LegalizePar informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 15.0. versija)
Ministru kabineta rīkojums Nr. 478Rīgā 2017. gada 4. septembrī (prot. Nr. 42 28. §)
1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 15.0. versijā projekta "Teritoriālās attīstības plānošanas procesu un informācijas sistēmas attīstība" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 775 049,32 euro apmērā.
2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Valsts reģionālās attīstības aģentūru iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.
3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.
4. Noteikt Valsts reģionālās attīstības aģentūru par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.
5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 113 997 euro gadā, tai skaitā:
5.1. 38 747 euro segt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmas 32.00.00 "Valsts reģionālās attīstības politikas īstenošana" ietvaros pieejamiem līdzekļiem;
5.2. 75 250 euro Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus.
Ministru prezidents Māris KučinskisVides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
(Apstiprināts arMinistru kabineta2016. gada 4. septembrarīkojumu Nr. 478)
Teritoriālās attīstības plānošanas procesu un informācijas sistēmas attīstība
| Nr. p. k. | Rezultāta rādītājs | Mērvienība | Sākotnējā vērtība | Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām | Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | TAPIS lietotāju apmierinātības līmenis ar teritorijas attīstības plānošanas procesu elektroniskajā vidē un TAPIS lietojamību | īpatsvars | 65,3 %(1) | 76 % | 77 % |
| 2. | RAIM sistēmas lietotāju apmierinātības līmenis ar datu apstrādes analītikas iespējām, datu kvalitāti un RAIM lietojamību | īpatsvars | 60 %(2) | 72 % | 73 % |
| Nr. p. k. | Iznākuma rādītājs | Mērvienība | Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta sākuma | Sasniedzamā vērtība projekta beigās | |
| --- | --- | --- | --- | --- | |
| 1. | Pilnveidoti TAPIS un RAIM sistēmu darbības procesi(3) | skaits | 3 | 5 | |
| 2. | Ieviesti un pilnveidoti elektroniskie pakalpojumi un publiskās apspriešanas funkcionalitāte portālā (www.geolatvija.lv un www.latvija.lv), tai skaitā jūras telpiskā plānojuma un nacionālo interešu objektu un teritoriju elektronizācija | skaits | 4(4) | 4 | |
| 3. | Funkcionāli pilnveidots TAPIS un RAIM ārējās datu apmaiņas risinājums, ieviestas jaunas datu integrācijas ar: | skaits | |||
| 3.1 | BVKB Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) | skaits | 1 | 1 | |
| 3.2 | VZD | skaits | 1 | 1 | |
| 3.3 | oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis" | skaits | 1 | 1 | |
| 3.4 | Centrālo statistikas pārvaldi (CSP) | skaits | 1 | 1 | |
| 3.5 | Datu publicēšanas platformu | skaits | 1 | 1 | |
| 4. | Autorizētajiem lietotājiem pieejams video apmācību materiālu komplekts | skaits | 1 | 1 | |
| 5. | Atvērtas un publicēšanai Datu publicēšanas platformā pieejamas attīstības plānošanas procesa atvērto datu kopas | Komplektu skaits | 1 | 1 | |
| TAPIS 1. kārtas un TAPIS 2. kārtas projektu ietvaros īstenotā funkcionalitāte | "Teritoriālās attīstības plānošanas procesu un informācijas sistēmas attīstība" ietvaros īstenojamā funkcionalitāte | ||||
| --- | --- | ||||
| EP163 | EP163 | ||||
| Portālā (www.latvija.lv) vairākos veidos iespējams norādīt zemes vienību, par kuru persona vēlas saņemt informatīvu izziņu (tehniski izziņa tiek ģenerēta TAPIS centrālajā modulī) | Ņemot vērā, ka TAPIS publiskā daļa ir sadaļa "Teritorijas attīstības plānošana" portālā (www.geolatvija.lv), kurā persona var iegūt daudzpusīgu informāciju par teritorijas attīstības plānošanu, plānots izveidot mehānismu, ka izziņu iespējams izgūt ne tikai no portāla (www.latvija.lv), bet arī no portāla (www.geolatvija.lv), tādējādi tiks uzlabota e-pakalpojuma pieejamība un izziņas saņemšanas iespējas | ||||
| Šobrīd izziņā ir iekļauta informācija par teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma (ja tāds šajā zemes vienībā izstrādāts) konkrēto funkcionālo zonējumu un teritorijām ar īpašiem noteikumiem, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, būvniecības procesu (informācija no BIS) un pašas zemes vienības pamatinformāciju (informācija no portāla (www.kadastrs.lv)) | Plānots, ka izziņa tiks saturiski papildināta. Attiecībā uz saturu tiks veidotas darba grupas ar pašvaldību pārstāvjiem un datu pārziņiem, bet jau tagad ir apkopoti saņemtie lūgumi no pašvaldībām iekļaut izziņā informāciju par apgrūtinātajām teritorijām (kā minimums no tām, kas noteiktas plānošanas dokumentos) un grafisko attēlu par konkrēto vietu no teritorijas plānojuma (lokālplānojuma). Grafiskā attēla automātisku ģenerēšanu sarežģī fakts, ka zemes vienības var būt ar ļoti dažādu platību un konfigurāciju.Esošā integrācija ar apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu (turpmāk – ATIS) tika izstrādāta, lai nodrošinātu pašvaldības speciālistus ar datiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, nevis datu iekļaušanai izziņā. Iespējams, ka turpmāk būs iespēja iekļaut izziņā ATIS datus, ja tie nebūs par maksu, bet obligāti tiks iekļauta informācija par apgrūtinātām teritorijām, kuras nosaka pati pašvaldība | ||||
| Šobrīd izgūt informatīvu izziņu ir iespējams tikai iedzīvotājiem, kam piešķirts Latvijas personas kods | Plānots, ka tiks integrēta VRAA koplietošanas komponente, kas ļaus izziņu izgūt arī ārzemniekiem | ||||
| EP174 | EP174 | ||||
| Pašvaldības apstiprināta izziņa ir nākamais secīgais solis pēc tam, kad persona ir iepazinusies ar informatīvās izziņas saturu. Ja personai rodas papildu jautājumi un/vai nepieciešams pašvaldības juridisks apstiprinājums par izziņas saturu, tiek izmantots EP174.Esošā funkcionalitāte nodrošina, ka persona portālu (www.latvija.lv) izmanto vēlreiz un pieprasa izziņu EP174 par konkrēto zemes vienību.Pēc izziņas pieprasījuma TAPIS centrālajā modulī pašvaldības speciālistam tiek sagatavota rediģējama sagatave, kuras saturs atbilst informatīvai izziņai un kuru pašvaldības speciālists var papildināt pēc nepieciešamības. Tiek nodrošināta izziņas elektroniskā parakstīšana, un tā tiek pievienota automātiskai nosūtīšanai izziņas pieprasītājam | Plānots, ka informatīvajā izziņā būs unikāla saite, kas autorizētam lietotājam nodrošinās to, ka uzreiz tiks aizpildīta nepieciešamā informācija portālā (www.latvija.lv), lai saņemtu EP174, un personai atliks tikai norādīt papildu informāciju, kas ne vienmēr būs obligāta (pašvaldība var konfigurēt, piemēram, jautājums, kontaktinformācija un pieprasījuma iemesls).Tā kā EP174 sagataves pamatam tiek izmantota informatīvā izziņa (EP163), tad arī apstiprinātās izziņas saturu plānots papildināt atbilstoši minētajam EP163 papildinājuma aprakstam | ||||
| Nr. p. k. | Sociālekonomiskais ieguvums | Ekvivalents naudas izteiksmē | Aprēķins | ||
| --- | --- | --- | --- | ||
| 1. | Administratīvā sloga samazinājums iedzīvotājiem no pieejamajiem elektroniskajiem pakalpojumiem līdz projekta pabeigšanai | 202 370 euro | Aprēķina formula = elektronisko pakalpojumu5 pieprasījumi gadā x 6,53 euro vidējā vienas stundas darba spēka izmaksa x 1,5 stundas, kas jāpavada izziņas saņemšanai, + 2 euro transporta izmaksas.Veicot aprēķinu, jāņem vērā šāda elektronisko pakalpojumu mainīgā vērtība:2017. gadā – 800 pieprasījumu;2018. gadā – 1100 pieprasījumu;2019. gadā – 1250 pieprasījumu;2020.–2029. gadā – 1400 pieprasījumu gadā.Kopīgais ieguvums aprēķināts 2017.–2029. gadam(6,53 euro x 1,5 h) + 2 euro = 9,795 + 2 = 11,8 euro800 x 11,80 = 9 440 euro1100 x 11,80 = 12 980 euro1250 x 11,80 = 147 50 euro1400 x 11,80 = 16 520 x 10 = 165 200 euro9440 + 12 980 + 14 750 + 165 200 = 202 370 euro | ||
| 2. | Valsts pārvaldes un pašvaldību ieguvums, centralizēti saņemot un apstrādājot strukturētus datus teritorijas attīstības plānošanas procesā un neveicot izstrādes pašvaldību informācijas sistēmās | 1 919 991 euro | Pašvaldību indikatīvais ietaupījums, neveicot individualizētas ģeotelpiskās informācijas sistēmas (ĢIS) izstrādes, – 378 066 euro 2017.–2019. gadā (ArcGISDesktop Basic Single Use licences izmaksas ir 3025 euro). Pieņemot, ka jaunu licenču iegāde būtu nepieciešama 37 novadiem, kopējās izmaksas ir 111 925 euro. Programmatūras gada uzturēšanas izmaksas ir 786 euro gadā, kopā 29 082 euro 37 novadiem x 13 gadi = 378 066 euro. Kopā licences un uzturēšanas izmaksas 13 gadiem 37 novadiem būs 489 991 euro + valsts pārvaldes ieguvums, izstrādājot teritorijas plānojumu pēc vienotas specifikācijas. Ieguvums par 110(6) novadiem 1430 000 euro (32 000 euro maksā viena plānojuma izstrāde. Grafiskā daļa izmaksā apmēram 1/4 no šīs summas: 32 000 : 4 = 8000 euro. Ja novads TP izstrādā vidēji reizi četros gados, tad 8000 : 4 = 2000 euro par grafisko daļu vienā gadā. Ja specificēto datu izmantošana samazina grafiskās daļas izstrādi par 50 %, tad 2000 : 2 = 1000 euro gadā ir ieguvums pašvaldībai.1000 x 110 novadi x 13 gadi = 1 430 000 euro).Kopā: 489 991 euro + 1 430 000 euro = 1 919991 euro.Kopīgais ieguvums aprēķināts 2017.–2029. gadam.Aprēķini iekļauj arī teritoriju plānojumu grozījumus, lokālplānojumus un detālplānojumus, kurus izstrādā pašvaldība par saviem līdzekļiem | ||
| 3. | Valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanas izmaksu samazinājums, neveicot datu sagatavošanu pēc individuāliem pašvaldību pieprasījumiem no BIS, ATIS, VZD ĢIS, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" | 526 082 euro | Aprēķina formula vienam gadam = 110 novadi x 2 pieprasījumi gadā x stundu skaits sagatavošanai x 5,09 speciālista likme.Veicot aprēķinu, jāņem vērā vidējais stundu skaits viena pieprasījuma sagatavošanai:BIS – 6 h (kopā gadā 6718,8 euro);ATIS – 6 h (kopā gadā 6718,8 euro);VZD ĢIS – 5 h (kopā gadā 5599 euro);CSP – 8 h (kopā gadā 8958,4 euro);LV – 4 h (kopā gadā 4479,2 euro).Papildus jāņem vērā, ka 2019. gadā aprēķinam tiek piemērots koeficients 1,2. Savukārt no 2020. gada līdz 2029. gadam – 1,3.2017.–2018. gadā 64 948 euro,2019. gadā 38 969 euro2020.–2029. gadā 422 165 euro.Kopā: 526 082 euro.(BIS 119,8 x 6 h=6718,8 euro utt. par visām sistēmām.2017. gads un 2018. gads: 6718,8 + 6718,8 + 5599 + 8958,4 + 4479,2 = 32 474,2 x 2 (gadi) = 64948,4 euro2019. gads: 6718,8 + 6718,8 + 5599 + 8958,4 + 4479,2 = 64948,4 euro x 1,2 = 38 969 euro2020.–2029. gads: 6718,8 + 6718,8 + 5599 + 8958,4 + 4479,2 = 64948,4 euro x 1,3 x 10 (gadi) = 422 165 euro).64948,4 + 38 969 + 422 165 = 526 082 euro | ||
| 4. | Iespējamais ietaupījums, pārtraucot izmantot ārpakalpojumu reģionālās attīstības indikatoru moduļa (RAIM) jaunu datu kopu/datu avotu iekļaušanai sistēmā standartizētu datu saņemšanas un apstrādes risinājuma ieviešanas rezultātā | 179 208 euro | Novērtējot potenciāli sistēmā nepieciešamo jauno datu kopu dažādību, tika indicēts, ka reģionālās attīstības politikas instrumentu pārvaldības pilnveidošanai būtu lietderīgi sistēmai pievienot vismaz 25 jaunas datu kopas, un tas būtu veicams līdz 2020. gadam. Projekta īstenošanas gaitā ir paredzēts (risinājuma testēšanai) pievienot piecas jaunas datu kopas.Paredzams, ka datu kopu skaits varētu būt arī ievērojami lielāks, tādēļ šis ir uzskatāms par minimāli iespējamā ietaupījuma novērtējumu.Ietaupījuma novērtēšanai ir izmantoti šādi pieņēmumi:- izmaksas ārpakalpojumā: vienas jaunas datu kopas (divas metrikas, sasaiste ar trīs klasifikatoriem, viens no tiem jauns) pievienošana; izmaksu novērtējums izriet no faktiski īstenotā izmaiņu pieprasījuma (datu kopa no A/S "Sadales tīkls", 2015. gads) – 9091 euro (ar PVN);- izmaksas automatizētā risinājumā: VRAA cilvēkresursu novērtējums vienas datu kopas pievienošanai. Izmaksas = 20 datu kopas x 20 darba stundas datu kopas sagatavošanai un pievienošanai x 6,53 speciālista stundas likmes novērtējums.Ietaupījums = izmaksas ārpakalpojumā – izmaksas automatizētā risinājumā = 181 820 euro – 2 612 euro = 179 208 euro.Ietaupījums attiecas tikai uz ārpakalpojumā pasūtāmajiem izmaiņu pieprasījumiem, bet tas neietekmē pašu sistēmas uzturēšanas izmaksas | ||
| KOPĀ: | 2 827 651 euro |
Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.