Zaudējis spēku - Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Valmieras pilsētā

Valmieras pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr.277Valmierā 2017.gada 23.februārī

Apstiprināti ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes23.02.2017. lēmumu Nr.85 (prot. Nr.2, 25.§)Precizēti ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes30.03.2017. lēmumu Nr.117 (prot. Nr.4, 14.§)Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma6.panta ceturto un piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā, prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.4. administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē.

3. Lietoto terminu skaidrojums:

3.1. Pakalpojumu lietotājs – nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā – visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu Pakalpojuma līgumu;

3.2. Pakalpojuma līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp Pakalpojumu lietotāju un Pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;

3.3. Tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojuma līgumam pievienots akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra Pakalpojuma līguma puse (pusēm vienojoties, tās var būt arī ārpus sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas piederības robežas);

3.4. Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam kubikmetri mēnesī) atbilstoši noteikumu 2.pielikumam.

4. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu Pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju Valmieras pilsētā un dabas resursu racionālu izmantošanu.

5. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā.

6. Noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

II. Kārtība, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli vai būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes un centralizētajai kanalizācijas sistēmai

7. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie noteikumi.

8. Pakalpojumu sniedzējs nosaka pievienošanās maksu, pievienošanās vietas pie centralizētiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem izbūves un komercuzskaites mēraparātu mezglu izbūves nosacījumus.

9. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, iesniedzot Pakalpojumu sniedzējam aizpildītu tehnisko noteikumu saņemšanas pieprasījumu, papildu normatīvajos aktos noteiktajam pievieno nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja piekrišanu personas datu apstrādei un pastāvīgai uzglabāšanai, kas ietverti tehnisko noteikumu pieprasījumā.

10. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir divi gadi.

11. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta zemes vienībām jaunas apbūves teritorijās, ja pieguļošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīkli, un tas ir noteikts pašvaldības teritorijas plānojumā.

12. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), tām ir jābūt savstarpēji atdalītām, tas ir, nav pieļaujama iespēja ēkas ūdensapgādei vienlaicīgi izmantot abas sistēmas.

13. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram: traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tās elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs, vai speciālu vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

14. Pēc ievada vai izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs Pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

14.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu grafiskā vai grafiskā un digitālā formā;

14.2. kanalizācijas pašteces tīkliem CCTV inspekcijas rezultātus tiem cauruļvadiem, kuru dn≥200mm.

15. Pēc nekustamā īpašuma izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašnieka vai valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.

16. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam kā blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Pakalpojumu lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp blakuslietotāju un Pakalpojumu lietotāju.

17. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā vietā.

18. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, Pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.

19. Pakalpojumu lietotājs atlīdzina Pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus Pakalpojumu lietotāja atbildības robežas.

III. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības

3.1. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu piederība un uzturēšana

20. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā ir ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā.

21. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var būt ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas pakalpojuma sniegšanai, un noteiktas Pakalpojumu lietotāja un Pakalpojumu sniedzēja noslēgtā līgumā vai līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ar pašvaldību.

Pakalpojumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras apkalpošanu, nav uzskatāmi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, un to maksai ir jābūt noteiktai attiecīgajā līgumā, ja tāda paredzēta.

22. Trīs dienas iepriekš brīdinot Pakalpojumu lietotāju, Pakalpojumu sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot Pakalpojumu lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.

23. Gadījumā, ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

3.2. Prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā

24. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

24.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas mūžu;

24.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

24.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

24.4. kuru temperatūra nepārsniedz +40°C, un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 8,5;

24.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram – tauki);

24.6. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz 1.pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

25. Ja Pakalpojumu lietotāja novadāmo notekūdeņu piesārņojums pārsniedz 1.pielikumā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad:

25.1. Pakalpojumu lietotāja notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas 1.pielikumā;

25.2. atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, Pakalpojumu sniedzējs var atļaut Pakalpojumu lietotājam novadīt centralizētā kanalizācijas sistēmā notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamā notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un maksa par piesārņošanu noteikta Pakalpojuma līgumā, un ja piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

26. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

27. Gadījumos, ja noteikumu 25.punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti Pakalpojuma līgumā ar Pakalpojumu sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.

28. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu Pakalpojumu lietotāja nekustamajā īpašumā, ja tiek konstatēts Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Pakalpojumu lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

29. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

29.1. prioritārās vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;

29.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

29.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

29.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

29.5. radioaktīvas vielas;

29.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

29.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.

3.3. Prasības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijai un aizsardzībai

30. Jebkurai personai ir aizliegts:

30.1. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;

30.2. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet asenizācijas un citus notekūdeņus, novadīt nokrišņu un gruntsūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;

30.3. nepiederošām personām veikt jebkādas darbības Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās;

30.4. atvērt un pārvietot centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus;

30.5. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes.

31. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.

32. Ja Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka, iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus), ir bojāti Pakalpojumu lietotāja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par iespējamām sekām.

33. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai Pakalpojumu sniedzēja noteiktās, speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgtu līgumu par šiem pakalpojumiem.

3.4. Ugunsdzēsības ierīces, to lietošanas un aizsardzības prasības

34. Ja Pakalpojumu lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai Pakalpojumu lietotāja teritorijā esošo hidrantu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

35. Noņemt noteikumu 34.punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst, tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojumu lietotājam 24 stundu laikā jāpaziņo Pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku un jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai. Pakalpojumu lietotājam vismaz 24 stundas iepriekš rakstiski jābrīdina Pakalpojumu sniedzējs par ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi, laiku un vietu.

36. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un Pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.

37. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz Pakalpojuma sniedzēja veikto aprēķinu.

3.5. Brīvkrānu izmantošanas kārtība

38. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada ievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus.

39. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, Pakalpojumu lietotājam ir jānoslēdz Pakalpojuma līgums ar Pakalpojumu sniedzēju.

40. Gadījumos, ja tiek konstatēts brīvkrāna bojājums, par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam vai policijai.

41. Pakalpojumu lietotājam, kam ir noslēgts līgums ar Pakalpojumu sniedzēju par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu nekustamajam īpašumam, izmantojot ūdens brīvkrānu, patērēto ūdens daudzumu no brīvkrāna nosaka pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem vai ūdens patēriņa normas, kas noteikta noteikumu 2.pielikumā.

IV. Sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramie noteikumi, līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtība

4.1. Pakalpojuma līguma slēgšana un tajā ietveramie noteikumi

42. Pakalpojuma līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju slēdz:

42.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs;

42.2. dzīvojamās mājās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā, ja tas paredzēts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā, vai pašvaldības pilnvarots pārvaldnieks, gadījumos, kad dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas no pašvaldības;

42.3. dzīvojamās mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu, vai neuzdotās lietvedības ietvaros;

42.4. nedzīvojamo ēku gadījumos – visi kopīpašnieki vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu;

42.5. persona, kas veic būvdarbus nekustamajā īpašumā un izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus būvniecības laikā;

42.6. persona, kura centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada gruntsūdeņus un/vai lietus notekūdeņus.

43. Pakalpojuma līguma sagatavošanai, Pakalpojuma līguma slēdzējs iesniedz Pakalpojumu sniedzējam iesniegumu, norādot līguma slēgšanai nepieciešamās Pakalpojumu sniedzēja noteiktās ziņas un pievienojot sekojošo:

43.1. dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma piederību, ja ir attiecināms uz attiecīgo Pakalpojuma lietotāju (zemesgrāmatas akts, pirkšanas un pārdošanas līgums, maiņas līgums, dāvinājuma līgums vai cits dokuments, kas apliecina, ka īpašuma tiesības no atsavinātāja pāriet ieguvējam, vai spēkā stājies tiesas spriedums, mantojuma apliecība u.c.);

43.2. informāciju par nekustamā īpašuma lietošanas veidu;

43.3. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par Pakalpojuma līguma slēgšanu;

43.4. ja Pakalpojuma līgumu paraksta pilnvarota fiziska persona un šis pilnvarojums neizriet no likuma – dokumentu, kas apliecina šīs fiziskās personas tiesības parakstīt Pakalpojuma līgumu;

43.5. tehnisko informāciju (izpildmērījumu vai shēmu) par vietējo ūdens ieguves vietu un/vai notekūdeņu decentralizēto savākšanas sistēmu, ja Pakalpojuma līguma slēdzējam tādas ir;

43.6. dzīvojamās mājas īpašnieka (daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļu īpašnieku kopības) lēmumu gadījumā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks (daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļu īpašnieku kopība) ir nolēmis nodibināt tiešo maksājumu sistēmu par saņemtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem.