodrošina, ka novērtēšanas procesa un ar to saistīto kontroles procedūru, t.sk. datu kvalitātes kontroles, dokumentācija ir pietiekama;

72.3. dokumentācijas par novērtēšanā izmantoto pieeju, kā arī datu, parametru un pieņēmumu atbilstības prasības;

72.4. regulāras ziņošanas kārtību sabiedrības valdei un padomei, lai tā varētu pieņemt lēmumus, kas saistīti ar aktīvu un saistību novērtēšanu.

73. Sabiedrība ievieš datu kvalitātes kontroles procedūru, lai noteiktu nepilnības un mērītu, uzraudzītu, vadītu un dokumentētu datu kvalitāti. Šāda procedūra ietver datu pilnīguma noteikšanu, no iekšējiem un ārējiem avotiem saņemtu datu piemērotības paredzētajam mērķim novērtēšanu, neatkarīgu datu kvalitātes pārbaudi un apstiprināšanu, kā arī nosaka prasību periodiski salīdzināt tirgus datus ar alternatīviem avotiem un iepriekšējo pieredzi.

74. Ja sabiedrība izmanto Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 263. pantā minētās alternatīvās novērtēšanas metodes, tā dokumentācijā ietver šādu informāciju:

74.1. metodes aprakstu, piemērotības pamatojumu, galvenos pieņēmumus, ierobežojumus un iznākumu;

74.2. apstākļus, kādos izvēlētā metode nav efektīva;

74.3. novērtēšanas procesa aprakstu un analīzi, kā arī ar metodi saistīto kontroles procedūru aprakstu;

74.4. ar metodi saistītās vērtēšanas nenoteiktības analīzi;

74.5. atpakaļejošo pārbaužu procedūras aprakstu un, kad iespējams, salīdzinājumu ar līdzīgiem modeļiem vai citiem etaloniem, kuru veic, ieviešot novērtēšanas metodi pirmo reizi, un pēc tam regulāri atkārto;

74.6. novērtēšanā izmantoto rīku un datorprogrammu aprakstu.

75. Sabiedrība nodrošina neatkarīgu novērtēšanas metodes pārbaudi saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 267. panta ceturtās daļas "b" punktu pirms jaunas metodes ieviešanas vai būtiskām izmaiņām un regulāri pēc tam. Neatkarīgu pārbaudi veic, gan piemērojot sabiedrības izstrādātu iekšējo modeli, gan iegādājoties to no ārēja piegādātāja. Pārbaudes biežums ir atkarīgs no metodes nozīmīguma lēmumu pieņemšanā un risku pārvaldībā. Sabiedrība nodrošina ziņošanu par pārbaudes rezultātiem un ieteikumiem sabiedrības valdei.

76. Sabiedrība nodrošina, ka sabiedrības padomei, valdei un citām personām, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vārdā, rada attiecīgajai sabiedrībai civiltiesiskas saistības, ir izpratne par novērtēšanas pieeju un nenoteiktību novērtēšanas procesā, piemēram, izmantoto izejas datu vai modeļa risku.

77. Ja novērtēšanas metodes pārbaudi veic ārējais eksperts, sabiedrība nodrošina, ka tā piesaista ekspertu ar attiecīgām zināšanām un pieredzi, veltot šim uzdevumam nepieciešamo uzmanību.

78. Sabiedrība iesniedz Komisijai neatkarīga eksperta atzinumu par attiecīgā aktīva vai saistību novērtēšanu mēneša laikā pēc šāda atzinuma saņemšanas.

5. Kapitāla pārvaldība

79. Lai nodrošinātu Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteikto kapitāla prasību izpildi, sabiedrība izstrādā un apstiprina kapitāla pārvaldības politiku, kurā ietver:

79.1. procedūras aprakstu, lai nodrošinātu, ka atsevišķi pašu kapitāla posteņi (instrumenti) gan emitēšanas brīdī, gan vēlāk tiek klasificēti atbilstoši Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 71., 73., 75. un 77. pantā noteiktajām iezīmēm;

79.2. procedūras aprakstu, lai nodrošinātu, ka visi līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteņus, ir skaidri un nepārprotami attiecībā uz spēkā esošajām pašu kapitāla klasificēšanas prasībām;

79.3. procedūras aprakstu, lai uzraudzītu pašu kapitāla instrumentu emisiju pa līmeņiem saskaņā ar vidēja termiņa kapitāla pārvaldības plānu un nodrošinātu, ka pirms un pēc pašu kapitāla instrumentu emisijas tie atbilst attiecīgā pašu kapitāla līmeņa prasībām, kas noteiktas attiecīgā līmeņa pašu kapitāla instrumentiem;

79.4. procedūras aprakstu, lai uzraudzītu, ka pašu kapitāla instrumentiem nav radīti apgrūtinājumi saistībā ar līgumiem, saistītiem darījumiem vai grupas struktūru, kas varētu negatīvi ietekmēt šo pašu kapitāla instrumentu atbilstību attiecīgā līmeņa klasifikācijas iezīmēm;

79.5. procedūras aprakstu, kas nodrošina, ka darbības, kas ir obligātas vai atļautas pašu kapitāla instrumentus regulējošajos līgumos, statūtos vai citos juridiskajos dokumentos, tiek laicīgi sāktas un pabeigtas;

79.6. procedūras aprakstu, kas nodrošina, ka nepieciešamības gadījumā savlaicīgi tiek izvērtēts, kad jāpieprasa papildu pašu kapitāla instrumentu apmaksa, un nosūtīts pieprasījums;

79.7. procedūras aprakstu, kas nodrošina, ka politika vai lēmumi attiecībā uz parasto akciju dividenžu izmaksu tiek ņemti vērā, izvērtējot kapitāla pietiekamību un nākotnē paredzamās dividendes;

79.8. procedūras aprakstu, kas nosaka, kā tiek identificēti un dokumentēti gadījumi, kad sabiedrība var atsevišķos gadījumos (on discretionary basis) atcelt pirmā līmeņa kapitāla instrumentu peļņas sadali, lai kapitāla instruments atbilstu Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 71. panta ceturtās daļas "e" un "f" punktā noteiktajām klasificēšanas iezīmēm;

79.9. procedūras aprakstu, kas nosaka gadījumus, kad dividenžu izmaksa tiek pārcelta uz vēlāku laiku vai kad tiek pieņemts lēmums tās neizmaksāt saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 71. panta pirmās daļas "l" punkta un 73. panta pirmās daļas "g" punkta prasībām, kā arī nosaka šādu gadījumu piemērošanas un dokumentēšanas principus;

79.10. procedūras aprakstu, kas nosaka, cik lielā mērā sabiedrība iekļauj aprēķinā pašu kapitāla posteņus, uz kuriem attiecas pārejas periods atbilstoši Komisijas 12.08.2015. normatīvo noteikumu Nr. 130 "Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas normatīvie noteikumi" 49. un 50. punkta prasībām;

79.11. procedūras aprakstu, kas nodrošina, ka veids, kādā stresa apstākļos mainās pašu kapitāla posteņu, uz kuriem attiecas šo noteikumu 79.10. punktā minētais pārejas periods, apmērs, īpaši vēršot uzmanību uz to spēju segt zaudējumus, tiek izvērtēts un, ja nepieciešams, ņemts vērā, veicot risku un maksātspējas pašu novērtējumu.

80. Sabiedrība izstrādā Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 71. panta pirmās daļas "g" punktā minēto vidēja termiņa kapitāla pārvaldības plānu, kura izpildi kontrolē sabiedrības padome un kurš ietver vismaz šādu informāciju:

80.1. plānotās pašu kapitāla instrumentu emisijas apmēru un termiņu;

80.2. pašu kapitāla instrumentu dzēšanas termiņu, t.sk. gan līgumā noteikto atmaksas termiņu, gan iespēju veikt sabiedrības pašu kapitāla instrumentu dzēšanu vai izpirkumu pirms termiņa;

80.3. informāciju par to, kā katra emisija, izpirkšana, apmaksa vai citas izmaiņas atsevišķa pašu kapitāla posteņa novērtējumā ietekmē pašu kapitāla līmeņiem noteikto ierobežojumu ievērošanu;

80.4. informāciju par to, kā peļņas sadales politikas piemērošana ietekmēs pašu kapitālu;

80.5. Komisijas 12.08.2015. normatīvo noteikumu Nr. 130 "Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas normatīvie noteikumi" 49. un 50. punktā noteiktā pārejas perioda beigu ietekmi uz pašu kapitāla posteņu iedalījumu līmeņos un apmēru.

81. Sabiedrība vidēja termiņa kapitāla pārvaldības plānā ņem vērā risku pārvaldības sistēmas rezultātus un risku un maksātspējas pašu novērtējumu.

6. Sabiedrības padomes funkcijas pārvaldības jomā

82. Sabiedrības padome uzrauga, kā sabiedrības valde nodrošina efektīvas pārvaldības sistēmas izveidi un darbību. Veicot pārvaldības sistēmas uzraudzību, sabiedrības padome:

82.1. nosaka sabiedrības attīstības un darbības stratēģiju, kā arī izstrādā un apstiprina saistītās politikas tās īstenošanai;

82.2. nosaka riskus, kurus sabiedrība vēlas uzņemties, un pieļaujamo risku līmeni;

82.3. uzrauga, kā sabiedrības valde izveido efektīvu risku pārvaldības sistēmu (t.sk. apstiprina risku identificēšanas un pārvaldīšanas politikas), kas balstīta uz sabiedrības padomes noteikto stratēģiju, un politikas un procedūras, kas nepieciešamas, lai pastāvīgi noteiktu, novērtētu, uzraudzītu un pārvaldītu pastāvošos vai iespējamos riskus vai risku grupas un to savstarpējo mijiedarbību;

82.4. nosaka Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 258. panta sestajā daļā minētās pārvaldības sistēmas novērtēšanas kārtību;

82.5. nosaka pārvaldības sistēmas un tajā esošo jomu pilnveidei izstrādāto rekomendāciju īstenošanas pārbaudes kārtību.

7. Sabiedrības valdes funkcijas pārvaldības jomā

83. Sabiedrības valde ir atbildīga par pārvaldības sistēmas izveidi, tās īstenošanu, pārvaldīšanu un pilnveidošanu. Pārvaldības sistēmas jomā sabiedrības valde:

83.1. izstrādā, dokumentē un īsteno atbilstošas politikas un procedūras visu sabiedrības darbībai piemītošo būtisko risku identificēšanai un pārvaldībai, t.sk. mērīšanai, novērtēšanai, kontrolei un pārskatu par riskiem sniegšanai, kā arī apstiprina atbilstošās procedūras;

83.2. ievieš sabiedrības padomes apstiprinātos operacionālā riska pārvaldības pamatprincipus konsekventi visās sabiedrības struktūrvienībās, kā arī nodrošina, ka visu līmeņu darbiniekiem ir izpratne par viņu pienākumiem saistībā ar operacionālā riska pārvaldību;

83.3. nosaka un uzrauga iekšējos kvantitatīvos limitus katram ieguldījumu veidam, ārpusbilances saistībām, darījumu partneriem, ģeogrāfiskajam izvietojumam vai nozarei, lai nodrošinātu risku pārvaldīšanas efektivitāti un aizsargātu apdrošinājuma ņēmēju intereses.

8. Atbilstība un piemērotība

84. Papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 273. pantā noteiktajām prasībām sabiedrība nodrošina, ka sabiedrības padomes un valdes locekļi, par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona, par atbilstības funkciju atbildīgā persona, par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona, par aktuāro funkciju atbildīgā persona, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītājs, kā arī personas, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā, rada attiecīgajai sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei civiltiesiskas saistības, ir ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju, zināšanām un amatam nepieciešamo pieredzi, lai sabiedrība tiktu profesionāli vadīta un pārraudzīta.

85. Sabiedrība nosaka un dokumentē amatus, kuru veicēji, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā, rada attiecīgajai sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei civiltiesiskas saistības.

8.1. Atbilstības un piemērotības prasības

86. Sabiedrība nodrošina, ka gan sabiedrības padomei, gan valdei kolektīvi ir pietiekama pieredze un zināšanas par visiem būtiskajiem sabiedrības darbības veidiem un riskiem. Sabiedrība nodrošina, ka gan sabiedrības padomei, gan valdei kolektīvi ir pietiekama pieredze un zināšanas vai nepieciešamības gadījumā iespēja saņemt konsultāciju vismaz šādās jomās:

86.1. apdrošināšana un finanšu tirgi;

86.2. darbības stratēģija un darbības modelis;

86.3. pārvaldības sistēma;

86.4. finanšu un aktuārā analīze;

86.5. tiesiskais regulējums un prasības.

87. Veicot izmaiņas sabiedrības padomes vai valdes sastāvā, sabiedrība nodrošina, ka sabiedrības padomes un valdes locekļu kolektīvās zināšanas saglabājas atbilstošā līmenī.

88. Sabiedrība izstrādā, dokumentē un īsteno politiku dažādības nodrošināšanai sabiedrības padomes un valdes sastāvā, lai nodrošinātu, ka, ieceļot amatā sabiedrības padomes un valdes locekļus, tiek īstenota daudzveidīgu viedokļu, pieredzes un kompetenču sniegšana sabiedrības valdes un padomes ikdienas darbībā.

89. Novērtējot sabiedrības padomes un valdes locekļu pieredzi, ņem vērā sabiedrības komercdarbības veidu, lielumu un sarežģītību, kā arī attiecīgos amata pienākumus. Valdes loceklim nepieciešamās pieredzes un prasību apjoms var atšķirties no padomes loceklim nepieciešamās pieredzes un prasību apjoma.

90. Lai nodrošinātu, ka katram sabiedrības padomes un valdes loceklim ir pietiekama kompetence un prasmes, lai veiktu amata pienākumus sabiedrības padomes vai valdes vai to komiteju (ja tādas ir izveidotas) darbā, sabiedrība nodrošina, ka nepieciešamības gadījumā katram sabiedrības padomes un valdes loceklim ir iespēja saņemt atbilstošu iekšēju vai ārēju apmācību vai konsultāciju.

91. Veicot atbilstības un piemērotības novērtējumu, ņem vērā gan informāciju par sabiedrības padomes vai valdes locekļa līdzšinējo komercdarbību un tās ietekmi uz padomes vai valdes locekļa reputāciju, gan zināšanas, kas gūtas mācību procesā, gan praktisko pieredzi, kas gūta iepriekšējos amatos. Novērtējumā ņem vērā prasmes un zināšanas, kuras sabiedrības padomes vai valdes locekļi ir ieguvuši un lietojuši praksē savā profesionālajā jomā.

92. Atbilstības un piemērotības novērtējumā ņem vērā arī šādus sabiedrības padomes un valdes efektīvai funkcionēšanai nozīmīgus kritērijus:

92.1. iespējamos interešu konfliktus;

92.2. spēju pietiekami daudz laika veltīt amata pienākumu veikšanai;

92.3. kopējo sabiedrības padomes un valdes sastāvu, ietverot zināšanu un kompetences atbilstību sabiedrības padomes vai valdes kolektīvās pieredzes un zināšanu nodrošināšanai;

92.4. spēju savus pienākumus pildīt neatkarīgi, bez nepienācīgas trešo personu ietekmes.

93. Novērtējot sabiedrības padomes vai valdes locekļa neatkarību, izvērtē vismaz šādu informāciju:

93.1. iepriekšējos un pašreizējos amatus sabiedrībā vai citās komercsabiedrībās;

93.2. personīgās, profesionālās un ekonomiskās attiecības ar valdes un padomes locekļiem, kuri pilda pārvaldības funkcijas tajā pašā sabiedrībā, tās mātes sabiedrībā vai meitas sabiedrībā;

93.3. personīgās, profesionālās un ekonomiskās attiecības ar tās pašas sabiedrības, mātes sabiedrības vai meitas sabiedrības akciju kontrolpaketes turētājiem.

94. Ja sabiedrībai kļūst zināma informācija, kas rada šaubas par sabiedrības padomes vai valdes locekļa vai personas, kura atbild par pamatfunkciju, zināšanām, pieredzi vai reputāciju, sabiedrība novērtē, kā tas ietekmē vai var ietekmēt šīs personas piemērotību, ņemot vērā visu zināmo un novērtējumam būtisko informāciju par attiecīgajiem notikumiem vai apstākļiem neatkarīgi no to norises laika un vietas.

95. Novērtējot personas atbilstību saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 273. panta ceturtās daļas prasībām, sabiedrība ņem vērā, ka tajā minēto aspektu noilguma termiņu nodarījumam nosaka, pamatojoties uz Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

96. Novērtējot sabiedrības padomes vai valdes locekļa reputāciju, ņem vērā kriminālās sodāmības vai administratīvās sodāmības reģistros pieejamo informāciju, izvērtējot notiesāšanas vai apsūdzības veidu, apelācijas līmeni, saņemto sodu, tiesas procesa posmu un jebkuru reabilitējošu pasākumu ietekmi. Novērtējumā ņem vērā arī jebkurus attiecīgā pārkāpuma vai administratīvo vai uzraudzības iestāžu piemērotā soda (sankcijas) blakusapstākļus, tostarp vainu mīkstinošus apstākļus, laikposmu kopš pārkāpuma izdarīšanas un attiecīgā sabiedrības padomes vai valdes locekļa rīcību šajā laikposmā, kā arī šā pārkāpuma vai administratīvo vai uzraudzības iestāžu sankcijas būtiskumu, ņemot vērā attiecīgā sabiedrības padomes vai valdes locekļa pienākumus un lomu sabiedrības darbībā.

97. Novērtējot sabiedrības padomes vai valdes locekļa reputāciju, ņem vērā iepriekšējo personas darbību, izvērtējot vismaz šādu informāciju:

97.1. pierādījumus, kas liecina, ka sabiedrības padomes vai valdes loceklis ir atteicies sadarboties vai sniedzis nepatiesu informāciju, t.sk. apzināti maldinājis uzraugošās iestādes;

97.2. saņemtu atteikumu veikt kādu reģistrāciju, izsniegt atļauju, uzņemt par dalībnieku vai izsniegt licenci komercdarbības vai profesionālās darbības veikšanai vai veikt šādas reģistrācijas, atļaujas, dalības vai licences atsaukšanu, anulēšanu vai pārtraukšanu vai arī attiecīgās uzraugošās iestādes veiktu izslēgšanu;

97.3. iemeslus, kāpēc notikusi atbrīvošana no darba vai atbildīga amata, darba devēja uzticības zaudēšana vai līdzīga situācija vai izteikts lūgums atkāpties no amata;

97.4. atņemtas tiesības veikt visu veidu vai noteikta veida komercdarbību, t.sk. būt par kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekli.

8.2. Atbilstības un piemērotības novērtēšanas politikas un procedūras

98. Sabiedrība izstrādā un apstiprina politiku un procedūras atbilstības un piemērotības novērtēšanai, kurās nosaka vismaz:

98.1. personu, kura ir atbildīga par atbilstības un piemērotības novērtēšanas veikšanu;

98.2. šo noteikumu 84. punktā minēto personu atbilstības un piemērotības novērtēšanas kārtību;

98.3. zināšanu, prasmju un pieredzes apjomu, kas nepieciešams, lai šo noteikumu 84. punktā minētās personas varētu novērtēt kā pietiekami kompetentas;

98.4. informāciju un apliecinājumus, kurus šo noteikumu 84. punktā minētās personas iesniedz sabiedrībai izvērtēšanai;

98.5. situācijas, kurās veic atkārtotu atbilstības un piemērotības novērtēšanu, kā arī veicamos pasākumus, lai apzinātu šādas situācijas;

98.6. prasību, ka šo noteikumu 84. punktā minētās personas ziņo sabiedrībai par jebkurām būtiskām izmaiņām un notikumiem, kuri ietekmē atbilstību noteiktajām prasībām;

98.7. citu darbinieku atbilstības un piemērotības novērtēšanas procedūru aprakstus, gan apsverot to iecelšanu konkrētā amatā, gan regulāri novērtējot to atbilstību un piemērotību.

99. Sabiedrība veic šo noteikumu 84. punktā minēto personu novērtēšanu, pirms tās sāk pildīt amata pienākumus. Personas atbilstību un piemērotību atkārtoti izvērtē vismaz šādās situācijās:

99.1. sabiedrības padomes vai valdes loceklis tiek pārvēlēts amatā;

99.2. tiek veiktas izmaiņas sabiedrības padomes vai valdes locekļa veicamajos pienākumos vai mainās šo pienākumu veikšanai nepieciešamās kompetences;

99.3. ir iemesls uzskatīt, ka persona ir ietekmējusi sabiedrību, lai tā rīkotos neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vai pati rīkojusies neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

99.4. ir iemesls ticēt, ka personas rīcība var palielināt finanšu noziegumu risku, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku;

99.5. ir iemesls uzskatīt, ka personas rīcības dēļ pareiza un piesardzīga sabiedrības darbības pārvaldība ir pakļauta riskam;

99.6. tas kļūst nepieciešams noteiktu apstākļu vai notikumu iestāšanās dēļ.

100. Ja sabiedrība veic piemērotības novērtējumu šo noteikumu 99.2. un 99.6. punktā minētajos gadījumos, novērtējumu var veikt ierobežotā apjomā, to balstot uz izvērtējumu par to, vai notikums, kurš ir bijis par iemeslu atkārtota novērtējuma veikšanai, nav ietekmējis sabiedrības padomes vai valdes locekļa piemērotību.

101. Sabiedrība dokumentē šo noteikumu 84. punktā minēto personu atbilstības un piemērotības novērtēšanas procesu un rezultātus.

102. Sabiedrība, izstrādājot šajos noteikumos minēto atbilstības un piemērotības novērtēšanas politiku, ņem vērā sabiedrības komercdarbības veidu, lielumu un sarežģītību, kā arī tās veikto darījumu apjomu un daudzveidību.

9. Iekšējās kontroles sistēma

103. Sabiedrība nodrošina, ka iekšējās kontroles sistēma atbilst Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 266. panta prasībām.

104. Izveidojot, ieviešot un uzturot iekšējās kontroles sistēmu, sabiedrība nodrošina, ka personālam ir izpratne par tā lomu iekšējās kontroles sistēmā. Kontroles darbības samēro ar riskiem, kas izriet no kontrolējamajām darbībām un procesiem.

105. Sabiedrība nodrošina, ka iekšējās kontroles sistēmā noteiktā uzraudzības un ziņojumu sniegšanas kārtība nodrošina sabiedrības padomi un valdi ar lēmumu pieņemšanai būtisku informāciju.

10. Pamatfunkcijas

106. Sabiedrība atbilstoši tās darbības specifikai nodrošina vismaz šādu četru pamatfunkciju veikšanu – risku pārvaldības funkcijas, darbības atbilstības funkcijas, iekšējā audita funkcijas un aktuārās funkcijas.

10.1. Risku pārvaldības funkcija un darbības atbilstības funkcija

107. Sabiedrība nodrošina, ka par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 269. panta prasībām, ziņo sabiedrības padomei un valdei par riskiem, kas ir identificēti kā būtiski sabiedrības darbībai. Par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona ziņo arī par citām specifiskām risku jomām pēc savas iniciatīvas un pēc sabiedrības padomes vai valdes pieprasījuma.

108. Papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 270. panta prasībām sabiedrība nodrošina, ka par darbības atbilstības funkciju atbildīgā persona veic pienākumus atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 66. pantā noteiktajām prasībām.

10.2. Iekšējā audita funkcija

109. Papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 271. pantā noteiktajām prasībām sabiedrība nodrošina, ka, veicot iekšējo auditu, izdarot audita secinājumus un ziņojot par tiem, par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona nav atkarīga no sabiedrības valdes, jo tas var traucēt iekšējā audita funkcijas neatkarībai un objektivitātei.

110. Lai iekšējā audita funkcija darbotos efektīvi, sabiedrība nodrošina vismaz šādu pasākumu veikšanu:

110.1. skaidri nosaka un dokumentē struktūrvienības, kas veic iekšējā audita funkciju, pilnvaras;

110.2. nodala iekšējā audita funkciju no ikdienas darījumu veikšanas un pārējām pamatfunkcijām, t.sk. nodrošina, ka iekšējā audita darbinieks, kurš iepriekš strādājis citā struktūrvienībā, neveic šīs struktūrvienības auditu par periodu, kad tajā strādājis;

110.3. nodrošina, ka struktūrvienības, kas veic iekšējā audita funkciju, ietvaros esošie interešu konflikti tiek attiecīgi pārvaldīti;

110.4. nodrošina struktūrvienībai, kas veic iekšējā audita funkciju, brīvu piekļuvi visiem dokumentiem, informācijai un darbiniekiem;

110.5. piešķir struktūrvienībai, kas veic iekšējā audita funkciju, pilnvaras kontrolēt sabiedrības darbību, kuras nodrošināšanai tiek izmantoti ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumi;

110.6. nodrošina struktūrvienībai, kas veic iekšējā audita funkciju, efektīvai funkciju veikšanai pietiekamus resursus, t.sk. atbilstošu darbinieku ar pietiekamu izglītību un profesionālo pieredzi skaitu, lai būtu pamats uzskatīt, ka tie ir spējīgi kvalificēti pildīt savus pienākumus, kā arī nodrošina to pastāvīgu apmācību;

110.7. nodrošina struktūrvienībai, kas veic iekšējā audita funkciju, tiešus kontaktus ar sabiedrības padomi un valdi.

111. Sabiedrība var izveidot atsevišķas funkcijas specifisku darbību vai vienību kontrolei un uzraudzībai. Šādas funkcijas ir iekšējās kontroles sistēmas sastāvdaļa un neatbrīvo iekšējo auditu no šo specifisko darbību vai vienību pārbaudes. Lai panāktu lielāku efektivitāti, iekšējais audits, veicot savus pienākumus, var izmantot citu funkciju sniegto informāciju. Iekšējā audita funkcijas neatkarība nozīmē, ka tai ir noteikts statuss organizācijā un tā veic uzdevumus bez nepamatotas iejaukšanās un objektīvi.

112. Sabiedrība nodrošina, ka iekšējā audita funkcija, sagatavojot rakstveida ziņojumu sabiedrības padomei un valdei saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 271. panta trešās daļas "d" punktā minētajām prasībām, ietver tajā paredzēto laika periodu, kas nepieciešams ziņojumā minēto trūkumu novēršanai, un norāda atbildīgo personu, kā arī informāciju par iepriekš sniegto ieteikumu izpildi.

113. Sabiedrības padome apstiprina iekšējā audita politiku, kurā iekļauti vismaz šādi elementi:

113.1. noteikumi un nosacījumi, saskaņā ar kuriem struktūrvienībai, kas veic iekšējā audita funkciju, var noteikt uzdevumu sniegt atzinumu vai atbalstu vai veikt citus īpašus uzdevumus;

113.2. procedūras, kuras par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona ievēro pirms uzraudzības iestādes informēšanas;

113.3. iekšējā audita personāla rotācijas kritērijus.

114. Iekšējais audits veic savu darbību saskaņā ar sabiedrības padomes noteikto darbības plānu, kurā atspoguļo:

114.1. pārskata periodā pārbaudāmās darbības jomas, pārbaužu regularitāti un pārbaužu veikšanai nepieciešamos resursus, nodrošinot, ka visas nozīmīgās jomas tiek pārbaudītas regulāri;

114.2. risku noteikšanas un novērtēšanas metodes pārbaudāmajām darbības jomām, kā arī risku kontroles procedūru novērtēšanas kritērijus, ņemot vērā paredzamo jaunu produktu attīstību;

114.3. pārbaužu rezultātu dokumentēšanas prasības, nodrošinot, ka saglabātā informācija ļauj izsekot audita procesam un izdarītajiem secinājumiem;

114.4. kārtību, kādā pārbaužu rezultāti sniedzami sabiedrības padomei un valdei, un ieteikumu īstenošanas pārbaudes kārtību.

10.3. Aktuārā funkcija

115. Sabiedrība veic atbilstošus pasākumus, lai izvairītos no iespējamiem interešu konfliktiem, ja tā papildus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 68. pantā noteiktajiem pienākumiem nosaka citus pienākumus un uzdevumus, kas jāveic aktuārās funkcijas ietvaros.

116. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros, veicot risku un maksātspējas pašu novērtējumu, sniedz viedokli par sabiedrības pastāvīgu turpmāko atbilstību prasībām attiecībā uz tehnisko rezervju aprēķinu un nosaka iespējamos riskus, kuri izriet no nenoteiktības, kas saistīta ar šo aprēķinu.

117. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros papildus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 68. panta prasībām koordinē tehnisko rezervju aprēķināšanu, nosakot, kurš veic tehnisko rezervju aprēķināšanu, un skaidri nodalot pienākumus un atbildību, nodrošinot neatkarīgu aprēķinu pārbaudi un tehnisko rezervju apstiprināšanu (validation). Gadījumos, kad aktuārās funkcijas ietvaros tiek veikta gan tehnisko rezervju aprēķināšana, gan tehnisko rezervju apstiprināšana, sabiedrības ieviestie procesi un procedūras nodrošina izvairīšanos no interešu konflikta un atbilstošu neatkarību. Pienākumu nodalīšanas pakāpi nosaka samērīgi ar tehnisko rezervju aprēķināšanai piemītošo riska raksturu, apjomu un sarežģītību.

118. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros identificē jebkuras nesabalansētības tehnisko rezervju aprēķinā saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma prasībām un ierosina atbilstošas korekcijas.

119. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros izskaidro jebkuru būtisku ietekmi uz tehnisko rezervju apmēru, ko starp novērtēšanas dienām rada izmaiņas datos, tehnisko rezervju aprēķināšanas metodēs vai pieņēmumos.

120. Sabiedrība tehnisko rezervju aprēķina koordinēšanas ietvaros nodrošina tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantoto metožu un modeļu, tostarp izdarīto pieņēmumu, piemērotību un izvērtē tehnisko rezervju aprēķinā izmantoto datu pietiekamību un kvalitāti.

121. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros novērtē tehnisko rezervju aprēķinā izmantoto iekšējo un ārējo datu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem datu kvalitātes standartiem. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros sniedz ieteikumus attiecībā uz iekšējām procedūrām, lai uzlabotu datu kvalitāti, nodrošinot sabiedrības darbības atbilstību attiecīgajām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

122. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros, sniedzot viedokli par riska parakstīšanas politiku un cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumiem, ņem vērā to un tehnisko rezervju savstarpējo saistību.

123. Viedoklī par riska parakstīšanas politiku papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 prasībām ietver vismaz šādu informāciju:

123.1. to, vai produktu cenas atbilst riska parakstīšanas politikai attiecībā uz riska uzņemšanos;

123.2. viedokli par galvenajiem riska faktoriem, kas ietekmēs apdrošināšanas darbības ienesīgumu nākamā gada laikā, izvērtējot tādu ārējo faktoru kā inflācija, juridiskie riski, apdrošināšanas darbības apjoma izmaiņas vai tirgus vides izmaiņas iespējamo ietekmi uz nākotnes peļņu;

123.3. viedokli par plānoto līgumu noteikumu un nosacījumu izmaiņu iespējamo finansiālo ietekmi;

123.4. mainīguma pakāpi, kas raksturo sagaidāmo ienesīgumu, kā arī šīs mainīguma pakāpes atbilstību riskiem, kurus sabiedrība vēlas uzņemties.

124. Viedoklī par cedētās pārapdrošināšanas politiku papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 prasībām ietver vismaz šādu informāciju:

124.1. cedētās pārapdrošināšanas izvietojuma atbilstību sabiedrībā noteiktajam pieļaujamajam riska līmenim;

124.2. cedētās pārapdrošināšanas ietekmi uz neto tehnisko rezervju apmēru;

124.3. cedētās pārapdrošināšanas piemērošanas efektivitāti, mazinot pašu kapitāla svārstīgumu.

125. Sabiedrība, kas izmanto iekšējo modeli, aktuārās funkcijas ietvaros piedalās risku, uz kuriem attiecas iekšējais modelis, noteikšanā un mijiedarbības starp šiem riskiem un pārējiem riskiem izvērtēšanā. Aktuārās funkcijas iesaiste ir balstīta uz tehnisko analīzi un atspoguļo aktuārās funkcijas pieredzi un zināšanas.

126. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros ziņo sabiedrības valdei par jebkuru būtisku novirzi, kas konstatēta, veicot tehnisko rezervju vislabākās aplēses salīdzināšanu ar faktisko situāciju. Ziņojumā norāda novirzes iemeslus un sniedz priekšlikumus par izmaiņām izmantotajos pieņēmumos vai aprēķina metodēs, lai uzlabotu tehnisko rezervju vislabākās aplēses aprēķinus.

127. Ziņojumā sabiedrības padomei un valdei, kas jāsagatavo atbilstoši Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 272. panta astotās daļas prasībām, ietver vismaz šādu informāciju:

127.1. tehnisko rezervju aprēķinos izmantoto metožu aprakstu un pamatojumu to izvēlei;

127.2. izklāstu par būtiskākajiem pieņēmumiem, uz kuriem balstītas tehnisko rezervju aprēķinu metodes, un pamatojumu to izvēlei, kā arī norādes par tehnisko rezervju aprēķinu pamatā esošo pieņēmumu jutīgumu katram no būtiskajiem riskiem;

127.3. tehnisko rezervju aprēķinos izmantoto datu pārbaudes aprakstu, ietverot informāciju par veiktajām datu korekcijām;

127.4. atbilstības novērtējumu un tehnisko rezervju apstiprināšanas rezultātus;

127.5. viedokli par riska parakstīšanas politiku;

127.6. viedokli par cedētās pārapdrošināšanas politiku;

127.7. aprakstu par piedalīšanos risku modelēšanā, kas ir kapitāla prasību aprēķina pamatā.

11. Ārpakalpojumi

128. Par sabiedrībai svarīgām (būtiskām) ir uzskatāmas šādas funkcijas:

128.1. pamatfunkcijas;

128.2. grāmatvedības kārtošana;

128.3. informācijas tehnoloģiju uzturēšana;

128.4. pašu riska un maksātspējas novērtējuma organizēšana;

128.5. ieguldījumu veikšana un pārvaldība;

128.6. apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas riska parakstīšana;

128.7. apdrošināšanas atlīdzību noregulēšana.

129. Papildus sabiedrība var noteikt citas funkcijas vai darbības, kuras tā uzskata par būtiskām, vadoties pēc kritērija, vai sabiedrība bez konkrētās ārpakalpojumā nodotās funkcijas vai darbības varētu sniegt pakalpojumus apdrošinājuma ņēmējiem.

130. Sabiedrība nodrošina, ka apdrošināšanas starpnieka, kurš nav sabiedrības darbinieks, bet kuram ir piešķirtas pilnvaras parakstīt apdrošināšanas risku vai kārtot atlīdzības sabiedrības vārdā, darbība ir pakļauta ārpakalpojumu sniegšanas prasībām.

131. Ja būtiskas funkcijas tiek nodotas ārpakalpojuma sniedzējam grupas ietvaros, grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 274. panta otrajā daļā minētajam nosaka un dokumentē, kuras funkcijas attiecas uz katru konkrēto grupas struktūrvienību, un nodrošina, ka būtisku funkciju nodošana ārpakalpojuma sniedzējam nelabvēlīgi neietekmē to veikšanu katrā konkrētā grupas struktūrvienībā.

132. Sabiedrība, kura izmanto ārpakalpojumus vai apsver to izmantošanu, ārpakalpojumu saņemšanas politikā nosaka sabiedrības pieeju un procesus ārpakalpojumu nodrošināšanā no līguma noslēgšanas līdz tā izbeigšanai. Ārpakalpojumu izmantošanas politikā ietver vismaz:

132.1. sabiedrībai būtiskas funkcijas vai darbības noteikšanas kritērijus;

132.2. informāciju, kā tiek izvēlēts piemērotas kvalitātes pakalpojuma sniedzējs un kā un cik bieži tiek izvērtēta tā darbība un sasniegtie rezultāti;

132.3. informāciju, kas jāiekļauj rakstveida līgumā ar ārpakalpojuma sniedzēju;

132.4. sabiedrības rīcību plānā neparedzētu situāciju novēršanai, t.sk. situācijā, ja sabiedrībai būtisko funkciju vai darbību nodrošināšana ārpakalpojumā tiek pārtraukta.

133. Sabiedrība nosūta Komisijai paziņojumu par svarīgu (būtisku) funkciju nodošanu ārpakalpojuma sniedzējam. Paziņojumā ietver sniegtā pakalpojuma būtību, ārpakalpojuma sniedzēja nosaukumu un iemeslus, kāpēc jāizmanto ārpakalpojuma sniedzējs. Ja ārpakalpojums skar kādu no pamatfunkcijām, paziņojumā iekļauj arī par šo pamatfunkciju atbildīgā pakalpojuma sniedzēja vārdu un uzvārdu vai amata nosaukumu.

134. Sabiedrība nodrošina, ka pirms pamatfunkcijas deleģēšanas ārpakalpojuma sniedzējam personas, kuras nodrošinās pamatfunkcijas veikšanu, tiek novērtētas, piemērojot šo noteikumu 8.2. apakšnodaļā minētās atbilstības un piemērotības procedūras.

135. Sabiedrība ieceļ amatā pienākumu veikšanai atbilstošu un piemērotu personu, kura ir atbildīga par pamatfunkciju, kas ir nodota ārpakalpojuma sniedzējam, un papildus šo noteikumu 133. punkta prasībām iesniedz Komisijai informāciju, kas apliecina šīs personas atbilstību un piemērotību. Atbildīgajai personai ir pietiekamas zināšanas un pieredze saistībā ar deleģēto pamatfunkciju, lai varētu uzraudzīt un izvērtēt ārpakalpojuma sniedzēja darbību un tās rezultātus.

12. Īpašās prasības grupas pārvaldības sistēmai

136. Sabiedrība, kas atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktajām prasībām ir pakļauta grupas uzraudzībai, nosaka atbilstošas iekšējās pārvaldības sistēmas prasības visā grupā, skaidri sadalot pienākumus starp visām grupā ietilpstošajām sabiedrībām, un ņem vērā attiecīgo risku pārvaldības struktūru un organizāciju grupas līmenī.

137. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība, izveidojot savu pārvaldības sistēmu, nodrošina, ka netiek nelabvēlīgi ietekmēti citu grupas sastāvā ietilpstošo sabiedrību vadības struktūru pienākumi.

138. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība pārvaldības sistēmai grupas līmenī nodrošina vismaz šādu pasākumu veikšanu:

138.1. ievieš atbilstošu un efektīvu kārtību, metodes un procedūras, kā arī nosaka atbildības sadalījumu grupā un to regulāri pārskata, nodrošinot iespēju pārraudzīt un pārvaldīt riskus un iekšējās kontroles sistēmas darbību individuālā līmenī;

138.2. ievieš ziņojumu sniegšanas struktūru un sistēmas, kas nodrošina efektīvu augšupejošu un lejupejošu informācijas plūsmu grupā;

138.3. dokumentē un informē visas grupas sabiedrības par kārtību un metodēm, ko izmanto, lai noteiktu, mērītu, uzraudzītu un pārvaldītu visus riskus, kuriem grupa tiek pakļauta, un ziņotu par tiem;

138.4. ņem vērā visu sabiedrību, kuras ietilpst grupā, intereses un to, kā šīs intereses sekmē grupas kopējā mērķa sasniegšanu ilgtermiņā.

12.1. Grupas organizatoriskā struktūra

139. Grupas uzraudzībai pakļautas sabiedrības padome un valde sadarbojas ar grupā ietilpstošo sabiedrību padomēm un valdēm, pieprasot informāciju un kritiski izvērtējot lēmumus par jautājumiem, kuri var skart apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupu.